Par sadarbību ar Saeimā pārstāvētajām partijām

Plānojot 2012.gadā iecerēto sadarbību ar politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti 11.Saeimā, Valsts prezidents Andris Bērziņš jau šonedēļ uzsāks sarunu raundu ar partijām par jautājumiem, no kuru risinājuma un konkrētiem Saeimas balsojumiem ir atkarīga turpmākā Latvijas virzība gan iekšpolitiski, gan Eiropas Savienības aktuālo jautājumu kontekstā.

“Laikā, kad pasaules lielākās ekonomikas un Eiropas Savienības valstis ir izšķirīgu lēmumu priekšā, Latvijas politiķu atbildība un attieksme pret valstī notiekošo un tā ietekmi uz globāliem lēmumiem ir izšķiroša. Politiskas spekulācijas un sabiedrības šķelšana sava elektorāta paplašināšanas nolūkā nav pieņemama un pieļaujama. Partijām ir jāatrod pamati, lai vienotos Latvijai un Eiropai stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Ja vēlamies Latvijas attīstību, nevis stagnāciju un cilvēku nedrošību par nākotni, šādai pieejai valstiski domājošu un atbildīgu politiķu vidū nav vietas. Neatrisināti jautājumi Latvijā var ietekmēt arī Latvijas pozīciju Eiropas Savienībai nozīmīgos jautājumos. Latvijas interesēs ir stipra Eiropas Savienība un saliedēta, savstarpējā tolerancē un cieņā balstīta Latvijas sabiedrība,” uzsver A.Bērziņš.

Tādēļ Valsts prezidenta izvirzītajā sarunu dienas kārtībā ir šādi jautājumu bloki un tiem pakārtoti jautājumi.

1. Latvija Eiropas Savienībā

2014.–2020.gada ES budžets. Viens no šā gada būtiskākajiem ārlietu jautājumiem ir darbs, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu Latvijai Eiropas Savienības nākamajā daudzgadu budžeta ietvarā gan tautsaimniecības attīstībai, gan arī lauksaimniecībai, kā arī lai maksimāli nodrošinātu esošā perioda (2007–2013) līdzekļu apguvi. Visu Latvijas politisko spēku atbildība ir koordinēti strādāt šā mērķa sasniegšanai gan kohēzijas politikas, gan arī kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija. Veiksmīgas attīstības priekšnoteikums ir Latvijas pilna dalība Eiropa Savienības darbā. Mēs nevaram atļauties būt novērotāju pozīcijās, bet mums ir jāvar piedalīties un savu iespēju robežās ietekmēt Eiropas lēmumus. Mūsu interesēs ir stabila un augoša Eiropa. Tādēļ mūsu atbildība ir pēc iespējas ātra Lisabonas līguma grozījumu ratifikācija. Pat, ja šie grozījumi tieši neattiecas uz mums, kamēr neesam iestājušies eirozonā, pat ja to vēl nav paveicis vairums eirozonas valstu, Latvija var parādīt savu labo gribu, darot iespējamu eirozonas stabilizāciju.

Jaunais Eiropas Savienības līgums. Eiropas Savienībā pašlaik notiek aktīvas debates par to, kā nodrošināt fiskālo atbildību Eiropas līmenī. Kā ilgtermiņā samērot Eiropas tēriņus ar izdevumiem. Ja vēlamies stipru Eiropu, kura spēs ilgtermiņā rūpēties gan par Latvijas drošību, gan arī būs augošs noieta tirgus Latvijas precēm, mums ar jaunā Eiropas līguma palīdzību ir jāveicina atbildīga saimniekošana Eiropā. Arī šeit mums ir jāsāk no pašu mājām, pārkāpjot pāri ikdienas politiskajiem ķīviņiem un vienojoties par Latvijas izaugsmei patiešām būtiskām lietām.

2. Latvijas iekšpolitikai un izaugsmei nozīmīgi lēmumi

Fiskālās disciplīnas likuma izskatīšana Saeimā un ar to saistītie Satversmes grozījumi, kas paredz atbildīgāku fiskālo politiku un nākotnē varētu ierobežot nesaprātīgu rīcību ar valsts finansēm. Šie grozījumi ir būtisks solis uz priekšu, seko jaunākajām pasaules tendencēm. Sarunās ne tikai jānoskaidro partiju viedokļi, bet arī jāizvērtē tas, lai finanšu stabilitāte nekļūtu par apgrūtinājumu ekonomiskajai izaugsmei, panākot vienošanos par to, kādu valsts budžeta plānošanas periodu izvēlēties par atbilstošāko, ņemot vērā arī Eiropas Savienības un pašvaldību kontekstu.

Nacionālā attīstības plāna savlaicīga izstrādes organizēšana, kas paredz steidzamu, koordinētu un konsekventu valdības rīcību, jau tuvākajā laikā nosakot attīstības mērķi un prioritātes, kas iezīmētu svarīgākos valsts attīstības virzienus vidējā termiņā. Latvijas politiskie spēki ir atbildīgi par darba organizēšanu tā, lai netiktu nokavēti NAP izstrādes termiņi, lai diskusijas būtu savlaicīgas, bet pieņemtie lēmumi uz nākotni vērsti, gudri, politiski un saimnieciski izsvērti. Lai paveiktu šo uzdevumu, darbā ir jāiesaista valdības partneri, jāuzklausa nozaru asociācijas, kā arī aktīvākās Latvijas pašvaldības.

Latviešu valodas kā valsts valodas un Latvijas valsts pamatu aizsardzība. Sarunās iecerēts meklēt saskarsmes punktus saliedētākas sabiedrības veidošanai, nefokusējoties tikai uz gaidāmo referendumu vai strikti juridiskiem jautājumiem, bet domājot par iespējamiem risinājumiem tuvākajā nākotnē, kas mazinātu izteiktu politisko spēku pozicionēšanos nacionālajā jautājumā.

Kā pirmā uz sarunu pie Valsts prezidenta 18.janvārī tiek aicināta Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju pārstāvošā partija “Vienotība”, secīgi tuvāko nedēļu laikā notiks sarunas ar ZRP, VL/TB/LNNK, SC un ZZS.

Valsts prezidenta preses dienests