Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome: Par Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un tās dalīborganizācijas – Lauksaimnieku apvienība, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Zemnieku federācija, kā arī Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) veic savstarpējas pārrunas par Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanu Latvijā un Eiropas Savienībā.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar Eiropas Komisijas piedāvāto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, galvenokārt ar tiešmaksājumu aprēķināšanas kārtību, kas paredz, ka arī pēc 2014.gada Latvijas lauksaimnieki saņems vismazāko maksājumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru, kas 2017.gadā sasniegtu tikai pusi no vidējā tiešmaksājuma Eiropas Savienībā, tādēļ aktīvi jāaizstāv lauksaimnieku intereses.

ZSA un LLKA uzstādījums ir – naudu ziedot un apsaimniekot caur LLKA. LOSP dalīborganizāciju uzstādījums – vispirms saprast ziedojuma pielietojumu un naudu apsaimniekot atsevišķi izveidotā fondā, visām asociācijām kopīgi un caurskatāmi, atskaitoties par izlietojumu.

Uz doto brīdi lauksaimnieku lobēšanas jautājumiem līdzekļi ir pietiekami, lai tagadējie eksperti, kas virza lauksaimnieku interešu aizstāvību, spētu Latvijas lauksaimnieku intereses lobēt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome uzskata, ka pašreizējā situācijā, kamēr līdzekļi ir pietiekami, nav nepieciešams veikt vēl papildu naudas vākšanas akcijas no lauksaimniekiem, pretēji tam kā to vēlas ZSA un LLKA, jo nav skaidra lauksaimnieku ziedotās naudas administrēšana.

Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka jāizskaidro sabiedrībai, ka KLP reformas atstās ietekmi ne tikai uz lauksaimniecību, bet uz sabiedrību kopumā. Turpinoties netaisnīgai atbalsta politikai, būtiski tiks mazināta Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja, kas tieši atsauksies uz pārtikas cenām, padarot to dārgāku, tas veicinās importa produktu ieplūšanu vietējā tirgū. Ikvienam sabiedrības loceklim jāizprot, ka lauksaimnieki necīnās par savu labumu, bet gan par principu – Kopējā lauksaimniecības politika kopīga visai Eiropas Savienībai.

Papildus sabiedrības iesaistīšanai būtiska loma politikas veidošanā ir Latvijas politiskajai elitei, kas tieši iesaistīta lēmumu pieņemšanā. Lauksaimniekiem ir būtiski izprast Ministru prezidenta Valda Dombrovska nākotnes redzējumu un rīcību, ja būs jāizvēlas starp Eiropas lauksaimniecības fondu lauksaimniecības attīstībai un Kohēzijas fondu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome cer, ka pašreizējā situācija veicinās saliedētību starp lauksaimniekiem un sabiedrību.

Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste