Rīgā 2012.gada 10.janvārī (prot. Nr.2 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma
 valsts kadastra likuma 22.panta 1., 2., 3. un 6.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – būves (tai skaitā valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas un būves, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība) – kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus un mērījumu precizitāti;

1.4. termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

2. Valsts zemes dienests ēkas, inženierbūves un telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – būves kadastrālā uzmērīšana) veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, lai kadastrālās uzmērīšanas dienā iegūtu faktiskajai situācijai apvidū atbilstošu informāciju, kas nepieciešama būves teksta datu un telpisko datu reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma).

3. Būves kadastrālo uzmērīšanu uzsāk, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētās personas (turpmāk – ierosinātājs) iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, kas noteikti normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju. Papildus ierosinātājs uzrāda šādus dokumentus (ja tie ir ierosinātāja rīcībā):

3.1. būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu vienkāršotas rekonstrukcijas vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti vai, ja būvprojekts ir apstiprināts:

3.1.1. ģenerālplānu;

3.1.2. paskaidrojuma rakstu ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno lietošanas veidu (funkciju);

3.1.3. stāva plānu ar pievienotu telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju;

3.1.4. būves garengriezuma un šķērsgriezuma plānu;

3.2. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būve ir pieņemta ekspluatācijā;

3.3. inženierbūves pasi un reģistrācijas apliecību, ja normatīvie akti paredz inženierbūves reģistrāciju;

3.4. citu valsts vai pašvaldības iestāžu izdotu vai apstiprinātu dokumentu (piemēram, lēmumu, izziņu, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotu un pašvaldības būvvaldes apstiprinātu informāciju), kas satur norādes par būves, telpu grupas vai telpas apjoma rādītājiem, lietošanas veidiem, būvniecības vai ekspluatācijā pieņemšanas gadiem;

3.5. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izgatavotu zemes robežu plānu, topogrāfisko plānu, situācijas plānu vai izpilduzmērījumu dokumentu, kurā grafiski attēlota zemes vienībā esošā inženierbūve un tās apjoma rādītāji, ja ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto dokumentu (turpmāk – projekta dokumentācija).

4. Šo noteikumu 3.1.1., 3.1.3., 3.1.4. un 3.5.apakšpunktā minētos dokumentus ierosinātājs var iesniegt elektronisko datu nesējā vektordatu (DGN, DXF, SHP, DWG) formātā bez elektroniskā paraksta.

5. Būves kadastrālajā uzmērīšanā informāciju iegūst:

5.1. šajos noteikumos noteiktajos gadījumos apsekojot būvi apvidū un:

5.1.1. veicot mērījumus;

5.1.2. fiksējot vizuāli nosakāmus būvi raksturojošus rādītājus;

5.1.3. veicot aprēķinus;

5.2.  izmantojot:

5.2.1. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus;

5.2.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus;

5.2.3. Valsts zemes dienesta arhīva dokumentus.

6. Kadastrāli neuzmēra:

6.1. ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129.punktā minēto gadījumu);

6.2. ēku un telpu grupu, kuras iekštelpu lielākais augstums ir mazāks par 1,60 metriem;

6.3. ēkas bēniņus;

6.4. iekārtu, kas saskaņā ar normatīvajos aktos apstiprināto būvju klasifikāciju (turpmāk – būvju klasifikācija) nav klasificējama kā būve;

6.5. meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm, tai skaitā ceļu, dambju, aizsprostu un zivju dīķu notekas un caurtekas;

6.6. inženierbūves pamatus, ja nav izbūvētas vai ir sagruvušas pārējās inženierbūves konstrukcijas;

6.7. ēkas iekšējās kontūras robežās esošos inženiertīklus (inženierkomunikācijas), kā arī uz ēkas jumta esošās inženierbūves.

7. Katru būvi uzmēra un klasificē kā atsevišķu objektu, izmantojot būvju klasifikācijā noteikto būvju iedalījumu ēkās un inženierbūvēs.

8. Ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā būve tiek sadalīta reālās daļās atbilstoši projekta dokumentācijai, informāciju par visām atdalāmajām būves daļām kā par atsevišķām būvēm iegūst vienlaikus, veicot katras atsevišķās izveidojamās būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū. Būves sadales līniju atbilstoši konstruktīvajām izmaiņām nosaka pa vienu vertikālu plakni visas būves augstumā vai pa vairākām vertikālām plaknēm, kas atbilst katra stāva augstumam.

9. Būves kadastrālo uzmērīšanu izpilda šādos termiņos:

9.1. līdz 22 darbdienām vai rakstiski ar ierosinātāju vienojoties par ilgāku izpildes termiņu, kadastrāli uzmērot:

9.1.1. ēku ar kopējo būvtilpumu, lielāku par 5000 m³;

9.1.2. inženierbūvi;

9.2. līdz 15 darbdienām:

9.2.1. kadastrāli uzmērot ēku ar kopējo būvtilpumu līdz 5000 m³, valsts noslēpuma statusam atbilstošu ēku un telpu grupu;

9.2.2. aktualizējot ēkas nolietojuma procentu;

9.3. līdz 10 darbdienām – veicot pārējās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības bez apsekošanas apvidū;

9.4. normatīvajā aktā par kadastra objekta reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju noteiktajā termiņā – veicot šo noteikumu 132.punktā minētās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības.

10. Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi (turpmāk – darbu izpilde) aptur:

10.1. uz laiku līdz trim mēnešiem no dienas, kad saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes apturēšanu;

10.2. uz laiku līdz vienam mēnesim:

10.2.1. no šo noteikumu 40.punktā paredzētā rakstiskā iesnieguma saņemšanas dienas;

10.2.2. no dienas, kad izsniegts vai nosūtīts darbu izpildes apturēšanas paziņojums, ko sagatavojis Valsts zemes dienesta darbinieks, kas veic būves kadastrālo uzmērīšanu (turpmāk – uzmērītājs).

11. Uzmērītājs darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo, ja:

11.1. ierosinātājs nenodrošina uzmērītāja iekļūšanu uzmērāmajā objektā un netraucētu kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu;

11.2. nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;

11.3. uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.

12. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu pret parakstu izsniedz ierosinātājam. Ja ierosinātājs atsakās saņemt darbu izpildes apturēšanas paziņojumu vai to nav iespējams izsniegt, darbu izpildes apturēšanas paziņojumu ierosinātājam nosūta pa pastu.

13. Darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norāda:

13.1. būves adresi;

13.2. būves kadastra apzīmējumu;

13.3. darbu izpildes apturēšanas iemeslu;

13.4. darbu izpildes atsākšanas nosacījumus;

13.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu un paziņojuma sagatavošanas datumu.

14. Apturēto darbu izpildi turpina, ja:

14.1. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ir saņemts ierosinātāja rakstisks iesniegums par darbu izpildes turpināšanu;

14.2. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā:

14.2.1. novērsti šo noteikumu 11.punktā minētie darbu izpildes apturēšanas iemesli;

14.2.2. iesniegts šo noteikumu 40.punktā noteiktajā kārtībā sagatavots akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vai, ja tāds nav iesniegts, – pēc darbu izpildes apturēšanas termiņa izbeigšanās.

15. Laiku, uz kuru darbu izpilde ir apturēta, neieskaita šo noteikumu 9.punktā norādītajos termiņos.

16. Būves kadastrālo uzmērīšanu pārtrauc šādos gadījumos:

16.1. saņemts attiecīgs ierosinātāja rakstisks iesniegums;

16.2. būves kadastrālajā uzmērīšanā konstatēts, ka objekts atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem kritērijiem;

16.3. šo noteikumu 10.1.apakšpunktā noteiktajā termiņā ierosinātājs nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par darbu izpildes turpināšanu;

16.4. šo noteikumu 10.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā nav novērsti darbu izpildes apturēšanas paziņojumā norādītie darbu izpildes apturēšanas iemesli.

17. Šo noteikumu 16.2., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētajos gadījumos Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu par atteikumu veikt būves kadastrālo uzmērīšanu.

18. Telpās, kas atrodas rezervuāros, tvertnēs, silosos un bunkuros vai kurās ieiešana un uzturēšanās var apdraudēt uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību (piemēram, transformatoru apakšstaciju ēkās), telpu iekšējos mērījumus neveic, kā arī nesagatavo ēkas stāva plānus un telpu grupas plānus. Šādu telpu raksturojošo informāciju iegūst no ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem, bet, ja dokumentos šī informācija nav norādīta, to nosaka pēc ēkas ārējiem apjoma rādītājiem.

19. Ierosinātājs nodrošina iespēju veikt būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū ar Valsts zemes dienesta teritoriālo struktūrvienību saskaņotā laikā, ja:

19.1. būves kadastrālās uzmērīšanas ietvaros nepieciešams veikt objekta apsekošanu apvidū;

19.2. Valsts zemes dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētās apsekošanas veic darbu kvalitātes kontroli;

19.3. ierosinātājs apstrīd darbu izpildes rezultātus.

20. Būves kadastrālajā uzmērīšanā mērījumus veic ar šādu precizitāti:

20.1. ēkām un inženierbūvēm mērījumiem līdz astoņiem metriem +/–0,02 m;

20.2. ēkām mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,25 %;

20.3. inženierbūvēm mērījumiem, kas lielāki par astoņiem metriem, +/–0,5 %.

21. Lai kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām piemērotu būves konfigurācijai atbilstošu uzmērīšanas metodiku, būvju klasifikācijā noteiktās inženierbūves grupē pēc tipu grupām:

21.1. lineārās inženierbūves:

21.1.1.  211101 – valsts autoceļi;

21.1.2.  211201 – ielas un ceļi;

21.1.3.  212101 – platsliežu dzelzceļi;

21.1.4.  212102 – šaursliežu dzelzceļi;

21.1.5.  212201 – tramvaju ceļi;

21.1.6.  213001 – lidlauku skrejceļi;

21.1.7.  214101 – autoceļu un dzelzceļu tilti, viadukti un ceļa pārvadi;

21.1.8.  214102 – kājāmgājēju tilti;

21.1.9.  214103 – estakādes;

21.1.10.  214201 – transporta un gājēju tuneļi;

21.1.11.  215101 – piestātnes un piestātņu krastmalas;

21.1.12.  215102 – ostu akvatoriju būves;

21.1.13.  215201 – dambji;

21.1.14.  215301 – akvedukti, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves;

21.1.15.  221101 – maģistrālie naftas produktu cauruļvadi;

21.1.16.  221102 – gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas;

21.1.17.  221201 – maģistrālie ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.18.  221302 – maģistrālās sakaru līnijas;

21.1.19.  221401 – elektropārvades virszemes līnijas;

21.1.20.  221402 – elektropārvades pazemes līnijas;

21.1.21.  221403 – elektrosadales virszemes līnijas;

21.1.22.  221404 – elektrosadales pazemes līnijas;

21.1.23.  222101 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot);

21.1.24.  222102 – sadales sistēmas gāzesvadi ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem;

21.1.25.  222203 – ūdensapgādes cauruļvadi;

21.1.26.  222204 – siltumapgādes cauruļvadi;

21.1.27.  222301 – kanalizācijas tīklu cauruļvadi;

21.1.28.  222401 – vietējie sakaru kabeļi;

21.1.29.  242004 – apgaismes būves;

21.2. punktveida inženierbūves:

21.2.1.  221301 – masti un torņi;

21.2.2.  222201 – ūdens ieguves urbumi un grodu akas;

21.2.3.  222202 – ūdenstorņi;

21.2.4.  222205 – ūdens gradētavas;

21.2.5.  222302 – notekūdeņu attīrīšanas būves;

21.2.6.  230101 – ieguves rūpniecības vai iežieguves būves;

21.2.7.  230201 – spēkstaciju būves;

21.2.8.  230301 – ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.9.  230401 – iepriekš neklasificētas smagās rūpniecības uzņēmumu būves;

21.2.10.  241101 – sporta un atpūtas būves;

21.2.11.  241201 – citas sporta un atpūtas būves;

21.2.12.  242001 – dūmeņi;

21.2.13.  242002 – baseini;

21.2.14.  242003 – elevatortipa noliktavu uzņēmumu būves;

21.2.15.  242005 – žogi;

21.2.16. 242006 – kultūrvēsturiskas inženierbūves.

22. Veicot būves kadastrālo uzmērīšanu, būvi un tajā esošās telpu grupas, izmantojot kadastra karti, piesaista Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai (turpmāk – LKS-92 koordinātu sistēma), nosakot būves kontūras iekšpusē brīvi izvēlēta punkta (turpmāk – būves punkts) koordinātas.

23. Lineārai inženierbūvei nosaka vismaz divus būves punktus tā, lai tie raksturotu inženierbūves kontūru.

2. Ēkas kadastrālā uzmērīšana

2.1. Ēkas apsekošana apvidū

24. Ēkas ārējā apsekošanā:

24.1. nosaka:

24.1.1. stāvu skaitu;

24.1.2. ārējos apjoma rādītājus;

24.1.3. ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja atbilstoši šo noteikumu 116.punktam ir paredzēts izgatavot apbūves plānu;

24.1.4. pamatu, ārsienu (karkasu), pārsegumu un jumta (turpmāk – konstruktīvie elementi) materiālu un nolietojuma pazīmes;

24.1.5. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

24.2. iegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru, nodrošinot, lai attēlos būtu redzamas visas ēkas fasādes.

25. Ēkas virszemes stāvu skaitā ietilpst visi virszemes stāvi, tai skaitā cokola stāvs, virszemes tehniskais stāvs, mansards un jumta stāvs. Virszemes stāvu skaitā neietilpst pagrabstāvs un bēniņi.

26. Ja ēkas daļām ir atšķirīgs virszemes stāvu skaits, norāda lielāko stāvu skaitu.

27. Virszemes stāvus numurē no pirmā stāva virzienā uz augšu, sākot ar "1", bet pazemes stāvus (stāvs, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk par pusi no stāva augstuma) numurē virzienā uz leju, sākot ar "–1".

28. Lai noteiktu ēkas ārējos apjoma rādītājus, uzmēra:

28.1. ēkas ārsienu un to izvirzīto daļu garumus, mērot pa ēkas ārējo perimetru pamatu virszemes līmenī;

28.2. uz kolonnām izvietotu ēku vai tās daļu garumus, mērot attālumus pa ēkas perimetru starp kolonnu ārējām malām vai to veidotajām pieskarēm;

28.3. caurbrauktuves projekciju, kuru veido virs tās esošās ēkas daļas ārējais perimetrs;

28.4. ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos;

28.5. ēkas pirmajam stāvam – attālumus, pēc kuriem var attēlot logu un durvju aiļu atrašanās vietu ārsienās;

28.6. vienstāva ēkām bez pārseguma – vertikālā virzienā katras ārsienas augstumu, kas nepieciešams ēkas būvtilpuma aprēķināšanai.

29. Lai noteiktu ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā un izgatavotu apbūves plānu:

29.1. iegūst informāciju par visu zemes vienībā esošo ēku savstarpējo izvietojumu, izmantojot kadastra kartē, topogrāfiskajā plānā vai ortofotokartē fiksēto informāciju, kā arī vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

29.1.1. zemes robežu plānu;

29.1.2. projekta dokumentācijā esošos plānus;

29.1.3. iepriekš sagatavotos kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) grafiskos dokumentus;

29.2. uzmēra zemes vienībā esošo virszemes ēku ārējās kontūras pa perimetru un attālumus starp ēkām, kā arī vismaz vienas ēkas attālumu no zemes vienības robežas vai tuvākā pastāvīgā apvidus objekta, ja tas tehniski ir iespējams.

30. Ja kadastrāli uzmērāmā ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, visu zemes vienību robežās nosaka visu ēku savstarpējo izvietojumu.

31. Ja, veicot šo noteikumu 29.punktā minētās darbības, konstatē:

31.1. ēku, kas nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, uzmērītājs sagatavo informāciju, kurā norāda:

31.1.1. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas ēka;

31.1.2. ēkas apbūves laukumu;

31.1.3. ēkas virszemes stāvu skaitu;

31.2. apvidū neesošu (ēkai nav iespējams konstatēt nevienu iekštelpu vai ārtelpu, kurai varētu noteikt apjoma rādītājus), bet Kadastra informācijas sistēmā reģistrētu ēku, sagatavo informāciju par ēkas neesību, kurā norāda:

31.2.1. dokumenta sastādīšanas vietu un datumu;

31.2.2. tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, uz kuras atrodas Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā ēka;

31.2.3. ēkas kadastra apzīmējumu;

31.2.4. konstatētos apstākļus, kas liecina par ēkas neesību;

31.2.5. uzmērītāja vārdu, uzvārdu, amatu.

32. Ēkas iekšējā apsekošanā:

32.1. veic telpu uzmērīšanu;

32.2. nosaka (ja to nav bijis iespējams noteikt ēkas ārējā apsekošanā):

32.2.1. konstruktīvo elementu materiālu;

32.2.2. konstruktīvo elementu nolietojuma pazīmes;

32.2.3. konstruktīvo elementu konstrukcijas veidu;

32.2.4. ēkas stāvu skaitu.

33. Telpas pēc to konstruktīvā risinājuma iedala:

33.1. iekštelpās – konstruktīvi ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota ēkas daļa, kurai ir izeja uz citu telpu vai āru;

33.2. ārtelpās:

33.2.1. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm nenorobežota ēkas daļa, kas atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām atbilst balkona, lodžijas, terases vai nojumes pazīmēm;

33.2.2. konstruktīvi ar sienām no visām pusēm norobežota, bet ar pārsegumu vai jumtu nenorobežota ēkas daļa;

33.2.3. tāda ēkas daļa, kas atbilst šo noteikumu 33.2.1. un 33.2.2.apakšpunktā minētajām ārtelpas pazīmēm, bet radusies nepabeigtu būvdarbu (jaunbūve) vai sabrukšanas dēļ.

34. Ārtelpām par telpas norobežojošajām līnijām pieņem:

34.1. balkonam, lodžijai un terasei – grīdas līmenī aizņemto platību robežas līdz norobežojošo konstrukciju iekšējām virsmām;

34.2. nojumei – jumta virsmas ārējo malu projekciju horizontālā plaknē;

34.3. valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupām un jaunbūvei – pamatu virszemes daļu vai to fragmentu savienojošo līniju ārējo perimetru vai pārsegumu ārējo perimetru.

35. Ja nojume ir atsevišķa ēka, visas nojumē esošās telpas ir ārtelpas.

36. Telpām uzmēra:

36.1. telpu sienu iekšējo malu garumus starp sienu virsmām pa telpas perimetru grīdas līmenī (bez grīdas līstēm);

36.2. attālumus, pēc kuriem attēlo logu un durvju aiļu atrašanās vietu telpu sienās;

36.3. telpas mazāko un lielāko augstumu un atšķirīgos augstumus (sākot ar augstuma starpību no 0,15 m), kas nepieciešami būvtilpuma aprēķināšanai;

36.4. pārsegumu biezumus;

36.5. sienu un starpsienu biezumus logu un durvju ailu atrašanās vietās;

36.6. stacionāro krāšņu, kamīnu, sildmūru, pavardu un kolonnu kontūras grīdas līmenī;

36.7. lifta šahtu, eskalatoru, pandusu un kāpņu laidu kontūras, pakāpienu horizontālos izmērus.

37. Konstruktīvo elementu:

37.1. materiālu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 1.pielikumu;

37.2. nolietojuma pazīmes nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 2.pielikumu;

37.3. konstrukcijas veidu nosaka vizuāli, izmantojot šo noteikumu 3.pielikumu.

38. Ja konstruktīvā elementa apsekošana un vizuālā apskate nav iespējama tehnisku iemeslu vai drošības apsvērumu dēļ:

38.1. materiālu un konstrukcijas veidu nosaka atbilstoši projekta dokumentācijā, aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, iepriekšējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) lietā vai citā dokumentā norādītajam materiālam, bet, ja dokumentu nav, atbilstoši ierosinātāja sniegtajai informācijai;

38.2. pamatu, pārsegumu un jumta nolietojuma pazīmes nosaka atbilstoši vizuāli konstatētajām ārsienu (karkasu) nolietojuma pazīmēm.

39. Uzmērītājs sagatavo aktu divos eksemplāros par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums). Vienu akta eksemplāru pret parakstu izsniedz ierosinātājam vai personai, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, vai, ja ierosinātājs vai persona, kura ierosinātāja uzdevumā nodrošina piekļūšanu uzmērāmajam objektam, atsakās to saņemt vai izsniegšana nav iespējama, nosūta ierosinātājam pa pastu.

40. Ierosinātājam ir tiesības līdz darbu izpildes pabeigšanai Valsts zemes dienesta attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniegt rakstisku iesniegumu ar lūgumu apturēt darbu izpildi. Iesniegumā ierosinātājs apliecina, ka mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas uzmērītāja sagatavotā akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vietā tiks iesniegts būvniecības jomā sertificēta speciālista akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas sagatavots šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

41. Ja ierosinātājs mēneša laikā neiesniedz būvniecības jomā sertificēta speciālista sagatavotu aktu par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kas uzmērītāja sagatavotā akta vietā ir izmantojams ēkas nolietojuma noteikšanai, ēkas kadastrālo uzmērīšanu turpina, izmantojot šo noteikumu 39.punktā minēto uzmērītāja aktu.

2.2. Ēkas apjoma rādītāju un telpu veidu noteikšana

42. Izmantojot ēkas apsekošanā iegūto informāciju, aprēķina šādus ēkas apjoma rādītājus:

42.1. apbūves laukumu, noapaļojot līdz 0,1 m²;

42.2. būvtilpumu, noapaļojot līdz 1 m³ (tilpumu, ko veido nojume, būvtilpumā neieskaita);

42.3. ēkas, telpu grupas un telpas platību grīdas līmenī, noapaļojot līdz 0,1 m².

43. Ēkas apbūves laukumu aprēķina atbilstoši laukuma projekcijai pamatu virszemes līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, summējot:

43.1. laukumu zem ēkas;

43.2. laukumu zem ēkas daļas, kas izvietota uz stabiem;

43.3. caurbrauktuves laukumu zem ēkas;

43.4. laukumu zem nojumes (kas nav atsevišķa ēka), lieveņa, terases, ārējām kāpnēm un pandusa.

44. Nojumes apbūves laukumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 34.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktajam norobežojumam.

45. Apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem (pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu) vai, ja iekļūšana nav iespējama, – pēc projekta dokumentācijā norādītājiem izmēriem.

46. Ēkas būvtilpumu aprēķina kā tilpumu starp ēkas un tās daļu norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām, summējot ēkas:

46.1. virszemes daļas, izņemot bēniņus, tilpumu;

46.2. pazemes daļas tilpumu.

47. Ēkas būvtilpumā neieskaita tilpumu, kuru veido:

47.1. gaisa telpa zem ēkas vai tās daļas, kas būvēta uz stabiem;

47.2. caurbrauktuve;

47.3. ārējais balkons, ārējās kāpnes, panduss, lievenis, terase vai nojume;

47.4. ārsienas arhitektūras detaļa vai konstrukcijas elementa izvirzījums;

47.5. ēkas daļa, kas ir zem zemākā stāva grīdas virsmas līmeņa.

48. Telpas platību aprēķina:

48.1. iekštelpām – kā telpu sienu iekšējo virsmu ierobežojošo laukuma perimetru tīrās grīdas līmenī (bez grīdas līstēm), ieskaitot pārvietojamo starpsienu un sienas skapju aizņemto platību;

48.2. ārtelpām – kā laukumu grīdas līmenī starp šo noteikumu 34.punktā norādītajā kārtībā noteiktajām telpu norobežojošajām līnijām.

49. Telpas platību nojumei aprēķina kā apbūves laukumu, no kura atņem vertikālo konstrukciju aizņemto platību.

50. Iekšējo kāpņu laida projekcijas laukuma aizņemto platību ieskaita tās telpas platībā, no kuras kāpnes ved augšup.

51. Ja starp divām telpām atrodas aila bez durvīm:

51.1. kuras platums aizņem mazāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā ir uzskatāma par durvju ailu, kas atdala abas telpas;

51.2. kuras platums aizņem vairāk nekā 50 % no telpas sienas garuma, kurā atrodas aila, tā nav uzskatāma par durvju ailu un netiek veidotas divas atsevišķas telpas.

52. Iekštelpas platībā neieskaita:

52.1. telpas daļu zem slīpām konstrukcijām (izņemot zem iekšējo kāpņu laidiem), ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m;

52.2. logu un durvju ailu platības;

52.3. tādu nišas platību, kura izvietota zem loga ailas;

52.4. platības, kuras aizņem iebūvētie stacionārie elementi – krāsnis, kamīni, pavardi, sildmūri, apkures katli, kolonnas.

53. Telpu grupas kopējo platību aprēķina, summējot visu telpu grupas iekštelpu un ārtelpu platības.

54. Ēkas kopējo platību, izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu, aprēķina, summējot visu ēkā esošo telpu grupu platības.

55. Katrā ēkā veido vismaz vienu telpu grupu. Ja ēka paredzēta vairākām funkcijām, telpas apvieno telpu grupās atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai telpu grupu lietošanas veidu eksplikācijai. Daudzdzīvokļu ēkas un bloķēto garāžu boksu ēkas telpu grupās dala atbilstoši konstruktīvajam risinājumam tā, lai katrs atsevišķais dzīvoklis vai atsevišķais garāžas bokss veidotu atsevišķu telpu grupu.

56. Koplietošanas telpu grupas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "901", bet pārējās telpu grupas – pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "001" no ēkas pirmā virszemes stāva kreisās malējās kāpņu telpas vai ieejas.

57. Telpu grupā ietilpstošās telpas numurē pieaugošā secībā pulksteņa rādītāja kustības virzienā, sākot ar "1", vispirms numurējot pirmā stāva iekštelpas un ārtelpas un numerāciju turpinot katrā nākamajā virszemes stāvā, vispirms iekštelpas, pēc tam – attiecīgā stāva ārtelpas.

58. Pēc virszemes stāvos esošo telpu sanumurēšanas telpu numerāciju turpina ar pirmā pazemes stāva iekštelpām un ārtelpām, pēc tam ar nākamajiem pazemes stāviem.

59. Katrai telpai norāda telpas veidu atkarībā no tās telpu grupas lietošanas veida, kurā ietilpst attiecīgā telpa.

60. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "11 – Dzīvojamās mājas", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

60.1. dzīvojamā telpa;

60.2. dzīvojamās telpu grupas palīgtelpa;

60.3. dzīvojamās telpu grupas ārtelpa.

61. Ja telpa ietilpst telpu grupā, kuras lietošanas veids ir iekļauts būvju klasifikācijas nodaļā "12 – Nedzīvojamās ēkas", izņemot klasi "1200 – Koplietošanas telpu grupa", norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

61.1. nedzīvojamā iekštelpa;

61.2. nedzīvojamā ārtelpa.

62. Koplietošanas telpu grupā ietilpstošajām telpām norāda kādu no šādiem telpu veidiem:

62.1. koplietošanas iekštelpa;

62.2. koplietošanas ārtelpa.

63. Ēkas kopējo platību iedala:

63.1. lietderīgajā platībā, kura sastāv no:

63.1.1. dzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.1.2. nedzīvojamo telpu grupu kopējās platības;

63.2. koplietošanas telpu grupu kopējā platībā.

64. Dzīvojamo telpu grupas kopējā platība sastāv no:

64.1. dzīvojamo telpu grupas iekštelpu platības, kura sastāv no:

64.1.1. dzīvojamo telpu platības;

64.1.2. palīgtelpu platības;

64.2. dzīvojamo telpu grupas ārtelpu platības.

65. Nedzīvojamo telpu grupas platība sastāv no:

65.1. nedzīvojamo iekštelpu platības;

65.2. nedzīvojamo ārtelpu platības.

66. Koplietošanas telpu grupu kopējā platība sastāv no:

66.1. koplietošanas iekštelpu platības;

66.2. koplietošanas ārtelpu platības.

2.3. Ēkas nolietojuma noteikšana

67. Ēkas nolietojumu nosaka procentos, ņemot vērā:

67.1. katra konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados;

67.2. katra konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu;

67.3. apsekošanas dienā vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes katram konstruktīvajam elementam;

67.4. konstruktīvo elementu īpatsvaru.

68. Ēkas konstruktīvā elementa faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina, no ēkas pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitļa atņemot lielāko Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto gadskaitli, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā. Ja pēdējās kadastrālās uzmērīšanas gadskaitlis ir mazāks par reģistrēto gadskaitli, kad ēka pieņemta ekspluatācijā, uzskata, ka ēkas faktiskais kalpošanas ilgums ir nulle gadu.

69. Ja nav zināms, kad ēka (tās konstruktīvie elementi) pieņemta ekspluatācijā, vai ēka nav pieņemta ekspluatācijā, par ekspluatācijā pieņemšanas gadskaitli uzskata ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gadu, kuru nosaka:

69.1. jaunbūvēm, rekonstruētām un renovētām ēkām – atbilstoši būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadam vai ierosinātās kadastrālās uzmērīšanas gadam, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu;

69.2. atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijas izdotajā dokumentā norādītajam ēkas uzbūvēšanas gadam vai, ja tāds nav norādīts, atbilstoši īpašuma tiesību apliecinošā dokumenta sastādīšanas vai izdošanas gadam;

69.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām ēkām, ja nav šo noteikumu 69.1. un 69.2.apakšpunktā minēto dokumentu, – atbilstoši ēkas pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadam.

70. Uzmērītājs, sagatavojot šo noteikumu 39.punktā minēto aktu, katram konstruktīvajam elementam nosaka:

70.1. materiālu (1.pielikums);

70.2. konstrukcijas veidu (3.pielikums);

70.3. konstruktīvā elementa normatīvo kalpošanas ilgumu, kas vienāds ar attiecīgā konstrukcijas veida normatīvo kalpošanas ilgumu (3.pielikums) vai gadījumā, ja konstruktīvajam elementam norādīti divi konstrukciju veidi, – vienāds ar abu konstrukciju veidu vidējo aritmētisko normatīvo kalpošanas ilgumu;

70.4. nolietojuma intervālu (procentos) (2.pielikums);

70.5. ekspluatācijā pieņemšanas gadu.

71. Konstruktīvo elementu īpatsvaru (5.pielikums) nosaka atbilstoši apvidū konstatētajam ēkas konstruktīvajam risinājumam un stāvu skaitam.

72. Ja konstruktīvais elements ir paredzēts, bet nav izbūvēts vai nav saglabājies, tā īpatsvaru proporcionāli sadala starp esošo konstruktīvo elementu īpatsvariem, rezultātu noapaļojot līdz vienam procentam tā, lai esošo konstruktīvo elementu īpatsvaru summa veidotu 100 %.

73. Izmantojot aktā par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu (4.pielikums) norādīto informāciju, ēkas konstruktīvā elementa nolietojumu nosaka šādi:

73.1. konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu aprēķina, izmantojot šādu formulu un rezultātu noapaļojot līdz vienam procentam:

KKI = FKI / NKI × IRS, kur

KKI – konstruktīvā elementa koriģētais kalpošanas ilgums;

FKI – konstruktīvā elementa faktiskais kalpošanas ilgums gados;

NKI – konstruktīvā elementa normatīvais kalpošanas ilgums gados (3.pielikums);

IRS – konstruktīvā elementa nolietojuma procenta intervāla augšējās un apakšējās robežas starpība (30 %–0 %, 60 %–30 % vai 100 %–60 %);

73.2. aprēķina konstruktīvā elementa nolietojumu (KEN), ievērojot šādus nosacījumus:

73.2.1. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 0 % līdz 30 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (0 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 30 %, pieņem, ka tas ir 30 %;

73.2.2. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 30 % līdz 60 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (30 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 60 %, pieņem, ka tas ir 60 %;

73.2.3. ja konstruktīvā elementa vizuāli konstatētās nolietojuma pazīmes ir intervālā no 60 % līdz 100 %, intervāla apakšējās robežas nolietojuma procentam (60 %) pieskaita konstruktīvā elementa koriģēto kalpošanas ilgumu (KKI), bet, ja rezultāts pārsniedz 100 %, pieņem, ka tas ir 100 %.

74. Ēkas nolietojumu nosaka šādi:

74.1. aprēķina konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma, izmantojot šādu formulu:

KEND = (V× KEN) / 100, kur

KEND – konstruktīvā elementa nolietojuma daļa no ēkas nolietojuma;

V – konstruktīvo elementu īpatsvars;

KEN – šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajā kārtībā noteiktais konstruktīvā elementa nolietojums;

74.2. konstruktīvā elementa nolietojuma daļu no ēkas nolietojuma noapaļo līdz vienam procentam;

74.3. summē visu konstruktīvo elementu nolietojuma daļas.

75. Pazemes ēkām, kuras saskaņā ar būvju klasifikāciju ietilpst klasē "1252 – Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas" un kuru konstruktīvais risinājums atbilst šo noteikumu 5.pielikumā minētajam pazemes ēku (bez jumta) konstruktīvajam risinājumam, nolietojumu aprēķina, izmantojot šo noteikumu 6.pielikumu un šādu formulu:

Ep = F / N × 100 %, kur

Ep – pazemes ēkas (bez jumta) nolietojuma procents;

F – ēkas faktiskais kalpošanas ilgums, kas ir vienāds ar konstrukcijas veidu vidējo aritmētisko kalpošanas ilgumu;

N – ēkas tipa normatīvais kalpošanas ilgums.

76. Ja iesniegta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sastādīta ēkas datu deklarācija, pieņem, ka ēkas nolietojums ir 0 %.

77. Ja aprēķinātais ēkas nolietojuma procents ir lielāks par 85 %, pieņem, ka tas ir 85 %.

2.4. Ēku raksturojošās informācijas iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

78. Atbilstoši projekta dokumentācijai, aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā, citam valsts vai pašvaldības iestāžu izdotam vai apstiprinātam dokumentam (piemēram, lēmumam, izziņai, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavotai un pašvaldības būvvaldes apstiprinātai informācijai) vai, ja tādu nav, būves tiesisku iegūšanu apliecinošam dokumentam iegūst šādu ēku raksturojošo informāciju:

78.1. ēkas nosaukums;

78.2. ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads;

78.3. ēkas galvenais lietošanas veids;

78.4. telpu grupas nosaukums;

78.5. telpu grupas lietošanas veids;

78.6. telpu nosaukums.

79. Ja vairākos dokumentos ir norādīta pretrunīga šo noteikumu 78.punktā minētā informācija, noteicošais ir jaunākais dokuments.

80. Ja ēkā ir vairākas telpu grupas ar atšķirīgiem telpu grupu lietošanas veidiem, ēkas galveno lietošanas veidu aprēķina būvju klasifikācijā noteiktajā kārtībā.

81. Ēkas tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai, izmantojot šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos ietverto informāciju.

82. Ja jaunbūvei nav uzbūvētas projekta dokumentācijā paredzētās telpu grupas, daļēji izbūvēto ēkas daļu uzmēra kā vienu telpu grupu, kurai telpu grupas lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam.

83. Ēkas, telpu grupas un telpas nosaukums ir projekta dokumentācijas autora piešķirta normatīvajos aktos neklasificēta ēku raksturojoša informācija, kas netiek ņemta vērā citu ēku raksturojošo rādītāju noteikšanā.

84. Ja šo noteikumu 78.punktā minētajos dokumentos nav norādīts ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums, tos norāda:

84.1. ēkai – atbilstoši ēkas galvenā lietošanas veida nosaukumam;

84.2. telpu grupai – atbilstoši telpu grupas lietošanas veida nosaukumam;

84.3. iekštelpai – "iekštelpa";

84.4. ārtelpai – "ārtelpa".

85. Informāciju par ēkas un telpu grupas labiekārtojumu iegūst no:

85.1. akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā vai cita pašvaldības būvvaldes izsniegta vai apstiprināta dokumenta, kas apliecina attiecīgo inženierkomunikāciju izbūvi vai nojaukšanu;

85.2. inženierkomunikāciju īpašnieka izsniegta dokumenta;

85.3. ierosinātāja aizpildītas un parakstītas labiekārtojumu anketas (7.pielikums), ja ēka nav pieņemta ekspluatācijā vai ierosinātāja rīcībā nav šo noteikumu 85.1. vai 85.2.apakšpunktā minētā dokumenta.

3. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālā uzmērīšana

86. Valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālajā uzmērīšanā:

86.1. piemēro šo noteikumu prasības par ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ciktāl tās nav pretrunā ar šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem;

86.2. veic tikai ārējo ēkas apsekošanu apvidū;

86.3. ēku raksturojošos rādītājus iegūst atbilstoši ārējā apsekošanā veiktajiem uzmērījumiem, ja nepieciešams, ņemot vērā šo noteikumu 18. un 38.punktā noteikto kārtību, un ierosinātāja iesniegtajos dokumentos norādītajai informācijai.

87. Valsts noslēpuma statusam atbilstošai ēkai:

87.1. neiegūst ēkas attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru;

87.2. nenorāda pazemes stāvus un to skaitu;

87.3. nemēra attālumus, pēc kuriem var noteikt logu un durvju atrašanās vietu ārsienās;

87.4. telpu grupu skaitu nosaka atbilstoši ēkas virszemes stāvu skaitam neatkarīgi no ēkā esošo telpu grupu un telpu skaita tā, lai katrā stāvā būtu viena telpu grupa ar nosaukumu "telpu grupa" un viena iekštelpa ar nosaukumu "iekštelpa";

87.5. norāda telpu veidus "nedzīvojamā iekštelpa" un "nedzīvojamā ārtelpa";

87.6. visām telpu grupām lietošanas veidu norāda atbilstoši ēkas galvenajam lietošanas veidam;

87.7. no šo noteikumu 114.punktā minētajiem grafiskajiem plāniem sagatavo tikai ēkas apbūves plānu.

88. Ēkām vai telpu grupām, kurās atrodas ārvalstu pārstāvniecības, piemēro valsts noslēpuma statusam atbilstošas ēkas kadastrālās uzmērīšanas nosacījumus, ciktāl tas nav pretrunā ar 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

4. Inženierbūves kadastrālā uzmērīšana

4.1. Inženierbūves apsekošana apvidū

89. Inženierbūves apsekošanā apvidū:

89.1. nosaka:

89.1.1. inženierbūves vai inženierbūves daļas kontūru;

89.1.2. šajos noteikumos noteiktos izmērus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas apjoma rādītāju iegūšanai;

89.1.3. raksturojošos rādītājus, kas nepieciešami inženierbūves vai inženierbūves daļas tipa noteikšanai atbilstoši būvju klasifikācijai;

89.2. iegūst inženierbūves attēlus ar fotoaparatūru vai citu aparatūru:

89.2.1. nodrošinot punktveida inženierbūves kopskatu;

89.2.2. vietās, kur lineārai inženierbūvei noteikti būves punkti.

90. Ja kadastrāli uzmērāmās inženierbūves kontūras robežās atrodas cita inženierbūve, par kuru nav iesniegts ierosinātāja iesniegums par tās kadastrālo uzmērīšanu, kadastrālo uzmērīšanu šai inženierbūvei neveic.

91. Ja lineāra inženierbūve, izņemot tiltu, viaduktu un ceļa pārvadu, izvietota vairākās administratīvajās teritorijās, to pa administratīvās teritorijas robežu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

92. Autoceļus, dzelzceļus, ielas, tramvaju ceļus, ja to turpinājums ir tilts, viadukts vai ceļa pārvads, pa tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo krasta balstu ārējo malu sadala atsevišķi uzmērāmās inženierbūvēs un kadastrālo uzmērīšanu katrai inženierbūvei veic atsevišķi.

93. Saskaņā ar ierosinātāja rakstisku iesniegumu lineāru inženierbūvi pieļaujams sadalīt atsevišķās inženierbūvēs atbilstoši:

93.1. zemes vienību robežām;

93.2. inženierbūves daļu robežām.

94. Ja lineāras inženierbūves savstarpēji krustojas vienā vai vairākos līmeņos, katru inženierbūvi uzmēra kā vienlaidus būvi.

95. Kanālu pretējos krastos esošos krasta nostiprinājumus nosaka par atsevišķām inženierbūvēm.

96. Inženierbūves pazemes vai zemūdens daļas neuzmēra, ja tas nav iespējams bez konstrukciju atsegšanas. Šādu inženierbūves daļu pazemes vai zemūdens apjoma rādītājus un ārējās kontūras atrašanās vietu nosaka pēc projekta dokumentācijas.

97. Virszemes inženierbūvei uzmēra tās ārējās kontūras vertikālās projekcijas atrašanās vietu horizontālā plaknē, kā arī nosaka inženierbūves sastāvu un inženierbūvi sadalošo inženierbūvju un ēku atrašanās vietu. Ēkas un inženierbūves atdalošā robeža ir ēkas ārsienas ārējā mala.

98. Par torņu un mastu ārējās kontūras robežu uzskatāma torņu un mastu atsaišu atrašanās vietu ārējās savienojošās līnijas.

99. Par autoceļa, ielas vai ceļa ārējo kontūru uzskatāma autoceļa, ielas vai ceļa brauktuves ārējā kontūra kopā ar apmalēm.

100. Sliežu ceļiem, cauruļvadiem, elektroenerģijas pārvades līnijām un sakaru līnijām ārējo kontūru nenosaka, bet uzmēra attiecīgās inženierbūves viduspunktu atrašanās vietu.

101. Tiltam, viaduktam vai ceļa pārvadam ārējo kontūru nosaka, uzmērot laidumu ārējās malas vertikālās projekcijas horizontālā plaknē, ko no autoceļa, dzelzceļa vai ielas atdala tilta, viadukta vai ceļa pārvada galējo balstu ārējās malas.

102. Inženierbūvē esošās iekštelpas uzmēra atbilstoši šajos noteikumos minētajai kārtībai par ēku kadastrālo uzmērīšanu. Ja iesniegtajos dokumentos nav norādīts šādas telpu grupas lietošanas veids, inženierbūvē esošajām iekštelpām norāda telpu grupu lietošanas veidu "1274 – Cita, iepriekš neklasificēta, telpu grupa".

103. Inženierbūves apjoma rādītājus nosaka vai aprēķina atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam.

4.2. Inženierbūvi raksturojošo rādītāju iegūšana no iesniegtajiem dokumentiem

104. No šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem vai, ja tādu nav, no būves tiesisku iegūšanu apliecinošiem dokumentiem par inženierbūvi vai tās daļu iegūst šādas ziņas:

104.1. nosaukums;

104.2. ekspluatācijā pieņemšanas gads;

104.3. galvenais lietošanas veids;

104.4. tips un materiāls (atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam);

104.5. pazemes vai zemūdens daļas vai pazemes vai zemūdens inženierbūves apjoma rādītāji.

105. Inženierbūves galveno lietošanas veidu un tipu nosaka atbilstoši būvju klasifikācijai.

106. Ja inženierbūves daļām ir atšķirīgi attiecīgo inženierbūves tipu raksturojošie apjoma rādītāji vai materiāli, katrai šādai inženierbūves daļai:

106.1. piešķir numuru intervālā no "0001" līdz "9999";

106.2. piemēro inženierbūves tipu no vienas tipu grupas.

4.3. Inženierbūves nolietojuma noteikšana

107. Inženierbūvei, tai skaitā uz inženierbūves datu deklarācijas pamata reģistrējamai inženierbūvei, nolietojuma procentu nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 6.pielikumā norādīto inženierbūvju tipu normatīvo kalpošanas ilgumu un inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu. Iegūto rezultātu noapaļo līdz vienam procentam.

108. Inženierbūves faktisko kalpošanas ilgumu gados aprēķina šo noteikumu 68.punktā paredzētajā kārtībā.

109. Ja nav zināms, kad inženierbūve pieņemta ekspluatācijā, vai ir veikta inženierbūves rekonstrukcija vai renovācija, par ekspluatācijā pieņemšanas gadu uzskata:

109.1. būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu vai ierosinātās kadastrālās uzmērīšanas gadu, ja tas ir mazāks par būvatļaujas derīguma termiņa izbeigšanās gadu;

109.2. inženierbūves datu deklarācijā norādīto ekspluatācijas uzsākšanas gadu;

109.3. citā valsts vai pašvaldības institūcijas izdotā vai inženierbūves turētāja izsniegtā dokumentā, kas apliecina inženierbūves uzbūvēšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas gadu, norādīto gadskaitli vai šī dokumenta izdošanas gadu.

110. Inženierbūvēm nolietojuma procentu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I = F / N × 100 %, kur

I – inženierbūves nolietojuma procents;

F – inženierbūves faktiskais kalpošanas ilgums;

N – inženierbūves tipa normatīvais kalpošanas ilgums.

111. Ja inženierbūves nolietojuma procents aprēķināts lielāks par 80 %, pieņem, ka inženierbūves nolietojuma procents ir 80 %.

112. Inženierbūvei, kurai piemēroti vairāki inženierbūvju tipi, faktisko kalpošanas ilgumu aprēķina pēc tās inženierbūves daļas datiem, kurai ir lielākais apjoms.

5. Grafisko plānu sagatavošana

113. Būves grafiskos plānus sagatavo digitālā veidā vektordatu formā, izmantojot:

113.1. būves kadastrālajā uzmērīšanā iegūto informāciju;

113.2. ierosinātāja iesniegtos dokumentus, ja grafisko plānu sagatavošanai nepieciešamo informāciju nav bijis iespējams iegūt būves kadastrālajā uzmērīšanā;

113.3. Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos būves teksta datus un telpiskos datus;

113.4. Valsts zemes dienesta arhīvā esošo informāciju.

114. Izmantojot šo noteikumu 8.pielikumā noteikto apzīmējumu specifikāciju, sagatavo šādus grafiskos plānus:

114.1. apbūves plānu (9.pielikums);

114.2. stāva plānu (10.pielikums);

114.3. telpu grupas plānu (11.pielikums);

114.4. inženierbūves plānu (12.pielikums).

115. Grafiskos plānus, norādot izdrukās noteikto mērogu, sagatavo tā, lai izdrukās nodrošinātu pietiekamu grafiskās informācijas izšķiršanas spēju. Izšķiršanas spējas nodrošināšanai atsevišķas plāna daļas var norādīt palielinātā mērogā iznesumu veidā.

116. Apbūves plānu sagatavo atbilstoši ēkas ārējā apsekošanā iegūtajai informācijai par ēku savstarpējo izvietojumu zemes vienībā, ja būves kadastrālo uzmērīšanu, apsekojot apvidū, veic:

116.1. Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētai ēkai;

116.2. ēkai, kas ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un kurai konstruktīvo izmaiņu dēļ mainījies apbūves laukums;

116.3. ēkai, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta ēku masveida apsekošanā.

117. Stāva plānu sagatavo ēkas vai telpu grupas grīdas līmenī, projicējot tajā šo noteikumu 8.pielikumā paredzētos elementu attēlus un apzīmējumus atbilstoši ēkas iekšējā apsekošanā iegūtajai informācijai.

118. Stāva plānu nesagatavo:

118.1. šo noteikumu 18.punktā norādītajām ēkām;

118.2. valsts noslēpuma statusam atbilstošām ēkām.

119. Telpu grupas plānu visos gadījumos sagatavo no digitālā veidā vektordatu formā sagatavota ēkas stāva plāna tā, lai telpu grupas plānā norādītā informācija neatšķirtos no ēkas stāva plānā esošās informācijas par telpu grupu.

120. Inženierbūves plānu sagatavo tā, lai tajā būtu attēlota informācija par inženierbūves katras daļas kontūru vai viduslīniju. Inženierbūvē esošās iekštelpas attēlo atbilstoši šo noteikumu 11.pielikumam.

121. Ja atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka kadastra informācijas izsniegšanas kārtību, ierosinātājs pieprasa izsniegt tādu aktuālu grafisko plānu, kurš iepriekš ir bijis sagatavots manuāli papīra formā, grafisko plānu pirms izsniegšanas sagatavo digitālā veidā vektordatu formā atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju un iepriekš manuāli sagatavotos grafiskos plānus.

122. Ja grafiskie plāni tiek sagatavoti bez apsekošanas apvidū, uz katras grafiskā plāna lapas norāda – "Izgatavots no Valsts zemes dienesta arhīva materiāliem bez apsekošanas apvidū".

6. Būves kadastrālās uzmērīšanas datu aktualizācija

123. Būves kadastrālās uzmērīšanas datus aktualizē, veicot būves kadastrālo uzmērīšanu vai šajos noteikumos noteiktās atsevišķās būves kadastrālās uzmērīšanas darbības, apsekojot vai neapsekojot būvi apvidū.

124. Ierosinot būves datu daļēju (būves mainītās daļas vai atsevišķu datu) aktualizāciju, ierosinātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbild par to, lai būvi raksturojošā informācija, kura netiek aktualizēta, atbilstu faktiskajai situācijai apvidū.

125. Būves kadastrālo uzmērīšanu, apsekojot būvi vai telpu grupu apvidū, veic, ja rekonstrukcijas, renovācijas, vienkāršotās renovācijas vai citu būvdarbu dēļ mainījies vismaz viens no šādiem būvi vai telpu grupu raksturojošajiem rādītājiem:

125.1. telpu logu vai durvju aiļu izvietojums;

125.2. telpu norobežojošo konstrukciju savstarpējais izvietojums;

125.3. telpu vai telpu grupu savstarpējais sadalījums vai skaits;

125.4. telpu vai telpu grupu platība vai augstums;

125.5. būves apbūves laukums, kopējā platība vai būvtilpums.

126. Šo noteikumu 125.punktā norādītajos gadījumos būves vai telpu grupas apsekošanu apvidū un uzmērījumus veic tikai tajā būves vai telpu grupas daļā, kurā notikušas faktiskās izmaiņas.

127. Apsekojot būvi vai telpu grupu apvidū (ja iepriekš ar fotoaparatūru vai citu aparatūru nav iegūti būves attēli, kurā atrodas apsekojamā telpu grupa), iegūst šo noteikumu 24.2. vai 89.2.apakšpunktā minētos attēlus.

128. Aktualizējot apjoma rādītājus būves daļai, kurā veiktas faktiskās izmaiņas, vienlaikus aktualizē:

128.1. citus būves datus, kurus ietekmē mainītie būves daļas apjoma rādītāji;

128.2. konstruktīvo elementu materiālu un konstrukciju veidu, kā arī būves nolietojuma procentu, izņemot gadījumus, kad datu aktualizācijai ierosināta telpu grupas kā atsevišķa nekustamā īpašuma objekta kadastrālā uzmērīšana;

128.3. ēkas stāvu plānus.

129. Būves apsekošanā apvidū konstatējot, ka ēkai, kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas iekštelpas, tās nav saglabājušās, aktualizē informāciju par telpām atbilstoši faktiskajai situācijai apvidū, norādot attiecīgos ārtelpu veidus.

130. Ēkas nolietojuma aktualizāciju veic šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā reizē ar šo noteikumu 125.punktā norādīto datu aktualizāciju vai kā atsevišķu būves kadastrālās uzmērīšanas darbību.

131. Ēkas nolietojuma aktualizāciju veicot kā atsevišķu būves kadastrālās uzmērīšanas darbību, papildus ēkas nolietojuma procentam aktualizē arī informāciju par konstruktīvo elementu materiālu un konstrukciju veidu.

132. Bez apsekošanas apvidū aktualizē šādus būves kadastrālās uzmērīšanas datus:

132.1. pamatojoties uz šo noteikumu 2.4.apakšnodaļā minētajiem ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem:

132.1.1. būves galveno lietošanas veidu, telpu grupas lietošanas veidu vai būves tipu;

132.1.2. būves vai telpu grupas labiekārtojumu;

132.1.3. būves vai telpu grupas ekspluatācijā pieņemšanas gadu;

132.2. inženierbūves nolietojumu (šajā gadījumā par inženierbūves apsekošanas gadskaitli pieņem aktualizācijas gadu).

133. Ja tiek aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas mākslinieku darbnīcas telpu grupas dati, bet ierosinātāja iesniegtajos dokumentos nav norādīts mākslinieku darbnīcas telpu grupas lietošanas veids, to klasificē kā dzīvojamo telpu grupu.

134. Kadastra informācijas sistēmā ēkai vai telpu grupai reģistrētos labiekārtojumus var dzēst, vienīgi pamatojoties uz šo noteikumu 85.1. un 85.2.apakšpunktā norādītajiem dokumentiem, bet, ierosinot papildu (jaunu) labiekārtojumu reģistrāciju, minēto dokumentu vietā var iesniegt šo noteikumu 7.pielikumā paredzēto labiekārtojumu anketu.

135. Ja, aktualizējot būves datus, mainās ēkas tips vai telpu grupas lietošanas veids, bet aktualizācijai iesniegtajos dokumentos ēkas, telpu grupas vai telpas nosaukums nav mainīts, tas ir aktualizējams šo noteikumu 84.punktā minētajā kārtībā.

136. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība informē pašvaldības būvvaldi par būves vai telpu grupas izmantošanu pretēji Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam telpu grupas lietošanas veidam, ja būve vai telpu grupa ir nodota ekspluatācijā un tajā tiek veikta būves vai tās daļas kadastrālā uzmērīšana.

137. Datu aktualizāciju kā atsevišķu kadastrālās uzmērīšanas darbību bez apsekošanas apvidū var ierosināt arī tādai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai būvei vai telpu grupai, kurai kadastrālā uzmērīšana veikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un iegūtie teksta dati vai grafiskie plāni atbilst kadastra dokumenta prasībām, bet neatbilst šajos noteikumos norādītajiem datu iegūšanas, aprēķināšanas un attēlošanas nosacījumiem, ja būvē vai telpu grupā nav notikušas konstruktīvas pārmaiņas.

7. Ēku masveida apsekošanā iegūto datu aktualizācija

138. Ēkas datus, kuri Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti tikai tādā apjomā, kāds iegūts ēku masveida apsekošanā, aktualizē, veicot visas ēkas kadastrālo uzmērīšanu.

139. Ja šo noteikumu 138.punktā minētajām ēkām Valsts zemes dienesta arhīva glabātavā ir tehniskās inventarizācijas dokumenti, kas nav kadastra dokumenti, ierosinātājs var aktualizēt ēkas datus bez apsekošanas apvidū, ievērojot šādus nosacījumus:

139.1. tehniskās inventarizācijas dokumentos ir informācija par ēkas un tajā ietilpstošo telpu grupu raksturojošiem rādītājiem, kas nepieciešami ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam un grafisko plānu sagatavošanai digitālā veidā vektordatu formā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

139.2. ierosinātājs apliecina, ka ēkā kopš pēdējās pilnās tehniskās inventarizācijas nav veiktas konstruktīvas izmaiņas, kuru dēļ būtu mainījušies ēku raksturojošie rādītāji.

140. Veicot šo noteikumu 139.punktā paredzēto ēkas datu aktualizāciju:

140.1. norāda to Kadastra informācijas sistēmā jau reģistrēto vai tehniskās inventarizācijas dokumentos, kas nav kadastra dokumenti, fiksēto ēkas nolietojuma procentu, kuram ir lielāka vērtība;

140.2. ja tehniskās inventarizācijas dokumentos, kas nav kadastra dokumenti, nav informācijas par telpu grupu lietošanas veidiem, visu telpu grupu lietošanas veidus norāda atbilstoši būves galvenajam lietošanas veidam.

8. Noslēguma jautājumi

141. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" visām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām telpu grupām, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai privatizētas kā mākslinieku darbnīcas un nav tiesiski pārbūvētas par citu dzīvojamo vai nedzīvojamo telpu grupu vai kurām nav tiesiski mainīts lietošanas veids, vai kurām projekta dokumentācijā norādītais telpu grupas lietošanas veids ir "mākslinieku darbnīca", telpu grupas lietošanas veidu maina uz dzīvojamās mājas dzīvojamo telpu grupu.

142. Līdz 2012.gada 31.martam Valsts zemes dienests atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumam veic izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas labiekārtojumu klasifikatorā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

Piezīme. * Nosakot konstatējamo nolietojuma pazīmju apjomu, papildus vizuālajam novērtējumam var veikt mērījumus un aprēķinus, bojājumu daudzumu aprēķinot, izmantojot šādu formulu:

BD – bojājumu daudzums ēkas konstruktīvajam elementam (%);

BL – konstruktīvā elementa attiecīgās nolietojuma pazīmes kopējais laukums (m²) vai garums (m);

KL – kopējais ēkas konstruktīvā elementa virsmas laukums (m²).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

1. Rindu "Materiāls (kods)" aizpilda atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 ''Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi'' (turpmāk – noteikumi) 1.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. norāda fiksētajam attiecīgā konstruktīvā elementa konstrukcijas veidam atbilstošu materiāla kodu (četras decimālzīmes);;

1.2. ja konstruktīvais elements sastāv no vairākiem materiāliem, norāda tos divus materiālus, kas atbilst attiecīgajam konstruktīvajam elementam norādītajiem konstrukciju veidiem.

2. Rindu "Konstrukcijas veids (kods)" aizpilda atbilstoši noteikumu 3.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1. konstruktīvajam elementam (viena decimālzīme) atbilstošo konstrukcijas veida kodu (četras decimālzīmes) norāda tikai no attiecīgajam konstruktīvajam elementam pieejamajiem konstrukciju veidiem;

2.2. ja konstruktīvais elements sastāv no vairākiem konstrukciju veidiem, norāda tos divus konstrukciju veidus, kas, vizuāli vērtējot, aizņem procentuāli lielāko konstruktīvā elementa daļu;

2.3. ja vairāk nekā divi atšķirīgie konstrukciju veidi konstruktīvā elementa apjomā aizņem vienādu konstruktīvā elementa daļu, prioritāte ir konstrukcijas veidam ar lielāko normatīvo kalpošanas ilgumu.

3. Rindu "Normatīvais kalpošanas ilgums" aizpilda atbilstoši noteikumu 3.pielikumam un noteikumu 70.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

4. Rindu "Nolietojuma pazīme (kods)" aizpilda atbilstoši noteikumu 2.pielikumam, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1. norāda konstruktīvā elementa ne vairāk kā trīs procentuāli lielāko konstruktīvā elementa daļu raksturojošo nolietojuma pazīmju kodus (trīs decimālzīmes);

4.2. nolietojuma pazīmes konstruktīvajam elementam nosaka vizuāli (būvniecības jomā sertificēts speciālists – arī atsedzot konstrukcijas, ja tas nepieciešams);

4.3. ar grunti segtiem pamatiem, ja zem ēkas vai tās daļas nav pagraba, nolietojuma pazīmes nosaka pēc pamatu sijas, virspamata (režģoga) vai ārsienām augstumā līdz 0,5 m virs grunts līmeņa vizuāli konstatējamām nolietojuma pazīmēm.

5. Rindā "Nolietojuma intervāls" ar (X) atzīmē fiksētajām nolietojuma pazīmēm atbilstošo attiecīgā konstruktīvā elementa nolietojuma procenta intervālu (ja nolietojuma intervāls ir 0 %–30 %, (X) norāda zem cipara "1", ja nolietojuma intervāls ir 30 %–60 %, (X) norāda zem cipara "2", ja nolietojuma intervāls ir 60 %–100 %, (X) norāda zem cipara "3"). Ja konstruktīvā elementa nolietojuma pazīmes ir no dažādiem nolietojuma procentu intervāliem, ar (X) atzīmē lielākā nolietojuma procenta intervālu..

6. Rindā "Ekspluatācijā pieņemšanas gads" norāda konstruktīvā elementa ekspluatācijā pieņemšanas gadu saskaņā ar noteikumu 69.punktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 10.janvāra
noteikumiem Nr.48

Būves/telpu grupas kadastra apzīmējums

Adrese, ja būve/telpu grupa nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā