Par zinātnes vārdbalvām un laureātiem

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmums Nr.1.1

Rīgā 2012.gada 17.janvārī

1. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt šādas vārdbalvas:

Akadēmiķim Viktoram Hausmanim (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) – Raiņa balva par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā;

LZA goda loceklim Oskaram Gertam (“Latvijas Vēstnesis”) – Artura Balklava balva zinātnes popularizēšanā par kultūras vēstures un zinātnes problēmu aktualizāciju un popularizēšanu;

Dr.philol. Rasmai Grīslei – Kārļa Mīlenbaha balva par praktisku sniegumu latviešu valodniecībā (kopā ar Rīgas Latviešu biedrību) par darbu “Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss”;

Dr.sc.ing. Leonardam Līpiņam (LLU Meža fakultāte) – Arvīda Kalniņa balva mežzinātnēs (kopā ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un Koksnes ķīmijas institūtu) par monogrāfiju “Apaļo kokmateriālu uzmērīšana”;

LZA korespondētājloceklim Valdim Pīrāgam (LU Medicīnas fakultāte) – Paula Stradiņa balva medicīnā (kopā ar Medicīnas vēstures muzeju) par ievērojamu devumu endokrinoloģijas attīstībā un M.Zīles–K.Rudzīša–I.Lazovska tradīciju attīstīšanā medicīnas filozofijā;

Dr.habil.phys. Jurijam Žukovskim (LU Cietvielu fizikas institūts) – Edgara Siliņa balva fizikā par darbu ciklu “Oglekļa nanocaurulīšu tehnoloģiju izstrāde liela ātruma nākošās paaudzes starpvirsmu savienojumiem”.

2. Apstiprināt balvu ekspertu komisiju lēmumus un piešķirt LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem:

Dr.phys. Linardam Kalvānam (Latvijas Universitāte) – Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā par darbu “Magneto-optisko rezonanšu signālu īpatnību izpēte sārmu metālu tvaikos”. Vad. LZA īst.loc. M.Auziņš;

Mg. Dacei Rasiņai (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) – M.Straumaņa–A.Ieviņa balva ķīmijā par darbu “N,O-diacilhidroksilamīnu dinamisko kombinatoriālo bibliotēku izveidošana ūdens vidē”. Vad. Dr.chem. D.Katkeviča;

Mg. Irinai Novosjolovai (RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte) – E.Gudrinieces balva ķīmijā par darbu “Ērta sililēteru iegūšanas metode un tās izmantošana organiskajā analīzē un sintēzē”. Vad. Dr.chem. M.Turks;

Mg. Andrim Hiršam (LU Vēstures un filozofijas fakultāte) – Zentas Mauriņas balva filozofijā par darbu “J.Osis un agrīnā personālisma skola Tērbatas universitātē”. Vad. Dr.phyl. A.Priedīte-Kleinhofa.

LZA prezidents J.Ekmanis
LZA Senāta priekšsēdētājs J.Stradiņš

Par zinātnes vārdbalvām

Latvijas Zinātņu akadēmija par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Katru balvu izsludina reizi divos vai trijos gados.

Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darbu tematika saistīta ar Latviju.

Un tā – šoreiz piešķirtas vārdbalvas, kas nes šādu autoritatīvu cilvēku vārdus:

Rainis (1865–1929) – latviešu dzejnieks, domātājs un sabiedriskais darbinieks.

Arturs Balklavs-Grīnhofs (1933–2005) – radioastronoms, izcils zinātnes popularizētājs. Kopš 1969.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas direktors, profesors (apvienojot LZA un LU observatorijas, no 1997.gada līdz mūža beigām – LU Astronomijas institūta direktors). Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU, 1967) biedrs, žurnāla “Zvaigžņotā Debess” atbildīgais redaktors (1969–2005).

Kārlis Mīlenbahs (1853–1916) – latviešu valodnieks.

Arvīds Kalniņš (1894–1981) – ķīmiķis un koksnes pētnieks, mežzinātnieks.

Pauls Stradiņš (1896–1958) – latviešu ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks.

Edgars Siliņš (1927–1998) – viens no Latvijas izcilākajiem fiziķiem.

Ludvigs un Māris Jansoni – Ludvigs Jansons (1909–1958) un viņa dēls Māris Jansons (1936–1997) – Latvijas fiziķi un pedagogi.

Mārtiņš Eduards Straumanis (1898–1937) un Alfrēds Ieviņš (1897–1975) – latviešu ķīmiķi, kristāliskā režģa parametru rentgenogrāfiskās metodes autori (1935).

Emīlija Gudriniece (1920–2004) – LZA akadēmiķe, RTU profesore – ķīmiķe un augstskolu pedagoģe, RTU (RPI) Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedras dibinātāja un ilggadēja vadītāja (1963–1989), kas savu mūžu veltījusi heterociklu sintēzei, to bioloģiskās aktivitātes pētījumiem, arī augu eļļu praktiskās izmantošanas iespējām biodīzeļdegvielas ražošanā.

Zenta Mauriņa (1897–1978) – literatūrzinātniece, kultūrfilozofe, rakstniece esejiste.

LZA Zinātniskā sekretariāta informācija