Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 10.janvārī

FM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

10.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā, lai novērstu Latvijā pastāvošo situāciju attiecībā uz pretlikumīgu iejaukšanos kases aparātu un kases sistēmu programmatūrās, mērķtiecīgi slēpjot vai samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus.

Grozījumi paredz pastiprināt atbildību par pārkāpumiem kases aparātu un kases sistēmu jomā atbilstoši izdarītā pārkāpuma smagumam, nosakot lielāku administratīvā pamatsoda – naudas soda – apmēru, kā arī paredzot administratīvo papildsodu – administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskāciju.

Veicot nodokļu kontroles pasākumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis gadījumus, ka atsevišķu uzņēmumu darbinieki veic krāpnieciskas darbības – labo vai dzēš kases aparāta fiskālajā atmiņā vai elektroniskajā kontrollentē esošo informāciju. Tādējādi netiek pilnā apmērā samaksāts pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis un rodas situācija, ka faktiski nav nosakāms pamatparāda summas apjoms, no kura vajadzētu iekasēt arī nokavējuma naudu.

Tāpat arī konstatēts, ka šobrīd noteiktie administratīvie sodi par šādiem pārkāpumiem nesasniedz savu mērķi.

Tādējādi grozījumi paredz par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu un lietotāju pienākumu nepildīšanu vienotu soda apmēru – fiziskām un juridiskām personām no simts līdz pieciem simtiem latu.

Attiecīgi paredzēts palielināt atbildību par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu, nosakot par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu naudas sodu fiziskām personām no simts līdz pieciem simtiem latu, bet juridiskām personām – no simts līdz tūkstotim latu.

Savukārt par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos paredzēts naudas sods fiziskām personām no simts līdz sešiem simtiem latu, bet juridiskām personām – no tūkstoša līdz vienam tūkstotim pieciem simtiem latu.

Tāpat likuma pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas paredz par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, piemērot naudas sodu fiziskām personām no viena simta piecdesmit līdz tūkstotim latu, bet juridiskām personām – no trīs simtiem līdz trīs tūkstošiem latu, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Paredzams, ka sodi šādā apmērā darbosies kā preventīvs līdzeklis un novērsīs atkārtota pārkāpuma izdarīšanu.

Grozījumi veikti saskaņā ar Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam. Saskaņā ar plānā paredzētajiem pasākumiem normatīvo aktu prasībām neatbilstošu elektronisko kases aparātu vai kases sistēmu izmantošana ir daļa no ēnu ekonomikas, kā rezultātā būtiski jāpalielinās iespējām atklāt un ierobežot krāpnieciskas darbības ar kases aparātiem un kases sistēmām, kā arī jābūt novērstai iespējai izvairīties no nodokļu maksāšanas.

10.janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksā, paredzot izvairīties no situācijām, ka ar muitas kravas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas laicīgu neiesniegšanu komersanti būtiski apgrūtina un paildzina muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paredzot muitošanai pakļauto preču (tostarp degvielas), ko ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā, apejot muitas kontroli, konfiskācijas izvēles iespēju.

Saskaņā ar Muitas kodeksa nosacījumiem par katru kravu noteiktos termiņos ir jāiesniedz ievešanas/izvešanas kopsavilkuma deklarācija. Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijās norādāmie dati jāsaskaņo, lai nodrošinātu kopēju riska analīzes pamatu visā Eiropas Savienībā un lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu starp muitas iestādēm.

Lai veicinātu laicīgu minētās deklarācijas iesniegšanu un atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, ar likumprojektu paredzēts noteikt administratīvo atbildību par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu muitas iestādē noteiktajā termiņā.

Neiesniedzot kopsavilkuma deklarāciju noteiktajā termiņā, tiks paredzēts brīdinājums vai naudas sods no pieciem līdz piecdesmit latiem, savukārt, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, – no piecdesmit līdz simt latiem.

Šobrīd muitas amatpersonas bieži saskaras ar gadījumiem, ka Latvijā nedeklarējot ar vieglajām automašīnām tiek ievesti naftas produkti (degviela) apmērā, kas pārsniedz no nodokļa atbrīvojamo daudzumu. Minētais pārkāpums paredz obligāti konfiscēt nedeklarētās preces vai citas vērtības.

Taču degvielas izņemšana un konfiskācija ir saistīta ar vairākām papildu darbībām un speciālā tehniskā nodrošinājuma izmantošanu, kas nepieciešams, lai izpildītu prasības naftas produktu pārvadāšanā, uzglabāšanā, sertificēšanā un realizācijā. Tāda rīcība ar izņemtiem un konfiscētiem naftas produktiem rada Valsts ieņēmumu dienestam nesamērīgu ar preces vērtību papildu resursu izmantošanas slogu.

Tāpēc ar likumprojektu tiek paredzēta iespēju pie noteiktiem apstākļiem, kad persona ir gatava samaksāt muitas nodokli, akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli par degvielu, kuras daudzums pārsniedz to normu, par kuru neiekasē minētos nodokļus, degvielas konfiskācijas izvēles iespēju. Tā tiks novērsta situācija, ka izmaksas ir lielākas nekā ieguvums.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu

Cilvēkam būs tiesības vērsties augstskolā vai koledžā ar iesniegumu lūgt atzīt iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci (studiju rezultātus) noteiktā augstskolas vai koledžas studiju programmā vai tās daļā – paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kuru 10.janvārī apstiprināja valdībā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus, kā arī nosaka atzīšanas kritērijus. Lēmumu par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu pieņems augstskolas vai koledžas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija. Komisijas tiesības un pienākumus, tās veidošanas nosacījumus, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas procedūras specifiskos nosacījumus ietvers augstskolas senāta vai koledžas padomes apstiprinātais nolikums, bet komisijas personālsastāvu apstiprinās augstskolas rektors vai koledžas direktors.

Noteikumu projekts paredz vairākus atzīšanas kritērijus. Tā profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt tikai tajā attiecīgās studiju programmas daļā, kuru veido prakse, turklāt šiem studiju rezultātiem jābūt sasniegtiem tajā profesionālās darbības jomā, kura atbilst studiju programmas izglītības tematiskajai jomai.

Profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt arī tajā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru apgūstot iegūst praktiskas zināšanas, prasmes un kompetenci.

Savukārt iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus varēs atzīt, ja tie atbilst augstākās izglītības pakāpei un ir sasniegti profesionālās tālākizglītības programmā, kuras apguve dod iespēju iegūt ceturto vai piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni; atsevišķā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru persona ir apguvusi kā klausītājs; studiju programmas daļā, kā arī citos ārpus formālās izglītības iegūtos veidos, izņemot studiju programmas, kuras atbilst reglamentētajām profesijām.

Iespēja atzīt ārpus formālās izglītības iegūtas zināšanas, prasmes un kompetenci radās 2011.gada 1.janvārī, kad stājās spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Pamatojoties uz šiem grozījumiem, tika pieņemti MK 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.146 “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci.

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Taču līdz pat 2011.gada 1.augustam ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtas zināšanas, prasmes un kompetenci nevarēja atzīt augstākās izglītības programmās. Tāpēc, lai iegūtu augstākās izglītības dokumentu, cilvēkam bija jāapgūst visi studiju programmā ietvertie studiju kursi, kaut gan atsevišķas šai studiju programmā esošās zināšanas, prasmes un kompetence jau bija iegūtas iepriekšējās izglītības vai profesionālās darbības ceļā. 

2011.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz, ka augstskolas un koledžas ir tiesīgas izvērtēt personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus, un, ja tie atbilst studiju programmas prasībām, atzīt tos un par tiem piešķirt kredītpunktus.

Profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus drīkst atzīt profesionālās vai akadēmiskās studiju programmās, turklāt tikai 30 procentu no profesionālās vai akadēmiskās studiju programmas kredītpunktiem drīkst piešķirt, atzīstot profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus.

Vienlaikus tika noteikts, ka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus nosaka MK. Tāpēc IZM ir sagatavojusi noteikumu projektu “Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par jaunu kārtību atļauju saņemšanai starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanai

Jaunā kārtība, kas regulē starptautiskos pasažieru pārvadājumus, atvieglo pārvadātāju piekļuvi tirgum, kā arī mazina administratīvo slogu.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem, to organizēšanas, veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību” 10.janvārī atbalstīja valdība. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz 2011.gada 12.maijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem “Autopārvadājumu likumā”.

Minētie noteikumi paredz samazināt pieļaujamo laika intervālu starp esošo un jaunu maršrutu uz trešajām valstīm (kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis).

Pārvadātājiem būs iespēja iesniegt pārskatus par visiem veiktajiem pasažieru regulāro starptautisko pārvadājumu reisiem elektroniski reizi ceturksnī. Iesniegumus trešās valsts maršruta atļaujas saņemšanai varēs sagatavot papīra vai elektroniskā dokumentu formā. Līdz šim pārskatus par veiktajiem reisiem uz trešajām valstīm bija jāiesniedz katru mēnesi drukātā veidā.

Tāpat no 2011.gada 30.septembra pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem koordināciju, maršrutu atklāšanu, grozīšanu un slēgšanu, atļauju piešķiršanu un izsniegšanu veic VSIA “Autotransporta direkcija”, nevis SM.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem

10.janvārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādātos Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus. Tie sagatavoti, lai radītu kadastrālās uzmērīšanas procesu ātrāku, vienkāršāku un pieejamāku, kā arī lai optimizētu VZD procesus kadastrālajā uzmērīšanā un novērstu funkciju dublēšanos ar citām iestādēm.

Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu projekts noteiks dokumentus, kādus personas iesniedz VZD, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu, VZD rīcībā esošo dokumentu izmantošanu, būves kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, kā arī termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

Salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, būtiski ir samazināti būvju kadastrālās uzmērīšanas termiņi. Tagad dzīvokli un ēku var uzmērīt 15 darba dienu vai 22 darba dienu laikā iepriekšnoteiktā viena vai trīs mēneša vietā.

Ar jaunajiem noteikumiem plāno noteikt, ka VZD nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē. Valsts zemes dienests, veicot kadastrālo uzmērīšanu, iegūs būves raksturojošos datus, veiks mērījumus, noteiks būves nolietojumu, sagatavos būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, kurā atšķirībā no pašreizējās situācijas netiks konstatētas atkāpes no būvniecību pārraugošās pašvaldības institūcijas apstiprinātā būvprojekta vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtā dokumenta.

VZD divu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas izsniegs pašvaldībām informāciju par būvēm un telpu grupām, kurām Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta patvaļīgas būvniecības pazīme, un pēc informācijas izsniegšanas pašvaldībām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās patvaļīgas būvniecības pazīmes dzēsīs.

Līdz ar to patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatēšana turpmāk nebūs viens no būves pieņemšanas ekspluatācijā priekšnoteikumiem, un pašvaldības būvvaldes bez VZD līdzdalības pārbaudīs uzbūvētas vai pārbūvētas būves atbilstību projekta dokumentācijai pirms nodošanas ekspluatācijā.

Tāpat, lai vienkāršotu nekustamā īpašuma formēšanas procesu un nedublētu funkcijas, datus par apvidū neesošām būvēm kadastra informācijas sistēmā VZD dzēsīs, pamatojoties uz vietējas pašvaldības izsniegto izziņu, nebraucot apvidū, līdz ar to samazinot termiņus un procesa izmaksas.

TM: Par grozījumiem Maksātnespējas likumā

10.janvārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā (MNL), kas paredz precizēt MNL pārejas noteikumus, nosakot samērīgus termiņus maksātnespējas administratoriem jurista kvalifikācijas iegūšanai. Grozījumi izstrādāti pēc Satversmes tiesas sprieduma par maksātnespējas administratoru izglītības uzsākšanu un iegūšanu.

Likumprojekts paredz, ka maksātnespējas administratoriem jāuzsāk augstākās izglītības tiesību zinātnē iegūšana līdz 2014.gada 1.janvārim, un tā jāiegūst līdz 2022.gada 1.janvārim. Šādi termiņi nodrošina pietiekamu laiku, lai maksātnespējas administratori sagatavotos mācībām. Grozījumi arī nodrošina nepieciešamības gadījumā izmantot studiju pārtraukumu, kā arī izglītības pabeigšanu samērīgā laika periodā.

Pašlaik jurista kvalifikāciju var iegūt pēc maģistra studiju beigšanas. Pašreizējie MNL pārejas noteikumi paredz administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti par ne mazāk kā triju gadu praktiskā darba pieredzi uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās un izpildinstitūcijās un kuriem sertifikāti izsniegti līdz pagājušā gada 31.oktobrim, bet kuriem nav augstākās izglītības tiesību zinātnē, prasība par izglītību piemērojama no 2017.gada 1.janvāra. Ja administrators nav sācis studijas jurista kvalifikācijas iegūšanai, viņam līdz šā gada 1.janvārim bija tās jāuzsāk un jāiesniedz Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai izziņa par studiju sākšanu. Satversmes tiesas spriedums noteic, ka augstākās juridiskās izglītības iegūšanas process ir ilgs un var būt saistīts ar būtiskām izmaksām. Personām, kuras darbojas administratora amatā, ir vajadzīgs papildu laiks, lai pilnvērtīgi piedalītos studiju procesā un sekmīgi apgūtu nepieciešamos studiju kursus.

Pašlaik maksātnespējas reģistrā ir reģistrēti 343 administratori.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VM: Par sadarbības līgumu ar Pasaules Veselības organizāciju 2012.–2013.gadam

10.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ministru kabineta protokollēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālā biroja divgades sadarbības līgumu 2012.–2013.gadam”.

Līguma mērķis ir turpināt līdzšinējo sadarbību ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālo biroju un noteikt prioritātes veselības aprūpes jomā nākamajam periodam, kuru īstenošanai Pasaules Veselības organizācija piešķirs 474 tūkstošus ASV dolāru.

Par sadarbības prioritātēm 2012.–2013.gadā noteiktas: valsts veselības politikas izstrāde Eiropas veselības politikas “Veselība 2020” ietvaros, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, neinfekcijas slimību riska mazināšana un veselīga dzīvesveida veicināšana, infekciju slimību sloga un to sociālo un ekonomisko seku mazināšana, kā arī veselības informācijas analīze un pētījumi, balstoties uz ticamiem un salīdzināmiem veselības informācijas datiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai

10.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 4.oktobra noteikumos Nr.764 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumā “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumā “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””.

Līdz ar grozījumiem šajos MK noteikumos precizēts, ka atbalstu nevar saņemt atbalsta pretendents, kas nodarbojas vai plāno darboties ar zivsaimniecības produktu pārstrādi, jo šāda veida atbalsts ir pieejams Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam atbalsta pasākumos un ir jānodrošina nošķirtība.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka atbalsta pretendents ir juridiska persona, kura ir Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējies pārtikas uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, un kuras iegūtais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, vai juridiska persona, kas plāno nodarboties ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos, lai iegūtu gala produktu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa