Centrālās statistikas pārvaldes vispārīgais administratīvais akts

Rīgā 2012.gada 4.janvārī

Par valsts statistikas pārskatu par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegšanu par 2012.gadu

1. Administratīvā akta adresāti (turpmāk – Respondenti):

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"¹ 1.panta 7.punktā noteiktās ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas (fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; par apliekamo personu uzskata arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupu un fiskālo pārstāvi), kuras atbilst abiem šādiem kritērijiem:

1.1. preču nosūtīšanai uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm vai preču saņemšanai no ES dalībvalstīm:

ir noslēgti līgumi, izņemot pārvadājumu līgumus, saskaņā ar kuriem notiek preču nosūtīšana vai piegāde vai, ja nav noslēgti šādi līgumi,

nosūta vai saņem preces vai liek tās nosūtīt vai saņemt vai, ja neveic šīs darbības,

to valdījumā ir nosūtāmās vai piegādājamās preces.

1.2. ievesto un/vai izvesto preču tirdzniecības vērtība no vai uz ES dalībvalstīm 2011.gadā ir pārsniegusi Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) noteiktās robežvērtības 2012.gadam (noteiktas šī akta 2.punktā) vai kuri pārsniedz CSP noteiktās robežvērtības periodā no 2012.gada sākuma. Pārsniedzot CSP piemērotās robežvērtības periodā no 2012.gada sākuma, par respondentu kļūst tajā mēnesī, kad robežvērtība tiek pārsniegta.

2. Robežvērtības:

2.1. Robežvērtība ievedamo preču vērtībai: no ES dalībvalstīm ievesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 100 000 latus 2011.gadā vai, ja nav pārsniegusi, no ES dalībvalstīm ievesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2012.gada sākuma pārsniedz 100 000 latus.

2.2. Robežvērtība izvedamo preču vērtībai: uz ES dalībvalstīm izvesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 100 000 latus 2011.gadā vai, ja nav pārsniegusi, uz ES dalībvalstīm izvesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2012.gada sākuma pārsniedz 100 000 latus.

2.3. Īpašā robežvērtība ievedamo preču vērtībai: no ES dalībvalstīm ievesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 1 600 000 latus 2011.gadā vai, ja nav pārsniegusi, no ES dalībvalstīm ievesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2012.gada sākuma pārsniedz 1 600 000 latus.

2.4. Īpašā robežvērtība izvedamo preču vērtībai: uz ES dalībvalstīm izvesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 2 400 000 latus 2011.gadā vai, ja nav pārsniegusi, uz ES dalībvalstīm izvesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2012.gada sākuma pārsniedz 2 400 000 latus.

3. Respondentiem uzliktais tiesiskais pienākums:

Pamatojoties uz Valsts statistikas likuma 10.panta pirmo daļu, kas nosaka respondenta pienākumu pēc CSP pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apmērā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus, lai nodrošinātu Valsts statistiskās informācijas programmā noteiktās informācijas sagatavošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.966 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2012.gadam" (turpmāk – MK noteikumi Nr.966) pielikuma 4.2.punktu un izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulā (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr.3330/91 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr.638/2004) noteikto, CSP uzliek respondentiem pienākumu iesniegt par 2012.gadu šādus ikmēneša pārskatus šādos termiņos:

4. Administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti:

Respondentu viedoklis un argumenti nav noskaidroti, jo pienākums iesniegt pārskatus noteikts, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.966 pielikuma 4.2.punkta izpildi un Regulā Nr.638/2004 noteiktās minimālās prasības.

Līdz ar to CSP atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktam uzskata, ka respondentu viedokļa noskaidrošana nav adekvāta, ņemot vērā vispārīgā administratīvā akta skarto plašo un nenoteikto personu loku, kā arī apstākli, ka iepriekšminētās regulas prasības Latvijas Republikai ir obligāti izpildāmas.

5. Pienākums iesniegt katru sarakstā minēto pārskata veidlapu ir pamatots ar šādiem apsvērumiem:

5.1. No respondentiem pieprasāmā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu Valsts statistiskās informācijas programmā noteiktās informācijas sagatavošanu saskaņā ar MK noteikumu Nr.966 pielikuma 4.2.punktu un izpildītu Regulā Nr.638/2004 noteikto.

5.2. Respondentiem pieprasīto informāciju nav iespējams iegūt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo respondentu tiesības vai tiesiskās intereses, proti, nav iespējams saņemt šādu informāciju citur. CSP daļu informācijas, kuru saskaņā ar MK noteikumiem Nr.966 4.2.punktu nepieciešams saņemt par respondentiem, saskaņā ar Valsts statistikas likuma 9. un 17.pantu, iegūst izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus. Tādējādi, izvairoties no vienas un tās pašas informācijas vairākkārtējas pieprasīšanas un atbilstoši Eiropas statistikas prakses kodeksa 9.principam, respondentu noslodze tiek samazināta.

5.3. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam labums, kuru sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti respondentiem, ir lielāks nekā respondentu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums. Izmantojot respondentiem pieprasītos datus, CSP apkopos statistisko informāciju, ko Saeima, valdība, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un starptautiskās organizācijas izmanto kā bāzi analīzei, lēmumu pieņemšanai, plānošanai, prognozei un vadīšanai; zinātniskās organizācijas – kā datu avotu pētījumu veikšanai; universitātes, koledžas un citas izglītības iestādes – mācību procesā; sabiedrība kopumā – domu apmaiņas veicināšanai un demokratizācijas procesā. Šāds datu apjoms nepieciešams arī tādēļ, lai šos datus varētu izmantot ekonomisko un sociālo jautājumu analīzē, stratēģiju izstrādē un izpildes uzraudzībā, ļautu izteikt zinātniski pamatotas prognozes par vairākām valstiski svarīgām nozarēm.

5.4. Respondentiem pieprasītā informācija, atbilstoši Eiropas Statistikas Prakses kodeksa 9.principam, dažādības un detalizācijas ziņā nepārsniedz minimālās prasības, kas nepieciešamas, lai saskaņā ar Valsts statistikas likuma 3.pantu veidotu vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu, kas nodrošinātu sabiedrību ar savlaicīgu, pareizu, pilnīgu, viegli saprotamu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi.

5.5. Respondentiem pieprasītos pārskatus iesniedz visi konkrētās izlases respondenti, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 6.pantam, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, CSP pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem – atšķirīgus lēmumus).

6. Pārskatu iesniegšanas veids:

Respondenti pārskatus iesniedz vienā no šādiem veidiem:

–   e-pārskata sistēmā (https://eparskats.csb.gov.lv);

–   elektroniski, saskaņā ar CSP nodefinēto failu struktūru (http://www.csb.gov.lv àRespondentiem àIntrastat à Helpdesk à Datu saglabāšana uz datu nesējiem àDatu saglabāšanas piemērs);

– papīra formā, iesniedzot personīgi vai nosūtot pa pastu, CSP Ārējās tirdzniecības statistikas datu savākšanas un apstrādes daļai, Lāčplēša ielā 1, Rīgā, LV–1301, vai arī nosūta pa faksu 67366689.

7. Datu aizsardzība:

Saskaņā ar Valsts statistikas likuma 18.pantu (izņemot 19.pantā noteiktos izņēmumus) respondentu iesniegtajos Valsts statistikas pārskatos minētie individuālie statistiskie dati tiks izmantoti tikai kopsavilkumu izdarīšanai, datu grupēšanai, sociālekonomisko parādību un procesu analīzei un būs uzskatāmi par konfidenciāliem. CSP nodarbinātām personām, kas nodarbojas ar valsts statistiku, aizliegts izpaust par respondentiem jebkādu informāciju, kura kļuvusi viņiem zināma, pildot dienesta pienākumus.

8. Administratīvā akta spēkā stāšanās un paziņošana:

Administratīvais akts tiek paziņots, publicējot to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Administratīvais akts stājas spēkā ar tā publicēšanas brīdi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9. Administratīvā akta apstrīdēšana:

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmo daļu, šo administratīvo aktu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža, iesniedzot iesniegumu iestādei, kura izdevusi administratīvo aktu.

¹ Ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" Latvijas Republika ir pārņēmusi Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006.gada 28.novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka p.i. K.Misāns