Te ir ko domāt tāpēc, ka pavisam nesen — aizvadītās nedēļas vidū — savā pirmajā sēdē sanāca nesen izveidotā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padome, lai domātu par to, kas paveicams, kā strādāt, jo priekšā ir būtiski uzdevumi:

— sakārtotas Latvijas pašvaldības, kas necieš no pārmērīgas centralizācijas un tomēr ir pietiekami autonomas, lai savā laikā un reizē varētu pateikt savu "es";

— jābūt iespējai pateikt "jā" vai "nē", jo mūsu valsts nevar automātiski atsaukties uz prasību iekļauties Eiropas Savienībā tikai tāpēc, ka tas šobrīd kādam ir aktuāli;

— diemžēl daudzu pašvaldību rīcībā joprojām nav vairāku mēnešu gaitā sagatavotā ZA Ekonomikas institūta ekspertu un universitātes speciālistu sagatavotā projekta, kas paredz saglabāt līdzšinējo 26 rajonu projektu. Tostarp pastāv arī citi varianti, kaut vai deviņi plus viens vai četri plus viens.

Jā, patlaban ir būtiski risināt problēmas, kuras saistās ar apriņķu un novadu izveidi, jo, aptaujājot prominentas personas daudzos Latvijas apvidos, vislielākā neziņa ir vērojama tieši ATR sakarā. Vai tiešām tas nekavējoties ir vajadzīgs, un ko mēs ar to iegūsim? Vai tā nav tikai mūsu ES ekspertu un cienījamo ierēdņu iegriba? Cita starpā, kuram varam pateikties par vairāku līdz šim būtisku dzelzceļa maģistrāļu (kaut vai Ieriķi–Gulbene, Suntaži–Ērgļi, tostarp Saulkrasti–Limbaži un vēl citu likvidēšanu)? Satiksmes ministrs klusē, Dzelzceļa pārvaldes direkcija atsaucas uz ekonomisko neizdevīgumu, un tas it kā ir pietiekami ietekmīgs arguments. Ja ejam uz priekšu, tur nav ko iebilst. Paliek vienīgi tas, ko domājam (vai nedomājam) par daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Galvenokārt par tiem, kuriem ir tikai lats vai pusotra kabatā.

Par to tika runāts arī šajās dienās Krāslavā, Latvijas pašvaldību izpilddirektoru pirms kongresa sarīkotajā konferencē. Vitālijs Aizbalts, LPIA priekšsēdētājs, bilda, ka viņam neesot īpaši ko teikt, jo viss jau būšot redzams.

Jā, mēs bijām daudzās vietās. Inga Goldberga, Latgales attīstības padomes koordinatore, runāja par Krāslavas rajona līdzdalību Latgales plašā reģiona attīstībā un pārrobežu sadarbībā, Igvars Andžāns pievērsās pilotprojektam, kas attiecas uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ieviešanu Krāslavas pilsētas domes praktiskajā darbībā. Viņš, būdams gana atzīts eksperts, runāja arī par Krāslavas pilsētas siltumapgādes modernizācijas projektu. Tas ir tik šokējošs, ka var apgāzt daudzus priekšstatus par līdzšinējiem it kā nereālajiem risinājumiem. Jā, Krāslavai ir izdevies atrast kontaktus ar daudzām pilsētām Eiropā, sākot ar Dāniju un beidzot ar Zviedriju, kurām Latvija arī tās austrumos vairs nešķiet "tabula rasa", un šajā ziņā krāslaviešu nopelns ir pirmšķirīgs. Jo bez viņu ierosmes viss paliktu stāvam savās līdzšinējās, pārlieku neizteiksmīgajās vietās.

Jā, Ivans Maslovs, kas lieliski runā latviski un ir izcils Latvijas pedagoģijas patriots, savā mītnes vietā "Mūsmājas" tūlīt pēc iepazīšanās bilda:

— Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas" pastāv kopš 1997.gada maija. Centrs izveidots, pateicoties daudzu Latvijas un ārzemju fondu, organizāciju, firmu ziedojumiem, kuri ar Latvijas Bērnu fonda starpniecību ieguldīti bērnu centra izveidošanā Krāslavā. Pašreiz centrs atrodas Krāslavas rajona pašvaldības pakļautībā un finansējumā. Centrā dzīvo 62 bērni no Krāslavas pilsētas un rajona ģimenēm, kuri ievietoti centrā nelabvēlīgo sociālo apstākļu dēļ. Mājās bērni ir cietuši fizisko un psihisko vardarbību — 97 procenti no ievietoto bērnu skaita, seksuālo vardarbību — 13 procenti, daudziem bērniem vecāki atrodas ieslodzījumā — 19 procenti. Tagad centrā tiek ievietoti arī bērni, kuriem nepieciešama palīdzība uz laiku, kamēr vecāki atrodas slimnīcā.

Centra darbības mērķis — sniegt bērniem sociālo aizsardzību, veikt bērnu sociālo, psihisko un medicīnisko rehabilitāciju, radīt priekšnoteikumus bērnu nodrošināšanai ar ģimenisko vidi. No 1997.gada līdz 1999.gadam bērnu centrā palīdzība tika sniegta 118 bērniem, no kuriem 62 bērni pašlaik dzīvo centrā, 15 bērni atrodas savā dzimtajā ģimenē, 25 bērniem nokārtotas aizbildnības, daži bērni atkārtoti tiek ievietoti bērnu centrā.

Pateicoties sadarbībai ar pagasttiesām, bāriņtiesām, kā arī Krāslavas pilsētas un rajona iedzīvotāju izpalīdzībai, nevienaldzīgai attieksmei pret bērnu likteņiem, centrā pastāvīgi notiek bērnu kustība. Daudzi no viņiem patvērumu un mīlestību atrod ģimenē, kur dabiskā ceļā ir radīti apstākļi bērnu audzināšanai un attīstībai.

Ļoti zīmīgi, ka sabiedrībā arvien progresīvāk sāk risināt sociāli neaizsargātu bērnu problēmas. Rodas ne vien bērnu nami, kur bērni netiek sagatavoti patstāvīgai dzīvei, bet arī dažādas alternatīvas bērnu aprūpes formas — dienas aprūpes centri, rehabilitācijas centri, audžuģimenes, aizbildnības.

Bērniem mūsu centrā tiek sniegta sociālā, psihiskā un medicīniskā rehabilitācija. Ar šo nolūku bērnu centrā strādā sociālais darbinieks psihologs, logopēds un pediatrs. Pēc nepieciešamības bērniem tiek sniegti arī citi pakalpojumi rajona poliklīnikā un citās valsts un pašvaldību iestādēs. Dažiem bērniem tiek sniegta psihoterapeita palīdzība. Pašreiz viens mūsējais saņem medicīnisko rehabilitāciju specializētā bērnu centrā "Krimulda".

Centrā tiek radīti apstākļi bērnu fiziskai un garīgai attīstībai. Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu kristīgai audzināšanai. Bērni, kuri netika kristīti mājās, ievērojot vecāku vai radu vēlēšanos, centrā tiek nokristīti. Ir izveidota garīgas atslodzes telpa. Kur bērni var noskaitīt lūgšanas, ievērot luterāņu, katoļu un pareizticīgo tradīcijas.

Bērnu vispusīgai attīstībai centrā notiek mūzikas un sporta nodarbības, tiek rīkoti dažādi svētki, pasākumi. 38 bērni piedalās dažādos pulciņos. Bērnu centrā ir izveidota bibliotēka un mācību klase.

Musdienās svarīga loma ir materiālai nodrošināšanai. Šajā ziņā ar Latvijas Bērnu fonda palīdzību gandrīz katram bērnam ir atrasts ārzemju sponsors, kurš finansiāli atbalsta konkrētu bērnu. Pēc pilngadības sasniegšanas viņiem būs reāla materiālā palīdzība patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Lai veidotu patstāvīgu, harmoniski attīstītu bērna personību, kura būtu labi sagatavota pastāvīgai dzīvei sabiedrībā un spētu izveidot savu ģimenes dzīvi, centrā veido apstākļus, kuri būtu maksimāli tuvināti ģimenes apstākļiem, lai bērni būtu nodrošināti materiāli, lai viņiem būtu pozitīvs emocionāls kontakts ar apkārtējo pasauli. Mūsu sabiedrības kopējais uzdevums — nodrošināt labu bērnību un gaišu nākotni gan mūsu pašu bērniem, gan tiem, kuriem liktenis nav lēmis tikt mīlētiem.

Diemžēl mūsu centram trūkst līdzekļu, lai iekārtotu bērniem rotaļu istabu, telpu, kur bērni varētu tikties ar saviem vecākiem, sporta laukumu. Bērni nav pilnīgi nodrošināti ar apģērbu un apaviem — šogad šiem nolūkiem budžetā paredzēti 18 lati gadā vienam bērnam, mācību līdzekļiem — 14 lati gadā, medikamentiem — 14 lati gadā. Lai nodrošinātu bērniem ikdienišķo dzīvi, centram nepietiek līdzekļu, kuri ir iedalīti no pašvaldības budžeta.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors