No 10. līdz 12. maijam Latvijas Republikas Valsts prezidents

Guntis Ulmanis uzturas valsts vizītē Čehijas Republikā

Vizītes otrajā dienā

Turpinājums no 1.lpp.

Ja Krievija to neredz, — es viņai to piedodu, jo Krievijai šobrīd pašai ir ļoti nopietnas problēmas. Bet es ceru, ka reiz Krievija tomēr saskatīs, ka Baltijas valstis kļuvušas par demokrātijas un progresa paraugu Eiropā."

Tālāk Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija jau šobrīd ir gatava nopietni sadarboties ar dažādām NATO struktūrām un iesaistīties dažādos Ziemeļatlantijas savienības projektos. Guntis Ulmanis arī izteica viedokli, ka ne jau tanku un lidmašīnu skaits ir galvenais kritērijs valsts gatavībai iestāties NATO. Galvenais ir politiskā griba, un Latvija šai ziņā ir gatavāka nekā jebkura no trim Baltijas valstīm," teica Guntis Ulmanis un pavēstīja, ka mūsu valsts šogad par 40% palielinājusi savu aizsardzības budžetu. Viņš uzsvēra, ka Latvija varētu uzņemties "tulka lomu" Rietumu dialogā ar Krieviju.

Īsi pirms Gunta Ulmaņa konferencē runāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš. Viņš izteica viedokli, ka galvenais kavēklis Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu uzņemšanai NATO nav šo valstu zemais aizsardzības potenciāls. "Galvenais ir politisks iemesls — Krievijas iebildumi", uzsvēra Atis Lejiņš. Tālāk viņš pakavējās pie Krievijas ekonomiskās un politiskās krīzes un izteica optimistisku prognozi: ka reiz Krievija pati būs ieinteresēta, lai Baltijas valstis tiek uzņemtas NATO — Krievija tādējādi iegūtu stabilus Rietumu kaimiņus un gūtu jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors arī aicināja NATO institūcijas neuzskatīt Latvijai pieprasītos 2% (no nacionālā kopprodukta) aizsardzības vajadzībām par galveno kritēriju mūsu valsts vērtējumā. "Tikai divas valstis Viduseiropā un Austrumeiropā — Latvija un Ungārija — ir spējušas reorganizēt bijušo pensiju sistēmu. Arī šādus sociāli ekonomiskus sasniegumus vajadzētu ņemt vērā, izvērtējot attiecīgas valsts gatavību kļūt par NATO dalībvalsti," teica Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš.

Pēc radiostacijas apmeklējuma Latvijas Valsts prezidents nolika vainagu pie Sv. Vāclava pieminekļa un leģendārā čehu studenta Jana Palaha piemiņas vietā, kas 1968. gadā sadedzinājās, protestējot pret padomju tanku iebrukumu Čehoslovākijā.

Dienas vidū Guntis Ulmanis Lihtenšteinas pilī piedalījās Čehijas Republikas premjerministra Miloša Zemana rīkotajās pusdienās.

Pēcpusdienā Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis Kārļa universitātē tikās ar augstskolas vadību un studentiem, kā arī piedalījās Latvijas Universitātes un Kārļa universitātes sadarbības līguma parakstīšanas ceremonijā. Universitātē Gunti Ulmani uzrunāja rektors Karels Malijs, profesors Radegasts Paroleks, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, latviešu valodā stāstīja par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa dzīvi. Gunti Ulmani sveica arī astoņi čehu studenti, kas Kārļa universitātē mācās latviešu valodu.

Kārļa universitātē Valsts prezidentam Guntim Ulmanim par sasniegumiem demokrātijas veicināšanā un cilvēktiesību jomā, kā arī par Latvijas un Čehijas attiecību stiprināšanu tika pasniegta universitātes piemiņas medaļa.

Savukārt Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis Kārļa universitātes rektoram Karelam Malijam pasniedza goda doktora diplomu, kas tiks nodots Čehijas prezidentam V.Havelam, par nozīmīgiem sasniegumiem literatūrā un dramaturģijā, par ievērojamu ieguldījumu Eiropas demokrātisko procesu attīstībā un par nopelniem Latvijas Universitātes starptautisko sakaru veicināšanā.

Valsts prezidenta apmeklējuma laikā Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis un Kārļa universitātes rektors parakstīja vienošanos starp abām augstskolām par zinātnisko un pedagoģisko sadarbību.

Latvijas Valsts prezidents vakar tikās arī ar Čehijas parlamenta vicespīkeru Petru Buzkovu.

Pēcpusdienā Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze Prāgas vecajā Karaļa pilī piedalījās Latvijas tekstilmākslas izstādes atklāšanā.

Vizītes trešajā dienā

Šodien, valsts vizītes trešajā un beidzamajā dienā, Latvijas Valsts Prezidents tiksies ar Čehijas Republikas aizsardzības ministru Vladimiru Vethi. Pēc tam Guntis Ulmanis ieradīsies Česke Budejovicē, kur tiksies ar pilsētas vadību, kā arī piedalīsies Čehijas kultūras ministra Jana Fencla rīkotajās pusdienās. Guntis Ulmanis iepazīsies arī ar Česke Budejovici un apmeklēs slaveno "Budvar" alus darītavu.

Rīt vakarā, Latvijas Valsts prezidents no Česke Budejovices atgriezīsies Latvijā.

Jānis Ūdris,

"Latvijas Vēstneša"

speciālkorespondents

Valsts prezidenta valsts vizītē Čehijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Runa Kārļa universitātē Prāgā 1999.gada 11.maijā

Augsti godātais rektora kungs!

Augsti godātais profesor Paroleka kungs!

Augsti godātie prorektoru kungi!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess aizkustinājums, šodien atrodoties Kārļa universitātē, saņemt šīs Viduseiropas vecākās universitātes piemiņas medaļu.

Savas 650 gadu ilgās pastāvēšanas laikā Kārļa universitāte ir bijusi viens no visnozīmīgākajiem izglītības un gaismas centriem Eiropā. Te meklēja patiesību, un tā bija cerības un drošības avots čehu zemju ļaudīm. Tā bija arī čehu neatkarīgās valsts simbols.

Paaudžu paaudzes ir izgājušas caur Karolinumu, seno, bet joprojām dzīvo universitātes sirdi. Šīs sienas ir aculiecinieces daudzu ievērojamu cilvēku dzīves gaitām. Karolinuma gotiskās velves līdz pat šai dienai atbalso vārdus, izaicinājumus un kaislīgās diskusijas, kas pārveidoja pasauli.

Šīs senās sienas pieredzējušas Jana Husa klātbūtni, kurš bija universitātes rektors un kurš iesāka Eiropas Reformācijas procesu. Husa idejas nonāca arī Latvijā un bija mūsu zemes apgaismības sastāvdaļa.

Latviju un Čehijas Republiku vieno ciešas saites. Mums patiešām ir ko izvērtēt mūsu vēsturē. Vakar tika atklāta brīnišķīga izstāde Klamgallasa pilī par latviešu un čehu vēsturiskajiem sakariem.

Abas mūsu valstis pagājušā gadā nosvinēja savu 80.gadskārtu. Latvija atceras, ka prezidents Masariks bija aktīvs Latvijas neatkarības atbalstītājs.

Man bijusi laime būt pirmajam Latvijas prezidentam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Piecdesmit garus totalitārisma gadus mūsu tautas pavadīja zem totalitāru režīmu spiediena. Tad nāca "dziesmotā" un "samta" revolūcija, kas pavēra iespēju mūsu valstīm atkal turpināt starpkaru posma sekmīgo attīstību. Latvija un Čehijas Republika abas atgriezušās Eiropas saimē.

Viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem šodien ir integrētas sabiedrības izveidošana. Katram cilvēkam Latvijā, neatkarīgi no viņa tautības vai reliģiskās pārliecības, ir dotas tiesības būt savas valsts sabiedrības loceklim un savas zemes saimniekam.

Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir iestāties ES un NATO.

Latvija sekmīgi veic savus mājas darbus, un mēs esam pārliecināti, ka integrācija šajās struktūrās būs sekmīga. Mums ir svarīgi tālāk padziļināt un stiprināt attiecības ar tuviem un tāliem kaimiņiem. Te es domāju arī Čehijas Republiku kā svarīgu, stabilu un uzticamu Latvijas partneri Viduseiropā.

Universitāšu gaismai vienmēr ir bijusi svarīga loma cilvēku un valsts dzīvē. Man ir patiess prieks, ka šodien Kārļa universitātē atkal ir interese par latviešu valodu, bet Latvijas Universitātē — par čehu valodu. Latvijā dziļi ciena jūsu universitātes profesora Radegasta Paroleka, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera, literāri zinātnisko un pedagoģisko darbību latviešu literatūras un valodas jomā.

Mums ir prieks arī par latviešu literatūras tulkojumiem čehu valodā, ieskaitot nesen iznākušo latviešu dainu, mūsu tautas lielās garīgās bagātības, tulkojumu čehu valodā. Arī Latvijā čehu kultūra ir plaši pazīstama un tiek augstu vērtēta.

Mums ir zināms, ka jūsu universitātē jau kopš 1990.gada tiek pasniegts šis priekšmets. Jaunatnes patiesa interese par citas valsts valodu un kultūru ir vērā ņemams devums valstu attiecību padziļināšanā, mūsu kopējās nākotnes vienotā Eiropā veidošanā.

Vēlreiz pateicos par man parādīto godu un viesmīlību šajā senajā namā un novēlu jums, rektora kungs, un jūsu universitātei panākumus, turpinot un attīstot jūsu slavenās tradīcijas.