Par atbalsta programmu "Kompetences centri"

Finanšu ministrija:

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošā iestāde Latvijā, kas atbild par efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, uzskata, ka vēl ir pāragri runāt par "veiksmes stāstiem" un konkrētiem rezultātiem ES fondu atbalsta programmā "Kompetences centri". Tas pamatojams ar līdzšinējo programmas ieviešanas progresu un konstatētajiem riskiem aktivitātes ieviešanā.

"Jāņem vērā, ka tiks vērtēti ne tikai īstermiņa rezultāti, bet arī kompetences centru kā sadarbības modeļa ilgtspēja pēc projektu beigām un ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ilgākā termiņā. Kompetences centru kā sadarbības modeļa ieviešanas un īstenošanas mehānisms ir jāpilnveido," uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

FM ir secinājusi, ka praksē Kompetences centru darbība nenotiek atbilstoši drošas finanšu vadības principiem, nenovēršot interešu konfliktu un nenodrošinot investīciju ilgtspēju.

Jau pagājušā gada vasarā FM, saņemot signālus par riskiem aktivitātes īstenošanā, uzdeva par aktivitāti atbildīgajai Ekonomikas ministrijai tos novērst.

Laikam ritot un konstatējot arvien jaunus riskus, 2011.gada nogalē tika veikts Kompetences centru programmas audits, kura ietvaros tika konstatēti šādi ar aktivitātes ieviešanu saistīti riski: risks, ka netiks nodrošināta kompetences centru ilgtspēja; risks, ka netiks nodrošināta aktivitātes un projektu mērķu sasniegšana; nesaskaņota komercdarbības atbalsta risks; dubultā finansējuma risks un neatbilstoši veikto iepirkumu risks.

Lai nodrošinātu kompetences centru programmas efektīvu īstenošanu ilgtermiņā un novērstu konstatētos trūkumus, šobrīd norit intensīvs darbs starp Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA), kā arī kompetences centru un nozaru pārstāvjiem.

Ņemot vērā konstatētos riskus un atsevišķus būtiskus trūkumus ieviešanas modelī, Finanšu ministrija saskata, ka pareizāk lielāko daļu aktivitātes finanšu atbalstu individuāliem pētījumiem būtu sniegt caur ES fondu aktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde" 2.kārtu, kas sekmētu viennozīmīgi skaidrāku un caurskatāmāku ieviešanu un sasniedzamo rezultātu ilgtspējas nodrošināšanu, savukārt uz nozares attīstību kopumā vērstus pētījumus varētu īstenot šai pašā kompetenču centru programmā ar atlikušajiem finanšu resursiem.

Finanšu ministrija atbalsta tādus ieguldījumus un instrumentus, kas ilgtermiņā paaugstina ekonomikas konkurētspēju un ir mērķtiecīgi virzīti uz ilgtspējīgu nozaru attīstību, stimulē zinātnes un pētniecības sektora potenciāla izmantošanu tautsaimniecībā, veicina pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību un komersantu konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu maksimālu ieguldīto līdzekļu atdevi un pienesumu tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā, svarīgs ir tālredzīgs, atbilstoši definēts investīciju (valsts budžeta, ES fondu, privātā finansējuma) mērķis un ieviešanas mehānisms.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā Kompetences centru programma ir eksperimentāls instruments ar mērķi veicināt komersantu konkurētspējas paaugstināšanu, atbalstot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā.

2011.gadā pēc līguma noslēgšanas ar LIAA Latvijā savu darbību sāka seši kompetences centri tādās nozarēs kā ķīmija un farmācija; meži; vide, biotehnoloģijas, bioenerģija; elektronika; informācijas tehnoloģijas; mašīnbūve. Aktivitātes īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums (ES fondu un valsts finansējums) ir 37,3 miljoni latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Ekonomikas ministrija:

Lai novērstu riskus un bažas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izlietojumu Kompetences centru atbalsta programmā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) "Noteikumos par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitātē "Kompetences centri"". MK noteikumu grozījumi tiek skaņoti ar ES fondu vadošo iestādi – Finanšu ministriju (FM), lai pēc divām nedēļām iesniegtu tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

"Kompetences centru programma ir viena no nedaudzajām Eiropas Savienības struktūrfondu programmām, kurā tiešām varam runāt par investīcijām, nevis tikai līdzekļu apguvi. Tās ir investīcijas inovācijās, Latvijas spēcīgāko un konkurētspējīgāko uzņēmumu un zinātnes institūtu sadarbībā, lai Latvijā radītu un ražotu jaunus produktus un pakalpojumus. Ikvienas investīcijas ir saistītas ar risku, un arī šī programma nav izņēmums. Tāpēc visām iesaistītajām pusēm būtu jāstrādā, lai minimizētu riskus un vienlaikus nodrošinātu uz inovācijām vērstu aktivitāšu atbalstu," uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Balstoties uz Revīzijas iestādes konstatētajiem trūkumiem Kompetences centru aktivitātes īstenošanā, EM piedāvātie grozījumi MK noteikumos paredz pārbaudes veikt arī uz vietas pie kompetenču centru dalībniekiem (īpašniekiem). Tas nodrošinās procesa caurskatāmību, padarīs kontroles iedarbīgākas, tostarp attiecībā uz dubultā finansējuma risku, komercdarbības atbalsta nosacījumiem, iegādāto patentu tālāku izmantošanu. Tāpat EM rosina noteikt speciālas prasības kompetenču centru veiktajiem iepirkumiem. Paredzēts, ka iepirkums būs jāsludina vismaz 15 dienām, nodrošinot pietiekamu publicitāti. Ja pieteiksies tikai viens piegādātājs, būs obligāti jāpārbauda piedāvātās cenas pamatotība. Tiek piedāvāts arī paredzēt mehānismu, kā Kompetenču centru darbinieki var veikt pētījumus uz savām iekārtām, to darbiniekiem un radītos patentus iegūt savā īpašumā. EM uzsver, ka, konstatējot būtiskus pārkāpumus programmas ieviešanā, tā atbilstoši un nekavējoties reaģēs.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) uzdevumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no decembra beigām ir apturējusi Kompetences centru apakšaktivitātes ieviešanu līdz atbilstošu MK grozījumu veikšanai. Kopš tā brīža EM ir vairakkārt tikusies gan ar LIAA un FM, gan arī kompetences centru pārstāvjiem, lai aktivitātes īstenošanu varētu atjaunot un novērstu riskus, uz ko savā pārbaudē norādījusi Revīzijas iestāde. Jāuzsver, ka Revīzijas iestāde savā pārbaudē nav konstatējusi, ka līdz šim aktivitātē izmantotie finanšu līdzekļu būtu neattiecināmi. Revīzijas iestāde norādījusi uz tādiem riskiem kā nespēju nodrošināt projektu ilgtspēju, mērķu nesasniegšanu, nesaskaņotu komercdarbības atbalstu, dubultā finansējuma, kā arī neatbilstoši veiktu iepirkumu risku.

Aktivitātē radītie kompetences centri ir veidoti, lai apvienotu noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Finansējuma saņēmēji ir kompetences centri (juridiskas personas), kas apvieno zinātniskos un nozares sadarbības partnerus. Kompetences centrā ir vismaz viena zinātniskā institūcija un vismaz trīs savstarpēji nesaistīti nozares uzņēmumi. Finansējums tiek piešķirts ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunas pētnieciskās darbības sākšanu vai esošās paplašināšanu kompetences centrā, pētniecības darbībām un projekta vadības izmaksām. Kopējais finansējuma apmērs aktivitātē ir 37,37 miljoni latu, kas paredzēti kompetences centru finansēšanai no 2011. līdz 2015.gadam, kopskaitā vismaz 124 zināšanu ietilpīgu pētījumu veikšanai. Rūpnieciskajiem pētījumiem publiskā finansējuma intensitāte ir līdz 70% (vai līdz 80%, ja visi pētījumu rezultāti tiek publiskoti), savukārt eksperimentālajām izstrādnēm intensitātes apjoms ir līdz 45%.

Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs: ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas, mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas – kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa