Valsts kontrole: Par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecību

“Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,” komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, – savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Latvijai piešķirtās emisijas kvotas uzņēmumiem tiek sadalītas atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajam un valdības apstiprinātajam kvotu sadales plānam. Veicot izlases veida pārbaudes, VK revīzijā konstatēja, ka uzņēmumiem ir piešķirts vismaz par 69% emisijas kvotu vairāk, nekā faktiski ir nepieciešams, kas neatbilst likumā noteiktajam un neveicina faktisku SEG emisijas samazināšanu. Normatīvie akti arī neparedz iespēju Valsts vides dienestam (VVD) anulēt uzņēmumam piešķirto SEG emisijas atļauju, ja uzņēmums ilgstoši neizmanto iekārtu un nav iesniedzis lūgumu atļauju anulēt, tādējādi liedzot iespēju neizmantotās kvotas piešķirt citiem uzņēmumiem.

VK uzsver, ka pretēji normatīvajos aktos noteiktajam VVD reģionālās vides pārvaldes vairākos gadījumos nav nodrošinājušas iekārtu novērtējumu pirms SEG emisijas atļaujas izsniegšanas, kā arī nav nodrošinājušas emisiju apjoma kontroli.

Normatīvo aktu nepilnību dēļ uzņēmumi faktisko SEG emisiju aprēķinos var piemērot dažādus emisijas faktorus. Tādējādi, aprēķinos izmantojot sev labvēlīgāko variantu, uzņēmumiem ir iespēja samazināt nododamo emisijas kvotu skaitu un ietaupīt nododamās emisijas kvotas vidēji 45,7 tūkstošu latu vērtībā.

Revīzijā konstatēts, ka tiesību akti neparedz uzņēmumiem, izņemot no 2008.gada sabiedrisko pakalpojumu regulējamās nozarēs, pienākumu no emisijas kvotu pārdošanas gūtos ieņēmumus investēt SEG emisijas samazināšanā, kas neveicina mērķtiecīgu gāzu emisijas mazināšanu. Piemēram, 2005.–2007.gada tirdzniecības posmā 17% no revīzijas laikā aptaujātajiem enerģētikas nozares komersantiem ieņēmumus no kvotu tirdzniecības ir izmantojuši ar SEG emisijas samazināšanu nesaistītu izdevumu segšanai.

I.Sudraba pauž pārliecību, ka “pieejamo bezmaksas SEG emisijas kvotu tālredzīga izmantošana emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešanā ir īpaši būtiska jau šobrīd, ņemot vērā, ka nākotnē emisijas kvotas būs jāpērk, kas sadārdzinās ražošanas izmaksas, tādējādi mazinot uzņēmumu un līdz ar to valsts kopējo konkurētspēju.”

Revīzija veikta par laika posmu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam.

VK arī norāda, ka pašlaik Eiropas valstu augstāko revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijas (EUROSAI) Vides revīziju darba grupas ietvaros tiek veikta paralēlā revīzija “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma”. Paralēlajā revīzijā piedalās Dānija, Somija, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Polija, un plānots, ka revīzijas ziņojuma gala versija tiks saskaņota 2012.gada septembrī.

Valsts kontroles informācija