Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās

Obligāto Latvijas vēstures saturu skolās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) sadarbībā ar Vēstures skolotāju asociāciju un vēstures skolotāju darba grupu izstrādātie un 1998.gadā apstiprinātie pamatizglītības un vidējās izglītības standarti vēsturē. Tie nosaka, ka abās izglītības pakāpēs Latvijas vēsturei jāvelta ne mazāk kā trešdaļa no kopējā vēstures stundu skaita. Tas savukārt nozīmē, ka pamatizglītības posmā Latvijas vēsturei jāparedz vismaz 116 mācību stundas piecos gados, bet vidējās izglītības posmā — 70 mācību stundas trīs gados. Skolai ir tiesības Latvijas vēsturei veltīto stundu skaitu palielināt, izdalīt tās atsevišķā tematiskā daļā un Latvijas vēsturi mācīt neintegrēti. Vidējās izglītības posmā skolēniem ir iespējams izvēlēties padziļināta vēstures kursa apguvi 420 mācību stundu apjomā trīs mācību gados, pievēršoties detalizētai Latvijas vēstures apguvei. Standartus atzinīgi novērtēja gan Latvijas Vēstures skolotāju asociācija, gan vēstures skolotāju rajonu metodiskās apvienības, tātad vairākums Latvijas vēstures skolotāju. Pozitīvas atsauksmes tika saņemtas arī no Eiropas Padomes un Eiropas vēstures skolotāju asociācijas "Euroclio" ekspertiem.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs saskaņā ar jauno Izglītības likumu šobrīd izstrādā pamatizglītības un vidējās izglītības standartiem vēsturē atbilstošu mācību priekšmeta programmu paraugus. Viens programmas variants rādīs, kā Latvijas vēsture mācāma atsevišķi no Eiropas vēstures, otrs — Latvijas un Eiropas vēstures tēmu integrētas mācīšanas pieeju. Skolotājiem būs iespēja izvēlēties pieņemamāko no abiem modeļiem vai arī veidot savu standartiem atbilstošu skolas programmu.

Vēstures mācību procesā skolotāji un skolēni pašlaik var izmantot vairāk nekā 15 dažādas Latvijas vēstures mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

1999.gada 29.aprīlī visi pamatskolu 9.klašu audzēkņi veica obligāto valsts kontroldarbu Latvijas XX gadsimta vēstures tematikā. Darbu rezultāti tiks apkopoti maija laikā. Analogs darbs tika veikts arī 1998.gadā. Tā rezultāti liecina, ka Latvijas vēstures faktu zināšanas skolēniem ir labas. Iepriecinoši, ka tikpat labas Latvijas vēstures zināšanas demonstrējuši arī Latvijā dzīvojošie krievu tautības skolēni. Tomēr valsts pārbaudes darba rezultātā analīze rāda, ka skolēniem grūtības sagādā analītiski vēstures jautājumi, kas prasa kritisku domāšanu un prasmes darbā ar pretrunīgiem vēsturiskās informācijas avotiem. Tas liecina, ka tuvākajā nākotnē vēl daudz darāms skolotāju metodiskās sagatavošanas uzlabošanā.

ISEC arī turpmāk izstrādās obligātā valsts pārbaudes darba saturu pamatskolu beidzējiem Latvijas vēstures tematikā un, atšķirībā no 1998. un 1999.gada valsts kontroldarbiem, neaprobežosies vairs tikai ar Latvijas XX gadsimta vēstures tematiku, bet aptvers visas Latvijas vēstures tēmas. 2000.gada vidusskolas beigu eksāmenā vairums uzdevumu testā, kā arī visa prasmju pārbaudes daļa būs veltīta Latvijas vēstures jautājumiem.

Iecerēts, ka šie pārbaudes darbi vienlaikus kalpos arī kā naturalizācijas pārbaudījumi. Tādējādi nacionālās vēstures satura īpatsvars vēsturiskās izglītības procesā daudzkārt pārsniegs nacionālās vēstures satura īpatsvaru, kāds tas ir Lietuvā un Igaunijā, kā arī visās citās Eiropas valstīs.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs, reaģējot uz pēdējā laikā presē aizsākto diskusiju par Latvijas vēstures mācīšanu, 27.aprīlī rīkoja apaļā galda diskusiju ar visā valstī pazīstamu vēstures skolotāju praktiķu, Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas pārstāvju, mācību grāmatu autoru, Latvijas Universitātes mācībspēku Dr. hist.Ilgvara Butuļa, Aijas Kļaviņas, Dzintras Liepiņas, Sarmītes Goldmanes, Ievas Gundares, Jura Freiberga, Mihaila Siņicina piedalīšanos. Diskusijā piedalījās arī Bauskas 1.vidusskolas skolēnu Mazā Ministru kabineta pārstāvji un Rīgas 85.vidusskolas skolēni. Lielākā daļa apaļā galda dalībnieku bija vienisprātis, ka Latvijas vēstures saturs ir obligāts, taču metodiskā izvēle, kuras tēmas mācāmas atsevišķā kursā un kuras integrēti, būtu jāatstāj skolotāju izvēlei. Obligātu metodiku diktē autoritāras, ne demokrātiskas valstis.

Izglītības un zinātnes ministrijas informācija