Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 12.janvārī

LM: Par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada

Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, rosina Labklājības ministrija (LM).

Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. Tātad cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešu mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un sešos mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem.

Lai sakārtotu sadrumstaloto izdienas pensiju regulējumu, kuru piešķiršanu šobrīd regulē astoņi normatīvie akti, plānots izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu. Tajā plānots noteikt, ka no 2014.gada pakāpeniski tiks paaugstināts izdienas pensijas vecums un pārskatīts izdienas pensijas stāžs, tajā pašā laikā nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Minēto likumu paredzēts izstrādāt līdz 2012.gada 1.decembrim.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas, 2011.gada novembrī no valsts pamatbudžeta izdienas pensiju saņēma 5,8 tūkstoši cilvēku. Viņu vidējais vecums bija 52,47 gadi.

Vienlaikus paredzēts par gadu ātrāk, t.i., jau no 2013.gada, pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

To paredz grozījumi Koncepcijā par sociālā apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un 2010.gada 17.novembra rīkojumā Nr.674 "Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā". Grozījumi 12.janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas LM līdz 2012.gada 1.aprīlim veiks grozījumus likumā "Par valsts pensijām".

Likums "Par valsts pensijām" iespēju divus gadus pirms pensionēšanās vecuma pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi paredz tikai līdz 2013.gada 31.decembrim. Savukārt valdības apstiprinātajā Koncepcijā par sociālā apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā pensionēšanās vecumu bija paredzēts paaugstināt no 2016.gada.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par grozījumiem ar vēlēšanām saistītos likumos

Lai mazinātu finansiālo slogu uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem un lai nodrošinātu šo budžetu līdzekļu racionālu izmantošanu, plānots noteikt, ka vēlētājiem iepriekšējo 10 dienu vietā turpmāk būs iespēja iepazīties ar kandidātu sarakstiem piecas dienas pirms vēlēšanām.

To paredz 12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā arī grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.

Grozījumi veikti, ņemot vērā Centrālā vēlēšanu komisijas konstatēto, ka normatīvajos aktos noteiktās 10 dienas, kas ir paredzētas vēlētājiem, lai tie pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, var samazināt uz piecām dienām, jo, kā liecina viņu rīcībā esošā informācija, cilvēku atsaucība šajās dienās esot neliela, līdz ar to netiek racionāli izmantoti gan pašvaldību, gan valsts budžetu līdzekļi.

Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts jauns vienlaikus notiekošo vēlēšanu finansēšanas modelis, kad Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas vai tautas nobalsošana notiek vienlaikus ar pašvaldības domes vēlēšanām. Tas paredz solidāru finansiālo atbildību par vēlēšanu organizēšanu starp valsti un pašvaldībām visu veidu vēlēšanās.

Pašvaldībām jebkura veida vēlēšanās turpmāk būtu pienākums nodrošināt ar vēlēšanu sarīkošanu nepieciešamās telpas, kā arī ar telpu iekārtošanu (darba vietas ierīkošanu, sakaru nodrošināšanu) un uzturēšanu saistītos izdevumus pilnā apmērā segt no republikas pilsētas vai novada budžeta. Savukārt no valsts budžeta vienlaikus notiekošajās vēlēšanās tiktu finansēti izdevumi vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbinieku atlīdzībām pilnā apmērā.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmai nepieciešamajiem uzlabojumiem

12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums par Eiropas vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbības nodrošināšanas problēmām un nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.

Ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmai nepieciešami uzlabojumi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju laikus un kvalitatīvi pieteikt izsaukumu un saņemt operatīvo vai palīdzības dienestu palīdzību, bet dienestiem ļautu efektīvi apstrādāt saņemto izsaukumu un laikus sniegt palīdzību. Esošā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēma šobrīd ir morāli un tehniski novecojusi. Tā neatbalsta visas nepieciešamās funkcijas, kā arī nav savietojama ar citu operatīvo dienestu tehniskajiem risinājumiem.

Lai nodrošinātu vienotā ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas darbību līdz 2012.gada beigām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jāpiešķir 89 100 latu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tāpat Iekšlietu ministrijai līdz 2012.gada 1.jūlijam uzdots aktualizēt koncepciju "Vienotas tehnoloģiskās platformas izveide tālruņa numura 112 lietotājiem un pārējiem īso kodu lietotājiem, kas sniedz ārkārtas un neatliekamo palīdzību", lai sagatavotu pieteikumu ārkārtējo notikumu numura 112 zvanu apstrādes sistēmas attīstības projekta realizācijai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu profesionālās izglītības iestādēm

Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu vēl trim profesionālās izglītības iestādēm. 12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti MK rīkojuma projekti par kompetences centra statusa piešķiršanu Austrumlatgales Profesionālajai vidusskolai, Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumam un Ogres Valsts tehnikumam.

Kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādei piešķir profesionālās izglītības kompetences centra statusu, nosaka Ministru kabineta (MK) 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.148 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība". Saskaņā ar noteikumiem izglītības iestādei jāīsteno ne mazāk kā desmit dažādu veidu akreditētu profesionālās izglītības programmu ne mazāk kā piecās atšķirīgās profesionālās vidējās izglītības programmu grupās, kur audzēkņu skaits nav mazāks par 500 (Rīgā – nav mazāks par 700). Audzēkņu mācību sasniegumiem centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos jābūt atbilstošiem valsts profesionālās izglītības standartam. Izglītības iestādē arī jābūt iespējai izglītot citu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus darbam ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī jāveic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

2011.gada 16.augustā ar MK rīkojumu tika izveidoti pirmie seši profesionālās izglītības kompetences centri – Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centrs "Jelgavas Amatniecības vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums", Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums", Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Profesionālā vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centrs "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums" un Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža".

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par vienotām prasībām ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi vienotas prasības ārstniecības iestādēs radīto atkritumu, tai skaitā infekciozo, aso un anatomisko atkritumu, apsaimniekošanai.

To paredz 12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanu".

Noteikumu projekts nosaka prasības ārstniecības iestādēs radīto sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanai, priekšapstrādei un uzglabāšanai iestādes teritorijā un to transportēšanai, kā arī definē ārstniecības iestāžu radīto atkritumu grupas.

Normatīvā akta projekts sagatavots, pamatojoties uz ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda īstenoto projektu "Labas veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas prakses veicināšana, lai samazinātu vides piesārņojumu, kā arī dioksīnu un dzīvsudraba izdalīšanos".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa