Valsts prezidents Andris Bērziņš 20.janvārī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu prasa likuma “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” otrreizēju caurlūkošanu (pilns vēstules teksts blokā “Saeima: darbs, stenogrammas”).

Valsts prezidents vēstulē uzsver, ka, apkopojot dažādu pušu viedokļus par minētā likuma grozījumiem, viņam nav izdevies gūt pārliecību, ka likuma grozījumi paredz iespējami labāko un vienlaikus arī tiesisku risinājumu. Tādēļ atkārtota likuma izskatīšana, pēc Valsts prezidenta domām, veicinās situācijas noskaidrošanu un sabiedrības interešu ievērošanu. “Saeimas apņēmība beidzot atrisināt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu ir apsveicama. Likuma grozījumi ir nepieciešami un neatliekami. Nav šaubu, ka rindas administrēšanai jānotiek elektroniskā veidā. Ja Saeima un Ministru kabinets tā ir lēmis, atbildība par ārējās sauszemes robežas rindu jautājumu var tikt noteikta Satiksmes ministrijai,” secina A.Bērziņš.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai teikts, ka Valsts prezidenta kancelejā 2012.gada 18.janvārī tika saņemts vairāku komersantu lūgums nodot pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai, jo likums ierobežojot godīgu konkurenci un neatbilstot sabiedrības interesēm. Valsts prezidenta kancelejā šā jautājuma sakarā ir notikusi sanāksme likuma otrreizējas caurlūkošanas izvērtēšanai, lai noskaidrotu iesaistīto pušu, tai skaitā atbildīgo valsts institūciju, viedokļus. Valsts prezidents vēstulē skaidro, ka no valsts institūcijām saņemtajiem materiāliem un sanāksmē paustajiem viedokļiem izriet, ka lielākās domstarpības ir par iespēju deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu jautājuma risināšanu: “Pirmkārt, vai vispār to var deleģēt. Otrkārt, vai var deleģēt jebkurai privātpersonai. Treškārt, vai var deleģēt likumā nosauktam tiesību subjektam.”

“Likuma grozījumi paredz pārvaldes uzdevumu deleģēt profesionālai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā. Šādām pazīmēm atbilst tikai biedrība “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto””. Valsts pārvaldes iekārtas likums, līdzšinējā likumdošanas prakse neaizliedz likumā noteikt, ka pārvaldes uzdevums var tikt deleģēts konkrētam un likumā nosauktam tiesību subjektam, tai skaitā biedrībai. Tomēr šāda rīcība nebūtu jāuztver kā pamatprincips, bet gan izņēmums,” uzsvērts vēstulē un vienlaikus izteikts secinājums, “lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neprasa rīkot konkursu, lai noskaidrotu, ar ko slēdzams deleģēšanas līgums, valsts pārvaldei būtu jāievēro labas pārvaldības princips un jārīko konkurss tad, kad tas nepieciešams. Par konkursa nepieciešamību norādījusi arī Satiksmes ministrija 2011.gada 23.marta atbildes vēstulē vienam no komersantiem, kurš lūdza likuma otrreizēju caurlūkošanu.”

A.Bērziņš norāda, ka Saeimas pamatfunkcija ir likumdošana un tai nebūtu jārisina mainīgi administratīvi saimnieciski jautājumi, bet likumā jāizlemj būtiskākais. Tādēļ nebūtu pareizi dot signālu, ka administratīvi saimnieciskus jautājumus var risināt un konkurenci zināmā mērā ierobežot likumā, nosakot un regulējot konkrētu privātpersonu darbību. “Ņemot vērā iepriekš minēto, tieši Ministru kabinetam būtu jālemj, vai un kuram var deleģēt ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanu, kā arī obligāti jāparedz nosacījumi efektīvai kontrolei un tas, lai ar iekšējo drošību saistīta informācija netiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem,” vēstulē secina Valsts prezidents.

Valsts prezidenta preses dienests