Par piemiņas monētas “Akmens monēta” laišanu apgrozībā

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu “Akmens monēta”, kuras ārējais sudraba gredzens ietver granīta disku. Tās grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Akmens mūsu kultūrā ir stipra materiālās un garīgās kultūras zīme, kam apliecinājumu redzam arī valodā – laukakmens, pamatakmens, dzirnakmens, upurakmens, dižakmens. Pateicoties mākslinieka idejai un rūpīgam kaltuves darbam, nu būs arī monētas akmens jeb akmens monēta, kas savienos granītu un sudrabu vienotā mākslas darbā. Monētas aversa sudrabainajā lentē latvju rakstiem atbilstošā stilistikā iegravēts starojošs vārds LATVIJA. Monētas granīta kodols un uzlecošās saules stari simbolizē dzīvesprieku un ticību pamatīgumam.

Sudraba un granīta 1 lata monēta “Akmens monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža ir 7000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 33,20.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Minēto iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Latvijas Banka kopš lata atjaunošanas izlaidusi 86 jubilejas un piemiņas monētas, un daudzas no tām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos.

***

Monētas nosaukums mūs vedina aizvēsturē – akmens laikmetā, kad Eiropā lielo sakārtošanās procesu rezultātā no zemes dzīlēm nākušās karstās magmas izmestie ieži (arī granīts) atdzisuši un veido mantiju jeb zemes garozu. Latvijā šie ieži gulst dziļi un pasargā no spēcīgām zemestrīcēm, tāpēc var apgalvot, ka mums ir drošs pamats zem kājām.

Apledojumi no Skandināvijas pakāpeniski stūmās lejup, uz dienvidiem, un līdz Latvijai atnesa arī nesamaltos lielos akmeņus, no kuriem visbrangākos dēvējam par dižakmeņiem. Tos rūpīgi sargājam, jo šiem lielajiem laukakmeņiem ir trejāda vērte: estētiskā kā latviskās ainavas rotai, zinātniskā un kultūrvēsturiskā. Mūsu senčiem diž­akmeņi kalpoja par svētvietām, arī upurvietām, kam apkārt dziļš kultūrslānis, bet akmens virsmā nereti saglabājušās grafisku un reljefu rakstu zīmes, kuru kopums veido nozīmīgu aizlaiku informāciju.

Akmeņiem bieži tikusi piedēvēta īpaša enerģija, tomēr svarīgi būtu atcerēties, ka Zeme ir kosmisks ķermenis, kas nepārtraukti atrodas mijiedarbē ar citiem līdzīgiem ķermeņiem. Šo savstarpējo iedarbību raksturs joprojām vēl maz pētīts, taču, objektīvi vērtējot, jo pamatīgāks iezis (tautas valodā – akmens), jo tas savā uzbūvē kompaktāks, cietāks, jo lielāka enerģija tam piemīt.

Arī ikdienas dzīvē latvju lauku sētā un piedarbā akmenim vienmēr bijusi sava svarīga vieta. Tas bijis stūrakmens jeb pamatakmens mājas būvēšanā, dzirnakmens bijis mūžīgais darbarūķis, bet granīta bruģis klāj arī vecpilsētu romantiskās ieliņas, tāpat mūsdienās akmens nereti kā dekoratīva zīme krāšņo piemājas zālienus. Baltu tautu mentalitātē akmenim allaž piemitusi dziļi simboliska – mūžības un pārlaicības – nozīme. Savukārt granīta vārda ciešā saikne ar zemnieku mūžīgo vērtību (latīņu val. granum – grauds) liek domāt par ražas visdažādākajām izpausmēm. Šoreiz granīts paplašina monētu mākslas robežas.

Granīta nokrāsu bagātīgo gammu veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli. Lāsumaino granīta ripu monētas reversā kā sudraba josta apjož ietvars, kurā iekaltas latvju rakstu zīmes. Šo zīmju apļveida izkārtojumā saskatāma strikta dinamika un programmatiskums: viss attīstās no vienkāršā uz sarežģīto. Ideja par rakstu motīvu attīstībā aizgūta no leģendārās Lielvārdes jostas, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Jostai latviešu folklorā piedēvētas maģiskas spējas aizsargāt un nodrošināt auglību gan dabai, gan cilvēkam. Jāņu mātes jostas pīšana Jāņu vakarā, visticamāk, simbolizēja kārtības ieviešanu zemes dzīvē.

Monētas aversa sudrabainajā lentē latvju rakstiem atbilstošā stilistikā iegravēts starojošs vārds LATVIJA. Monētas granīta kodols un uzlecošās saules stari simbolizē dzīvesprieku un ticību pamatīgumam.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs