Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

• Diāna Hamkova, Valentija Liholaja. Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālos sastāvos. Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tai skaitā visai plaši – turpat vai katrā sestajā krimināltiesību normā ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīgā nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits vēl pieaugs pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne nebūt nav vienveidīga, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts, un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta.

• Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs. ICC šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija

2012.gada 1.janvārī spēkā stājās jauna ICC šķīrējtiesas reglamenta redakcija (ICC – International Chamber of Commerce, Starptautiskā Tirdzniecības kamera). Neraugoties uz to, ka jau iepriekš vairākos reglamenta pantos tika veikti nozīmīgi grozījumi, turklāt tas tika papildināts arī ar dažiem jauniem noteikumiem, šīs, pēdējās, izmaiņas nevar uzskatīt par revolucionārām. Tās galvenokārt ir vērstas uz strīdu izšķiršanas efektivitātes uzlabošanu, tomēr neskar tos noteikumus, kas būtiski atšķir ICC šķīrējtiesas procesus no tiem šķīrējtiesu procesiem, kas notiek saskaņā ar citu institūciju reglamentiem. Runājot par funkcijām, visupirms jānorāda, ka no jaunā reglamenta ir izslēgti noteikumi, kas nosaka: ICC Šķīrējtiesā izskata starptautiska rakstura komerciālus jeb uzņēmējdarbības strīdus. Šādām izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ICC tiesas praksē pietiekami bieži var sastapt strīdus starp pusēm, kas nāk no vienas un tās pašas valsts. Saskaņā ar 1998.gada reglamentu strīdu starp pusēm, kas ir no vienas valsts, var izskatīt ICC tiesā, bet tikai tad, ja starp pusēm pastāv īpaša vienošanās, kas pati par sevi atrisina iespējamās jurisdikcijas problēmas.

• Jānis Vanags. Džungļos "bez virzības"

Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz bez virzības atstāt kā prasības pieteikumus (133.pants), apelācijas (420.pants) un kasācijas sūdzības (459.pants), tā arī blakus sūdzības (445.pants) un virkni dažādu pieteikumu (208.6, 255, 341.4, 363.9, 363.25, 373.pants u.c.). Kaut arī atšķiras likumā noteiktie priekšnoteikumi to atstāšanai bez virzības, nemainīgi paliek būtiskie elementi – saskatītie trūkumi, termiņš to novēršanai, trūkumu novēršanas, kā arī to nenovēršanas sekas. Līdz ar to atstāšana bez virzības ir uzskatāma par vienotu civilprocesa institūtu, kas nosaka tiesneša rīcību gadījumos, kad iesniegtajiem pieteikumiem vai sūdzībām konstatēti labojami trūkumi. Šķietami vienkāršais institūts rada virkni tiesisku problēmu, par kuru nopietnību liecina sadrumstalotā un pretrunīgā tiesu prakse. Rakstā apskatīta minēto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība attiecībā uz prasības pieteikumiem, apelācijas un kasācijas sūdzībām.

"Jurista Vārda" redakcija

www.juristavards.lv