Par NATO ģenerālsekretāra vizīti Latvijā

Ziemeļatlantijas alianses (NATO) ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vizītes laikā Latvijā 20.janvārī, tiekoties ar Valsts prezidentu, valsts bruņotā spēka augstāko vadoni Andri Bērziņu (augšējā attēlā), Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (apakšējā attēlā) un (attēlā pa kreisi no kreisās) aizsardzības ministru Arti Pabriku, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un satiksmes ministru Aivi Roni Foto: Toms Kalniņš, VPK; Toms Norde, VK; Gatis Dieziņš, RJC

Tiekoties ar Valsts prezidentu

20.janvārī Valsts prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu un pārrunāja jautājumus, kas skar maijā gaidāmā NATO samita (ASV, Čikāgā) darba kārtības jautājumus, situāciju Afganistānā saistībā ar līdz 2014.gada beigām plānoto NATO militārās klātbūtnes samazināšanu šajā valstī, kā arī NATO ģenerālsekretāra iniciatīvas “gudrā aizsardzība” (smart defence) nozīmi Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas turpināšanas un plašākā NATO dalībvalstu sadarbības kontekstā.

Uzsākot sarunu, A.Bērziņš īsi informēja NATO ģenerālsekretāru par ekonomiskajām un politiskajām aktualitātēm Latvijā, uzsverot, ka pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās būs tieši saistīta ar budžeta izdevumu palielināšanas iespējām aizsardzībai, kas šobrīd Latvijā ir daudz mazāka par NATO noteiktajiem kritērijiem pret IKP (2%). Ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja šādu apņemšanos un izteica cerību, ka, pārskatot budžeta izdevumu pozīcijas, aizsardzība varētu būt vienā no prioritārajām pozīcijām. Vienlaikus A.F.Rasmusens bija gandarīts un pateicās Latvijai par nemainīgu atbalstu NATO starptautiskajām operācijām un klātbūtni tajās neatkarīgi no ekonomiskās krīzes izraisītajām problēmām valstī.

Daloties savos iespaidos par vizīti Afganistānā, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas karavīru dalība NATO vadītajā operācijā šajā valstī ir mūsu valsts redzamākais ieguldījums NATO kopējā drošībā. “Mūsu karavīri sniedz ievērojamu ieguldījumu, sekmējot Afganistānas drošību un stabilitāti,” pauda A.Bērziņš, vienlaikus uzsverot, ka ir būtiski, lai pāreja un atbildības nodošana afgāņu pārziņā ir neatgriezenisks process, tāpēc svarīgi, lai starptautiskās militārās klātbūtnes samazināšana nenotiek sasteigti un balstās uz reālo situācijas novērtējumu uz vietas. A.F.Rasmusens pauda sapratni un atbalstu šādai pozīcijai, uzsverot, ka pilnībā piekrīt ciešai NATO valstu spēku izvešanas koordinēšanai un pārdomātai pārejai no militārām operācijām uz atbalsta funkcijām afgāņu spēkiem nākotnē, lai spēku izvešana nekļūtu par neorganizētu “traukšanos uz izeju”.

Valsts prezidents sarunā pauda viedokli, ka dalība šajā NATO operācijā ir pavērusi iespēju Latvijas ekonomikai – kravu transportēšana cauri Rīgai pa Ziemeļu koridoru no Eiropas uz Afganistānu, sniedzot ieguldījumu mūsu saimnieciskajai izaugsmei un piedāvājot jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, 2011.gadā cauri Rīgai uz Afganistānu pārvadāto NATO Eiropas valstu kravu skaits ir pieaudzis vairāk nekā piecas reizes. NATO ģenerālsekretārs izteica atzinību par šādu sadarbības attīstību un pauda pārliecību, ka šā transporta koridora izmantošana būs nozīmīga NATO nemilitārajām kravām arī turpmākajos gados, vismaz līdz 2014.gada beigām.

Pārrunājot galvenos Čikāgas samita jautājumus un Latvijas aizsardzības tālāko attīstību, A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto alianses dotās iespējas, tajā pašā laikā pievienojot NATO kopējām spējām tieši to, ko mēs varam vislabāk, kas arī ir “gudrās aizsardzības” principu pamatā. Šajā kontekstā Valsts prezidents runāja ar ģenerālsekretāru par nepieciešamību pagarināt NATO misiju, kas nodrošina Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu, uz ilgāku laiku, ka arī pateicās par viņa personisko atbalstu šajā jautājumā. A.F.Rasmusens atkārtoti apliecināja savu apņemšanos šo jautājumu risināt, panākot Baltijas valstīm pozitīvu rezultātu, par ko gala lēmums jāpieņem Čikāgas samitā.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Ministru prezidentu

20.janvārī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, lai noslēgtu Latvijas valdības un NATO saprašanās memorandu par sadarbību informācijas tehnoloģiju aizsardzībā, kā arī pārrunātu būtiskākos sadarbības jautājumus.

Saprašanās memoranda parakstīšana ir viens no Satiksmes ministrijas un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) centieniem vairot Latvijas pienesumu starptautiskajā sadarbībā informācijas tehnoloģiju drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējumu pārrobežu raksturu un to potenciālos draudus gan nacionālo valstu, gan kolektīvajai drošībai.

V.Dombrovskis norādīja: “Lai pārvarētu finanšu krīzi, Latvija bija spiesta veikt apjomīgu finanšu konsolidāciju 16–17% apmērā no IKP, kas skāra visas jomas, tostarp arī aizsardzības budžetu. Neskatoties uz to, ir izdevies gan saglabāt būtiskākās bruņoto spēku funkcijas un Latvijas līdzdalību starptautiskajās misijās, gan izdevumu samazināšanu apvienot ar mērķtiecīgām reformām, kas uzlabojušas bruņoto spēku efektivitāti.

NATO ģenerālsekretārs augstu novērtēja V.Dombrovska valdību paveikto krīzes pārvarēšanā, Latvijas nemainīgo atbalstu NATO kopējai misijai Afganistānā, kā arī Ziemeļu distribūcijas tīkla, kurā Latvija ir uzņēmusies vadošo lomu, būtisko nozīmi Afganistānā izvietotā starptautiskā kontingenta apgādē ar nepieciešamo aprīkojumu. A.F.Rasmusens arī pateicās premjeram par Latvijas apņēmību pakāpeniski atjaunot finansējumu aizsardzības jomai, norādot, ka tas ir arī būtisks signāls sabiedrotajiem, kas nodrošina Latvijas gaisa telpas aizsardzību. Tāpat amatpersonas pārsprieda alianses turpmākos plānus, kas saistās ar pakāpenisku Afganistānas teritorijas nodošanu afgāņu spēku kontrolē, vienojoties par nepieciešamību to savstarpēji koordinēt starp visām iesaistītajām valstīm.

Ministru prezidents uzsvēra, ka gan Latvijas, gan pārējo Baltijas valstu interesēm ļoti būtisks jautājums ir, lai patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā, ko nodrošina NATO dalībvalstu spēki, turpinātos arī nākotnē. A.F.Rasmusens apliecināja, ka atbalsta šādu risinājumu un sagaida, ka par to tiks panākta vienošanās NATO samitā, kas maijā notiks ASV pilsētā Čikāgā.

Starp Latvijas valdību un NATO noslēgto saprašanās memorandu izstrādājusi Satiksmes ministrijas vadībā izveidotā starpinstitūciju darba grupa un memorands paredz padziļināt sadarbību ar NATO informācijas tehnoloģiju aizsardzībā, tostarp izveidojot jaunus savstarpējās sadarbības mehānismus.

Mārtiņš Panke,
Ministru prezidenta preses sekretārs

Tiekoties ar ārlietu, aizsardzības un satiksmes ministriem

20.janvārī Ārlietu ministrijā notika ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministra Arta Pabrika un satiksmes ministra Aivja Roņa tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu.

Ministri ar ģenerālsekretāru pārrunāja šogad gaidāmo NATO samitu Čikāgā un pauda atbalstu ģenerālsekretāra izvirzītajām prioritātēm šajā alianses līderu sanāksmē. Ministri uzsvēra, ka Latviju īpaši interesē sabiedroto pieteiktā “gudrās aizsardzības” iniciatīva, kuras mērķis ir apvienot valstu centienus un panākt pēc iespējas efektīvākus un ekonomiskākus aizsardzības risinājumus. Atbilstoši šim redzējumam Baltijas valstu prioritāte Čikāgas samitā būs panākt ilglaicīgu risinājumu NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas valstīs. Ministri arī informēja par apņemšanos kopā ar Igauniju un Lietuvu sniegt papildu atbalstu šīs NATO operācijas nodrošināšanai un uzsvēra Latvijas plānus pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP.

Pārrunājot Čikāgas samita darba kārtības punktus, sīkāk tika apspriesta arī situācija Afganistānā un NATO partnerību politika. Runājot par Afganistānu, ministri uzsvēra, ka sabiedrotajiem ir īpaši svarīgi būt vienotiem laikā, kad atbildība par drošību pakāpeniski tiek nodota afgāņu rokās.

Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs arī pieminēja Afganistānas kaimiņu reģiona nozīmi Afganistānas atjaunotnē ilgtermiņā. “Plānojot starptautiskās sabiedrības nākotnes iesaisti Afganistānā, jau tagad ir svarīgi uzklausīt Afganistānas kaimiņu un jo īpaši Centrālāzijas valstu viedokli par reģiona ekonomisko un politisko attīstību,” atzīmēja E.Rinkēvičs. Ārlietu ministrs izcēla, ka minētajām valstīm ir nozīmīga loma ISAF nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā, un pieminēja iespējamā atpakaļvirziena tranzīta potenciālu.

Ar Latvijas līdzšinējo ieguldījumu un nākotnes plāniem, iesaistoties nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā ISAF vajadzībām, sarunā iepazīstināja satiksmes ministrs A.Ronis. “Latvija jau šobrīd kalpo kā Ziemeļu sadales tīkla galvenais kravu apkalpošanas un nosūtīšanas mezgls, organizējot nemilitāro kravu piegādes ISAF misijai Afganistānā. Vēlos arī apliecināt Latvijas tranzīta un loģistikas sistēmas gatavību nodrošināt kravu pārvadājumus arī pretējā virzienā, apkalpojot kravu plūsmas, kas saistītas ar ārvalstu bruņoto spēku resursu un aprīkojuma izvešanu no Afganistānas, kā arī uz šo pārvadājumu pamata nākotnē attīstīt regulāru tirdzniecības ceļu ar Afganistānu un citām reģiona valstīm,” norādīja A.Ronis.

Akcentējot NATO partnerību politikas jautājumu Čikāgas samitā, ārlietu ministrs atgādināja nepieciešamību raidīt pozitīvu signālu tādām NATO partnervalstīm kā Gruzija, kura ir mērķtiecīgi attīstījusi dialogu ar NATO, kā arī veikusi pozitīvas reformas un turpina sniegt būtisku ieguldījumu NATO operācijā Afganistānā.

Aizsardzības ministrs A.Pabriks rosināja NATO ģenerālsekretāru pievērst uzmanību pieaugošajai valstu savstarpējai atkarībai aizsardzības jomā, jo lielai daļai NATO dalībvalstu aizsardzības budžets tiek samazināts. Ministrs norādīja, ka šajā kontekstā pieaug reģionālās sadarbības loma un tāpēc viena no Latvijas aizsardzības sistēmas stratēģiskajām prioritātēm ir Baltijas valstu sadarbības padziļināšana un integrēšana. Ministrs minēja, ka tādējādi ir iespējams sinhronizēt un celt militārās spējas reģionā. “Uz spējām orientēta integrācija, iespējams, ir ilgtspējīgs risinājums arī citos reģionos, un šajā ziņā Baltija var kalpot kā pozitīvs piemērs,” uzsvēra A.Pabriks.

Aizsardzības ministrs arī akcentēja, ka nākotnē jāspēj kompleksi novērtēt militārie un nemilitārie draudi, piemēram, cīņa par ietekmi informatīvajā telpā. Tādēļ, kā norādīja A.Pabriks, lai stātos pretī mūsdienu drošības izaicinājumiem, ir nepieciešama efektīvāka civilā un militārā sadarbība.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa