Par Latviju ap mums

Šodien pēcpusdienā LU Akadēmiskajā bibliotēkā tiek publiski vaļā vērts respektabls zinātniskās konferences referātu krājums – sava veida monogrāfija “Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava”.

Kultūrvēsture, ainava – tās nav tikai dabas, vēstures un kultūras draugu un sargu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, pašvaldību, dažādu klubu un citu nevalstisko institūciju problēmas. Tās ir mūsu katra Dieva doto sakņu atbildības problēmas. Un šis sējums 405 lappusēs dod mums savu fundamentālu zinātnisku skaidrojumu, apliecinājumu un pamatojumu dzīves lietišķai, praktiskai rīcībai.

Grāmatu izdevis apgāds “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” sērijā “Letonikas bibliotēka”. Projekts īstenots ar valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)” finansiālu atbalstu. Krājumu sastādījis, autoru tekstus rediģējis un papildinājis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis pēc attiecīgās zinātniskās konferences.

Prestižs, autoritatīvs ir kuplais (divdesmit) autoru kolektīvs: akadēmijas īstenie locekļi Ojārs Spārītis, Juris Urtāns, goda loceklis Imants Lancmanis, zinātņu doktori Aija Melluma, Anna Seile, Ilze Loze, Anna Stafecka, pētnieki Ilze Janelis, Sandis Laime, Mārtiņš Lūkins, Uģis Niedre un citi. Bagātīgs tēmu aptvērums – no Latvijas agrārajām (divdesmito un deviņdesmito gadu) reformām līdz ainavu fotogrāfijām kā dokumentiem.

Šeit piedāvājam habilitētās ģeogrāfijas zinātņu doktores, LZA korespondētājlocekles Aijas Mellumas ievadapceri.

“LV” priekšinformācija

Latvijas ainavās ieejot
Pārdomas par vārdiem, pieejām un praksi

Dr.habil.geogr. Aija Melluma, LZA korespondētājlocekle:

Ievadam

Ainavas ir klātesošas, mēs tās redzam, arī sajūtam, laika gaitā pret tām veidojas kāda īpaša attieksme, kas var izpausties daždažādos veidos. Taču ainavas nav tikai vizuālie tēli. Tās vienlaikus ietver dabu, cilvēkus un viņu daudzveidīgo darbību, vietu un laiku. Latvijas ainavas, to kopums veido īpatnēju telpisku rakstu – ainavu klājumu, kas uzskatāmi atspoguļojas no gaisa uzņemtajās fotogrāfijās un kartēs. Mainot skatījuma mērogus, šajā klājumā varam saskatīt atpazīstamās tuvuma ainavas savā apkārtnē un mazāk zināmās tāluma ainavas, kā arī pārliecināties par reālo ainavu dažādību.

Mēs dzīvojam ainavu vidē, redzam tajā notiekošās pārmaiņas, bet ne vienmēr saprotam to cēloņsakarības. Tajā pašā laikā rodas iespaids, ka nereti par ainavām runājam it kā dažādās valodās, vārdu “ainava” lietojam visvisādās nozīmēs. Tādēļ likumsakarīga ir pieaugošā sabiedrības interese par ainavām.

Otrs vērā ņemams faktors – arvien lielāku nozīmi dažādās prakses jomās iegūst viedokļi, kas balstās ikdienas pieredzē, vērojumos un vērtējumos, tomēr – uztverot ainavu kā noteiktu stāvokli. Tie (viedokļi) ir vērā ņemami, kaut arī nesabalsojas ar priekšstatiem par ainavu veidošanās gaitu, bet var atklāt kādas jaunas pieejas pētnieciskā darbā un dažādās prakses jomās. Savukārt relatīvi samazinās ainavu pētījumu nozīme un lietojums. Tam ir savi objektīvi un subjektīvi iemesli, kuru analīze varētu būt atsevišķs sarunas temats.

Pēdējās desmitgadēs vārds “ainava” kā jēdziens ienācis valsts politikā saistībā ar dabas aizsardzību un attīstības plānošanu, kā arī pavisam nesen, bet daudz noteiktāk – saistībā ar Eiropas ainavu konvenciju (turpmāk tekstā EAK), kurai Latvijas valsts pievienojās 2007.g.¹ Tas nozīmē, ka sagaidāms valsts rīcībpolitikas dokuments, kas paudīs ne tikai vispārējo attieksmi pret ainavām, bet pavērs jaunas iespējas arī sociāli nozīmīgās darbības jomās (izpēte, plānošana, aizsardzība u.c.).

Tādēļ var teikt, ka ir īstais brīdis sabiedrībā aktualizēt ar ainavām saistītos jautājumus. Par to liecina arī Letonikas programmas ietvaros notikušās konferences, kas skar dažādus Latvijas kultūrvēstures, tajā skaitā arī ainavu vēstures, jautājumus.

Turpinājums sekos

Vēre:
¹ Par Eiropas ainavu konvenciju. LR likums. Latvijas Vēstnesis. 2007. 18.apr. Nr.63.