Kosovas bēgļi tikai tagad sāk sniegt liecības. Tomēr pat šīs fragmentārās ziņas liecina par sistemātisku etniskās tīrīšanas politiku:
— serbu spēki Kosovas galvaspilsētu Prištinu ir pārvērtuši par spoku pilsētu. Serbu armijas, policijas un paramilitārie spēki tikai četrās dienās ir deportējuši no Prištinas no 100 līdz 120 tūkstošiem personu. No Maķedonijas ziņo, ka tikai 100 etnisko albāņu ir palikuši Prištinā, ka serbu spēki ir piesavinājušies pamesto māju iekārtas;
— Pekā serbu karavīri esot aizveduši jaunu albāņu sievieti uz viesnīcu un atkārtoti izvarojuši. Ziņo, ka vietējās karaspēka bāzes komandieris ir izmantojis karavīru sarakstu, lai atļautu tiem apmeklēt viesnīcu pēc rotācijas principa. Šis ir tikai viens piemērs, kas liecina par dzimumvardarbību, kurai ir ievērojama vieta serbu akcijās Kosovā;
— ziņojumi liecina, ka vardarbība Rietumkosovā ir izteiktāka nekā jebkurā citā provinces reģionā. Serbu spēki attīrīja Peku no etniskajiem albāņiem 24 stundās. Nākamajā dienā pēc NATO uzlidojumu sākšanās serbu spēki Djakovicas vecpilsētā esot nodedzinājuši no 200 līdz 600 mājām. Vecpilsēta liesmojusi līdz nākamajai dienai;
— serbu spēki piespiedu kārtā tūkstošiem Kosovas iedzīvotāju sadzina vilcienos un nosūtīja pāri Maķedonijas robežai. Daži bēgļi ziņo, ka tie dzelzceļa stacijās nogādāti autobusos serbu armijas pavadībā. Citi ziņo par tūkstošiem cilvēku, kas gaidījuši vilcienus zem šauteņu stobriem;
— balstoties uz konsekventām bēgļu liecībām, ANO augstais komisārs bēgļu lietās ziņo, ka Djakovicas reģions "neapšaubāmi ir viens no cietsirdības un vardarbības visvairāk skartajiem visā Kosovā, brīžiem kļūstot par virtuālu kaujas lauku".