Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 19.janvārī

AM: Par grozījumiem valsts noslēpuma, NATO, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumos

19.janvārī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi””.

Projekta mērķis ir nodrošināt pilnīgu valsts noslēpuma objektu saglabāšanu un nepieļaut to nelikumīgu izplatīšanu un izmantošanu.

Noteikumu projektā paredzēts, ka katras konkrētas valsts institūcijas vadītājs izstrādā prasības valsts noslēpuma objekta aizsardzībai, iekšējo normatīvo aktu saskaņojot ar attiecīgo kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālās drošības iestādi.

Projekts nosaka, ka valsts drošības iestāde vai Nacionālās drošības iestāde var pieļaut atkāpes no noteikumos minētajām prasībām, ja atzīst, ka kopumā veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību.

AM: Par Valsts rīcības plānu militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai

19.janvārī Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par Valsts rīcības plānu militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai”.

Rīkojuma projekta mērķis ir noteikt vienotu kārtību militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku novēršanai, kā arī iesaistīto valsts institūciju atbildības sadalījumu.

Rīkojuma projektā norādītas iestādes, kas atbildīgas par militārās aviācijas nelaimes gadījuma identificēšanu, institūciju apziņošanu, nelaimes gadījumā cietušā militārā gaisa kuģa atrašanās vietas identificēšanu, glābšanas darbu veikšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem.

Rīkojuma projekts paredz arī atbildības sadalījumu militārās aviācijas nelaimes gadījuma informācijas centra un informatīvās tālruņa līnijas izveidošanā, atbalsta sniegšanā cietušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī militārās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par atklātāku valsts un pašvaldību iestāžu nekustamo īpašumu nomāšanas procesu

19.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ar mērķi paredzēt kārtību, kādā publiskas personas, to iestādes un kapitālsabiedrības nomā nekustamos īpašumus un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Šobrīd neviens ārējais normatīvais akts nenosaka kārtību, kādā publiskas personas un kapitālsabiedrības nomā nekustamo īpašumu savu funkciju nodrošināšanai, kā arī publicē informāciju par nomātajiem nekustamajiem īpašumiem. Līdz ar to netiek nodrošināts atklāts nekustamā īpašuma nomāšanas process un sabiedrība netiek informēta par nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Tādā veidā tiek samazināts arī potenciāli izmantojamo nekustamo īpašumu piedāvājums publiskajam sektoram un attiecīgi tiek veicināts nomas maksas sadārdzinājums.

Tādējādi līdz ar grozījumiem likumu paredzēts papildināt ar punktu, ar kuru noteiks pienākumu pašvaldībām, to iestādēm, citām atvasinātām publiskām personām, valsts iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām nekustamos īpašumus nomāt, ievērojot šā likuma noteikumus un nodrošināt informācijas publisku pieejamību. Vienlaikus ar grozījumu paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā tiek nomāti nekustamie īpašumi un publicēta informācija par tiem.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par darba aizsardzībā kompetento institūciju izvērtēšanas procesa vienkāršošanu

Labklājības ministrija (LM) plāno vienkāršot kompetento institūciju izvērtēšanas procesu un precizēt prasības kompetento speciālistu sertifikācijas procesam, tādējādi pilnveidojot darba aizsardzības pakalpojumu sistēmu.

To paredz LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību”. Izmaiņas 19.janvārī izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projektā precizēts, ka turpmāk kompetentie speciālisti un kompetentās institūcijas pakalpojumus darba aizsardzības jomā uzņēmumam varēs sniegt saskaņā ar savstarpēji noslēgtu uzņēmuma līgumu. Tas ir nepieciešams, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kāda veida līgums ir slēdzams šādos gadījumos.

Vienlaikus paredzēts precizēt kompetento speciālistu kompetences novērtēšanas kārtību. Proti, no 100 uz 80 stundām samazināt apjomu, kādā piecu gadu laikā pirms sertifikācijas jāapgūst zināšanas, jo, ņemot vērā piedāvājumu, ne vienmēr speciālistiem ir iespējams apmeklēt seminārus šādā apmērā, īpaši reģionos. Tas nozīmē, lai kārtotu sertifikācijas eksāmenu, turpmāk ik gadu kompetentajam speciālistam būs jāapmeklē semināri vidēji 16 stundu apmērā jeb divi pilnu dienu (8 stundu) semināri vai četri īsāki semināri (4 stundas).

Tāpat paredzēts, ka pirms sertifikācijas eksāmena kārtošanas pretendentam sertifikācijas institūcijā vairs nebūs jāiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas polises kopija.

Šādas izmaiņas saistītas ar to, ka šāda prasība nav tieši attiecināma uz sertifikācijas procesu un speciālista kompetenci, turklāt pašreiz spēkā esošajos noteikumos jau ir noteikta prasība apdrošināt kompetenta speciālista civiltiesisko atbildību pirms praktiskās darbības sākšanas.

Plānots, ka personāla sertificēšanas institūcijām sertifikācijas eksāmenos būs jāizmanto testa jautājumi, kas atbilst standarta “Darba aizsardzības vecākais speciālists” prasībām. Sertificēšanas komisijas sastāvā nebūs jāiekļauj Labklājības ministrijas pārstāvis.

Vienlaikus paredzēts noteikt vienotu iesnieguma formu, tādējādi atvieglojot dokumentu sagatavošanu kompetento institūciju pretendentiem.

Tāpat plānots, ka dokumentu izvērtēšanas process būs īsāks un kompetentas institūcijas statusu būs iespējams iegūt ātrāk, jo dokumentus neizskatīs komisijā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nebūs jāpublicē paziņojums.

Dokumentus izvērtēs Labklājības ministrijas amatpersona, un lēmumu par kompetentas institūcijas statusa piešķiršanu publicēs Labklājības ministrijas interneta mājaslapā.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par turpmāko atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanai lauksaimniecības produkcijas ražošanai”, ko 19.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Informatīvais ziņojums paredz sagatavot Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas ražo lauksaimniecības produktus, un arī iegādātās zemes platības turpmāk tiks izmantotas šim mērķim. Paredzēts, ka lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ilgtermiņa aizdevumu ar pazeminātu, fiksētu procentu gada likmi. Valsts atbalsta programmas resursi kredītlīnijas veidā paredzēti 30 miljonu latu apmērā.

Paredzams, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” izvērtēs projektu pieteikumus, izsniegs aizdevumus un tos administrēs, kā arī uzņemsies kredītrisku, izņemot to daļu, ko garantēs valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”. Aizdevumi tiks izsniegti ar gada likmi robežās no 3 līdz 4 procentiem un ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas netiek apstrādāta vai uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai. Tāpat lauksaimnieku rīcībā joprojām lielu īpatsvaru aizņem nomāto zemju platības un Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam atbalsta pasākumos ir noteikti saistību periodi. Daudziem lauksaimniekiem var rasties un arī rodas problēmas ar saistību izpildi un ir jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.

Ņemot vērā situāciju, ka šobrīd vairums Latvijas lauksaimnieku rīcībā nav pieejami brīvi finanšu resursi lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, paredzams, ka atbalsta programmas ieviešana veicinās zemes iegādi tieši Latvijas lauksaimnieku vidū.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa