Par ekonomisko sadarbību ar Kirovas apgabalu Krievijā

18.janvārī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra Jura Pūces darba vizītes laikā Krievijā, noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Kirovas apgabala vadību Krievijas Federācijā, kas pavērs plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī savstarpējās sadarbības veicināšanai. Līdz šim jau ir noslēgtas Ekonomikas ministrijas vienošanās par ekonomisko sadarbību ar Karēlijas, Baškortostānas un Čuvašijas republiku, Omskas, Vologdas un Pleskavas apgabalu, kā arī turpinās darbs pie līgumu projektu saskaņošanas ar citiem Krievijas reģioniem – Ivanovas, Kalugas un Jaroslavļas apgabalu.

Darba vizītes Maskavā laikā J.Pūce tikās ar Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas reģionālās sadarbības darba grupas līdzpriekšsēdētāju, Krievijas Reģionālas attīstības ministrijas Starptautisko sakaru un pierobežu sadarbības attīstības departamenta direktoru Aleksandru Cibuļski. Tikšanās laikā viņi pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējās reģionālās sadarbības paplašināšanas iespējas.

Amatpersonas atzina, ka Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas ietvaros izveidotā reģionālās sadarbības darba grupa (RSDG) ir svarīgs instruments abu valstu reģionu sadarbības sekmēšanai, lai risinātu aktuālus sadarbības jautājumus. Puses vienojās nākamo RSDG sanāksmi rīkot aprīlī Krievijā.

Savukārt, apmeklējot Kirovas apgabalu, J.Pūce tikās ar apgabala gubernatoru Ņikitu Belihu. Tikšanās laikā tika parakstīta vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Latvijas Ekonomikas ministriju un Kirovas apgabalu Krievijā.

Sarunās amatpersonas pauda gandarījumu par noslēgto līgumu, kas pavērs jaunas iespējas abu valstu uzņēmēju, institūciju un organizāciju sadarbībai. Šis līgums būs divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošā vienošanās, kas aptvers sadarbību tādās jomās kā kokapstrādes rūpniecība, būvniecība un būvniecības materiālu ražošana, agrāri rūpnieciskais komplekss, pārtikas produktu tirdzniecība un ražošana, tūrisms, mašīnbūve, loģistika, informācijas tehnoloģijas, vieglā rūpniecība, kā arī citas jomas. J.Pūce rosināja izstrādāt pasākumu plānu vienošanās īstenošanai ar konkrētiem uzdevumiem konkrētām organizācijām.

Tāpat EM valsts sekretārs tikās arī ar Kirovas apgabala Vjatkas pilsētas administrācijas pārstāvjiem, kā arī ar Kirovas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunātais apliecina interesi par Latvijas uzņēmēju piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, īpaši kokapstrādes, mašīnbūves, pārtikas rūpniecības, loģistikas, energoefektivitātes un būvniecības jomā.

Ekonomikas ministrija piešķir lielu nozīmi labvēlīgu un abpusēji izdevīgu divpusējo ekonomisko attiecību veidošanai ar Krieviju, t.sk. līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai gan starpvaldību, gan reģionu līmenī. Lai turpinātu attīstīt jau sasniegtos rezultātus un risinātu aktuālos jautājumus, uzskatām, ka jāsekmē uz rezultātu orientēta sadarbība, aktīvi izmantojot gan esošos sadarbības formātus, t.sk. arī starpvaldību komisijas sēdes, gan attīstot sadarbību ar Krievijas reģioniem, noslēdzot jaunus sadarbības līgumus, veicinot sadarbību starp institūcijām, organizācijām un uzņēmējiem.

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ar Krieviju ar katru gadu pieaug, un ir potenciāls tirdzniecības paplašināšanai arī nākotnē. Izņēmums bija samazinājums 2009.gadā pasaules ekonomikas lejupslīdes ietekmē. Tomēr jau no 2010.gada sākuma vērojamas pozitīvas tendences – tirdzniecības apjoms pakāpeniski pieaug.

2011.gada 1.pusgadā tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju sasniedza 1050,7 milj. eiro (par 36,0% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā), no tā eksports – 516,3 milj. eiro, bet imports – 534,3 milj. eiro. Preču eksports ar Krieviju sasniedza 406,6 milj. eiro (par 43,3% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā), savukārt preču imports – 480,1 milj. eiro (par 28,5% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā). Pakalpojumu eksports ar Krieviju sasniedza 109,7 milj. eiro (par 57,4% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā), savukārt pakalpojumu imports – 54,2 milj. eiro (par 18,9% vairāk nekā 2010.gada 1.pusgadā).

2010.gadā Krievija pēc kopējā tirdzniecības apgrozījuma bija 2.lielākais Latvijas tirdzniecības partneris. Kopējais tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedza 1895,1 milj. eiro (par 34,6% vairāk nekā 2009.gadā), no tā eksports – 926,1 milj. eiro, bet imports – 969,1 milj. eiro. Preču eksports ar Krieviju sasniedza 716,9 milj. eiro (par 59,1% vairāk nekā 2009.gadā), savukārt preču imports – 858,9 milj. eiro (par 19,4% vairāk nekā 2009.gadā). Pakalpojumu eksports ar Krieviju sasniedza 209,2 milj. eiro (par 47,5% vairāk nekā 2009.gadā), savukārt pakalpojumu imports – 110,1 milj. eiro (par 14,7% vairāk nekā 2009.gadā).

Galvenās eksporta preču grupas uz Krieviju bija pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, plastmasas un izstrādājumi no tām, koksne un tās izstrādājumi. Galvenās importa preču grupas no Krievijas bija minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti), metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas.

2011.gada trešā ceturkšņa beigās Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā sasniedz 24,2 milj. latu.

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Krievijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2011.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedz 275,1 milj. latu (4,2% no uzkrāto tiešo investīciju kopapjoma Latvijā), kas Krieviju ierindo 8.vietā pēc Zviedrijas, Nīderlandes, Igaunijas, Kipras, Norvēģijas Vācijas un Dānijas. Galvenās nozares, kurās 2011.gada trešā ceturkšņa beigās uzkrātas Krievijas investīcijas, ir elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (85,9 milj. latu jeb 31,2%) un finanšu starpniecība (73,8 milj. latu jeb 26,8%).

Saskaņā ar “Lursoft” datiem Latvijā darbojas 3229 uzņēmumi ar Krievijas kapitālu.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa