Saeimas 2012. gada 12. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 1.laidienā („LV”, Nr.11, 19.01.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.77/Lp11.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” ir svarīgs, jo ar šo likumprojektu mēs regulējam Latvijas un Austrālijas sadarbību sociālās drošības jomā un nodrošinām tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem personām, kuras pārvietojas no Latvijas uz Austrāliju un otrādi. Nosacījumi attieksies uz vecuma pensiju, apbedīšanas pabalstu un citiem pabalstiem.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.87/Lp11 – likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””. Konvencija par starptautiskajiem preču pirkumiem nosaka vienotas normas starptautiskajā tirdzniecībā. Latvija pievienojās šai Konvencijai 1997.gadā, bet ar zināmām atrunām. ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas Sekretariāts ir uzsācis pārrunas ar Eiropas Savienību ar mērķi, lai atruna nebūtu spēkā nevienā ES dalībvalstī. Līdzīgus grozījumus veic arī Lietuva un Ungārija.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Vilka redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. – zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. – zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Maina numerāciju likumprojekta 1.panta otrajai daļai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. – zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 2.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.137/Lp11. Budžeta komisija ir saņēmusi pirmajā lasījumā Fiskālās disciplīnas likumu un to izskatījusi. Šā likumprojekta mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Piemērojot Fiskālās disciplīnas likumu, tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika. Tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Galvenās normas, kas ir šajā likumā, nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments tiek paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvars un šī ietvara nostiprināšana vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, kas tiek sagatavots katru gadu turpmāko trīs gadu periodam.

Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts ir jāsagatavo saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu. Lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku, Fiskālās disciplīnas likumā tiek noteikta konsolidētā kopbudžeta bilances sākotnējā līmeņa aprēķināšanas formula pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas. Lai nodrošinātu pakāpenisku, pilnīgu fiskālās disciplīnas principu ieviešanu, Fiskālās disciplīnas likuma pārejas noteikumi paredz, ka bilances aprēķināšanas formulu sāk piemērot tikai ar 2015.gadu, savukārt 2013. un 2014.gada konsolidētā kopbudžeta bilances līmeni nosaka atbilstoši Latvijas Konverģences programmā attiecīgajam gadam noteiktajai vērtībai.

Šis likumprojekts ir saistīts arī ar izmaiņām Satversmē, fiskālās disciplīnas izmaiņām.

Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt samērīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai – vairāk nekā mēnesi –, lai būtu iespēja uzlabot normas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā.

Tātad komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Fiskālās disciplīnas likuma projekta 1.pantā ir definēts šā likuma mērķis – nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā.

Vai pret šo mērķi var būt kādi iebildumi? Nu, diezin vai. Taču – vai konkrētais likumprojekts to sasniedz? Manuprāt... un daudzu speciālistu analīze liecina, ka diemžēl ne.

Salīdzinājumam izmantošu trīs scenārijus, kā katrs cilvēks var nodzīvot savu dzīvi. Var to nodzīvot, vieglprātīgi notrallinot, rīkojot dzīres, var mērķtiecīgi un atbildīgi dzīvot pilnvērtīgi, radot jaunas vērtības, un var vienkārši eksistēt. Diemžēl likumprojekta pašreizējā redakcija ir tuvu trešajam scenārijam, kur par galveno uzdevumu ir izvirzīta taupība par katru cenu.

Likumprojektā piedāvātā budžeta plānošanas formula kā metode ir kļūdaina, tā nenovērš ekonomikas pārkaršanu un tai sekojošu krīzi, kā arī neparedz pietiekamu ekonomikas stimulēšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Vēl vairāk! Speciālisti atzīst, ka izmantotā metodika neatbilst 2011.gada 9.decembra Eiropas Savienības galotņu tikšanās nostādnēm, jo neietver sevī aprēķinu par strukturālo deficītu. Nereti Ministru kabinets cenšas sekot citu Eiropas Savienības valstu labiem piemēriem, taču šajā gadījumā diemžēl tas nav izdarīts, kaut arī Zviedrijas Fiskālās disciplīnas likums ar izveidotu Fiskālās disciplīnas padomi ir laba parauga cienīgs.

Tāds pats ir arī Vācijas piemērs, kas paredz taupības apstākļos, pastāvot budžeta deficītam, tērēt līdzekļus tikai investīcijām, tādējādi nodrošinot, ka fiskālā disciplīna ir ne tikai taupoša un novērš krīzi, bet arī vērsta uz attīstību un uzplaukumu.

Primitīva taupība ved uz nabadzību un noteikti nerada iespējas nākotnē atdot parādus. Un kur nu vēl runāt par iespēju kļūt bagātai valstij!

IKP, kuru, kā zināms, var veidot arī nekustamā īpašuma burbulis, nevar būt par vienīgo kritēriju aprēķināšanas metodikai. Izvērtēšanai jānotiek daudz padziļinātāk, ņemot vērā visus makroekonomiskos rādītājus, to skaitā importa un eksporta bilanci, vērtībradošo industriju īpatsvaru, IKP, nodarbinātības līmeni un citus. To var nodrošināt kvalitatīva Fiskālās disciplīnas padome un šī likuma un budžeta saskaņošana ar tautsaimniecības attīstības plānu.

Nacionālā apvienība atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr vajadzīgs pietiekoši ilgs laiks, lai izdiskutētu un kopā ar speciālistiem būtiski uzlabotu šo likumprojektu.

Mums ir jāpanāk, ka likums nodrošina kompleksu, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to arī sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un kungi! Manuprāt, vispārsteidzošākais likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” skatīšanā ir tas, ka tagad tas ir ierindots starp pārējiem likumprojektiem. Vēl vairāk! Tas iekļauts darba kārtības otrajā pusē, lai gan tam vajadzētu veltīt atsevišķu parlamenta sēdi, jo šis likums ir sagatavots, lai kļūtu par Latvijas turpmākās attīstības mugurkaulu, attīstības noteicošo faktoru.

Tas nenozīmē, ka tas būs izaugsmi veicinošs faktors, ja mēs pildīsim tieši šo likumu šajā redakcijā, bet likums, kas noteikti attīstību bremzēs un nolems to būt reaktīvai, ārējai ekonomiskajai konjunktūrai pakļautai.

Bet nu tomēr es gribētu vēlreiz jums pateikt, ka starp visiem likumiem šis likums ir viens no izciliem tai nozīmē, ka mēs visi izbaudīsim šā likuma rīcību, darbību un rezultātus jau tuvākajā nākotnē, ja tas būs pieņemts šajā redakcijā.

Likuma anotācijā rakstīts, ka likums nepieciešams tādēļ, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde. Un, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos, ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā.

Tātad līdzšinējo valdību ekspansīvās fiskālās politikas rezultātā mums bija pieļauta ekonomikas pārkaršana, „burbulis” un visas tās neveiksmes, kurām mēs tagad esam liecinieki. Bet šis galvenais apsvērums, kas šeit anotācijā ir par šo likumu, ir aplams, tas neatbilst lietu patiesajam stāvoklim. Nebija ekspansīva valdības fiskālā politika, nebija izšķērdīga politika. Vēl bija otrādi! Pirmsburbuļa laikos valdība veica visai pareizu, šā likuma nozīmē, politiku.

Un es gribētu jums... atļaušos vienkārši citēt konkrētus ciparus, lai jūs to labi saprastu.

Tātad valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance, atbilstoši Valsts kases valsts parāda vadības gada pārskatiem, bija visai pārliecinoša, ka 1.gadā budžeta deficīts bija mīnus 2 procenti, 2.gadā – mīnus 2,3 procenti, 3. – mīnus 1,6 procenti, 4.gadā – mīnus 1,1 procents. Pēc tam 6.gadā – mīnus 0,5 procenti. Vēl vairāk! 7.gadā bija pārpalikums 0,8 procenti. Un pēc tam, kad jau burbulis ir pārplīsis un sākusies vienlaikus arī pasaules krīze, kad valdība jau ir aizņēmusies naudu, budžets mums palielinājās līdz mīnus 6,6 procentiem 9.gadā. Tas viss tikai liecina, ka iemesls, kas ir norādīts anotācijā par šā likuma pieņemšanu, nekā nav pamatots.

Bet kas bija par iemeslu tai pārkaršanai... tam procesam, ekonomikas pārkaršanas procesam? Tam bija pavisam cits iemesls, un tā bija monetārā politika. Kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, mēs patiesībā esam atteikušies no neatkarīgas monetārās politikas, atstājot tikai vienu parametru, vienu rīku, proti, mēģinām ietekmēt ekonomiku ar nacionālās valūtas kursu. Bet arī šis kurss, šis līdzeklis mums bija piebremzēts ar to, ka mēs esam piesaistījuši nacionālās valūtas kursu strikti pie eiro. Līdz ar to... līdz ar to mūsu valsts kļuvusi atklāta ārvalstu kapitālam, kurš var viegli ienākt valstī un tikpat viegli aiziet no tās ekonomiskās krīzes laikā. Un tieši privātā kapitāla aiziešana izraisīja to krīzi, kuru mēs tagad esam pārdzīvojuši – visa mūsu tauta, nācija – un vēl ilgi pārdzīvosim. Par to nav ne vārda!

Un, ja šis likums būs pieņemts, viss var atkārtoties. Likums nekādā gadījumā neietekmēs tos iemeslus, kuri izraisīja ekonomisko krīzi mūsu valstī.

Vēl saka, ka ir jāpārvalda ekonomika, tad atkal taisās... ka jāsaimnieko kā labiem saimniekiem, proti, ka jābūt taupīgiem un vajag saimniekot bez parādiem, ka ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem. Bet es uzsveru, ka tā ir zemnieka saimniecības filozofija. Tirgus ekonomikā saimnieko pavisam savādāk, un dzīvošanai pāri līdzekļiem ir jēga tad, ja budžeta deficītu plāno, lai investētu – pāri pašreizējiem līdzekļiem investētu! – līdzekļus attīstībā, ekonomikā, nevis tēriņā. Tā ir kapitālisma ābece. Un, ja mēs atsakāmies no šīs pieejas, no šīs filozofijas, bet mēģinām vienkārši sekot tradicionālajai domāšanai, kas izveidojusies valstī pēdējo divsimt gadu laikā, mēs patiesībā atteiksimies no agresīvas politikas, kas ir nepieciešama attīstības valstī. Bet mūsu Latvija ir attīstības valsts. Mēs... ģeogrāfiski mēs esam ziemeļos, bet politiski un ekonomiski mēs esam Eiropas dienvidrietumos: nav nekādas atšķirības starp Latviju un Portugāli. Un šajā ziņā es domāju, ka šis likums tikai bremzēs mūsu attīstību.

Vēl viens apstāklis, kas ir, manuprāt, ļoti svarīgs. Šis likums ir no tiem tiesiskajiem aktiem, kuri nosaka tiesiskās normas, pamatojoties uz matemātisko formulu. Un parasti tie ir specializēti dokumenti, kurus izstrādā speciālisti, un to verifikācijā ir arī nepieciešamas speciālas zināšanas. Kaut gan anotācijā ir norādīts, ka precizētais likums ir saskaņots ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī Latvijas Bankas ekspertiem, tomēr es uzskatu, ka bija nepieciešams gūt analītisku slēdzienu no speciālistiem ekonometrijas jomā tieši mūsu Latvijas Universitātē. Es neredzēju presē nevienu uzvārdu, nevienu pozīciju, nevienu nopietnu rakstu, kas pamatotu šo formulu, paskaidrotu detaļas. Un, kaut gan speciālists no Finanšu ministrijas mums prezentēja komisijas sēdē ļoti izsvērtu paziņojumu, kam es uzticos, manuprāt, tas tomēr nepārliecināja pilnīgi, jo palika daudz jautājumu, kuri nevar tikt izskatīti ļoti ātri. Proti, formulā nav ne vārda par to, kas ir iekšējais kopprodukts plašā nozīmē, par to ilgtspēju. Formulā nav atspoguļoti IKP izcelsmes avoti. Avots var būt nekustamā īpašuma burbulis un tātad privātā sektora parādi. Avots var būt arī augsto tehnoloģiju rūpniecības uzplaukums. Nav skaidrs, vai šī formula novērstu nākamos treknos gadus, vai šī formula novērstu masu bezdarbu Latvijā, vai šī formula vadītu politiķus novirzīt līdzekļus attīstībai. Nav skaidrs, vai šī formula rēķina strukturālo deficītu atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam, kas bija pieņemts iepriekšējā gada 9.decembrī. Uz šiem svarīgajiem ekonomikas jautājumiem formula nedod atbildes, un līdz ar to es uzskatu, ka tomēr šis likums ir noteikti pārskatāms. Tas nav labojams. Ja mēs izņemam šo formulu ārā no likuma, tas jau būs pavisam cits dokuments. Tieši tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts ir tāds dokuments, kurš nevar tikt pieņemts Saeimā ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā, bet jāizstrādā pavisam cits likums.

Kā es jau teicu, Eiropas Padome savā sanāksmē panāca vienošanos, ka strukturālais budžeta deficīts, respektīvi, tas budžeta deficīts, kas pārsniedz normālu ciklisku deficītu, nedrīkst būt lielāks par 0,5 procentiem no IKP.

Šajā ziņā šis dokuments ir novecojis. Un, lai pie mums tas pēc tam neatgrieztos atpakaļ pēc gara ceļa pa komisijām, pa iestādēm, pa universitātēm, tas jānoraida jau pašā sākumā.

Salīdzinot Latvijas ekonomiku ar normālu ekonomikas stāvokli, redzam, ka te ir par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk, imports pārsniedz eksportu, rūpniecības daļa IKP ir pārāk zema, ekonomikā ir strukturālas problēmas. Šādos apstākļos valdības investīcijas, kas ir vērstas uz nodarbinātības atjaunošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ir ne vien pieļaujamas, bet arī nepieciešamas, jo tās nodrošina ekonomikas izaugsmi, kas drīz vien ienes papildu ieņēmumus no nodokļiem, kuri padara budžetu ilgtspējīgu. Šādos apstākļos valdība drīkst veidot budžeta deficītu gan cikliskās lejupslīdes novēršanai, gan vēl papildus tam 0,5 procentus no IKP novirzīt strukturālu uzlabojumu veikšanai. Latvijai šobrīd būtu jāveido budžets ar lielāku deficītu, lai deficīta apmērs būtu vienāds ar valsts investīcijām attīstībā, tā, kā to dara Vācijā. Bet, ja mēs pieņemsim šo dokumentu, tas nebūs iespējams.

Bez tam, ja mēs nevaram to arī paveikt, jo mēs vēlamies pievienoties eirozonai un tāpēc budžeta deficītam ir jābūt ļoti zemam neatkarīgi no ekonomikas vajadzībām, mūsu tieksme patērēt importa preces vēl arvien ir lielāka par spēju pašiem ražot, tāpēc no budžeta papildus tērētā nauda var aizplūst prom no Latvijas.

Šis likums šīs problēmas nerisina nemaz. Un līdz ar to tas ir lieks dokuments, kas tikai atņem laiku. Es nedomāju, ka nopietnas izmaiņas tajā formulā – koeficientu maiņa – varēs kaut ko tur labot. Es domāju, ka tā ir kļūda, kas ir labojama pašā sākumā, un to var labot, tikai šo likumu noraidot.

Es aicinu neatbalstīt šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Šodien mēs lemjam par šo ilgi gaidīto likumprojektu. (No zāles dep. S.Mirskis: „Nu gan ilgi gaidīja!”) Un es to gribētu nosaukt tā, ka tas ir pirmais reālais solis stabilitātes virzienā. Un, redzot to, kāda veida muļķības faktiski iepriekšējo gadu laikā Latvija iemanījās ekonomikas un finanšu sektorā sataisīt, šis, es domāju, ir viens no reālajiem veidiem, kādā veidā ilgtermiņā Latvijas iedzīvotājiem iedvest drošības sajūtu.

Iepriekšējo gadu valdības neveica uzkrājumus tajā brīdī, kad to varēja darīt. Tas ir grūti izdarāms. Tīri cilvēciski es saprotu viņus, jo arī man gribas tērēt visu naudu tad, kad man tā ir. Un ir diezgan grūti to atlikt nākotnei, un tā diemžēl cilvēks, nu, teiksim, kapitālisma laikmetā, uzvedas.

Mēs diezgan neapdomīgi palielinājām savu ārvalstu... teiksim tā... parāda līmeni, aizņēmāmies, un šodien īstenībā, caurskatot budžetu pagājušā gada beigās, es redzu to, ka faktiski, ja mums Eiropas struktūrfondu nebūtu, tad Latvijas ekonomikai būtu ļoti, ļoti, ļoti lielas problēmas, ja šī ienākošā nauda neeksistētu.

Tāpēc, kolēģi, runājot par to, ka ir nepieciešama strauja izaugsme... Ko tad tā straujā izaugsme nozīmē? Ja kāds atnāk pie manis un saka: „Es ieguldīšu pie tevis naudu, cik daudz procentu tu man vari apsolīt?” Viens apsola divus procentus, viens apsola piecus... viens apsola 30, viens apsola 60. Izaugsme nozīmē to... strauja izaugsme nozīmē to, ka tas ir liels risks. Liels risks, ka šī izaugsme var arī nenotikt. Tādā veidā mēs īstenībā uzņemamies arī... nu, teiksim, sekojot tikai izaugsmei, mēs uzņemamies risku, ka mēs varam īstenībā nevis piedzīvot izaugsmi, bet pēc kāda laika ļoti smagu slīdēšanu atpakaļ.

Tāpēc Zatlera Reformu partijas vārdā mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu, virzīt to tālāk, pilnveidot, iesniegt tos grozījumus, kas liekas samērojami, nepieciešami Latvijas situācijai, un mēs esam kopumā „par” virzīšanu tālāk.

Ko es vēl gribu piebilst? Šeit, skatoties īpaši uz VIENOTĪBAS deputātiem, kas tautsaimniecību un demogrāfiju salika kopā... Ir tā, ka ilgstoša konsolidācija jeb ilgstoša... nu, teiksim tā, kas mums sanāca iepriekšējā ekonomiskajā ciklā, iedzīvotājiem nedod tādu kā stabilitāti... Viņiem liekas, ka citur ir labāk. Tā rezultātā... nu mūsu pašu veidotās politikas rezultātā cilvēki meklē vietas, kur, teiksim, dzīvot ir vieglāk. Redziet, ir tā, ka viena lieta, kas šeit bišķi... kas nav skarta, – tie ir demogrāfiskie procesi jeb demogrāfija. Demogrāfijas jautājumi ir faktiski cilvēku pārvietošanās, dzīves paradumi, viņu vēlmes, un tieši tam būtu jābūt pamatā tautsaimniecības attīstībai, nevis otrādi.

Un es saprotu, ka to mēs iekļausim Nacionālajā attīstības plānā, īpašu uzsvaru liekot uz tā. Jo ar šo mēs viņu vēlmes apmierināt nevarēsim.

Nu tā. Tas man būtu īsumā viss. Es aicinu atbalstīt, iet tālāk, diskutēt, jo kopumā mums samērojama stabilitāte ir vajadzīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Godātie kolēģi! Es arī aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Es negribu iet tādās smalkās lietās ļoti detalizēti, bet... Mēs ļoti labi zinām, ko mēs esam pārdzīvojuši pēdējos gadus, mēs ļoti labi zinām, ko ir pārdzīvojusi vai izdzīvojusi Igaunija, kur jau daļēji šāds plāns ir pieņemts. Igaunija arī grūtos laikos varēja mums aizdot naudu, mēs nevarējām nevienam aizdot naudu.

Es piekrītu, ka tur ir daudzas lietas, kas ir jāmaina, jāpārdomā, lai mēs no viena grāvja neieskrienam otrā, ka mēs teiksim: „Pedāli līdz grīdai!” –, un tas pedālis pavisam nost... Un esam pārāk taupīgi, un tas nu arī nebūtu labs risinājums.

Tā ka, es domāju, darbs ir jāsāk.

Un mani bišķi pārsteidza Igora Pimenova teiktais. Es viņu, viņa domas ļoti augsti respektēju, bet, man liekas, tur par daudz saskata sīkumus, un tad pazūd tas plašākais skats. Un, ja kaut ko kritizē, ka tas nav vajadzīgs, tad... Mēs jau zinām, ka kaut kas ir vajadzīgs, būtu kaut kas jāliek vietā. Un vienkārši ir pienācis pats pēdējais laiks, lai mēs šo lietu darītu. Saprotams, tas viss būs jāsaskaņo ar Eiropas līgumu, mēs nevarēsim, saprotams, iet paši savu ceļu, tas ir jādara kopīgi.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! VIENOTĪBAS frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu un centīšos arī paskaidrot, kādēļ.

Mēs visi lasām šobrīd uz tablo, ka tas ir Fiskālās disciplīnas likums, taču es ņemšos apgalvot, ka tas ir Latvijas nākotnes neatkarības likums. Jo jūs taču visi man piekritīsiet, ka, piemēram, šobrīd Itālijai, kurai vairāk nekā 100 procenti no kopprodukta ir parāds bankām vai citām finanšu iestādēm, – ka Itālijai ar neatkarību ne tuvu viss nav kārtībā. Tieši tas pats arī Grieķijai. Kāda tur vairs neatkarīga valsts, ja vairāk, nekā ir viņu kopprodukts, viņi ir aizņēmušies un turpinās aizņemties!

Latvijai, noslēdzot pagājušo finanšu gadu, apmēram 40 procenti (precīzu skaitli nenosaukšu) ir ārējais parāds. Tas ir daudz. Tas nav kritiski daudz, bet tas ir daudz. Vairāk būt nedrīkstētu. Manuprāt, tā ir pilnīgi normāla saimnieka prakse: kad ir labi gadi, kad ekonomika aug (mūsu gadījumā) vai kad labam saimniekam savā saimniecībā ir labs bizness, tajos gados lieku naudu neaizņemas, tajos gados krāj un atliek nebaltām dienām, un tanī brīdī, kad ekonomika valstī iet mazumā, tajos gados, protams, izmanto šo uzkrāto naudu, lai ekonomiku stabilizētu.

Uzskatu, ka šī ir pilnīgi pareiza un normāla saimniekošanas prakse.

Kolēģi mums te apgalvo, ka varbūt vajadzētu katru gadu papildus aizņemties un ieguldīt kaut kādās konkrētās biznesa nozarēs. Nē, tas nav pareizi. Tas nav pareizi! Nevajag pārkarsēt ekonomiku, it īpaši tajos gados, kad ar ekonomiku jau tā viss ir kārtībā, vēl papildus aizņemoties un kaut kā īpaši uzkarsējot ekonomiku kaut kādās šaurās nozarēs. Ja mēs redzam, ka mums ir viss kārtībā ar ekonomiku, tad drīzāk vajag nevis... uzkrāt, nevis naudu aizņemties vai aizdot kādam, bet tādā gadījumā varbūt varam samazināt vienkārši nodokļus, lai visiem, nevis šaurai kādai vienai nozarei ir īpaši labi apstākļi.

Tāpēc, ņemot vērā visus šos apstākļus, aicinu, kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt. Aicinu arī, starp citu, nākotnē ļoti nopietni izturēties pret piedāvājumu šo normu, šīs pamatlietas... šīs normas pamatlietas nostiprināt arī Satversmē, jo Satversmes grozījumi par šīm lietām būtu kā dubultdrošinātājs, kā dubult... kā dubultnozīmes varbūt apliecinājums, jo laba saimnieka prakse politikā... politiķiem, veidojot mūsu ekonomiku, ir ārkārtīgi nepieciešama un būtiska, lai šī valsts varētu attīstīties stabili ilgtermiņā.

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Fiskālā disciplīna nevar būt akli taupoša, Zaķa kungs! Tai reizē gan jāpanāk taupība, gan jānodrošina attīstība un bagātības pieaugums. Tie nav mani vārdi, es citēju ekspertu, uz kuru visi droši vien paļaujas... mūsu ekonomiskā sabiedrība un kaut kā arī ekspertu sabiedrība... Es citēju Jāni Ošleju. Šie vārdi ir kā izcirsti akmenī. Es domāju, ka tā ir kaila patiesība: ja mēs tikai taupīsim, mēs nekad – nekad! – nebūsim bagāti.

Fiskālās disciplīnas likums neregulē taupību privātajā sektorā, tas regulē valdības politikas sektorā ekonomiku, un tikai. Bet tomēr mūsu valsts aizņēmās naudu no Skandināvijas pirmskrīzes laikā, bet tagad aizdod patiesībā tām pašām bankām. Vācija aizdeva naudu Spānijai, Spānija aizņēmās to naudu no Vācijas, un tieši tāpēc, ka nauda bija aizplūdusi no Spānijas projām, Spānijai tagad ir dziļa krīze. Šis likums – vēlreiz saku! – neregulē nemaz privātā sektora ekonomiku. Tas regulē tikai to ekonomiku, kas ir pakļauta valsts rīkiem, valsts līdzekļiem, valsts ietekmei. Un galvenais, kas varētu tiešām nodrošināt mūsu valsts neatkarību, ir monetārā politika, kas ir tieši saistīta ar mūsu „cieto” latu (pēdiņās „cieto” latu) un saistīta ar mūsu vēlmi iekļauties eirozonā. Es nemaz tagad neapšaubu šo kursu, jo galu galā tā tiešām ir mūsu nākotne. Bet šis likums mūs tikai gremdēs ekonomiskajā verdzībā.

Vēlreiz... Atcerēsimies vēl vienu lietu – to, ka Eiropas Savienības bagātākās valstis tomēr ir eksporta valstis, to interesēs ir nodrošināt, lai noieta tirgus, kas ir galvenokārt Eiropas dienvidos, bet tagad arī Centrālajā Eiropā, saglabātos tieši kā noieta tirgus. To interesēs nav veicināt rūpniecības, ražošanas attīstību šeit. Tas nenozīmē, ka tās ir egoistes, – tās vienkārši spēlē pēc tiem noteikumiem, kuri ir visās brīvā tirgus valstīs. Un līdz ar to mums ir jāseko savām interesēm. Un mūsu interesēs tomēr ir mēģināt būt ekonomiski neatkarīgiem, nevis akli sekot tām normām, ko izstrādā Eiropas Savienība. Es vēlreiz saku: tas nenozīmē, ka vienkārši vajag atteikties – projām, un viss! Es nekādā gadījumā neesmu eiroskeptiķis, jo Eiropa tomēr ir mūsu nākotne, tas ir mūsu ceļš, kuru mēs esam izvēlējušies pirms dažiem gadiem, un neviens pirms tam... Saeima to neapšauba.

Bet ko es gribētu pateikt? Katrā konkrētajā gadījumā ir jāpieņem lēmums ar savu galvu. Un līdz ar to, pieņemot arī šo likumu, sekojot Eiropas politikai, tomēr jādomā par to, kādas būs sekas pēc tam, kad šis likums vismaz būs apliecinājis savu neveiksmi mazliet vēlāk. Es nedomāju, ka tomēr, runājot par taupību, nav... ka var atļauties aizmirst to, ka ir nepieciešams ar valsts līdzekļiem stimulēt ekonomikas attīstību. Šis likums ekonomikas attīstību bremzē, nevis veicina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem momentiem.

Pirmais moments, ka Fiskālās disciplīnas likums... tas ir interesants likums, bet tā ir tikai shēma, kā plānot budžetu. Tur ir daži jauni momenti, bet tie nedod atbildi uz galveno jautājumu.

Zaķa kungs jau ir pieminējis skaitļus, attiecību starp ārējo parādu un IKP, kas šodien ir 47 procenti. Es neesmu Kalvīša valdības fans, bet... Kalvīša valdības laikā tā attiecība bija zem 10 procentiem. Tāpēc, ja mēs gribam taupīgi strādāt un rīkoties, vajadzētu vienkārši ar likumu noteikt ārējā parāda robežu jeb limitu, tā, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un pateikt, ka virs tā – ni, ni.

Otrs moments. Likumprojekta anotācijas sadaļā „Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību” ir rakstīts: „Likumprojekts šo jomu neskar.” Man liekas, ka tas ir ļoti neprecīzi, nepareizi, nekorekti un, es teiktu, amorāli. Jo mēs runājam par budžetu. Budžets skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju, jebkuru nodokļu maksātāju. Jo budžets galu galā ir nodokļu iekasēšanas un izlietošanas pamatprincipi. Tāpēc tas, ko teica Pimenova kungs, – ka šeit vietējie eksperti, nevalstiskās organizācijas, sabiedrības pārstāvniecība netika... Ja to viedokļi netika ņemti vērā, izstrādājot šo likumprojektu, tad tā ir ļoti vāja puse šim likumprojektam, kura obligāti būtu jānovērš.

Man šķiet, ka nevajag idealizēt šo likumu, ka tas būtu līdzeklis pret visām kaitēm, visām sāpēm jeb līdzeklis, kā risināt visas problēmas. Tas ir tikai, piedodiet man, tāds, es teiktu, utopisks instruments, ko var izmantot, var neizmantot, bet saprātīgas pārvaldes principi jau arī pie esošās likumdošanas varētu mierīgi atbrīvot mūs no tām problēmām, ko mēs esam saražojuši paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko kolēģi jau teica. Jo patiešām likumprojekta anotācija vienkārši balstās uz – nu, teiksim tā – nepatiesiem apgalvojumiem. Skaitļi nemaz neliecina par tiem secinājumiem, kas tur ir izdarīti.

Bet es gribētu runāt par ko citu.

Jums ļoti patīk runāt par demokrātiju. Partiju sacensība, brīvas vēlēšanas – tas ir demokrātijas pamats. Un ir likumdošana, un ir politika. Pirms vēlēšanām partijas sacenšas, konkurē, piedāvā vēlētājiem savas vīzijas un savas stratēģijas. Labējās partijas iestājas par strikti liberālu tirgus politiku, par sociālās sfēras samazināšanu, par taupības pasākumiem, aizstāv monetārisma idejas. Sociāldemokrātiskās, kreisās partijas iestājas drīzāk par sociāldemokrātisku politiku, par stingrāku sociālo aizsardzību, vairāk balstās uz keinsisma idejas, un tas ir politikā jautājums.

Jā, jums izdevās izveidot koalīciju. Jūs tagad īstenojat savu politiku. Tad dariet to! Ko jūs gribat panākt ar šo likumu un ar Satversmes grozījumiem? Jūs gribat šo jūsu partijas politiku nostiprināt likumdošanas un pat konstitucionālajā līmenī. Bet, piedodiet, manā skatījumā, tas ir acīm redzami pretrunā ar demokrātijas idejām. Jūs gribat atņemt tautai iespēju izvērtēt jūsu politiku un izteikt savu viedokli par jūsu īstenoto stratēģiju nākamajās vēlēšanās. Jūs gribat, lai arī tās valdības, kas nāks jūsu valdības vietā, rīkotos tāpat, kā rīkojaties šobrīd jūs. Manā skatījumā, tas būtiski iedragā demokrātijas būtību. Šobrīd jums ir visas iespējas parādīt, ka tieši tā politika, par ko jūs tagad iestājaties, ir laba politika. Ja cilvēki to redzēs, ja jūs pārliecināsiet cilvēkus, ja dzīve kļūs labāka, tad jums būs iespēja arī tā turpināt. Bet dariet to godīgi! Jo kārtējo reizi jūs gribat, izmantojot to, ka jums šobrīd ir nepieciešamais skaitliskais pārsvars, jūsu politiskās pārliecības, politiskos viedokļus nostiprināt likuma līmenī. Tas nav godīgi. Tas nav demokrātiski. Un tāpēc es noteikti nevaru atbalstīt šo piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, atbildēšu uz dažiem apgalvojumiem, kas izskanēja iepriekšējās runās; respektīvi, Dolgopolova kungs teica, ka likums varbūt ir stiprs vai nav stiprs, ka to varēs izmantot, bet varēs arī neizmantot. Dolgopolova kungs, jūs taču ļoti labi saprotat, ka mūsu juridiskās kārtības paradigma nozīmē to, ka privātpersonas... (No zāles dep. J.Urbanoviča un dep. A.Elksniņa starpsaucieni: „Kāpēc sarunājies ar zāli? Nedrīkst!”) tātad privāto tiesību subjekti dara to, kas likumā nav aizliegts. Savukārt publisko tiesību subjekti dara to, kas likumā ir atļauts. Tikai to, kas likumā ir atļauts, kas ir noteikts likumā! Ja mēs šādu likumu pieņemam, tad tādā gadījumā ierēdniecībai nepārprotami un ļoti skaidri ir pateikts, ka turpmāk budžets ir jāplāno tā, kā likumā ir noteikts. Nu nebūs tā, ka var izmantot un var arī neizmantot!

Otra lieta, ko mums Pimenova kungs no tribīnes vēstīja par kaut kādu mistisku ekonomisko verdzību, kura mums ir garantēta tad, ja šis likums tiks pieņemts. (Troksnis. Starpsaucieni.) Es atvainojos, bet tas, manuprāt, ir nu ārkārtīgi nepareizs apgalvojums, jo, raugi, ekonomiskā verdzība, manuprāt, iestājas tad, kad valsts vai arī varbūt privātpersona, vai uzņēmējs bezgalīgi daudz aizņemas. Šis likums jau tieši ir tēmēts uz to, lai nākotnē to resursu netiek valstī aizņemts bezgalīgi daudz. Šis likums ir tēmēts tieši uz to, lai mēs rīkojamies saimnieciski, prātīgi, lai nākotnē mums nepieaug ārējie parādi, lai nākotnē mēs esam tieši neatkarīgi.

Tā ka, Pimenova kungs, jūs apgalvojāt tieši pretējo!

Es aicinu, kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt. Protams, detaļās, iespējams, tur vēl ir arī uzlabojamas lietas, bet atbalstīsim un virzīsimies tālāk. Šāds likums Latvijai tik tiešām ir nepieciešams, jo, mainoties dažādiem politiskajiem spēkiem, pie varas var nākt arī cilvēki, kuri politikā varbūt nav pārāk pieredzējuši, un, nedod Dievs, ja viņi sāk realizēt tās lietas, ko mēs jau pirms dažiem gadiem te pieredzējām attiecībā uz „gāzi grīdā” un tamlīdzīgi. Mums ir jābūt pietiekoši viediem, lai šo mantojumu izveidotu tādu, ka valsts attīstās stabili un arī ilgtermiņā stabili.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēde! Godātie kolēģi! Saprotams, ka, ja mēs uzsvērsim tikai taupīgumu, tad jau nekāda attīstība nevar būt. Bet še jau nav runa tikai par taupīgumu, te ir runa par taupīgumu tajā brīdī, kad mums iet labi, kā Dzintars Zaķis jau minēja.

Šis likumprojekts faktiski ir likumprojekts par atbildīgu tautsaimniecību, bet (No zāles dep. I.Zariņš: „Bezatbildīgu saimniekošanu!”), ja opozīcija negrib atbildīgu tautsaimniecību, nu, tad tā ir viņas lielā problēma.

Cileviča kungs mazliet pārprata, jo te jau nekāda runa nav par kreiso vai par labējo politiku. Te ir runa par atbildīgu plānošanu, atbildīgu finanšu plānošanu un tautsaimniecības attīstību. Te nekādā gadījumā nevar piesaukt ne kreiso, ne labējo. Ja mēs aizejam no šīs atbildības, tad mēs faktiski iesim uz anarhiju, un tas ir vēl viens tāds... vēl viena parādība, kurā mēs nonākam, kad paši nevaram noteikt savu nākotni, jo anarhija nav tāda, kur mēs varam paši kaut ko lemt un darīt.

Tā ka es vēlreiz lūdzu: atbalstiet šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es ļoti labi saprotu, ka, izrādās, visas valdības, kas bija līdz šim, tajā skaitā arī Dombrovska iepriekšējās valdības, bija bezatbildīgas.

Bet, runājot par Zaķa kunga teikto, pirmkārt, es domāju tā, ka droši vien viņš neieklausījās tajā, ko es teicu, jo viņš runāja pa telefonu tajā brīdī. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsauciens: „Viss tiek ierakstīts un protokolēts!”) Bet es gribētu teikt, ka es to skaidri un gaiši pateicu: taupības režīms ir ārējā parāda robeža, limits! To es arī teicu. Nevis Fiskālās disciplīnas likums.

Otrs. Jūs runājāt par to, ka tas attiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm. Valsts un pašvaldību iestādes darbojas nevis savu interešu dēļ, bet nodokļu maksātāju un iedzīvotāju interesēm kalpo. Līdz ar to šī interese par to, kā tā kalpošana notiek, cik tā ir taupīga, efektīva, elastīga, racionāla, – tas ir visas sabiedrības jautājums un interešu priekšmets. Tāpēc tas, ko es teicu, ka vajadzēja iesaistīt sabiedrību šā likuma apspriešanā, man liekas, ka tā ir acīm redzama norma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vērtējot šo likumprojektu, es gribētu paskatīties uz trim jautājumiem. Vai un kāpēc šāds likumprojekts mums ir šobrīd vajadzīgs? Kāpēc tieši tagad mums tas būtu vajadzīgs? Un vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija?

Atbildot uz jautājumu, vai un kāpēc, man tas redzējums ir tāds: šāds likumprojekts ir absolūti nepieciešams, jo šādu fiskālās disciplīnas principu pieņemšana un īstenošana valsts budžeta politikā mūs nodrošinās pret pārmērīgu, atļaujiet man teikt, „gāzēšanu” turpmāk. Tas liks mums, no vienas puses, veidot uzkrājumus un, no otras puses, neļaus brīdī, kad ir beigusies starptautiskā aizdevumu programma, vieglprātīgi lūkoties uz visu un maksimāli tērēt. Ir vajadzīgs arī mums pašiem kāds palīgs, dažreiz ārpus asām politiskām diskusijām, kas liek mums vēl un vēlreiz būt saprātīgiem un visu neiztērēt tajā dienā, kad tas ienāk Valsts kasē. Ja mēs šādi būtu rīkojušies arī līdz šim, straujākajā izaugsmes posmā, laika periodā no 2004. līdz 2008.gadam, mums būtu bijuši savi uzkrājumi, ko mēs būtu varējuši izmantot tad, kad 2008.gada beigās un 2009.gadā mēs iegājām ļoti lielā krīzē.

Salīdzinājumam. Igaunijā pa šo periodu bija uzkrāti aptuveni 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, un līdz ar to viņi varēja ne tikai neaizņemties, bet arī piedāvāt un aizdot vēl mums. Viņi nebija tik lielā krīzē, un šobrīd mūsu ekonomikās ir ļoti lielas atšķirības, un nav jau runa tikai par cipariem, par iekšzemes kopproduktu, bet gan par to situāciju, kādā ir sabiedrība. Un ļoti būtiskas atšķirības starp Latviju un Igauniju ir arī kādā citā mērījumā, kurš mēra sabiedrības nevienlīdzību, kas Latvijā ir daudz lielāka, bet Igaunijā – vienmērīgāka.

2004.–2008.gada periods. Šajos piecos gados starpība starp tā dēvēto reālo iekšzemes kopproduktu un potenciālo iekšzemes kopproduktu ir vairāk nekā 3 miljardi latu jeb 3,2 miljardi latu. Tā ir tā summa, no kuras daļu būtu bijis jāatlicina Valsts kasē atbilstoši tai daļai, ko mēs vairāk tērējām, bet tas netika izdarīts. Mums nebija nekādu uzkrājumu, un – pat vēl vairāk! – mēs tērējām pāri budžeta iespējām.

Līdz ar to ir absolūti nepieciešams turpmāk būtībā jau atgriezties tikai pie mūsu tēvutēvu senās gudrības: labos laikos uzkrāj un atliec nebaltām dienām. Jo neapšaubāmi tās ik pa brīdim pienāk, un tad ir nepieciešams, lai ir saprātīgs veids, kā iziet no problēmām, lai ir pašiem sava krājkasīte, no kuras paņemt, lai nav nepieciešamības iet cauri tik smagam posmam, kādi ir bijuši iepriekšējie divi gadi.

Bet tad ir jautājums – kādēļ mums tieši tagad vajadzētu pieņemt šo likumprojektu?

Un te ir divi argumenti. Viens ir manis jau minētais – nodrošināties pret strauju tērēšanu un to likumu pieņemt tagad, pirms esam jau atkal „sagāzējuši”, iztērējuši un iegājuši lielos budžeta deficītos, nepamanot tos.

Otrs. Ir ļoti labi, ka mums jau šobrīd ir pārdomāts, izsvērts un jau Saeimā apspriešanai nodots Fiskālās disciplīnas likuma projekts. Mums ir savs viedoklis un savs redzējums, kā mēs šos principus varam mūsu valstī īstenot. Un šobrīd Eiropas Savienībā sāks diskusiju par šādu kopīgu principu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Tiek aicinātas visas valstis šos principus pārņemt. Mēs vairs nevis sekojam, kā viens otrs mēdz norādīt, Eiropas dienaskārtībai, bet mums ir iespēja būt tai priekšā ar to, ka mums jau ir šāds likumprojekts. Mēs varam saprast daudz vieglāk un ātrāk, kāds ir tas regulējums un kādi ir tie principi, kuri mums ir pieņemami un kurus mēs vēlamies savā valstī ieviest, un atbilstoši tiem arī iesniegt savus priekšlikumus jau Eiropas Savienības līgumam. Respektīvi, mēs tieši savu viedokli varam piedāvāt arī citām valstīm, jo ne visām jau ir šāds fiskālās disciplīnas likumprojekts.

Un līdz ar to mums ir būtiskas priekšrocības šobrīd šajā sarunu procesā, un tā ir mūsu stiprā puse, kas mums ir vēl vairāk jānostiprina. Un, protams, ka šāda izvēle ir mūsu interesēs.

Un noslēdzošais jautājums: vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija? Un te es gribētu teikt, ka ir labi izstrādātas lietas par fiskālās disciplīnas principu, bet ir jāapsver, vai tas ir pietiekami. Un tas, kas ir secināts plašā analīzē... analizējot situāciju, kāda izveidojās nesenās valdības lielās parādu eksplozijas rezultātā, tika secināts, ka ne vienmēr valstīs pietiek vienkārši ar efektīvu un labu fiskālās disciplīnas likumu, jo nereti, piemēram, Grieķijas gadījumā, tas likums līdz galam netiek ievērots un tiek tērēts aizvien vairāk un vairāk. Vai atkal nereti budžeta deficīta apjoms tiek pietuvināts šīm maksimālajām normām, kā tas ir bijis, piemēram, Portugālē, arī pat Francijā, un, visticamāk, tā bija arī šeit, Latvijā, kad mēs maksimāli to darījām. Savukārt trešo valstu gadījumos mēdz valdīt arī pārāk liels optimisms par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju un šīs prognozes tiek dzītas aizvien uz augšu, līdzīgi kā arī mēs rīkojāmies. Un tādēļ šobrīd ir problēmas, piemēram, Īrijā un Spānijā, un daļēji arī Apvienotajā Karalistē.

Un šīs problēmas ir novedušas pie meklējumiem, kā vēl vairāk nodrošināties pret politiķu vēlmi dažreiz pieņemt labus, bet neilgtspējīgus lēmumus. Un tādēļ labs risinājums jau ir atrasts, un tas ir tas, ko arī Zatlera Reformu partijas frakcija piedāvās, – likumprojektu papildināt ar nodomu izveidot Fiskālās disciplīnas padomi. Nav brīnums, ka šobrīd jau aptuveni 11 veiksmīgākajām pasaules valstīm šādas Fiskālās disciplīnas padomes jau ir. Un, kā redzams, piemēram, tieši Vācijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir vismazākās problēmas šobrīd ar to budžetiem.

Šāda neatkarīga Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums būtu nodarboties ar fiskālās politikas neatkarīgu analīzi, novērtēšanu un saprātīgu prognozēšanu, vēl vairāk nostiprinās šo principu un ļaus mums būt drošiem, ka mēs ne tikai ievērojam principu, bet arī ka mūsu prognozes ir saprātīgas un nav pārmērīgas.

Līdz ar to kopsavelkot mums šobrīd kritiski ir nepieciešams šāds likums, mums ir stratēģiski svarīgi to izstrādāt tagad un tādā veidā arī ietekmēt debates Eiropas Savienībā. Un mums ir svarīgi... to jau nākamajos lasījumos vajag papildināt ar Fiskālās disciplīnas padomes iekļaušanu šī likuma projektā.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt tā pilnveidošanu, lai mēs nonāktu pie iespējami pilnīgas redakcijas jau trešajā, noslēdzošajā, lasījumā.

Paldies liels! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Ekonomika, kā zināms, ir zinātne, un tai kā jebkurai zinātnei ir savas teorijas vai modeļi. Ko es redzu tagad?

Pašlaik Saeimā notiek strīds starp divām teorijām vai modeļiem. Bez šaubām, katrai no teorijām vai modeļiem ir savas tiesības uz pastāvēšanu, aiz katras no teorijām ir savi eksperti. Bet pēc būtības ir jāsaprot tas, ka ekonomika tomēr ir zinātne. Taču mēs tagad lemjam par to, kura no teorijām ir pareizāka. Un šeit jau īstenojas vēl kāda cita zinātne, kas saucas „politiskā ekonomika”. Es studēju savā laikā... padomju laikā Latvijas Universitātē, un tur bija mums tāda zinātne – politiskā ekonomija –, no kuras es ļoti labi sapratu, kā var izkropļot, teiksim, ekonomikas likumus, ja politiskā griba ir, piemēram, vot, tāda...

Ko es gribu pateikt? Saeimai pašlaik ir ļoti liela atbildība par to, kādu ceļu ies Latvija tālāk ekonomiskajā ziņā.

Kas ir pirmais modelis? Vai tas modelis, kas stāv aiz Fiskālās disciplīnas likuma? Pirmām kārtām tā ir globāla taupība. Vienkāršāk runājot, valsts varēs tērēt tik daudz, cik iekasēs nodokļos, vairāk vai mazāk. Bet pēc būtības, tas ir, vienkāršāk sakot, kur ir tā problēma vai tas risks? Jau bija runāts pirms tam par riskiem. Ja, piemēram, samazināsies nodokļu maksātāju loks, kas būs? Valsts saņems mazāk naudas, ko tērēt pēc tam. Jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo mazāk līdzekļu būs iekasēts budžetā, ko pēc tam tālāk dalīt. Kur mēs nonāksim? Mēs nonāksim pie tā, ka mums būs jāgriež, jāgriež, atkal jāgriež. Kādai no sfērām – sociālajai sfērai, visticamāk – tiks atkal nogriezti līdzekļi, un tā tālāk. Vai tas ir tas ceļš, pa kuru ir jāiet?

Otrais modelis. Tas ir modelis, kurš balstās uz uzskata, ka, lai attīstītu ekonomiku, valstij ir jāpiedalās aktīvāk. Lai piedalītos aktīvāk, valstij ir jāparedz arī iespēja aizņemties finanšu līdzekļus, lai valsts varētu aktīvi attīstīt tās nozares, kuras tā uzskata par prioritārām.

Vai Latvija ekonomiskajā ziņā ir gatava tam, lai pieņemtu tādu Fiskālās disciplīnas likumu? Vai mums infrastruktūra ir attīstīta? Vai Latvijā ir daudz kaut kādu rūpnīcu? Vai mūsu ekonomika ir attīstīta tik tālu, ka mēs varam atļauties dzīvot kā, piemēram, Monako vai Lihtenšteinā? Manuprāt, vēl tālu līdz tam. Un, ja mēs tagad pieņemsim tādā redakcijā šo likumu, tad sanāks, ka valsts kā ekonomiskais aģents (nosacīti!) nevarēs aktīvi piedalīties ekonomiskajos procesos. Nu nevarēs! Nevarēs aizņemties finanšu līdzekļus, lai attīstītu jebko. Mēs tikai taupīsim, taupīsim un taupīsim. Protams, visiem tas vārds „taupīt” ir jau, kā saka, apnicis. Bet gribot negribot tas ir jūsu modeļa variants: mums būs jātaupa. Nebūs nekādas attīstības. Nu nebūs! Tas ir pretrunā ar visiem ekonomiskajiem likumiem. Pretrunā! Tas ir jāatzīst. Mums ir liela atbildība, pieņemot šāda veida likumu – Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir pēc būtības – atkal pasvītrošu! – bezdeficīta budžets. Bezdeficīta budžets nav attīstošs budžets. Tas... Pēc tam var pieņemt jebkādus NAP un tā tālāk. Nu nevarēs valsts attīstīties tādā veidā, kādu uzskatīs par nepieciešamu pati valsts vai valdība. Mums daudz kas ir vēl jāattīsta. Es uzskatu, ka infrastruktūra – tas ir vēl tāds galvenais veids, kur valstij ir jāiegulda nauda. Nevarēsim to izdarīt.

Es aicinu tomēr pārdomāt, balsojot par šo likumprojektu. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu vismaz tādā redakcijā, kādā tas tagad ir, un tiešām būtiski un atbildīgi pārdomāt, balsojot par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Man liekas, ka gan šā likumprojekta aizstāvji, gan arī tā kritiķi balstās uz vairākiem mītiem.

Ja mēs runājam par šā likumprojekta aizstāvjiem, es domāju, ka nav tā, ka, ja Latvijas valsts būtu īstenojusi šo atbildīgo fiskālo politiku, tad krīze nebūtu bijusi. Mēs redzam, ka arī Igaunijas kopējais IKP kritums šīs krīzes laikā ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un pasaulē. Protams, Latvijai tas tiešām ir vēl lielāks. Tātad jautājums ir par to, ka, teiksim, šī atbildīgā fiskālā politika būtu mazinājusi kaut kādā mērā krīzes smagumu. Tā varbūt ir taisnība. Tajā pašā laikā krīzes lielāko devumu sagādāja privātā patēriņa burbulis, tā radītais būvniecības burbulis, un faktiski arīdzan šis privātais patēriņš, šī būvniecība, īstenībā izkonkurēja produktīvās rūpniecības nozares, neļaujot tām attīstīties, jo tās vienkārši nevarēja dot tik ātru peļņu. Un šī vaina krīzes radīšanā īstenībā ir lielāka nekā valsts politika.

Līdzīgi tas ir arī citās valstīs. Gan Portugāle, gan Īrija īstenībā neīstenoja valstiski ļoti, teiksim, nepareizu politiku, kādu īstenoja Grieķija, bet tajā pašā laikā krīze smagi skāra arī šīs valstis, jo tur, līdzīgi kā Latvijā, bija šīs privātās kreditēšanas burbulis, un banku loma bija pietiekami liela šī burbuļa uzpūšanā. Tās ir tās lietas, par kurām mums ir jāpadomā.

Otrs mīts. Proti, ka mēs tagad varētu – un tas ir mīts, ko šeit vairāki „Saskaņas Centra” deputāti teica, – ar lielu budžeta deficītu finansēt vērienīgu attīstību. Redziet, jautājums ir par to, kas šajos apstākļos varētu Latvijai aizdot, uz kādiem procentiem. Globālā tirgus apstākļos šobrīd šāda ideja ir diezgan neiespējama.

Un kas tad no tā izriet? Es domāju, ka, pirmkārt, šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā vajag un ļoti rūpīgi skatīties uz šīm formulām un citiem priekšlikumiem, kas šeit izskanēja, jo ir skaidrs, ka likums nav optimāls... nu, maigi sakot, nav optimāls. Tas būtu ļoti būtiski uzlabojams. Taču nevajadzētu iedomāties, ka tāpēc uzreiz automātiski radīsies valsts attīstība un ka šis likums pats par sevi nodrošinās investīciju pieaugumu un visu pārējo. Šeit atkal tā ir ilūzija! Un tāpēc paralēli ar šo likumu ir jādomā par ļoti nopietnu valsts industrializācijas programmu, par valsts izglītības modernizācijas programmu un par to, lai šie Eiropas fondu līdzekļi tiktu izmantoti pirmām kārtām šajos virzienos, jo, ja šīs ir gandrīz vai vienīgās mūsu investīcijas, tad īstenībā šīs investīcijas nav bijušas izmantotas pietiekami racionāli. Daudz kas ir aizgājis tukšu papīru rakstīšanā un arī tādās jomās, kas faktiski nedod vēlāk pievienoto vērtību. Tātad tās ir tās lietas, par kurām ir jādomā paralēli – beidzot par Nacionālā attīstības plāna izstrādi un to, kā pagriezt šo Eiropas naudu, kādā veidā finansēt... kādā veidā veicināt tiešās ārzemju investīcijas, nevis finanšu investīcijas, kuras vienu dienu ieplūst, bet otru dienu izplūst ārā...

Un tad, ja mēs skatāmies šādā kompleksā skatījumā, šis likums ir vajadzīgs. Vai tas ir vajadzīgs ļoti steidzami, lai mēs būtu pirmie pasaulē vai Eiropā ar šo likumu, nu, tam es neredzu īsta pamata... Šobrīd mēs tā vai citādi esam deficīta stāvoklī, nevis uzkrājumu stāvoklī. Un līdz tam laikam, kad mums būs jāsāk veidot šos uzkrājumus, paies vēl zināms laiks, kad mēs varam šo likumprojektu ļoti rūpīgi izdiskutēt un pieņemt optimāli, lai šis likums būtu nevis pirmais Eiropā, bet pats labākais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi. (Aplausi.)

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā es piekrītu Cilinska kunga teiktajam. Patiešām neko nevajadzētu absolutizēt! Tie strīdi par pareizu ekonomikas politiku, par pareizu finanšu un monetāro politiku turpinās gadiem un gadsimtiem ilgi visās valstīs, un jūs neatradīsiet laikam Eiropā nevienu valsti, kas īstenotu tādu kristāldzidru vai liberālo politiku, vai taupības, ko jūs aizstāvat tagad... vai pilnīgi tīru sociāldemokrātisku politiku ar attīstības veicināšanu uz budžeta deficīta rēķina un tā tālāk. Tātad, protams, arī mēs par to strīdēsimies.

Un paldies Zaķa kungam, ka viņš patiešām ļoti skaidri un uzskatāmi nodemonstrēja to, ko es teicu, – jūs gribat panākt, lai tautai vairs nebūtu iespēju mainīt politiku. Jūs izsakāt bažas, ka, redz, tauta var būt tik negudra, lai nākamajās vēlēšanās ievēlētu kaut kādu citu partiju, kas īstenos citu politiku, kura atšķiras no jūsu īstenotās politikas.

Kāpēc tāda augstprātība, Zaķa kungs? Vai tiešām jums ir ar ko plātīties? Vai jūs nepiedalījāties visās tajās valdībās, kuras īstenoja to burbuļa politiku un to politiku, ko jūs tagad nosodāt? Vai jūs vienmēr bijāt opozīcijā vai vispār nepiedalījāties? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Piedalījāmies!”) Liepiņa kungs ļoti pareizus vārdus pateica par atbildību. Runājot par atbildību, acīmredzot jums vajadzētu arī par savu personisko atbildību, ne tikai politisko atbildību, padomāt un runāt. Bet tagad jūs gribat atņemt tiem cilvēkiem, kas nāks jūsu vietā, iespējas labot jūsu politiku un īstenot citu politiku, un – tas ir vēl ļaunāk! – jūs gribat atņemt vēlētājiem iespējas ievēlēt citus cilvēkus, kas īstenos citu politiku.

Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir apdraudējums demokrātijai. Un, neiedziļinoties tālāk šajās debatēs par likuma saturu, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka, manā skatījumā, šāda likuma pieņemšana un – vēl vairāk! – attiecīgu Satversmes grozījumu pieņemšana ir skaidrs demokrātijas apdraudējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (ZRP).

Jā, nu, labdien vēlreiz! Es uzskatu, ka šie principi, kas ir šajā likumā ietverti, tiešām ir Latvijai kā mazai ekonomikai svarīgi, jo mums tā ir tiešām maza un atvērta. Un mums ir jāparāda starptautiskajā arēnā, ka mēs esam fiskāli stabila, ilgtspējīga valsts. Un, pieņēmuši šo likumu, mēs nokļūsim pie tā, ka kapitāls, kas ir domāts tieši ekonomikas attīstībai, būs lielāks un lētāks.

Ir lietas, kuras šajā likumā tiešām ir, teiksim tā, pārdomājamas vai uzlabojamas, un te es varu skatīties faktiski arī mūsu kritiķu – „Saskaņas Centra” deputātu – virzienā. Manuprāt, diskutablā vieta ir tā, ka šis likumprojekts nekādā veidā importa un eksporta bilanci būtiski neietekmē. Tas ir diskutabls jautājums, par ko mēs varētu diskutēt. Tieši tāpat arī par iekšzemes kopprodukta piesaisti jeb veidu, kādā mēs to piesaistām.

Diskutabls jautājums – lai nebūtu tā, ka debates ir faktiski tādas bezjēdzīgas, – būtu tas, kādā veidā regulē ekonomikas cikla garumu. Arī tas ir jautājums, kurā mēs no pozīcijas puses pieņemtu kritiku, un, ja ierosinājumi ir gana, teiksim tā, sakarīgi un pamatoti, tad mēs noteikti tos arī izskatām un domājam, ko darīt tālāk. Bet, manuprāt, tās ir tās lietas, kuras tiešām ir... nu, teiksim tā, mazāk apspriestas šeit.

Man ir liels prieks, ka Zaķa kungs kā plusu minēja nodokļu samazināšanas iespēju. Un es noteikti, noteikti to atbalstu.

Tā ka mēs noteikti par šo likumprojektu balsosim un skatīsimies, kādā veidā pēc Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas varam strādāt pie tā, lai nodokļi būtu mazāki un iedzīvotāji saņemtu vairāk naudas uz rokas.

Paldies. (No zāles dep. I.Čaklais: „Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es lūdzu jūs tā nopietni formulēt savu attieksmi pret debatēm. Ja ir pieteikušies vēl debatēt stundu un četrdesmit piecas minūtes (teorētiski), tad es varētu labprāt izsludināt pārtraukumu uz pusdienu stundu, lai tie visi, kas stundu un četrdesmit piecas minūtes (teorētiski) drīkst vēl debatēt, varētu atgriezties pēc tam atpakaļ un no sirds izdebatēties. Bet, ja šobrīd ir tikai viens, tad vārds deputātam.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Īsi!”)

Es biju domājis nerunāt, bet izprovocējāt.

Nu rodas tāda sajūta, ka no visas koalīcijas tikai „Visu Latvijai!” ir iepazinušies ar šo likumu, un man atkal šoreiz jāuzsaka ir Cilinska kungs, kurš tiešām vietā atzīmēja, ka cilvēki nodarbojas nevis ar likuma analīzi, bet ar mītiem – katrs stāsta savu mītu.

Es gribētu, lai jūs mani uzklausītu tagad nevis vienkārši kā opozīcijas deputātu, kurš cenšas kritizēt šo likumprojektu, bet kā cilvēku, kuram tiešām reāli rūp savas valsts nākotne. Un, tā kā šī diskusija parāda, ka par likumu pašu visai maz kurš ir gatavs runāt, tad es mēģināšu izstāstīt ar tādām, nu, paralēlēm, kā izpaužas šis likums, jo es pieņemu, ka reti kurš vispār to ir izlasījis, vēl jo vairāk – iepazinies, sapratis, kā strādā šī formula. Es tad mēģināšu izstāstīt tā ļoti populāri, lai mēs saprastu, ko mēs šodien īstenībā pieņemam.

Tātad šī situācija ir ļoti līdzīga tai, kā... Atgriežas vīrs pēc Jaunā gada svinībām mājās. Viņš iet pa pagalmu un ierauga savā pagalmā, ka tur tāds pūlis sapulcējies, drūzma, cilvēki par kaut ko uztraucas. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas par partijām?”) Viņš pieiet klāt un ierauga, ka kāds ir uzkāpis augstu kokā un netiek lejā. Un tas ieskurbušais pūlis nevar saprast, ko ar to cilvēku darīt, kā viņu dabūt lejā. Tad šis vīrs saka: „Visi paejiet maliņā! Man ir risinājums!” Viņš pieiet pie koka, saka tā: „Ir vajadzīgs striķis.” Viņam iedod striķi, viņš saka: „Metiet augšā!” Cilvēki uzmet to striķi augšā, un viņš saka: „Tagad piesieniet klāt to cilvēku!” Viņi piesien. Viņš tālāk saka: „Un tagad velciet!” Pūlim, protams, daudz nevajag teikt, viņi iekarsuši, velk arī. Cilvēks ir uz zemes un pagalam. Vīrs sēž blakus un tā domīgi saka: „Nu, kaut kā tā dīvaini sanāca. Es tikko gāju garām, tur blakuspagalmā cilvēks bija akā iekritis, un mēs tieši tādā pašā veidā viņu izglābām.”

Lūk, šī ir analoģija tam, ko mēs darām ar savu likumu! Mēs esam paņēmuši skaistus principus, kuri tiešām lieliski skan, ka ir jāizveido likums, kurš nodrošinās ilgtspējīgu attīstību; ir ielikti lieliski attīstības principi, kas paredz... paredz valsts tautsaimniecības augšupeju... Tautsaimniecības attīstības nosacījumi ir šādi: lieli uzkrājumi investīcijām, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana.

Jā, pie šādiem nosacījumiem šis likums tiešām strādātu! Tas, ko mums ir izdarījuši tie, kuri sagatavoja šo likumu... viņi vienkārši viens pret vienu atkal ir vienkārši nokopējuši to, ko dara Eiropa – attīstītās Eiropas valstis. Un tik tiešām attīstītās Eiropas valstis, kas ir gadiem... (No zāles dep. J.Reirs un A.Ašeradens: „Kuras?”) Pagaidiet, es... Attīstītās Eiropas valstis, kas gadiem ir attīstījušas savu ekonomiku, tiešām varētu atļauties tagad tieši šādu pieeju, kādu piedāvā tie, kas izstrādāja šo likumu, lai gan patiesībā pašos fundamentālākajos principos šis likums fundamentāli atšķiras no tā, ko dara Eiropa.

Un es jums tūlīt izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem, kā tas izpaužas.

Tātad pirmā fundamentālā kļūda ir tā, ka šim likumam apakšā nav ne izaugsmes, ne stabilitātes. Kā tas izskatās? Apmēram izskatās tā, ka mēs, ieraudzījuši, ka pa laukumu skraida lieliski spēlētāji, tādi labi trenēti... Mēs paskatāmies, kādos krekliņos viņi ir ģērbti, tas ir, kāda ir viņu ārējā simbolika, kā tur pēc cipariņiem izpaužas, un izdomājam: ja mēs uzvilksim tieši tādu pašu krekliņu sev mugurā, tad arī mēs automātiski sāksim skraidīt tā kā viņi pa laukumu un būsim cienījami spēles dalībnieki.

Realitāte ir tāda, ka pat tad, ja mēs uzvilksim šo krekliņu, nekas īpaši nemainīsies. Tieši otrādi! Ja mēs uziesim uz šī laukuma un vēl noticēsim šim mītam, tad izrādīsies, ka mūs vienkārši apspēlēs vienos vārtos, un viss, ko mēs varam darīt uz šī spēles laukuma, ir vienkārši stāvēt malā un padot bumbas. Un tas ir tas, uz ko, ja mēs runājam par mūsu ekonomisko nākotni, par neatkarību... tad tas ir tas, kam mēs sevi nolemjam; tā vietā, lai sevi trenētu, lai būtu uztrenējuši šos muskuļus, lai mums būtu pamats šai valsts attīstībai, mēs vienkārši izdomājam, ka mēs uzvilksim krekliņu un uzreiz spēlēsim.

Kas ir fundamentāli jāsaprot?

Ir jāsaprot tas, ka tie attīstības mehānismi, kas ir valstīm, kuras jau ir savu ekonomiku attīstījušas līdz vajadzīgajam līmenim, atšķiras no tiem, kas ir nepieciešami jaunattīstības valstīm – tādiem kā mēs. Nu, līdzīgi tautsaimniecību var salīdzināt ar to, kā koks aug mežā. Tātad, kad koks aug (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), tam ir nepieciešama pavisam cita dinamika, nepieciešams pavisam cits mēslojums, lai tas varētu attīstīties. Kad tas ir izaudzis, jā, tas vienkārši nofiksē savu pozīciju.

Mums ir jāsaprot, kur mēs atrodamies tanī visā.

Tas, ko mēs tagad mēģinām izdarīt... Vēl laba analoģija būtu ar lidmašīnu, kura lido. Ir lidmašīnas, kuras paceļas (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni.), un ir lidmašīnas, kuras jau ir uzņēmušas augstumu. Un, ja mēs tagad mēģinām kopēt tos, kuri ir uzņēmuši šo augstumu, iznāk, ka mēs paši sevi nolemjam lidošanai neekonomiskā režīmā. Vai jūs zināt, kur ir airBaltic problēma, kāpēc airBaltic... un kā airBaltic to risina? Viena no viņu problēmām ir tā, ka viņiem ir novecojusi flote, nav pietiekoši moderna. Un tās lidmašīnas nespēj lidot tik efektīvi, nespēj lidot tādā augstumā, kādā to spēj darīt citas.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs tomēr aicinu runāt par Fiskālās disciplīnas likumu, nevis par airBaltic, kokiem un šņorītēm.

I.Zariņš. Es runāšu par lietu. Es mēģinu to skaidrot. Un tas, ko izdarīja airBaltic... Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Es jūs aicinu runāt par Fiskālās disciplīnas likumu.

I.Zariņš. Es tieši par to arī tagad runāju, jo es saprotu, ka cilvēki to nav spējuši izlasīt. Es stāstu, kāds tas izskatās.

Tātad – kas tālāk notiek? Ja airBaltic neatļautu tagad ieguldīt naudu savā modernizācijā, tas bankrotētu, un tieši to mēs esam paredzējuši ar šo likumu. Pieņemot šādu likumu, mēs sevi nolemsim tieši šādai situācijai. Ja mēs neatļausim sev uzņemt šo augstumu, tad mēs būsim bankrotā. Kāpēc mēs būsim bankrotā? Tāpēc, ka mēs esam maza, atvērta ekonomika, kurai ļoti svarīga ir konkurētspēja. Ja mēs savā konkurētspējā neieguldām, bet paļaujamies uz to mītu, ka mums pietiks vienkārši ar to, ka mēs tūlīt uztaisīsim kaut kādu ietvaru un viss būs labi, tad mēs būsim tieši tur, kur mums tagad to vietiņu grib ierādīt, – laukuma malā, padodot citiem bumbas. Un mūsu drošība izpaudīsies tādā veidā, ka mēs vienkārši piekalposim bagātajām Eiropas valstīm.

Kad mēs runājam par šo likumu, tiek minēts, ka galvenais ir tas, ka mums vajadzētu novērst šo cikliskumu. Taču šis likums to nenovērš! Tie, kas ir iepazinušies ar šo formulu... Es saprotu, ka kolēģi no „Visu Latvijai!” ir iepazinušies. Ja neticat man, tad ticiet saviem kolēģiem no koalīcijas. Tā formula nenodrošina šo pretcikliskumu. Pat vēl vairāk! Tā rada problēmas ar šo cikliskumu. Jo situācijā, kad vajadzēs attīstīties, mums būs ļoti ierobežotas iespējas to darīt.

Tālāk. Pats galvenais. Pats galvenais – kur ir vēl viena fundamentāla šī likuma kļūda? Šī likuma kļūda ir... Tātad – kāda vispār ir likuma būtība? Paskaidrošu tiem, kuri (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nesaprot!”) varbūt, kā izskatās, nav iepazinušies ar to. (Zālē aplausi. Smiekli.) Princips, pēc kā darbojas likums... Kā to ir izdarījušas vismaz tās valstis, kas to veiksmīgi pielieto, sākotnēji tiek noteikts šis iekšzemes kopprodukta pieauguma trends, attiecībā pret kuru tad mēs analizējam savu tekošo situāciju un skatāmies, vai mūsu attīstība notiek pārāk strauji attiecībā pret to vai pārāk maz, pārāk lēni. Un, izejot no tā, tad mēs veicam šīs korekcijas – vai nu palīdzam, stimulējam attīstīties tautsaimniecību, vai arī bremzējam to, veidojot šos uzkrājumus.

Tas ko piedāvā šis likums, – tas piedāvā šo trendu noteikt ļoti īpatnēji. Tas piedāvā, ka paņemsim iepriekšējo 10 gadu vidējo, un tas arī būs tas, kas noteiks mums šo trendu, pret kuru mēs veidojam šo cikliskuma politiku. Pilnīgs absurds! Tikko jūs kritizējāt, teicāt, ka tas, kā tas ir noticis, bija nepareizi. Tagad mēs to gribam ņemt par pamatu šim likumam. Nu, saprotiet, tas ir pilnīgs absurds. Kur tas novedīs?

Tālāk. Kas vēl ir smieklīgi? Paņemti 10 gadi. Ja runa ir par to, ka mēs mēģinām šo pretciklisko politiku uztaisīt, tad pasakiet, kādā sakarā mēs esam paņēmuši 10 gadus? Droši vien atkal mēs nonākam pie tā, ar ko es sāku, – ka mums ir nevis jāskatās cipariņi, bet jāieskatās būtībā. Mums jāizanalizē... Ja mēs runājam par to, ka šo likumu mēs gribētu uztaisīt tādu, ka tas reāli tiešām izpildītu tos nosacījumus, par kuriem mēs runājam, – ir runa par šo pretcikliskumu –, tad tam vajadzētu balstīties pirmām kārtām uz IKP analīzi: kas ir novedis pie tā, ka tanī vai citā situācijā mums ir konkrēts IKP pieaugums? Un šeit pamatoti tika norādīts uz to, ka nepieciešams ir Nacionālais attīstības plāns, jo, pirms mēs uzliekam šo ietvaru, pirms mēs nofiksējam savu lidmašīnu un pasakām, ka tagad mēs iesim pareizā kursā, mums ir jāsaprot, vai mēs esam pacēlušies vajadzīgajā augstumā. Un, lai mēs paceltos šinī vajadzīgajā augstumā, mums ir vajadzīgs Nacionālais attīstības plāns. Tas ir pirmais, kas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs vēlreiz aicinu tomēr runāt par tēmu, nevis par Nacionālo attīstības plānu. (Zālē smiekli. Starpsaucieni: „Lai runā!” „Par tēmu!” „Jābalso „pret”!”

I.Zariņš. Nu, šķiet, ka es laikam tomēr nebūšu... Jā, nu, kā es jau teicu, sapratne... Ar likumu mums ir grūti. Es tagad mēģināšu paskaidrot, kādēļ šim likumam... Redziet, mans priekšlikums ir... Tas, ko es mēģinu skaidrot, – ka šis likums tiešām nepilda tos mērķus, kuri tam, kā tiek apgalvots, jāpilda. Un es redzu, ka par šo likumu prasītos daudz nopietnāka diskusija – un, iespējams, ne tikai parlamentārajā līmenī, bet vajadzētu uzaicināt uz šo diskusiju arī ekonomikas ekspertus. Un, ja jūs uzskatāt, ka šie mani argumenti, ko es minu, nav pamatoti, jums nav pamata baidīties no šīs diskusijas, un pierādiet, ka jums ir taisnība, ka opozīcija runā muļķības, jo patiesībā Fiskālās disciplīnas likuma steidzamībai nav nekāda pamata. Vienīgais pamats, ja mēs tā paskatāmies, ir tas, ko jūs minējāt, – ka likums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, savādāk mēs sāksim pārmērīgi tērēt, un kaut kā dīvaini skan... Tātad kas... valdībai ir tādi plāni vai arī jūs domājat, ka tūlīt valdība mainīsies? Ja tas tā nav, ja jūs nebaidāties, tad pamata steigties nav nekāda.

Pareizi būtu izveidot šo Fiskālās disciplīnas padomi, ko mēs piedāvājam, un izveidot to tādā veidā, lai tajā nebūtu iekšā mūsu ierēdņi, bet tiešām neatkarīgi, kompetenti eksperti, varbūt pat ar pasaules vārdu, kuri varētu veikt normālu izvērtēšanu, jo šim likumam būtu jābalstās tiešām uz patiesiem IKP trenda datiem, nevis uz kaut kādu matemātisku formulu, ko man ierēdņi, kad es ar viņiem runāju... Kad es paprasīju: „A kāpēc jūs izdomājāt tādu praksi, jo šī prakse principā citu valstu likumos ir savādāka?”, viņi pateica: „Ziniet, a tas bija baigi sarežģīti! Mēs izdomājām, ka šitā būs vienkāršāk.” Jūs mēģiniet saprast, kāds absurds mums tiek pašlaik piedāvāts! Principā tas, kas mums tiek piedāvāts... Tik tiešām, kā Zaķa kungs teica, runa ir par Latvijas nākotnes neatkarību. Ja kaut ko tādu mēs pieņemsim, tad principā mēs esam sevi nolēmuši... Nolēmuši tādā ziņā, ka mums nav nākotnes. Mēs būsim kā tas mazais kociņš, kas tā arī nekad pie saules gaismas netiks. Un tas ir ļoti nopietni.

Un, tā kā nav nekādu iemeslu steigties, tad es piedāvāju šo likumu šodien nepieņemt. Pretējā gadījumā izskatās, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas ir vajadzīgs, ir tāds, ka vienkārši ir beigusies starptautisko aizdevēju programma. Nav cita iemesla, ar ko pamatot esošo valdības kursu, un tagad ir jāizdomā kaut kāds cits iemesls, uz kura pamata turpināt to pasākumu plānu, kas jau tiek darīts, – jāatrod tam motivācija. Principā šis Fiskālās disciplīnas likums ir vienkārši kā vīģes lapa valdības mazspējai... tā vietā, lai nodarbotos tiešām ar valsts attīstību... turpināt to, ko tā dara, un teikt, ka tas ir vajadzīgs valsts attīstībai. Tās ir, nu, atvainojiet, pilnīgas muļķības! (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Jā...

Kamēr man nav atslēguši mikrofonu, es gribētu (Aplausi un smiekli.)... es gribētu salīdzināt, ka šis ir... tādā vienkāršā, saprotamā valodā... ka tas ir līdzīgi tam, ka cilvēks ir pakritis, salauzis kāju... (Zālē smiekli.) un viņam steigšus... un viņam steigšus mēģina uzlikt ģipsi uz kājas, neuztaisot rentgenu, nesaprotot, ka vispirms ir jāsaliek kauli kopā... Sak, vienkārši uzliksim ģipsi, būs stabili, lai klibo tālāk! Un tas ir tas, ko mēs gribam izdarīt ar šo likumu, – pataisīt uz mūžiem klibu Latviju. Es to nevēlētos!

Tāpēc aicinu nebalsot „par” šādu likumu.

Paldies. (Skaļi aplausi. Starpsaucieni: „Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Mums ir pienācis laiks pārtraukumam... (Noraidoša reakcija no zāles: „Nē! Balsojam!”)... Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Kalniņa, Ašeradena, Reira, Kursītes, Čepānes un Druvietes – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti... (Troksnis zālē.) Acīmredzot ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas 12.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 27, atturas – 3. Tātad lēmums pieņemts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Labdien, godājamais Prezidij! Labdien, kolēģi! Vēlos nedaudz aktualizēt... un liels paldies visiem par ievadrunām šim jautājumam... Vēlos akcentēt sekojošu lietu, ka, ieviešot Fiskālās disciplīnas likumu, mēs nodrošināsim labas pārvaldības principus. Un šeit es nedaudz gribētu paskaidrot, ko es ar to domāju.

Mēs nodrošināsim to, lai politiķi, kas lemj par valsts un pašvaldību budžetiem, neizmantotu politisku īstermiņa mērķu vadītus lēmumus savtīgos nolūkos, bet lai viņi tomēr vairāk skatās ilgtermiņa valsts sabalansēta budžeta un valsts sabalansētas attīstības vārdā. Tātad šeit būtu diezgan svarīgi noskaidrot to, ka, ja ekonomiskā aktivitāte valstī ir zema, tad, lai būtu iespēja valstij stimulēt savu ekonomisko aktivitāti... un šeit būtu noteikti jāievieš Fiskālā padome, kas nosaka ekonomiskās attīstības cikliskumu un to, kad valstī vajadzētu iestāties par ekonomikas stimulēšanu. Un šeit būtu ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums šis likums – Fiskālās disciplīnas likums – būtu jāizveido, ierobežojot strukturālo deficītu.

Tās ir tādas lietas, ko vajadzētu tur ieviest, un, protams, būs priekšlikumi tālākai likuma izstrādei.

Paldies jums par uzmanību, un es katrā ziņā aicinu visus atbalstīt likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” tālāku virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jāsaka, ka šīs debates jau pārvērtušās par... zināmā mērā par teātra izrādi, bet pamatā tās debates ir par trijām lietām.

Pirmā lieta. Protams, tiek piesaukta Eiropa, runājot par to, ka ir nepieciešama taupība.

Otrā lieta. Tiek kritizētas iepriekšējās valdības, kas ir dzīvojušas netaupīgi.

Un trešā. Protams, ir izvērsušās debates par to, kurš ir muļķis vai kurš ir gudrāks ekonomikas vai finanšu teorijās. Un, protams, šeit es varētu arī vilkt zināmas... Es neesmu speciālists ekonomikas jomā varbūt, bet es varētu, protams, zināmā mērā vilkt paralēles ar dabas aizsardzību, jo arī dabā pastāv fiskālās disciplīnas likumi, kas bāzējas uz barības ķēdi: cik ir barības, tik arī ir dzīvības. Un īstenībā tas liecina to, ka šis princips – cik mums ir naudas, tik mēs arī tērējam vai arī kaut ko ekonomējam, – protams, ir ļoti vajadzīga lieta, tāpēc, protams, ir jādiskutē par to, kā mēs veidojam nākotnes budžetus.

Taču man, protams, zināmā mērā pārmetums ir runātājiem no valdošās koalīcijas, jo zināmā mērā ir diezgan liela liekulība. Ja mēs pārmetam iepriekšējām valdībām netaupīgumu, tad neteiksim, ka šāgada budžets būtu ļoti taupīgs! Ja paskatāmies uz šo struktūru, tad redzam, ka tomēr tas budžets ir veidots tā, ka paaugstinām nedaudz kādus nodokļus, samazinām izdevumus ceļiem, iespējas aizņemties pašvaldībām, pārliekam kādus maksājumus uz 2013.gadu. Nu, tas, manuprāt, nav tas, ko mēs gribam panākt ar Fiskālās disciplīnas likumu! Un tāpēc, mūsuprāt, ir jādiskutē par to, vai tiešām mēs tikai taupīsim, kā pašlaik piedāvā Eiropa, vai tomēr arī domāsim par attīstības dimensiju, jo mums arī ir jāattīstās, jo, pārmērīgi taupot, attīstības Latvijā nebūs nekad un visu laiku būs jāievieš taupības pasākumi.

Tāpēc ZZS pamatā atbalstīs Fiskālās disciplīnas likuma projekta virzību pirmajā lasījumā. Un, protams, jādiskutē ir par likumprojekta kvalitāti, jo nedrīkst to bāzēt tikai uz taupību, ir jādomā arī par attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Pavisam īsi, ļoti īsi. (Rāda zālē sēdošajiem rakstu datorā.) Dienasbizness.lv. Karstā ziņa. Karstā ziņa! Vācijas valdība meklē, kā atrast risinājumu un pieņemt jaunu likumu, lai apietu Fiskālās disciplīnas likumu. Varat izlasīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kādam varbūt tas nepatiks, bet, godājamie deputāti, mūsu sociālā atmiņa, vēsture arī parāda, ka parāds nav brālis, un arī latviešu dainās tas tika atspoguļots, piemēram:

Dod, Dieviņ, otram dot,

Ne no otra mīļi lūgt.

Tāpat latviešu dainās ir arī jautājumi par to, kas taupa un laupa.

Bet būtība ir sekojoša. Dzīves ironija ir pavisam savādāka. Dzīves ironiju mēs redzējām nesen: kad apstiprinājām 2012.gada budžetu, koalīcija aizgāja un to draudzīgi nosvinēja. Tāda ir tā taupība, tādi ir tie pasākumi! Bet šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es varbūt pievērsīšos pāris tēzēm attiecībā uz virkni viedokļu, kuri ir dažādi, krasi atšķiras, un pozīcijas arī. Viedoklis ir jāciena, bet tomēr...

Tik tiešām pastāvēja viedoklis par to, ka valsts neatkarība nozīmē pilnīgu un absolūtu autonomiju visās jomās. Šī ideja ilglaicīgi attīstījās, un arī vēstures gaitā, it īpaši Eiropā, tika paredzēts, ka... tika attīstīta tā doma, ka ekonomiskā neatkarība visnotaļ nav absolūta, ka ir iespējama arī atkarība no citām valstīm un ka ir iespējama arī dzīve uz parāda, jo attiecības, kurās valsts iesaistās, šo parādu saņemot... uzņemoties šīs saistības, saņemot, piemēram, kādu aizdevumu – tātad veidojoties parādam –, valsts pēc savas gribas iesaistās brīvprātīgi šajās attiecībās. Bet šajā gadījumā tik tiešām mums ir jārunā par to, ka mēs saņēmām kredītu brīvprātīgi un ka valsts ir paudusi gribu. Tas ir jārespektē!

Diemžēl pasaulē Nobela prēmijas laureāti ekonomikā ir sadalījušies divos pamatvirzienos. Vieni uzskata, ka ir jādrukā vairāk naudas un tā jālaiž apgrozībā. Tas, protams, ir ļoti viegli, un tāds ir konkrēti Grieķijas piemērs, ja mēs to izvērtējam. Savukārt ir arī viedoklis par to, ka taupības... tas ir viedoklis par to, ka taupības pasākumi padarīs nabadzīgās valstis vēl nabadzīgākas. Tas bija konkrēti Nobela prēmijas laureāta Štiglica viedoklis attiecībā uz naudas ieplūdināšanu ekonomikā.

Tas, ko parādīja vēsture – un tas ir Grieķijas piemērs – un ko mēs visi redzam, tas tik tiešām mums nav pieņemams.

Otrs Nobela prēmijas laureātu ekonomikā viedoklis, kurš balstās uz Teilora atziņām, ir tāds: vajag reformēt ekonomiku! (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Par tēmu!”) Diemžēl minētais Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības neatrisina mērķus. Tas nav arī īpaši uzdevumu augstumos attiecībā uz to, uz ko mūsu valstij ir jātiecas. Diemžēl šī pieeja nekādā veidā sevi neattaisno, un šis Fiskālās disciplīnas likums, manā skatījumā, būtu otršķirīga lieta attiecībā uz šo problēmu atrisināšanu, jo, kā ir redzams, minētais likums nav garantija pēc būtības. Tas tik tiešām nav garantija! Jā, tā ir iespēja! Bet iespēja mūsdienu... mūsu valstī kā salmiņš slīkonim.

Pēc būtības mums ir jārunā par to, ka mums ir jāreformē valsts pārvalde. Ar tādiem mērķiem mēs vairāk sasniegsim. Mums būtu jārunā par optimizēšanu, par ražotņu radīšanu valstī.

Bet, godājamie kolēģi, ja mūsu valsts pārvaldes mašīnai ir tik liels dzinējs un nav šajā gadījumā attiecīgi to līdzekļu un benzīna, lai šī valsts pārvaldes mašīna varētu darboties, tad ir jautājums: ar kādiem tad konkrēti līdzekļiem... kādiem konkrēti mērķiem mēs izlietojām starptautisko aizdevumu? Kur ir tā atdeve tiem līdzekļiem, kas bija attiecīgi mūsu rīcībā? Nekādas! Kas mums mūsu valstī ir unikāls? Es atvainojos, bet tik tiešām mēs nevaram salīdzināt sevi ar Vāciju, kura ražo ļoti dārgas automašīnas un tirgo tās visā pasaulē. Mēs nevaram salīdzināt sevi arī ar Grieķiju, kurai ir olīvas.

Diemžēl visi centieni šajā gadījumā aprobežojas tikai ar to, ka faktiski mēs eksperimentējam ar mūsu sabiedrības likteņiem, ar cilvēku likteņiem. Un tā ir tik tiešām dzīves liktenīgā ironija. Ko darīs attiecīgi valsts pārvalde, ko darīs amatpersonas gadījumā, ja, piemēram, būs nepieciešami papildu izdevumi, būs nepieciešama papildu izaugsme? Jūs atvainojiet, bet Latvijas Krājbankas piemērs konkrēti parādīja, ka ar 50 latiem dienā ierobežoja cilvēku iespējas. Tāda ir tā realitāte!

Diemžēl mēs nevaram šajā gadījumā to neņemt vērā un ar to nerēķināties. Vēl jo vairāk mani mulsina tie apstākļi... tik tiešām tas, par ko tagad runāja arī mans kolēģis, – ka Eiropā jau ir citi viedokļi, tur arī apspriež, kā apiet minētos normatīvos aktus. Mani neapmierina tās vienošanās un tie iespējamie parakstītie dokumenti attiecībā uz jaunu līgumu Eiropas Savienības līguma ietvaros. Es domāju, ka šim jautājumam mums ir jāpieiet komplicēti un nevar runāt par minētās prasības par taupību nostādīšanu kā primāru. Un šajā gadījumā, es domāju, tik tiešām mums būtu jāvadās pēc Īrijas piemēra, jo tā ir valsts, kura parādīja, ka, reformējot ražotni, valsts pārvaldi, ir iespējams šos līdzekļus iegūt. Es vēlreiz atkārtoju – priekš kam ir nepieciešams labam saimniekam likums, runga, ar kuras palīdzību mēs varētu sevi attiecīgi ierobežot un runāt par to, cik mēs kurā brīdī tērējam vai netērējam? Tas vienīgi parāda visu šo 20 gadu laikā realizēto kropļoto politiku attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību. Un šajā situācijā tas regulējums, kas tiek piedāvāts, neatrisina problēmu kā tādu. Mēs lecam no viena grāvja otrā.

Līdz ar to es domāju, ka nav nekāda pamata atbalstīt minēto likumprojektu un ir jārunā par daudz svarīgākām un komplicētākām problēmām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst? (No zāles: „Nevajag! Nevajag!”)

J.Reirs. Kolēģi! Mēs šos argumentus, šos un arī dažus citus, komisijā esam uzklausījuši. Komisijā bija... es neredzēju, nedzirdēju debatēs, vai bija pieminēta arī Fiskālās padomes iniciatīva, kura tiks piedāvāta otrajam lasījumam. Komisija arī mēģināja meklēt tās laimīgās valstis pēc Pimenova kunga uzstāšanās par to, ka ir tomēr jāaizņemas, un komisijā tika atzīmēts, ka mēs jau nākamgad esam ieplānojuši parādu apkalpošanai 300 miljonus latu, kas ir apmēram 75 procenti no veselības budžeta vai 75 procenti no izglītības budžeta kopumā. Tātad, jo vairāk aizņemsimies, jo vairāk naudas mums ies parāda atmaksai. Diemžēl neizdevās atrast šādas varoņu valstis, kuras tā labi ir uzplaukušas.

Tālāk mēs mēģinājām meklēt varoņu... tātad nevis laimīgās valstis, bet varoņu valstis. Varoņu valsti atradām – Ungāriju, kura ar ļoti stingru mugurkaulu, stāju un visu pārējo, bet viņi jau trešo reizi divu gadu laikā pēc stingrā mugurkaula pazemīgi iet pie Starptautiskā Valūtas fonda aizņemties, jo praktiski ir pārkāpuši šo fiskālo disciplīnu.

Gribētu vēl atgādināt, ka pie budžeta, pie valsts parāda uzkrājuma ir valsts parāda dzēšana. Tātad pareizi tika atzīmēts, ka uzkrājumi nevar veidoties, bet pie parāda... šie uzkrājumi dzēsīs valsts parādu un samazinās apkalpošanas izmaksas.

Un arī lūgums Zariņa kungam, lai tas neizskatītos vienkārši pēc populistiska trika, norādīt otrajā lasījumā to amatpersonu, kurai bija par grūtu uzrakstīt pareizās formulas, – ka tiešām tāda amatpersona eksistē, nevis pastāv tikai Zariņa kunga fantāzijās.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 28, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Kolēģi! Lai mēs varētu sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus un noturēt debates arī frakcijas sēdēs, likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.decembris... es atvainojos, 15.februāris. 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Reira kungs? Deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā „Par privātajiem pensiju fondiem” atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, kas aizstāj Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fonda uzraugu komiteju un tās pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas aizstāja Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteju, pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” paredz gadījumus, kad Komisijai finanšu konglomerātu uzraudzības jautājumos ir jāvēršas pie Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas un Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī paredz to, ka konglomerātu uzraudzībā ir jāņem vērā jaunizveidotās Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas izstrādātās vadlīnijas. Ņemot vērā finanšu krīzē gūto pieredzi, likumprojekts ievieš prasību, ka finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai riska vadības procesos ir jānodrošina atbilstošs mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā varētu izstrādāt un īstenot finanšu konglomerāta darbības atjaunošanas vai arī izbeigšanas plānu.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 26.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.61/Lp11. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinām atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Paldies. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir vairāk nekā divdesmit priekšlikumi. Pievērsiet uzmanību, tas ir ļoti nopietns likumprojekts. Tas ir saistīts ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, un, kā jūs varat redzēt, kur ir šī terminoloģija, runājot par kadastra objektu, tas attiecas uz zemes vienībām, būvēm, telpu grupām un zemes vienību daļām, tātad faktiski uz gandrīz ikvienu nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju un lietotāju.

1. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas ir paplašināts zemes vienības daļas jēdziens. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. – tehniska rakstura priekšlikums, kuru ir iesniedzis Bērziņa kungs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kur precizēts nekustamā īpašuma lietotāja jēdziens. Un, kā jau es teicu, tas ļoti cieši saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 5. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. – arī ir atbalstīts. To iesniedza tieslietu ministrs Bērziņa kungs, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. un 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 9.priekšlikums. Juridiskā komisija ir izteikusi savā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 10.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums 26.panta pirmās daļas otrajam punktam, faktiski tas ir vairāk tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāpat 12.priekšlikums, kas ir no tieslietu ministra Bērziņa kunga. Tas ir redakcionāli precizēts, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 13.priekšlikumu mēs vairāk varētu vērtēt kā redakcionālu precizējumu. To arī ir iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 14. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek regulēta kadastra objekta aktualizācija, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 17. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums saistībā ar kadastra datu glabāšanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20.priekšlikums ir zināmā mērā tehniska rakstura. Tas ir precizēts. To arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 22. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts saistībā ar šiem pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tātad es kolēģus lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt to karavīru balsošanas kārtību Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai pilda dienesta pienākumu starptautiskajās operācijās.

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja. Kolēģi, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad starp pirmo un otro lasījumu ir paredzēti arī papildu priekšlikumi par citiem Saeimas vēlēšanu elementiem, tiks uzklausīts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Cimdara kungs, kā arī notiks diskusijas par Vēlēšanu reformu biedrības priekšlikumiem Saeimas vēlēšanu sistēmas uzlabošanai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. 12.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.marts. Paldies.

Pirms mēs skatām pēdējo sadaļu, mums ir jāatgriežas pie likumprojekta „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””.

Tā kā šī nav konvencijas apstiprināšana, bet tikai grozījums, tam ir trīs lasījumi. Un es lūdzu komisijas vadītāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.janvāris. Paldies.

Nākamā un pēdējā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Te ir deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Ražuka un citu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Mājokļa jautājumu apakškomisijas locekļus lūdzu sanākt 308.telpā pēc 5 minūtēm. Arī tos, kam interesē Civilprocesa likuma grozīšana.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu: Juridiskās komisijas locekļiem komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Godātie kolēģi! Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām aicinu uz deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas Republikas parlamentu dibināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Kārlis Eņģelis... ir klāt, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Igors Meļņikovs... nav. Un Juris Viļums... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 12.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.