Latvijas Pašvaldību savienības valdes kārtējā sēde 4.maija rīta pusē bija gana saspringta. Vispirms jau tāpēc, ka vajadzēja izšķirties par tūlīt rīkojamo pašvaldību kārtējo kongresu. Jo tas izriet no Ministru prezidenta nesen izteiktās pamatnostādnes: projektējamo administratīvi teritoriālo reformu nevilcināt līdz, kā viņš izteicies, bezgalībai, bet tikai līdz drīzajām pašvaldību vēlēšanām, tātad jau līdz 2001.gadam. Te ir ko domāt un padomāt, jo daudzām pašvaldībām problēmu loks ir pat neaptverami plašs.
Mūsu rīcībā ir vismaz pāris būtisku dokumentu — protams, līdz šim tikai projektu līmenī. Tālab, kā izteicās LPS valdes priekšsēdis Andris Jaunsleinis, tagad gan saņemti vairāki priekšlikumi, tomēr kongress ir jārīko, jo valdības teksti paredz maksimāli enerģisku rīcību. Jo mēs varam iet tālu un tomēr ne pārāk tālu, lai neredzētu savus vistuvākos uzdevumus.
Latvijas Pašvaldību savienība šajās dienās ir nonākusi pie kopmērķa: nākamo — devīto — kongresu rīkot pavisam drīz — jau 28.maijā, turklāt Viesītē, lai tas sasauktos ar Latvijas sēļu pirmo kongresu, kas būs tikai pirms nedēļas, maija trešajā nedēļā.
Problēmu kopums te, Viesītē, ir vairāk nekā pietiekams, jo vienlaikus saplūst daudzi jo daudzi risinājumi, kas pašvaldību kārtējam kongresam ir neordināri:
— tam jātiek skaidrībā par valdības iecerētajiem reģionalizācijas principiem;
— par 2000.gada valsts budžeta veidošanu;
— par patlabanējās valdības deklarācijas izpildi, jo Latvijas pašvaldības patlaban saskaras ar daudzām finansiālām problēmām.