Tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un pārrunājot ārpolitikas un drošības politikas jautājumus

Vakar, 11.janvārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš (attēlā centrā) tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas, kura Rīgas pilī rīkoja izbraukuma sēdi, deputātiem (attēlā no kreisās) – Ati Lejiņu, Sergeju Potapkinu, Sergeju Mirski (komisijas priekšsēdētāja biedrs), Jāni Junkuru, Ojāru Ēriku Kalniņu (komisijas priekšsēdētājs), Ivetu Griguli (komisijas sekretāre), Valdi Zatleru, Jāni Dombravu, Raimondu Rubiku un Nikolaju Kabanovu
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 11.janvārī, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, sprieda par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un kopīgu rīcību to īstenošanai.

“Janvāris sevi iezīmē kā ārlietu mēnesis. Gatavojoties mēneša beigās paredzētajām Saeimas ārlietu debatēm, Ārlietu ministrija gatavo apjomīgu ziņojumu, aktīvāk nekā parasti notiek amatpersonu tikšanās par ārlietu jautājumiem, un biežāk tie nonāk sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā,” pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

“Svarīgi apzināties, ka ārpolitika nav tikai Ārlietu ministrijas atbildība. Tās noteikšanai un īstenošanai jābalstās sadarbības trijstūrī starp Saeimu, Valsts prezidentu un izpildvaru,” uzsvēra O.Kalniņš.

11.janvārī notika pirmā Ārlietu komisijas un Valsts prezidenta tikšanās, taču sadarbības stiprināšanai šādas tikšanās varētu kļūt par regulāru tradīciju, atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Saeimas deputāti un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka šogad ārpolitikā centrālā loma būs ar Eiropas Savienību (ES) saistītiem jautājumiem. Liels darbs gaidāms, aizstāvot nacionālās intereses nākamajam daudzgadu budžetam, virzot Latvijai svarīgus infrastruktūras projektus. Ne mazāk būtiska būs ES rīcība, lai stabilizētu ekonomisko situāciju. Latvijai aktuāla ir arī līdzdalība Austrumu partnerībā, kuras ietvaros ES veido attiecības ar kādreizējās PSRS valstīm.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī iespējamie grozījumi Lisabonas līgumā, ar kuriem tiktu izveidots eiro stabilizācijas fonds. Saeimas komisija jau ir apspriedusi šīs izmaiņas starptautiskajā līgumā un tuvākajā laikā pie tām atgriezīsies. Valsts prezidents pauda nostāju, ka ar šo jautājumu nevajadzētu kavēties, jo tas ir praktisks solis eirozonas stiprināšanai. Patlaban, kamēr Latvija nav ieviesusi eiro, atbalsts šiem grozījumiem mums neuzliek nekādas saistības, taču var būt kā papildu arguments, cīnoties par ES finansējumu lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas politikai, sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Spriežot par ārpolitikas prioritātēm drošības jomā, amatpersonas pievērsās maijā gaidāmajam NATO samitam Čikāgā un Latvijas prioritātēm šajā forumā. Latvijai būtiski panākt, lai šajā sanāksmē tiktu atbalstīta NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā pārveidošana par pastāvīgu misiju. Saeimas deputāti ar Valsts prezidentu pārrunāja arī Ziemeļu transporta koridora darbību, pa kuru uz Afganistānu caur Rīgas ostu tiek transportētas ASV nemilitārās kravas. Šis ir ne tikai ekonomiski izdevīgs, bet politiski ļoti nozīmīgs sadarbības projekts, akcentēja O.Kalniņš.

Tika apspriestas arī būtiskās aktualitātes, kam būs liela ietekme uz Eiropas un pasaules ekonomisko un politisko dienaskārtību tuvākajos gados, tai skaitā ASV lēmumu par aizsardzības budžeta izdevumu samazināšanu nākamo desmit gadu laikā līdz pat līmenim pirms kara Afganistānā, kas kopumā var veidot līdz pat 450 miljardiem ASV dolāru.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, vērtējot minētos jautājumus, uzsvēra, ka ASV paziņojums par budžeta izdevumu samazināšanu militārām vajadzībām atstās nopietnu iespaidu arī uz Eiropas Savienību un tās ekonomisko attīstību nākotnē: “Faktiski šī ir pirmā izlēmīgā rīcība pasaules krīzes kontekstā, ar kādu gan ES pagaidām nevar lepoties. Tieši tādēļ Latvijai ir jāatbalsta grozījumi Lisabonas līgumā, kas paredz finanšu stabilizācijas sistēmas izveidošanu ES, jo mūsu nacionālās intereses saskan ar stipru ES nākotnē. Mums ir jāpauž pārliecinošs atbalsts šādam virzienam.” Valsts prezidents bija pārliecināts, ka Saeima Lisabonas līguma izmaiņu atbalstā demonstrēs vienotu pozīciju.

Valsts prezidenta preses dienests;

Saeimas preses dienests