Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Par spriedumu lietā “Krivošejs pret Latviju”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 17.janvārī pasludināja spriedumu lietā “Krivošejs pret Latviju”, vienbalsīgi atzīstot, ka šajā lietā nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpums attiecībā uz Viktoram Krivošejam (iesniedzējs) sniegto medicīnisko aprūpi brīvības atņemšanas vietās Latvijā. Iesniedzēja sūdzību par valsts amatpersonu atteikumu atbrīvot viņu no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas veselības stāvokļa dēļ (Konvencijas 3.pants) Tiesa noraidīja kā acīmredzami nepamatotu saskaņā ar Konvencijas 35.panta 3.(a) un 4.punktu. Tāpat kā acīmredzami nepamatotu Tiesa noraidīja iesniedzēja sūdzību par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu (Konvencijas 13.pants) brīvības atņemšanas vietās sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitātes pārbaudei.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par novēlotu diagnozes uzstādīšanu un tai sekojošās atbilstošas medicīniskās aprūpes trūkumu Latvijas cietumos, Tiesa izvērtēja un ņēma vērā Latvijas valdības sniegto informāciju par iesniedzējam nodrošinātajiem medicīniskajiem izmeklējumiem, ārstu konsultācijām un nozīmēto terapiju brīvības atņemšanas vietās, kuru efektīvu pārbaudi regulāri bija īstenojusi Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (šobrīd Veselības inspekcija). Tiesa atzina, ka iesniedzēja saslimšana tika adekvāti diagnosticēta. Iesniedzējam sniegtā medicīniskā aprūpe kopumā bija atbilstoša, un viņam diagnosticētā slimība neprasīja specifisku ārstēšanu. Līdz ar to Tiesa piekrita Latvijas valdības izvirzītajam argumentam, ka šajā konkrētajā lietā iesniedzējs nav pierādījis “ārpus saprātīgām šaubām”, ka viņam sniegtā medicīniskā aprūpe bija neatbilstoša Konvencijas 3.panta prasībām. Atzīstot iepriekš minēto, Tiesa kā acīmredzami nepamatotu noraidīja iesniedzēja sūdzību par valsts amatpersonu atteikumu atbrīvot viņu no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Fakti lietā “Krivošejs pret Latviju”

Iesniedzējs ir 1974.gadā dzimis Latvijas nepilsonis un pašlaik izcieš piespriesto brīvības atņemšanas sodu Jelgavas cietumā.

Pret iesniedzēju ierosinātās krimināllietas iztiesāšanas ietvaros 2002.gada pavasarī iesniedzējam tika nozīmēta stacionārā tiespsihiatriskā ekspertīze, lai noteiktu, vai iesniedzējs bija spējīgs piedalīties tiesas procesā. Veicot izmeklējumus, pirmo reizi tika konstatēts, ka iesniedzējam ir iedzimta kreisās smadzeņu puslodes deniņu–pieres arahnoidāla cista. Saskaņā ar ārstu ekspertu komisijas atzinumu iesniedzējs attiecīgajā brīdī nevarēja piedalīties tiesas procesā.

Atkārtotās tiespsihiatriskās ekspertīzes laikā 2002.gada rudenī tika konstatēts, ka cista bija ievērojami palielinājusies. Ārstu ekspertu komisija atzina, ka ķirurģiska iejaukšanās vai īpaša medikamentoza ārstēšana nebija nepieciešama un ka iesniedzējs spēja apzināties un atbildēt par savu rīcību, kā arī piedalīties tiesas sēdēs.

Pēc tam, kad 2003.gada janvārī iesniedzējs bija vērsies ar sūdzību Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā (šobrīd Veselības inspekcija) (Inspekcija) par atbilstošas medicīniskās aprūpes trūkumu Matīsa cietumā, Inspekcija rekomendēja Ieslodzījumu vietu pārvaldei (Pārvalde) nodrošināt regulārus iesniedzēja galvas kompjūtertomogrāfijas izmeklējumus, kam sekotu neirologa konsultācija.

2004.gada janvārī Inspekcija sniedza atkārtotas rekomendācijas attiecībā uz iesniedzēja turpmāko ārstēšanu, lūdzot nodrošināt regulārus kompjūtertomogrāfijas izmeklējumus un ārstu konsultācijas, lai izvērtētu iesniedzēja veselības stāvokli un lemtu par turpmāko ārstēšanu.

2004.gada martā Matīsa cietuma priekšnieks lūdza Specializēto vairāku nozaru prokuratūru nozīmēt iesniedzējam ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Lūgums tika noraidīts, pamatojot, ka tiesu psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšana šajā gadījumā neatbilda iesniedzēja slimības raksturam.

2005.gada pavasarī Inspekcija atkārtoti izvērtēja iesniedzēja ārstēšanas atbilstību. Inspekcija atzina, ka, tā kā iesniedzēja veselības stāvoklī netika novērotas objektīva rakstura izmaiņas, nebija nepieciešams nozīmēt viņam plānveida neiroķirurga konsultācijas un kompjūtertomogrāfijas izmeklējumus.

2005.gada augustā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra lūdza Pārvaldi pārbaudīt iesniedzēja veselības stāvokli un izlemt par ārstu komisijas sasaukšanu, lai lemtu par iesniedzēja pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (SIK) 116.pantu. 2005.gada septembrī Pārvalde informēja prokuratūru, ka Pārvaldes Medicīnas daļas ārstu ieskatā nebija pamata komisijas sasaukšanai, jo iesniedzēja cista bija saglabājusies nemainīga un ieslodzījums nebija negatīvi ietekmējis viņa veselības stāvokli.

Pēc atkārtotas pārbaudes 2006.gada janvārī Inspekcija informēja Pārvaldes priekšnieku un Medicīnas daļu, ka pārkāpumi iesniedzēja medicīnas aprūpē netika konstatēti.

2006.gada pavasarī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra atkārtoti lūdza Pārvaldi izveidot ārstu konsultatīvo komisiju iesniedzēja veselības stāvokļa pārbaudei, lai lemtu par pirmstermiņa atbrīvošanu no soda saskaņā ar SIK 116.pantu. Pārvaldes izveidotā ārstu konsultatīvā komisija 2006.gada jūnija slēdzienā atzina, ka nebija pamata ierosināt iesniedzēja pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas saskaņā ar SIK 116.pantu.

2006.gada jūnijā iesniedzējam tika piešķirta 3.invaliditātes grupa.

2006.gada novembrī Inspekcija atkārtoti izvērtēja iesniedzēja medicīniskās aprūpes kvalitāti un secināja, ka iesniedzēja veselības stāvoklī nebija objektīva rakstura izmaiņu, līdz ar to specifiska ārstēšana viņam nebija nepieciešama.

2006.gada nogalē iesniedzējs tika pārvests uz Jelgavas cietumu turpmākā brīvības atņemšanas soda izciešanai.

2007.gada novembrī Inspekcija atkārtoti secināja, ka iesniedzēja cista ir saglabājusies iepriekšējos izmēros.

2008.gada pavasarī, veicot atkārtotu iesniedzējam Jelgavas cietumā sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitātes pārbaudi, Inspekcija atzina, ka medicīniskā aprūpe tiek nodrošināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Savā 2004.gada 22.oktobra pieteikumā Tiesai iesniedzējs sūdzējās par šādiem viņa tiesību pārkāpumiem Latvijā:

• atsaucoties uz Konvencijas 3.pantu (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums), iesniedzējs sūdzējās par atbilstošas medicīniskās aprūpes trūkumu brīvības atņemšanas vietās Latvijā. Atsaucoties uz to pašu Konvencijas pantu, iesniedzējs sūdzējās par Ieslodzījuma vietu pārvaldes un prokuratūras atteikumu ierosināt viņa atbrīvošanu no turpmākas brīvības atņemšanas soda izciešanas, neskatoties uz viņa slikto veselības stāvokli;

• atsaucoties uz Konvencijas 13.pantu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību), iesniedzējs sūdzējās par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu saistībā ar viņa sūdzībām par iespējamo Konvencijas 3.panta pārkāpumu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa