Par ES transporta lietu komisāra darba vizīti Latvijā

Piektdien, 13.janvārī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar Eiropas Komisijas viceprezidentu un transporta lietu komisāru Sīmu Kallasu, apsprieda aktuālos transporta infrastruktūras projektus Latvijā un Baltijas valstu reģionā. Premjers sarunā arī aktualizēja Latvijas intereses nākamajā ES daudzgadu budžetā, kā arī citas Latvijas prioritātes Eiropas Savienības kontekstā. Vizītes laikā komisārs tikās arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas komisiju vadītājiem un satiksmes ministru Aivi Roni
Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Tiekoties ar Valsts prezidentu

13.janvārī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar ES transporta lietu komisāru Sīmu Kallasu. Tikšanās laikā tika pārrunāti nozīmīgākie reģionālie transporta infrastruktūras projekti, kā arī Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvara 2014.–2020.gadam perspektīvas.

Valsts prezidents apliecināja Latvijas ieinteresētību un atbalstu Rail Baltica un citu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Baltijas valstīs, jo Rail Baltica projekts ir nozīmīgs ne vien Baltijas valstu transporta infrastruktūras attīstībai, bet arī nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas transporta tīklos. S.Kallass informēja par Eiropas Komisijas atbalstu Rail Baltica projekta īstenošanai Baltijas valstīs un pauda pārliecību, ka veiksmīgas projekta ieviešanas gadījumā tas būs nozīmīgs stimuls visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka jāturpina aktīva sadarbība projekta realizācijai vajadzīgā finansējuma piesaistē un ekonomiski izdevīgākā maršruta izstrādē.

Abas amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvara 2014.–2020.gadam perspektīvas. Komisārs informēja par Dānijas prezidentūras galveno mērķi daudzgadu finanšu ietvaram 2014.–2020.gadam, proti, samazināt dalībvalstu viedokļu atšķirības galvenajos jautājumos, kas skar ES daudzgadu finanšu ietvaru.

Tāpat abas amatpersonas pārrunāja arī jaunā Eiropas Savienības līguma izstrādi un izteica cerību, ka tas dos būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

A.Bērziņš pauda Latvijas nostāju par lauksaimniecības politikas finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā, turklāt uzsvēra, ka esošajā plānošanas periodā Latvijai ir zemākais saņemamo tiešmaksājumu apjoms uz vienu hektāru no pieteiktajām atbalsttiesīgajām platībām. Turklāt Eiropas Komisijas piedāvājums nav adekvāts arī reālajai tirgus situācijai un lauksaimnieciskās ražošanas izmaksām, kuras Latvijā ir Eiropas Savienības vidējā līmenī, un tādējādi negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Vienlaikus Latvija pastāv uz to, ka jaunajai tiešmaksājumu sistēmai ar pilnu finansējuma apjomu jāstājas spēkā bez pārejas periodiem. S.Kallass apliecināja, ka izprot Latvijas pozīciju šajā jautājumā.

Sarunas noslēgumā Transporta lietu komisārs Latviju apsveica ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmas veiksmīgu noslēgumu.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas komisiju vadītājiem

Saeimā 13.janvārī viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass, sarunā ar kuru parlamenta komisiju vadītāji uzsvēra Latvijas intereses Eiropas transporta projektos.

Īpaša uzmanība sarunas laikā pievērsta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektam Rail Baltica, kas paredz ar ātrgaitas dzelzceļa līniju savienot Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu, tādējādi nodrošinot vēsturisku iespēju no Baltijas reģiona pa dzelzceļu ātri un ērti nokļūt Centrāleiropā un Rietumeiropā.

“Saruna ar ES transporta komisāru S.Kallasu bija auglīga, un esam gandarīti, ka visos mūsu valstij svarīgajos Rail Baltica jautājumos komisārs iezīmēja pozitīvu attīstības scenāriju. Racionāli un gudri izmantojot Eiropas Savienības naudu mūsu transporta infrastruktūrai, Latvijai ir labas izredzes nākamajos gadu desmitos nostiprināties kā reģiona tranzīta centram gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā,” uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

S.Kallass pauda gandarījumu, ka Rail Baltica projekts, kas pirms neilga laika vēl tika apspriests tikai sarunu līmenī, patlaban ir ieguvis ļoti konkrētas aprises un ir iekļauts Eiropas infrastruktūras projektu oficiālajā sarakstā. S.Kallass uzsvēra, ka šai dzelzceļa līnijai ir spēcīga simboliska nozīme, jo tā beidzot savienos Rietumeiropu un Austrumeiropu arī ar sliežu ceļiem.

Sarunā ar komisāru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Rail Baltica projektā Latvijai ir būtiski, lai jaunā dzelzceļa līnija ietu cauri Rīgai un vestu arī līdz Rīgas lidostai, kas ir visam Baltijas reģionam nozīmīgs tranzīta centrs.

S.Kallass norādīja, ka vēl pastāv visas iespējas nospraust dzelzceļa maršruta pieturvietas, turklāt katrā ziņā ir atbalstāmi transporta savienojumi, kas pasažieriem ļauj ērti pārsēsties no vilciena uz lidmašīnu vai prāmi.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs arī pauda, ka Latvijai ir svarīgi, ka Eiropas Savienība finansē 85 procentus no šā projekta, turklāt šiem līdzekļiem jānāk papildus jau plānotajam kohēzijas politikas finansējumam. Komisārs atzina, ka arī šajos jautājumos ir reāli panākt mūsu valstij pieņemamu risinājumu.

Atbildot uz Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa jautājumu par Polijas ieinteresētību līdzdarboties šajā projektā, komisārs norādīja, ka Polija ir paudusi apņemšanos strādāt pie Rail Baltica īstenošanas savā teritorijā.

O.Kalniņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta piesaistīt Eiropas transporta tīkla attīstībai paredzēto finansējumu arī dzelzceļa modernizācijai austrumu robežas virzienā, tādējādi stiprinot daļu no tā dēvētā Jaunā zīda ceļa.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas ostas un dzelzceļš jau veiksmīgi tiek izmantots ASV nemilitāro kravu nogādāšanai uz Afganistānu, bet Ziemeļu transporta koridoram ir liels potenciāls arī nākotnē, kļūstot par nozīmīgu tranzīta ceļu Ziemeļamerikas komerciālajām kravām.

Saeimas komisiju vadītāji ar S.Kallasu pārrunāja arī Latvijas pozīciju saistībā ar lauksaimniecības tiešmaksājumu un kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā.

Saeimas preses dienests

Tiekoties ar satiksmes ministru

13.janvārī satiksmes ministrs Aivis Ronis tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, Eiropas Savienības (ES) transporta komisāru Sīmu Kallasu, lai pārrunātu TEN-T pamattīkla koridoru noteikšanu, ES finanšu instrumentu izmantošanu, kā arī Rail Baltic 2 organizatoriskos un ar maršrutēšanu saistītos jautājumus un citus Latviju interesējušos ES transporta jomas jautājumus.

Tikšanās laikā A.Ronis uzsvēra, ka Latvijai svarīga gan politiska, gan faktiska integrācija ES. Tas ir īstenojams, iekļaujot Latvijas infrastruktūru ES kopējā transporta sistēmā, kā arī saglabājot Latvijas transporta koridoru nozīmi kravu plūsmu organizēšanā austrumu–rietumu virzienā, tostarp uz Krieviju, Baltkrieviju, Centrālāziju un Ķīnas rietumu daļu. Latvija atbalsta nepieciešamību harmoniski un savstarpēji saskaņoti attīstīt Eiropas nozīmes transporta infrastruktūru. Tomēr pašlaik iezīmēto TEN-T tīklu koridoru izvēle neatspoguļo faktisko Rietumu kravu plūsmu uz Krieviju un NVS valstīm, un redzama Baltijas valstu potenciālā izolācija no ES nākotnes stratēģiskās sadarbības ar Austrumu valstīm.

S.Kallass norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) ir elastīga attiecībā uz koridoru pārskatīšanu, izpildot noteiktus nosacījumus. Tomēr paredzētā ES savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (CEF) ietvaros īstenojamie projekti jāskata Eiropas kopējās attīstības griezumā, un transporta infrastruktūrai pieejamais finansējums ir unikāla iespēja dalībvalstīm īstenot nozīmīgus ilgtermiņa projektus.

Komisārs piebilda, ka Rail Baltic 2 projekta īstenošanā dalībvalstis var izvēlēties optimālus maršrutēšanas risinājumus, t.sk. veidojot savienojumus ar ES nozīmes lidostām un ostām, kā arī veidojot risinājumus kravu plūsmu novirzīšanai no pilsētu centriem.

Satiksmes ministrs A.Ronis norādīja, ka EK piedāvātajā TEN-T pamattīkla koncepcijas projektā Baltijas reģionā iezīmēts tikai Baltijas–Adrijas koridors, kas virzās dienvidu–ziemeļu virzienā no Helsinkiem līdz Adrijas jūrai, šķērsojot Baltiju. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka autrsumu–rietumu koridorā vislielākā kravu plūsma iet tieši caur Baltijas valstīm, turklāt pilnībā atbilstot ES centieniem maksimāli izmantot videi draudzīgākos pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa un jūras transportu. Līdz ar to ES centienos attīstīt ziemeļu–dienvidu koridoru jārod sinerģija ar Baltijas valstīm ekonomiski svarīgo rietumu–austrumu koridoru.

Tāpat A.Ronis lūdza EK atbalstu, lai pārskatītu Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli baltā/pelēkā/melnā saraksta noteikšanas metodi, lai tā būtu taisnīga attiecībā uz valstīm ar mazu floti. Neskatoties uz esošajiem kritērijiem, Latvija tos ir izpildījusi un no 2012.gada 1.jūlija varētu tikt iekļauta “baltajā sarakstā”.

Tomēr tas neatrisinās problēmas attiecībā uz valstīm ar mazu floti ilgtermiņā, jo pie kuģa aizturēšanās tā iekļūst “pelēkajā sarakstā”. Komisārs norādīja, ka iepazīsies ar minēto jautājumu un ir atvērts diskusijām un ierosinājumiem attiecībā uz regulējuma pilnveidošanu.

Viena no sarunas tēmām bija arī jaunais ES regulējums attiecībā uz sēra satura samazināšanu kuģu degvielā. A.Ronis norādīja, ka šīs degvielas izmantošana sadārdzinās jūras kravu pārvadājumus un būtiski palielinātos kravu pārvadājumi pa sauszemi, kas radītu lielāku vides piesārņojumu, un tādējādi netiktu sasniegts regulējuma mērķis.

S.Kallass pauda, ka ES dalībvalstīm nav viennozīmīga attieksme pret šo regulējumu un EK savos tiesību aktos iestrādā starptautisko regulējumu. Komisārs norādīja, ka, nosakot regulējuma spēkā stāšanās termiņu, tiks ņemti vērā tādi aspekti kā, piemēram, degvielas ar pazeminātu sēra saturu pieejamība. Proti, ja pazemināta sēru saturoša degviela nebūs pietiekami plaši pieejama, varētu tikt diskutēts par iespējām pagarināt direktīvas spēkā stāšanās termiņu.

Tāpat A.Ronis informēja S.Kallasu par Ziemeļeiropas Funkcionālās gaisa telpas bloka (NEFAB) izveides gaitu. 2011.gadā Latvija, Igaunija, Somija un Norvēģija izstrādāja nepieciešamos trīs līmeņu nolīgumus – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, uzraudzības un ieviešanas kontroles, kā arī politiskajā un stratēģiskajā līmenī, un pagājušā gada nogalē tie nosūtīti saskaņošanai EK. Visām aktivitātēm un sagatavošanās procesam jātiek pabeigtam līdz 2012.gada 4.decembrim, lai pēc tam NEFAB jau varētu operacionāli darboties.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa