Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 6. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Leiškalns (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Visa pagājušā nedēļa Latvijā ir aizvadīta nedaudz baumu gaisotnē. Tiek runāts par iespējamo valdības krīzi, tiek runāts par sazvērniekiem un sazvērestībām, kuru asiņainais nolūks ir gāzt pašreizējo režīmu, lai Latvijā ieviestu pavisam citu valdību, bet, neskatoties uz to, valdība strādā, strādā pat ilgi, strādā pat pēc pusnakts, jo valdība ir uzņēmusies novest līdz galam privatizācijas procesu, kas Latvijā ir iesācies ap 1993. un pat agrākiem gadiem. Parlaments, neskatoties uz visām baumām, strādā ātri, īsi un konstruktīvi. Šodien pulksten 10 parlamenta sēde jau bija izsmēlusi, ja drīkst tā izteikties, darba kārtības jautājumus. Debates nebija pārāk garas un, acīmredzot vissaturīgākās vai noturīgākās debates bija par Valsts prezidenta ar tādu īpatnēju motīvu atpakaļ atdoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Jāteic, ka parlaments, pieņemot labojumu 53.pantā, noņēma šim likumam iespējamu konfrontāciju ar starptautiskajiem līgumiem. Parlaments izdarīja mēģinājumu paaugstināt muitas tarifus attiecībā uz cigaretēm un attiecībā uz margarīnu, aizstāvot vietējo ražotāju pa tiešo, kas ir cigarešu gadījumā, un netieši aizstāvot sviesta ražotājus un iespējamos margarīna ražotājus Latvijā šobrīd. Protams, izņemot pamattarifu likmes, kuras stāsies spēkā uzreiz, pārējie paaugstinājumi var stāties spēkā tikai pēc tam, kad Latvijas valdība ir informējusi brīvo tirdzniecību līgumslēdzēju puses, tās valstis, kas ir slēgušas ar Latviju brīvās tirdzniecības līgumu, un šīm pusēm nav bijuši konkrēti iebildumi. Tā kā, es domāju, jau tuvākajā nākotnē daudziem Latvijas Republikas pircējiem nāksies īstenot dzīvē Viļa Krištopana aicinājumu — izvēlies Latvijas preci vairs ne tikai aiz ideālistiskiem, bet jau aiz pragmatiskiem apsvērumiem. Es domāju, ka Rietumos ražoto cigarešu cenas varētu pieaugt no 2 līdz 5 santīmiem par paciņu.

Jāteic, ka cita nekā īpaši piebilstama pie šīsdienas sēdes nav. Parlaments ir jūtami konstruktīvāks, nekā bija 6.Saeima, izpaliek garās debates, un lēmumi tiek pieņemti ātri, līdz ar to, ja Latvijas likumdošanā viss vēl nav kārtībā, tad jāaicina valdība strādāt straujāk, iesniedzot likumprojektus Saeimai, galvenokārt antisubsīdiju likumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Kā norādīja jau Leiškalna kungs, patiešām viens no galvenajiem jautājumiem šīsdienas sēdē bija muitas tarifi. Es tomēr gribētu vēl akcentēt vairāk, ka patiešām drīzumā Latvijas iedzīvotāji to sajutīs, un tas varētu būt margarīna cenu pieaugums. Protams, it kā prezidenta kunga arguments, ka jācīnās par piena ražotāju interesēm, lai jūs, cienījamie iedzīvotāji, biežāk pirktu sviestu, diez vai ir loģisks, jo reālā cena margarīnam pieaugs par 80 santīmiem, un diez vai no tā jūs būsit spējīgi tagad arī pirkt sviestu, kas maksā daudz, daudz dārgāk. Drīzāk patiešām būtu jārisina jautājums, lai pensijas palielinātu nevis par 18 santīmiem, kā nesen veica Ministru kabinets šo iniciatīvu, bet daudz nopietnāk, un tad patiešām jūs arī pirksit sviestu. Šajā gadījumā šis ir konkrēts lobisma gadījums, kurā tiek pārstāvētas atsevišķas margarīna ražotāju intereses, lai margarīna cena Latvijā būtu aptuveni vienāda ar Eiropā ražotā margarīna cenu. Paralēli notiek arī aktīvs darbs ārpus parlamenta, un mūsu frakcija, tajā skaitā arī Tautas saskaņas partija, šajās dienās tiekas ar Krievijas Domes deputātu delegāciju no frakcijas "Jabloko". Tanī laikā, kamēr daudzi Latvijas politiķi izsaka diezgan asas piezīmes Krievijai, negrib padziļināt attiecības, mūsu frakcija intensīvi strādā, mēs meklējam kompromisu, mēs meklējam noietu, tajā skaitā arī Latvijas precei, mēs risinām problēmas, lai uzlabotu attiecības un arī veicinātu Latvijas ekonomisko situāciju ar lielo kaimiņu Krieviju. Tāpat gribas — tuvojas 8.maijs un 9.maijs — tā ir diena, kad beidzās Otrais pasaules karš, man gribas sveikt tos cilvēkus, kas piedalījās šajā karā, kas cīnījās, tās ir jūsu dienas un jums nav jākautrējas pielikt savus ordeņus, medaļas, ko jūs esat godīgi saņēmuši, nav jābaidās. Mūsu frakcijas vārdā es gribu jūs apsveikt ar šo dienu. Diemžēl valsts politika attiecībā pret jums ir diezgan neizlēmīga, bet es domāju, jūs daudzi būsit 8.maijā valsts pasākumos, tāpat arī 9.maijs ir jums tradīcijā jau iegājusi diena, kad jūs atzīmējat Lielā tēvijas kara beigas, tāpat šodien mēs nevaram aizmirst to, ka tā ir Eiropas diena. Patiešām, jo mēs kļūsim tolerantāki, jo labāk sapratīsim viens otru, mēs nemeklēsim ienaidu, ja mēs ātrāk tuvināsimies Eiropai, un tas būs normāls solis pretī civilizācijai.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Cienījamie kurzemnieki, latgalieši, vidzemnieki un zemgalieši! Es apsveicu jūs ar šīm skaistajām pavasara dienām! Domāju, ka ir veiksmīgs jūsu darbs laukos vai arī dārzos... Apsveicu tos cilvēkus, kas apstrādā zemi.

Tik tiešām ir jāaizsargā mūsu zemnieku intereses. Diemžēl mēs nezinām, kāpēc 1997.gadā tika samazināta ievedmuita margarīnam no 15% līdz 0,5%, un reizē ar to tika atvērtas slūžas. Noteikto kvotu lielums bija 2000 tonnu margarīna un, kā tika samazināts, tā pacēlās līdz gandrīz 7000 tonnām. Tas nozīmē, ka mūsu lauksaimnieki, mūsu piena ražotāji un tie cilvēciņi, kas audzē liellopus, bija spiesti rēķināties ar to, ka mūsu republikā ieplūda ļoti lēta produkcija. Tā ienāca caur muitu lēta, bet, diemžēl, uz tirgus letēm vai veikalos jūs to samazinājumu nemanījāt, un tāpēc jautājums, par kuru mēs cīnījāmies, par kuru bija lielas debates, un kur likumu pienācās atgriezt atpakaļ, iesūtot attiecīgi prezidentam ziņojumu, mēs panācām to, ka tika pacelts tas. Kvotas — 2000 tonnas paliek, un tur tik tiešām būs tie 0,5 procenti, bet pārējo, it sevišķi ko ieved no Polijas un citām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Pasaules tirdzniecības organizācijas ievedmuitas ir 28%. Tā kā 15% — tas ir normāli, un tas neatbilst nekādām iedarbībām pret mūsu Eiropas valstīm un arī pasaules tirdzniecības valstīm. Tā ir viena lieta.

Kas attiecas uz cigaretēm, tad tur arī bija jāsakārto tas tirgus, kurš diemžēl Latvijā nav sakārtots, un it sevišķi tas attiecas uz mūsu kontrabandas preci, kura tiek ievesta Latvijā un kura netiek uzskaitīta. Un sakarā ar to ir jānoregulē muitas cena ievedmuitai, lai tā būtu normāla tirdzniecībai, un tad mazāk būs mums kontrabandas, kura aiziet valsts kasei garām.

Šodien tika izskatīti arī pārējie jautājumi, un viens no jautājumiem bija tiesnešu ievēlēšana. Mūsu frakcijai pret tiesnešu ievēlēšanu turpmāk būs stingrākas prasības un būs satikšanās ar kandidātiem uz šiem amatiem, jo ir gadījumi, kad tiesneši nezin kādu apsvērumu dēļ pirms tiesas sēdes vai pēc apcietinājuma izlaiž noziedzniekus, kuri ir liela mēroga noziedznieki, un par to nenes nekādu atbildību. Tāpēc tālāk būs stingra prasība pret tiesnešu ievēlēšanu, lai mēs tiešām ievēlam tos cilvēkus, kuri var aizstāvēt mūsu prasības, un lai nebūtu tādu jautājumu, kad Saeimā griežas cilvēki, kuriem tiešām tiesā varbūt pieņemti nepareizi lēmumi.

Kas attiecas uz citiem jautājumiem, tie tika izskatīti ātri, liels darbs Saeimā būs par komerclikumu. Tas ir liela apjoma likums, kuram turpmākajā tautsaimniecības dzīvē būs liela nozīme.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija):

Šī nedēļa, kā jau visas iepriekšējās, ir pagājusi ar kārtējo valdības stiprināšanas darbu. Ir nepārtraukti cementēts valdības pamats, ir meklēti kompromisi, piedāvāti jauni amati, veikti visdažādākie citi ceļi, tikai netiek veikts pamatdarbs — netiek iesniegti likumi Saeimā to izskatīšanai.

Šodien dienas kārtība ilga tikai nepilnu stundu. Vai Latvijas nodokļu maksātājiem tas nav pārāk dārgi — uzturēt tik daudz cilvēku, lai viņi tik neefektīvi strādātu.

Es gribētu šodien runāt par diviem jautājumiem. Pirmais ir par darbinieku aizsardzību darba devēju maksātnespējas gadījumā. Protams, šī problēma ir ļoti aktuāla, jo daudzi uzņēmumi šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā nokļūst līdz bankrotam, un bieži vien, neskatoties uz to, ka darba ņēmējs ir pirmais rindā saņemt līdzekļus, šo līdzekļu vienkārši nav. Šī problēma nākotnē noteikti jārisina. Bet tik nejēdzīgs likumprojekts, kāds tika iesniegts šodien, piemērojot jaunas nodevas uzņēmējiem, kuras nosaka Ministru kabinets, nozīmē tikai to, ka nodokļu slogs uzņēmējiem pieaugs. Redzot, kā šogad pildās sociālais budžets, cik grūti iekasēt šos nodokļus, cik slima ir ekonomika šajā brīdī, papildu slogs uzņēmējiem var radīt vēl lielākas nespējas maksāt nodokļus un izsaukt jaunus bankrotus uzņēmumos. Un, ja mēs paskatāmies uz bankrota procedūrām, tad 80% gadījumu bankrotu ierosina Valsts ieņēmumu dienests, un tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumi nespēj nomaksāt nodokļus. Tautas partija nekad nav uzstājusies par nodokļu palielināšanu uzņēmējiem, mums drīzāk ir jādomā par to, lai savu ražošanu un uzņēmumus padarītu konkurētspējīgākus, un jādomā, kā šīs problēmas risināt savādāk — vai caur sociālo apdrošināšanu, vai arī tomēr no tiem 10%, ko darba ņēmējs maksā ar sociālo nodokli, vai 1 vai 2% novirzot savu garantiju nodrošināšanai.

Ļoti svarīgs likumprojekts šonedēļ bija likumprojekts par muitas nodokli, ko prezidents atgrieza atpakaļ Saeimā pēc Tautas partijas lūguma. Mēs uzskatām, ka šinī brīdī, kad eksporta un importa bilance nepārtraukti pasliktinās, ir nepieciešams veicināt iekšējo pašpatēriņu. Mēs nedrīkstam importēt preces un maksāt valūtā par produktiem, kurus mēs paši spējam saražot. Pirmām kārtām tie ir piena tauki. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība jau pirms diviem gadiem iesniedza Saeimā lūgumu atjaunot ievedmuitu margarīnam, lai padarītu godīgu konkurenci sviestam un margarīnam, bet diemžēl tikai šīs Saeimas laikā ar ļoti lielām mokām, atgriežot likumprojektu atpakaļ, šī ievedmuita tika atjaunota. Katrā ziņā tas varētu kaut nedaudz stabilizēt piena iepirkšanas cenu šovasar. Protams, prognozes ir ļoti pesimistiskas, cena nepārtraukti krīt, bet tas tomēr varētu būt viens mazs palīdzības solis no valsts puses, lai piena ražotāji saņemtu lielāku iepirkuma cenu, jo piena tauku problēma visā pasaulē ir ļoti aktuāla, šis tirgus ir ļoti slims, cenas krīt, tādēļ centīsimies izmantot šos produktus pašu patēriņam iekšējā tirgū, cepsim kūkas no sviesta un izlietosim arī konditorejā vairāk sviesta nekā importētā margarīna.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija):

Es vēlētos mazliet optimistiskāk šodien iesākt uzrunu un teikt, ka valdībā viss ir kārtībā. Valdība strādā. Un kamēr valdība strādā, arī Saeimā šobrīd ir pietiekami saspringts posms, un komisijās ir iesniegti ļoti daudzi likumprojekti, kuri ir jāizskata, un es domāju, ka šī sēde varbūt bija saistīta ar tādu nelielu pavasara atmodas periodu. Bet nākamais darba cēliens būs ļoti, ļoti saspringts. Par to liecina arī tie likumi, kuri mums jāizskata otrajā un trešajā lasījumā. Vēl es gribētu piebilst to, ka valdībai bija ļoti grūts laika posms izšķirties par "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" privatizācijas modeļiem, kas nākotnē būs viens no mūsu, teiksim, centrālajiem jautājumiem arī turpmākā gada laikā līdz 2000.gadam, lai atrisinātu jautājumu, kā atprečot sertifikātus, kāds modelis ir efektīvākais un kādā veidā papildināt Latvijas valsts kasi, lai iedzīvotāju labklājība paaugstinātos un mums būtu iespēja attīstīt savu vietējo ražošanu.

Šodien daudzi mani kolēģi jau runāja "Par grozījumiem likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Es varu vienīgais izteikt gandarījumu un pievienoties saviem kolēģiem, ka šis jautājums beidzot no 1997.gada ir sakārtots un tiek aizsargāts no piena pārstrādes ražotāja. Es ceru, ka tas ir turpmāks solis un rādītājs tam, ka mūsu ražotājs, tā ir prioritāte, kura ir jāaizsargā nākotnē.

Vēl Saeima šodien izskatīja jautājumu par ugunsdrošību, par nodokļiem un nodevām, par grāmatvedību, un kā pēdējais tika izskatīts komerclikums, kas ir pietiekami apjomīgs, un tam tika veltīts ļoti ilgs laika posms, lai to piemērotu Eiropas standartiem, lai izstrādātu atbilstoši Latvijas vietējai situācijai. Tas nebija viegls darbs. Šim komerclikumam tika izveidota vesela apakškomisija, kura strādāja 6 mēnešu garumā. Šodien šis likums tika nodots izskatīšanai Saeimai pirmajā lasījumā. Es gribētu pievienoties Muciņa kungam, jo es arī strādāju šajā komisijā, ka šis ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas likumdošanas aktiem aiz Latvijas Civillikuma, kurš reglamentē visu Latvijas ekonomisko struktūru attiecības starp komerciestādēm, starp valsti un komercdarbību. Un es ļoti, ļoti ceru, ka šis likums, kaut gan es paredzu, ka tas nebūs viegls process — pieņemt šo likumu nākotnē, ka šis likums sakārtos šīs attiecības, kuras es jau minēju.

Plenārsēdes nobeigumā bija informācija deputātiem, un viens no tādiem interesantākajiem jautājumiem, ko var minēt, tas bija piecu deputātu parakstīts iesniegums par Valmieras teātra celtniecības pabeigšanu. Es ļoti priecājos, ka beidzot deputāti ir sākuši interesēties arī par tādām kultūras iestādēm, kuras šobrīd vēl nav pabeigtas līdz galam, bet kurās noris darbība. Pirms divām nedēļām es biju Valmierā un apciemoju arī Valmieras teātri. Mums bija interesanta saruna ar Valmieras teātra vadību, un arī mana partija un mana frakcija ir solījusies darīt visu, arī ekonomikas ministrs, lai varētu pabeigt Valmieras teātra celtniecību, jo te analoģiska situācija, kā teica Paula kungs, — viens celtnis stāv Operā, otrs Valmierā, un šī situācija aizvien vēl nerod un nerod risinājumu.

Nobeigumā es gribētu novēlēt gaišu un saulainu pavasari visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzsākt lauku darbus, lai nebūtu to problēmu, kas mums bija pagājušajā gadā, lai skats uz dzīvi būtu saulaināks un siltāks.

Šodien tika runāts par 8.maiju — Upuru piemiņas dienu. Es gribētu izteikt līdzjūtību visiem tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savus tuviniekus Otrā pasaules kara laikā, un pieminēt ar klusuma brīdi 8.maijā savus vistuvākos, visdārgākos cilvēkus.

I.Kalniņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Es gribētu akcentēt kā pirmo no šodienas plenārsēdē izskatītajiem jautājumiem likumprojektu "Komerclikums". Šis likumprojekts, kas nupat tika nodots komisijām, ir aicināts sakārtot Latvijā visu uzņēmēju darbības vidi. Likums nāk ar daudz jaunu terminoloģiju, daudz jaunām attiecībām, un, likumam stājoties spēkā, spēku zaudēs līdz šim spēkā esošie mums jau pierastie likumi.

Otrkārt, gribētos runāt arī par šo Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai iesniegto likumu "Par muitas nodokli (tarifiem)". Man gribētos teikt, ka deputāts Leiškalns, runādams arī par šo likumprojektu, nedaudz mūs maldinājis, sacīdams, ka Saeima, ka parlaments centās paaugstināt muitas likmi margarīnam un cigaretēm. Kas attiecas uz muitas likmi margarīnam, tad ir taisnība, ka 1997.gadā acīmredzami nepārdomātas rīcības rezultātā valdība un Saeima toreiz atcēla šo ievedmuitu, tā atņemdama, tā atdodama iespēju pasargāt savus ražotājus. Paldies Dievam, šodien tika atjaunota šī likme — 15% likme, un tas ir tiešām apsveicami.

Kas attiecas uz cigaretēm, tad Saeimas Budžeta un finansu komisija un Saeimas Tautsaimniecības komisija izdarīja mēģinājumu nevis paaugstināt likmi, bet pazemināt likmi attiecībā uz cigaretēm ar filtru.

Ja mēs runājam par cigaretēm, tad šeit situācija ir pavisam atšķirīga. Tikko mēs paaugstinām ievedmuitu cigaretēm, tabakas precēm, ar to mēs paplašinām ēnu ekonomikas telpu. Cigaretes oficiālajā tirgū kļūst dārgākas, un pieprasījums pēc cigaretēm "melnajā" tirgū kļūst lielāks. Ko mēs rezultātā iegūstam vai zaudējam? Rezultātā valsts zaudē ienākumus no akcīzes, zaudē ienākumus no pievienotās vērtības. Tā bija maza informācijas precizitāte.

Saeimas preses dienests