Par ārlietu ekspertu diskusiju Saeimā

Ārlietu jomas eksperti diskusijā Saeimā 18.janvārī kā galveno Latvijas ārpolitikas virzienu akcentēja dalību Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzmanību veltot gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā. Gatavojoties ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm, ārlietu ekspertu diskusiju 18.janvārī rīkoja Saeimas Ārlietu komisija.

“Kā jau bija sagaidāms, šodienas diskusijā vislielākā uzmanība tika veltīta Latvijas attiecību veidošanai ar Eiropas Savienību, kas likta arī ārlietu ministra ziņojuma centrā, par kuru 26.janvārī runāsim Saeimas ārpolitikas debatēs,” norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka eksperti ārlietu ministra ziņojumu vērtējuši daudz atzinīgāk nekā pērn sagatavoto dokumentu. Kā viena no retajām kritiskajām piezīmēm izskanēja aicinājums ārlietu ziņojumā prognozēt tālāku notikumu attīstību Krievijā un to, kā notiekošais šajā kaimiņvalstī varētu ietekmēt Latviju, norāda O.Kalniņš.

Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa diskusijā aicināja Saeimu uzturēt aktuālu jautājumu par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē. “Svarīgākais būs nevis tikai tas, kā mēs spēsim sevi pozicionēt 2015.gadā, bet ko mēs ieliksim šūpulī šai prezidentūrai, ko no sava redzējuma centīsimies definēt par visas Eiropas Savienības politiku,” norādīja profesore.

Gatavošanos gaidāmajai ES prezidentūrai uzsvēra arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, aicinot jau tagad definēt prezidentūras mērķus. “Kāda būs pievienotā vērtība mūsu prezidentūrai, ko mēs sniegsim Eiropas Savienībai? Un kā mēs spēsim komunicēt mūsu prioritātes prezidentūras laikā?” vaicāja A.Sprūds, atzīstot, ka Latvijas ārpolitikai trūkst stratēģiskās plānošanas dimensijas.

Savukārt Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Dace Akule uzsvēra, ka patlaban visbūtiskākais ES jautājums ir eirozonas krīzes risināšana, jo bez tās atrisinājuma nebūs ne struktūrfondu, ne palielinātu lauksaimniecības tiešmaksājumu. “Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropas Savienība, kas netiek uzlūkota tikai kā slaucama govs vai grimstošs kuģis. Turklāt vai Latvijai vispār ir citas alternatīvas ciešākai integrācijai Eiropas Savienībai?” vaicāja “Providus” pētniece.

Runājot par Latvijas attieksmi pret ES dienaskārtības jautājumiem, Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs pauda viedokli, ka mūsu valstij nevajadzētu pievienoties pilnīgi visām jaunajām ES iniciatīvām. Tas Latvijai ļautu saglabāt neatkarīgāku skatījumu uz notiekošo, pauda I.Pimenovs.

Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis Alberts Prikulis akcentēja, ka Latvijai jāspēj skaidri definēt savas intereses, bet tās jārealizē ciešā sadarbībā ar citām ES dalībvalstīm.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava, ņemot vērā Latvijas ierobežotos resursus un kapacitāti, rosināja Latvijai ES koncentrēties uz pāris jomām, lai tajās iegūtu lielāku kompetenci un ietekmi.

Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītājs Jānis Tomels vērsa uzmanību, ka ārlietu ministra ziņojumā apskatīti riski attiecībās ar ES, tomēr tas nav darīts attiecībās ar Krieviju. Kas notiks, ja Krievijā valdošais režīms kļūs represīvāks, kā tas ietekmēs Latviju, vaicāja J.Tomels.

Līdzīgu viedokli par ziņojumā nepietiekami aplūkotajiem Krievijas ietekmes radītajiem riskiem pauda arī Austrumeiropas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis. Tāpat pētnieks atzīmēja, ka ārlietu ministra ziņojumā vairāk vajadzējis pievērst uzmanībai sadarbībai ar ES Austrumu partnerības valstīm. Latvijas ārlietu dienestā arī jāstiprina stratēģiskās plānošanas virzieni, kā arī biežāk jādebatē ar ārlietu ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, atzīmēja A.Lerhis.

Vērtējot Latvijas ārpolitiku kopumā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš aicināja Latviju ārlietās būt drošākai. “Jāpārstāj visu laiku atkārtot, ka Latvija ir maza valsts. Ja to visu laiku atkārto, tad tā arī sāk domāt. Jāskatās uz citām valstīm, kuras, lai arī teritoriāli un iedzīvotāju ziņā mazas, tomēr tām ir liela ietekme ārlietās,” teica A.Lejiņš.

Saeimas ārpolitikas debates norisināsies atsevišķā Saeimas sēdē, kas sasaukta 26.janvārī. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunās ārlietu ministrs, bet pēc tam tiks atklātas debates. Sekot debatēm klātienē tiks aicināti Latvijā rezidējošie ārvalstu vēstnieki, bet interneta tiešraidē tās varēs vērot ikviens interesents.

Saeimas preses dienests