Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 12.janvārī
TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un likumā “Par policiju”
12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un likumā “Par policiju”. Likumprojekts paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.
“Minētie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos vērtējami kā solis uz priekšu personisko tiesību aizsardzībā. Cilvēkiem, kuri cieš no vardarbības, būs iespēja pasargāt sevi un savus tuviniekus no vardarbīgās personas, neierosinot kriminālprocesu pret viņu. Eiropā šī prakse ir attīstīta un ļauj cilvēkiem, iespējams, emocionāli vienkāršākā veidā vērsties pret sev pāri darītāju,” grozījumu nozīmīgumu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Grozījumi Civilprocesa likumā nosaka cietušajai personai (prasītājam) personisko tiesību pagaidu aizsardzības nodrošināšanu prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu vai lietošanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ un lietās, kas attiecas uz aizgādības un saskarsmes tiesībām.
Likumprojekts nosaka ierobežojumus vardarbīgajai personai, piemēram, aizliegumu uzturēties noteiktās vietās vai jebkurā veidā sazināties ar cietušo.
Grozījumi Bāriņtiesu likumā noteic, ka bāriņtiesa lemj par pieteikuma par personisko tiesību pagaidu aizsardzības nodrošināšanu iesniegšanu tiesai bērna vārdā, ja bērna vecāki vai aizbildnis ir kavēti to darīt.
Tādējādi tas ļautu izolēt vardarbīgo personu no ģimenes vides.
Grozījumi likumā “Par policiju” paredz piešķirt policijai tiesības izsaukuma laikā, ja policija konstatē augstu vardarbības risku, izolēt vardarbīgo personu no mājsaimniecības līdz tiesa pieņem lēmumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības nodrošināšanu. Grozījumi paredz arī, ka cietušais pieteikumu par savu aizsardzību varēs nodot policijai nosūtīšanai tiesai. Policija būs tiesas lēmumu par personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildes un ievērošanas uzraudzības institūcija.
Lemt par cietušā aizsardzību varēs jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā. Par aizsardzības noteikšanu tiesnesis izlems ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nebūs jāpieprasa papildu pierādījumi. Par šādu pieteikumu iesniedzējam nebūs jāmaksā tiesas izdevumi. Tie cietušajiem valstij būs jāatlīdzina tikai tad, kad persona iesniegs nepamatotu pieteikumu.
Pašlaik pieaugusi persona, kas cieš no fiziskas vardarbības, pārtraukt vardarbību var, tikai vēršoties policijā ar iesniegumu. Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājam ar savu lēmumu ir iespējams noteikt drošības līdzekļus – ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Tāpat arī atsevišķos gadījumos personai var noteikt speciālo aizsardzību. Tomēr nereti cietušais savas subjektīvās attieksmes dēļ pret vardarbīgo personu nevēlas, lai tiktu sākts kriminālprocess. Ja arī kriminālprocess tiek uzsākts, bieži cietusī persona atsauc savu iesniegumu.
Grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī, tos vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.
Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments
VM: Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādi
12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts jauns Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis.
Jauna NMPD maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšana nepieciešama, jo samazinājušās brigādes atalgojuma izmaksas saistībā ar vienotā atalgojuma sistēmas ieviešanu, palielinājušās autotransporta degvielas izmaksas saistībā ar degvielas cenu pieaugumu, kā arī cenrādis jāpapildina ar jauniem maksas pakalpojumiem un jāsvītro tie, kas nav pieprasīti. NMPD maksas pakalpojumu cenrāža jaunajā redakcijā mainīta tā struktūra, sadalot pa attiecīgajām jomām, piemēram, medicīniskā transportēšana, kursi, medicīniskās palīdzības nodrošināšana pasākumos u.tml., tādējādi padarot to uztveramāku pakalpojumu ņēmējiem.
Veselības ministrija norāda, ka NMPD pamatfunkcija ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās un tā ir valsts apmaksāta. Ja dienestā izsaucēja zvans tiks atzīts par pamatotu un pie pacienta nosūtīta NMPD brigāde, pacientiem arī turpmāk par to nebūs jāmaksā.
VM: Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām
12.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.
Pēc ārstniecības iestāžu ierosinājuma noteikumi papildināti ar normu, kas paredz iespēju ārstniecības iestādēm saņemt Veselības inspekcijas izsniegtu rakstisku apliecinājumu par atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām. Šāds pakalpojums ir aktuāls tām ārstniecības iestādēm, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus ārvalstu iedzīvotājiem, jo nereti potenciālie klienti vēlas pārliecināties, ka attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts augstā līmenī un saskaņā ar valstī noteiktām prasībām.
Tāpat noteikumu projektā paredzēts pagarināt pārejas posmu, kura laikā daudzprofilu slimnīcām jāsagatavo savas laboratorijas akreditācijai saskaņā ar starptautiskiem standartiem.
Tas nepieciešams, lai daudzprofilu slimnīcu laboratoriju veiktie izmeklējumi atbilstu starptautiski noteiktām kvalitātes prasībām un izmeklējumi būtu savstarpēji salīdzināmi. Pārejas posmu laboratoriju akreditācijai plānots pagarināt līdz 2014.gada 1.janvārim.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa
ZM: Par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai
Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, ko 12.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, ņemot vērā, ka Latvija ir pievienojusies Eiropas 1987.gada 13.novembra Konvencijai par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Tāpat noteikumi ir papildināti ar jaunu nodaļu par mājas (istabas) sesku turēšanu, jo cilvēki arvien biežāk izvēlas šos dzīvniekus iegādāties un turēt savās mājās.
Šobrīd noteikumi paredz, ka pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem un reizi trijos gados pēc tirdzniecības uzsākšanas specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam vairs nebūs nepieciešama atļauja tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem, ja specializētā tirdzniecība vieta atbilst šo noteikumu prasībām. Noteikumi paredz, ka PVD datus par specializēto tirdzniecības vietu ievada PVD uzraudzības objektu reģistrā. Tāpat specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam vairs nebūs reizi trijos gados jāsniedz PVD informācija, kas minēta iesniegumā, tas būs jādara tikai tad, ja mainīsies iesniegumā uzskaitītie dati.
Saskaņā ar konvencijas nosacījumiem izmaiņas noteikumos paredz, ka specializēto mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietu īpašniekiem būs jāsniedz informācija PVD par praktizējošiem veterinārārstiem, ar kuriem noslēgts līgums par darbinieku apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā. Tāpat būs jāiesniedz arī apliecinājums, ka telpas un aprīkojums atbilst šo noteikumu prasībām un ir piemēroti tirdzniecībai paredzēto dzīvnieku sugai.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieki, kas nodarbojas ar suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku pavairošanu un atsavināšanu, nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir reģistrēti šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā. Suņu īpašniekiem līdz 2012.gada 1.jūlijam papildus būs jāapzīmē un jāreģistrē tam piederošie suņi atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību. Mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem būs jābūt apmācītiem par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasībām.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa