Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Liene Eglāja. Latvijas–Lietuvas jūras robeža – kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu

Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921.gada 15.martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka labas attiecības ar Lietuvu ir vēlamas, bet tas panākams tikai tad, ja robežu jautājumu izšķir taisnības ceļā. Tāds līgums, kādu paredz sprieduma projekts, labas attiecības nevis stiprinātu, bet gan traucētu. Atšķirībā no situācijas 20.gadsimta divdesmitajos gados, kad šķīrējtiesas spriedums valstīm bija saistošs, pašlaik izvēle pieņemt vai noraidīt nelabvēlīgu robežas regulējumu joprojām ir Latvijas ziņā. Rakstā autore analizē Latvijas un Lietuvas jūras robežas tiesisko regulējumu vēsturiski un šobrīd, tā atbilstību Latvijas interesēm un piedāvā situācijas risinājumu. Autore pamato, ka 1999.gada jūras robežlīgums starp Latviju un Lietuvu neatbilst Latvijas interesēm un nav taisnīgs, tāpēc valstīm vai nu jāatsāk sarunas par jūras robežas virziena maiņu vairāk uz dienvidiem, vai jautājums jāatrisina starptautiskā tiesā.

• Artūrs Spīgulis, Sandra Bikauniece. Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām, Rīgas brīvostas likums un Ventspils brīvostas likums. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010.gada 14.oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada maija lēmumi par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos.

• Reinhards Dombrovskis. Vēlreiz par pierādījumu un pierādīšanas izpratni

Pirms vairākiem gadiem, 2005.gadā, tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kurā ir 9.nodaļa “Pierādīšana un pierādījumi”. Jāpiebilst, ka tolaik šā raksta autoram un Kristīnei Stradai-Rozenbergai tika piedāvāts izstrādāt 9.nodaļas projektu, kas tika izdarīts. Attiecīgi vēlāk šo mūsu variantu arī apstiprināja kā minētā likuma nodaļu. Šāds piedāvājums – piedalīties likumprojekta izstrādē – bija saistīts ar to, ka raksta autors vēl PSRS laikā Kijevā aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju par tematu “Izzināšana un pierādīšana pirmstiesas izmeklēšanā”. Savā disertācijā autors izstrādāja jaunu pierādīšanas izpratni un par šo problēmu gan Latvijā, gan Krievijā publicēja apmēram 30 rakstu, kā arī izdeva grāmatu “Основы судебного докaзывания в уголовном процессе” (Рига, 2011).

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv