Rīgā 2011.gada 27.decembrī (prot. Nr.76 21.§)

Izdoti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likuma 22.panta 1., 2., 3. un 4.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas iesniedz Valsts zemes dienestā, lai uzsāktu nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – noteikšanas procesu;

1.2. Valsts zemes dienesta rīcībā esošo dokumentu izmantošanu;

1.3. nekustamā īpašuma objekta – zemes vienības vai zemes vienības daļas – kadastrālās uzmērīšanas kārtību (tai skaitā zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kuras noteikšanu ierosinājusi pašvaldība), raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, mērījumu pieļaujamo nesaisti, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu, kā arī saskaņošanas kārtību un apjomu;

1.4. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežas iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ceļa ass līnija – simetrijas ass līnija (viduslīnija) starp ceļa klātnes šķautnēm;

2.2. ceļa klātne – josla starp ceļa klātnes šķautnēm, kas ietver ceļa brauktuvi un nomali;

2.3. ceļa klātnes šķautne – ceļa klātnes un nogāzes virsmas krustojuma līnija;

2.4. eksplikācija – zemes vienības platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

2.5. instrumentāli uzmērīta robeža – brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža;

2.6. ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus līdz situācijas elementiem un robežlīniju leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība;

2.7. kamerālie darbi – darbi, kas ir saistīti ar kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu, tai skaitā apstrādājot apvidū iegūto informāciju un materiālus;

2.8. kartogrāfiskais materiāls – vizuāli uztveramā formā, konkrētā mērogā sastādīts plāns vai karte (piemēram, zemes robežu plāns, situācijas plāns, topogrāfiskais plāns, kadastra karte, ortofotokarte);

2.9. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku;

2.10. kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums;

2.11. lineārs objekts – līnijveida situācijas elements (piemēram, ceļš, upe, grāvis, elektrolīnija, sliežu ceļi);

2.12. mērījumu abrisa datne – digitālā veidā vektordatu formātā sagatavota datne, kas satur informāciju par kadastrālās uzmērīšanas laikā apvidū veiktiem mērījumiem un robežpunktu piesaistēm līdz pastāvīgiem situācijas elementiem;

2.13. mērnieks – zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona, kurai ir derīgs sertifikāts;

2.14. nenostiprināts robežpunkts – uzmērīts vai analītiski noteikts un kartogrāfiskā materiālā attēlots, bet ar robežzīmi apvidū nenostiprināms robežas punkts;

2.15. pagaidu robežzīme – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos uz noteiktu laiku ierīkota robežzīme;

2.16. pierobežnieks – kadastra subjekts, kuram piederošās zemes vienības robežposms vai robežpunkts ir kopīgs (robežojas) ar kadastrāli uzmērāmo zemes vienību;

2.17. robeža – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija, kas atdala vienu zemes vienību no otras;

2.18. robežlīnija – zemes ierīcības projektā, detālplānojumā vai citā zemes vienības robežas projektēšanas dokumentā attēlota projektēta līnija;

2.19. robežposms – apvidū noteikta vai kartogrāfiskajā materiālā attēlota līnija starp diviem robežpunktiem;

2.20. robežpunkts – uz robežas noteikts robežas punkts apvidū, kas attēlojams kartogrāfiskajā materiālā;

2.21. robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm;

2.22. robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū;

2.23. robežpunkta piesaistes abriss – robežpunkta novietojuma shematisks attēlojums ar attāluma pierakstu līdz pastāvīgiem situācijas elementiem vai koordinātu pierakstu pastāvīgiem situācijas elementiem, norādot virzienu uz blakus esošiem robežpunktiem;

2.24. situācijas elements – pastāvīgs objekts, kas atrodas apvidū (piemēram, koks, elektrolīnijas stabs un zemes lietošanas veida kontūra);

2.25. strīda robežpunkts – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežpunkts, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.26. strīda robežposms – mērnieka noteikts, atjaunots vai mērnieka atzīts apvidū esošs robežposms, kura atrašanās vietai apvidū nepiekrīt ierosinātājs vai pierobežnieks;

2.27. vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija).

3. Mērnieks var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstisku vienošanos.

4. Zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona (turpmāk – ierosinātājs).

5. Zemes kadastrālā uzmērīšana ietver šādas apvidus un kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības:

5.1. nepieciešamās informācijas pieprasīšanu un saņemšanu;

5.2. ierosinātāja un pierobežnieka uzaicināšanu;

5.3. uzmērīšanas tīkla ierīkošanu;

5.4. robežas izvērtēšanu un atjaunošanu;

5.5. robežas noteikšanu apvidū;

5.6. kupicas izveidošanu un vizūrstigas ierīkošanu apvidū vai kupicas izveidošanas un robežstigas (ja tāda ir ierīkota) ierīkošanas pārbaudi apvidū;

5.7. robežzīmes likvidēšanu vai robežzīmes likvidēšanas pārbaudi;

5.8. robežas un situācijas elementu uzmērīšanu apvidū;

5.9. platību aprēķināšanu;

5.10. zemes robežu plāna, zemes vienības daļas robežu plāna, situācijas plāna, apgrūtinājumu plāna, robežu plāna būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, transformējamās meža zemes izvietojuma plāna (turpmāk kopā – plāns) sagatavošanu un saskaņošanu;

5.11. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

6. Šajos noteikumos noteiktajos gadījumos mērnieks var izpildīt tikai atsevišķas šo noteikumu 5.punktā minētās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

7. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) mērnieks atbilstoši veikto darbu saturam izsniedz ierosinātājam sagatavoto plānu (oriģinālu), robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas neatbilstības novēršanas aktu un robežas noteikšanas aktu (apliecinātas kopijas).

8. Veicot situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju zemes vienībai, kuras robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, lai savietotu zemes vienības robežas ar situāciju vai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritoriju, uzmēra vismaz divus robežpunktus, kas ir nostiprināti ar robežzīmēm. Robežas situācijas vai apgrūtinājumu plānā attēlo, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās robežas. Zemes vienības kopplatību norāda atbilstoši zemes vienības robežu plānā noteiktajai platībai. Situācijas vai apgrūtinājumu plāna titullapā izdara atzīmi "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

9. Ja šo noteikumu 8.punktā minētajā gadījumā apvidū nav saglabājušās vismaz divas robežzīmes, pirms situācijas uzmērīšanas mērnieks izvērtē un atjauno robežu šo noteikumu 4.nodaļā noteiktajā kārtībā.

10. Uzmērot zemes vienību, katrai zemes vienībai sagatavo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu kā atsevišķus dokumentus.

11. Plāns ir abpusīgi noformēts dokuments, kas sastāv no titullapas A4 formātā un grafiskā attēlojuma A4 vai A3 formātā. Plānu sagatavo, pamatojoties uz zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtajiem tehniskajiem datiem. Ja plāna grafisko daļu nav iespējams sagatavot uz vienas A3 formāta lapas, grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, norādot lapu izvietojuma shēmu. Titullapai atstāj šādas brīvās malas: augšējā – 0,5 cm, apakšējā – 0,5 cm, kreisā – 2,0 cm, labā – 0,5 cm. Grafiskajam attēlojumam atstāj šādas brīvās malas: augšējā – 0,5 cm, apakšējā – 0,5 cm, kreisā – 0,5 cm, labā – 2,0 cm.

12. Ja plāna grafisko attēlojumu izvieto uz vairākām lapām, uz katras lapas attēlo lapu izvietojuma shēmu. Ja plāns vai šajos noteikumos minētie akti ir sagatavoti uz vairākām lapām, sagatavo vienu kopēju titullapu, kurā norāda lapu skaitu. Minētos dokumentus mērnieks caurauklo un lapas numurē.

13. Plānā grafisko attēlojumu veido pēc zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūto punktu koordinātām mērogos 1:250, 1:500, 1:1000, 1:2000, 1:5000 vai 1:10000.

14. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes robežu plāna mērogu.

15. Pieņemot pasūtījumu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildei un izpildot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti, pieprasot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

16. Ierosinātāja vai pierobežnieka pilnvarotās personas uzrāda šādu dokumenta oriģinālu un iesniedz tā atvasinājumu:

16.1. ja pilnvaras devējs ir fiziska persona – notariāli apliecinātu pilnvaru;

16.2. ja pilnvaras devējs ir juridiska persona vai institūcija – rakstisku pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju.

17. Ja mērnieks nevar uzsākt vai turpināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus ierosinātāja darbības vai bezdarbības dēļ, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu (1.pielikums). Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, ja viņš to ir pieprasījis, bet oriģinālu mērnieks kopā ar sagatavotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem uzglabā savā lietvedībā.

2. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamās informācijas pieprasīšana un saņemšana

18. Zemes kadastrālai uzmērīšanai nepieciešamo informāciju mērnieks vai komersants pieprasa un saņem no:

18.1. ierosinātāja;

18.2. Valsts zemes dienesta;

18.3. valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra";

18.4. vietējās pašvaldības;

18.5. inženierkomunikācijas īpašnieka (turētāja).

19. Ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz:

19.1. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

19.2. vienu no šādiem tiesiskā pamatojuma dokumenta oriģināliem vai atvasinājumiem:

19.2.1. zemes ierīcības projektu un vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu;

19.2.2. detālplānojumu un vietējās pašvaldības lēmumu par detālplānojuma apstiprināšanu;

19.2.3. vietējās pašvaldības lēmumu par zemes vienību apvienošanu;

19.2.4. tiesas nolēmuma norakstu, kas paredz izmaiņas zemes robežā, un grafisko pielikumu, kurā attēlotas tiesas nolēmumā noteiktās zemes robežlīnijas;

19.3. zemes robežu plāna atvasinājumu ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām vai citu kartogrāfisko materiālu;

19.4. vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu vai maiņu apbūvei paredzētajai zemes vienībai, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

19.5. valsts institūcijas vai vietējās pašvaldības lēmumu par nekustamā īpašuma vai zemes vienības daļas lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšanu, izņemot gadījumus, kad nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un tam piekrītošās zemes platības noteiktas ar vietējās pašvaldības lēmumu par zemes ierīcības projekta vai detālplānojuma apstiprināšanu.

20. Papildus šo noteikumu 19.punktā minētajiem dokumentiem pēc pieprasījuma ierosinātājs mērniekam vai komersantam iesniedz (oriģinālu vai atvasinājumu):

20.1. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu;

20.2. informāciju no Meža valsts reģistra;

20.3. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu, arī servitūta nodibināšanu, ja tas nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un ierakstīts zemesgrāmatā;

20.4. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu, arī servitūta izbeigšanu, ja ieraksts nav dzēsts no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas;

20.5. topogrāfisko plānu;

20.6. ierosinātāja apliecinājumu par uzmērāmajā teritorijā esošajām inženierkomunikācijām, ja tādas ir;

20.7. citus pasūtījuma izpildei nepieciešamos dokumentus.

21. Ja zemes vienību sadala vai apvieno, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pieprasa plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumus.

22. Uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants Valsts zemes dienestā saņem šādu informāciju:

22.1. kadastra informāciju standartizētā formā, kombinējot noteikta sastāva kadastra datu grupas un ņemot vērā šādus nosacījumus:

22.1.1. par uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu (turpmāk – uzmērāmais objekts) vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.1.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.1.2. dati par nekustamā īpašuma nosaukumu un kopējo platību;

22.1.1.3. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.1.4. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem;

22.1.1.5. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.1.6. zemes vienības daļas pamatdati;

22.1.1.7. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķis;

22.1.1.8. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi;

22.1.1.9. izraksts no būves pamatdatiem;

22.1.1.10. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.1.11. informācija par plānoto (projektēto) zemes vienību vai zemes vienības daļu, ja pirms informācijas pieprasīšanas ir veikta plānotās (projektētās) zemes vienības vai zemes vienības daļas pirmsreģistrācija;

22.1.1.12. kadastra kartes telpiskie dati;

22.1.2. par robežojošām zemes vienībām vienkopus šādas kadastra datu grupas:

22.1.2.1. kadastra objekta identifikācija;

22.1.2.2. nekustamā īpašuma tiesību nostiprinājums;

22.1.2.3. izraksts no pamatdatiem par nekustamā īpašuma piederību un nomniekiem;

22.1.2.4. izraksts no zemes vienības pamatdatiem;

22.1.2.5. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi;

22.1.2.6. zemes vienības un zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas informācija;

22.1.2.7. kadastra kartes telpiskie dati;

22.2. arhīvā glabātos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām:

22.2.1. zemes robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu;

22.2.2. robežas apsekošanas aktu, robežas atjaunošanas aktu, robežas noteikšanas aktu un robežas neatbilstības novēršanas aktu;

22.2.3. robežpunkta piesaistes abrisu vai mērījumu abrisa datni.

23. Mērniekam vai komersantam ir tiesības nepieprasīt šo noteikumu 22.1.2.apakšpunktā minēto informāciju un šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ir paredzēta tikai apgrūtinājuma vai situācijas plāna aktualizācija vai zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālā pārzīmēšana, kā arī gadījumos, ja uzmērāmās zemes vienības daļas robeža nesakrīt ar zemes vienības robežu.

24.  Kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība noteikta kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā.

25. Pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma Valsts zemes dienests papildus šo noteikumu 22.punktā minētajai informācijai izsniedz:

25.1. zemes kadastrālajā uzmērīšanā iegūtos telpiskos datus par zemes vienību un zemes vienības daļu;

25.2. citus arhīvā glabātos dokumentus par uzmērāmo objektu un par robežojošām zemes vienībām.

26. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība mērniekam vai komersantam nodrošina iespēju iepazīties ar arhīvā glabātajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem par uzmērāmo objektu un ar to robežojošām zemes vienībām, fotoplāniem, zemes ierīcības projektiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma dokumentiem.

27. Mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajām ēkām, kas nav reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, – par apbūves laukumu kvadrātmetros, par virszemes stāvu skaitu – un pieprasa informāciju par piešķirto kadastra apzīmējumu.

28. Mērnieks vai komersants Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām, bet apvidū neesošām būvēm, zemes vienības kadastra apzīmējumu un būves kadastra apzīmējumu. Būves neesību apvidū konstatē būves kadastrālo uzmērīšanu regulējošajā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā.

29. Kadastra informācija derīga divus gadus no tās sagatavošanas dienas.

30. Pēc šo noteikumu 29.punktā minētā termiņa mērnieks vai komersants atkārtoti pieprasa šo noteikumu 22.punktā minēto kadastra informāciju. Ja informācija par uzmērāmo zemes vienību ir mainījusies (piemēram, situācija, apgrūtinājumi, pierobežnieki), mērnieks sagatavo jaunus vai precizē izgatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

31. Informāciju par valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem mērnieks vai komersants saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ģeodēzisko atskaites sistēmu un vietējā ģeodēziskā tīkla informācijas apriti.

32. Vietējā pašvaldība pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz digitālā veidā vektordatu formā LKS-92 TM vai, ja nav pieejami vektordati, kartogrāfisko materiālu papīra formā:

32.1. teritorijas plānošanas dokumentu informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.2. zemes ierīcības projekta grafisko daļu;

32.3. atbilstoši savai kompetencei uzturēto augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju;

32.4. informāciju par esošo inženierkomunikāciju un inženierbūvju izvietojumu.

33. Inženierkomunikāciju īpašnieki (turētāji) pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz to rīcībā esošos digitālos datus un arhīva materiālus par virszemes un apakšzemes komunikācijām digitālā veidā vektordatu formātā LKS-92 TM vai kartogrāfisko materiālu papīra formā.

3. Ierosinātāja un pierobežnieku uzaicināšana

34. Mērnieks, pamatojoties uz kadastra informāciju, uzaicina ierosinātāju un pierobežnieku šajos noteikumos noteiktajos gadījumos piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū.

35. Ierosinātāju un pierobežnieku uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem uzaicina:

35.1. ar uzaicinājuma vēstuli, nosūtot to pa pastu kā vienkāršo pasta sūtījumu. Adresātiem Latvijas teritorijā uzaicinājuma vēstuli nodod pastā vismaz 14 kalendāra dienas, bet ārpus Latvijas teritorijas vismaz 21 kalendāra dienu pirms darbu uzsākšanas;

35.2. ar rakstisku uzaicinājumu (2.pielikums), izsniedzot to pret parakstu ierosinātājam un pierobežniekam vismaz septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Mērnieks pārliecinās par ierosinātāja un pierobežnieka identitāti, lūdzot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

36. Ierosinātāju un pierobežnieku, ja tā ir fiziska persona, var uzaicināt mutiski. Ja mutiski uzaicinātais ierosinātājs vai pierobežnieks (kopīpašuma gadījumā – visi kopīpašnieki) uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas, mērnieks organizē darbus atkārtoti, uzaicinot ierosinātāju vai pierobežnieku ar uzaicinājuma vēstuli vai izsniedzot rakstisku uzaicinājumu.

37. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts, pašvaldība vai juridiska persona, tās pārstāvi var uzaicināt ar rakstisku uzaicinājumu, kuru izsniedz pret parakstu valsts institūcijas, valsts īpašuma turētāja (pārvaldītāja), pašvaldības vai juridiskās personas par lietvedību atbildīgajai personai vai personai, kurai ir pilnvarojums pārstāvēt juridisko personu vai institūciju zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai tiesības pārstāvēt juridisko personu vai institūciju bez īpaša pilnvarojuma.

38. Ja uz zemes vienības esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaits pārsniedz 10, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus uzaicina ar uzaicinājuma vēstuli, uzaicinājumu vai uzaicinājuma paziņojumu (3.pielikums). Uzaicinājuma paziņojumu izliek redzamā vietā pie dzīvojamās mājas ieejas durvīm vai ziņojumiem paredzētajā vietā ne vēlāk kā septiņas kalendāra dienas pirms darbu uzsākšanas. Ja neviens daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks neierodas uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, mērnieks nosūta uzaicinājuma vēstuli vai izsniedz rakstisku uzaicinājumu visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

39. Uzaicināšanā mērnieks ievēro šādus nosacījumus:

39.1. pirms uzaicināšanas mērnieks saskaņo ar ierosinātāju datumu, pulksteņa laiku un ierašanās vietu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai apvidū;

39.2. uzaicinājuma vēstulē mērnieks norāda uzmērāmās un robežojošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, adresi, ja tāda ir, nekustamā īpašuma nosaukumu, ja tāds ir, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu datumu, pulksteņa laiku, ierašanās vietu, mērnieka kontakttālruni un neierašanās sekas;

39.3. kopīpašuma tiesību gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū uzaicina visus kopīpašniekus;

39.4. ja mērniekam ir iesniegta pilnvara, tai skaitā ja kopīpašnieki pilnvarojuši vienu kopīpašnieku, mērnieks uzaicina pilnvaroto personu;

39.5. ja ierosinātājs vai pierobežnieks ir valsts un normatīvajā aktā ir noteikts tās īpašuma turētājs (pārvaldītājs), mērnieks uzaicina valsts īpašuma turētāju (pārvaldītāju).

40. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža jau ir noteikta un ir sastādīts robežas noteikšanas akts, uz robežu noteikšanu neuzaicina, ja robeža ir apsekota, atjaunota un uz kopējā robežposma neierīko jaunu robežzīmi.

41. Pierobežnieku, kura zemes vienībai robeža apvidū vēl nav noteikta (nav veikta robežas ierādīšana vai tās instrumentāla uzmērīšana), uzaicina uz robežu apsekošanu, atjaunošanu, kā arī uz robežu noteikšanu, ja uz kopējā robežposma ierīko jaunu robežzīmi.

42. Uzaicinājuma vēstuli nesūta, ja kadastra informācijā:

42.1. ir norādīts, ka pierobežnieks ir miris. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Persona mirusi";

42.2. nav norādīta pierobežnieka adrese. Šajā gadījumā sagatavojamā aktā norāda "Personas adrese nav zināma".

43. Ja visus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū noteiktajā datumā nav iespējams paveikt, pierobežniekus, kuru zemes vienībām nav pabeigtas attiecīgās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, atkārtoti uzaicina, izsniedzot rakstisku uzaicinājumu. Uzaicinājumā norāda termiņu, kas saskaņots ar visām attiecīgajā robežposmā uzaicināmām personām.

44. Ja uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā uzaicinātais pierobežnieks, bet kopīpašuma gadījumā – kopīpašnieki (izņemot vismaz vienu ierosinātāju), zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus apvidū veic bez to klātbūtnes, izņemot šo noteikumu 36.punktā minēto gadījumu.

45. Ja kopīpašuma gadījumā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem apvidū neierodas vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic. Mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu un nosūta ierosinātājam tā apliecinātu kopiju, bet oriģinālu uzglabā savā lietvedībā.

4. Robežas izvērtēšana un atjaunošana

4.1. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas vispārīgie jautājumi

46. Robežu izvērtēšana un atjaunošana ir mērnieka veiktās darbības, lai noskaidrotu robežas stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, izvērtējot zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, apsekojot zemes robežu un veicot mērījumus apvidū, kā arī, ja nepieciešams, atjaunojot robežu un novēršot konstatētās neatbilstības.

47. Robežas izvērtēšanas un atjaunošanas process ietver:

47.1. robežas priekšizpēti;

47.2. robežas apsekošanu;

47.3. robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama;

47.4. robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama.

48. Robežu izvērtē un atjauno šādos gadījumos:

48.1. veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes reformas ietvaros (izņemot robežas neatbilstības novēršanu);

48.2. īstenojot apvidū detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu;

48.3. apvienojot zemes vienības, izņemot gadījumu, ja veic zemes vienību kamerālo apvienošanu;

48.4. uzmērot ierādīto robežu;

48.5. izveidojot zemes vienības daļu, kuras robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

48.6. kā atsevišķu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma.

49. Robežas stāvoklis atbilst tehniskajām prasībām, ja:

49.1. robežpunkti un robežposmi apvidū atbilst aktuālajiem zemes robežu plāniem;

49.2. robežzīmes nav iznīcinātas vai pārvietotas un tās ir nostiprinātas atbilstoši šo noteikumu prasībām;

49.3. kupica atbilst šo noteikumu prasībām;

49.4. mežos un ar krūmiem aizaugušās vietās ir ierīkotas un atbilstoši šo noteikumu prasībām uzturētas robežstigas.

50. Robežpunkts apvidū atbilst aktuālajam zemes robežu plānam, ja:

50.1. instrumentāli LKS-92 TM vai vietējā koordinātu sistēmā uzmērīta robežpunkta koordinātu atšķirība starp zemes robežu plānā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā dotos lielumus vai brīvā koordinātu sistēmā uzmērītu robežpunktu savstarpējo saišu atšķirība starp zemes robežu plānā norādīto un apvidū noteikto nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā doto lielumu divkāršu vērtību;

50.2. ierādītiem robežpunktiem:

50.2.1. zemes vienībām, kuru platība ir lielāka par 0,5 ha, robežpunkta novietojuma atšķirība nepārsniedz 20 m;

50.2.2. zemes vienībām, kuru platība ir 0,5 ha vai mazāka, divu robežpunktu savstarpējā novietojuma atšķirība nepārsniedz 1 m.

51. Novietojuma atšķirību šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nosaka kā robežpunkta novietojuma atšķirību starp zemes robežu plānā attēloto un apvidū identificējamo robežpunktu, ko iegūst, konstruējot uz vienas kartogrāfiskās pamatnes plānā attēloto robežpunktu (izmantojot arī robežpunktu piesaistes abrisā dotās piesaistes un fotoplānā izmērītos attālumus līdz situācijas elementiem) un apvidū uzmērīto robežpunktu. Minēto kritēriju nepiemēro robežposmam, kur robežojošās zemes vienības platība ir mazāka par 0,5 ha.

4.2. Robežas priekšizpēte

52. Robežas priekšizpēte ir mērnieka veiktās darbības, lai sagatavotos robežas apsekošanas procesam.

53. Robežas priekšizpētē mērnieks analizē no ierosinātāja un Valsts zemes dienesta saņemtos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus:

53.1. iepazīstas ar uzmērāmās un robežojošās zemes vienības noteikto robežas aprakstu (robežas nosacījumiem) un robežpunktu nostiprinājuma veidu kadastrālās uzmērīšanas dokumentos;

53.2. citā koordinātu sistēmā noteiktās zemes vienību koordinātas pārrēķina LKS-92 TM;

53.3. izvērtē robežu konfigurāciju, pārbauda, vai uzmērāmās un robežojošās zemes vienības robežpunkti un robežas ir savstarpēji atbilstīgas – neveido zemes platības savstarpējo pārklājumu un savstarpējo nesaisti aktuālajos zemes robežu plānos.

54. Priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati un uzmērīšanu apvidū mērnieks veic, ja ir konstatēta savstarpēja kadastrālās uzmērīšanas dokumentu neatbilstība, robežas ir uzmērītas citā koordinātu sistēmā vai citos gadījumos pēc mērnieka ieskatiem.

55. Robežas priekšizpētes darbību ietvaros robežu un robežpunktu apskati apvidū mērnieks veic, pieaicinot ierosinātāju. Ja ierosinātājs nav ieradies un nav lūdzis priekšizpētes darbības apvidū pārcelt uz citu laiku, mērnieks darbības var veikt bez ierosinātāja klātbūtnes.

56. Mērnieks sagatavo aktu par robežu neatbilstību (5.pielikums), ja priekšizpētes procesā:

56.1. konstatēta zemes robežu plānu savstarpēja neatbilstība;

56.2. apvidū atrastas robežzīmes vai priekšmeti ar robežzīmes pazīmēm (piemēram, vairākas metāla caurules, koka stabi, žoga stabi), kas neatbilst zemes robežu plāniem, bet kurus atzīst ierosinātājs.

57. Ja robežas priekšizpētes procesā ir konstatētas šo noteikumu 56.punktā minētās neatbilstības, mērnieks, ņemot vērā apsekošanas rezultātus, novērš robežas neatbilstību šo noteikumu 4.5.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.

58. Aktu par konstatēto robežu neatbilstību sastāda vienā eksemplārā par vienu vai vairākiem robežposmiem. Akta apliecinātu kopiju nosūta vai izsniedz ierosinātājam un attiecīgā robežposma pierobežniekam kopā ar uzaicinājumu uz robežas apsekošanas vai apsekošanas un atjaunošanas darbiem. Minētā akta oriģinālu mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā noteiktajā kārtībā.

4.3. Robežas apsekošana

59. Mērnieks apseko robežu apvidū, konstatē tās stāvokli un noskaidro uzmērāmās zemes vienības robežas un robežpunkta stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49. un 50.punktā minētajām prasībām un sagatavo robežas apsekošanas aktu (6.pielikums) vienā eksemplārā.

60. Apsekošanu veic uzmērāmās zemes vienības robežposmam, kas ir iepriekš noteikts uzmērāmās vai robežojošās zemes vienības robežu noteikšanas procesā.

61. Robežu apsekošanu organizē un veic mērnieks, uzaicinot ierosinātāju un pierobežniekus. Uzaicinājumam pievieno aktu par konstatēto robežu neatbilstību, ja tāds ir sastādīts.

62. Robežas apsekošanā ierosinātājs un pierobežnieks uzrāda robežzīmes, robežstigas un situācijas elementus, pa kuriem noteikta robeža. Mērnieks konstatē, vai to novietojums apvidū atbilst zemes robežu plānam, robežas aprakstam un robežpunktu nostiprinājuma veidam. Papildus mērnieks konstatē to robežposmu atbilstību, kuri noteikti pa situācijas elementiem, pilnībā vai daļēji izzudušās un atjaunojamās robežzīmes, kā arī uzdod ierosinātājam novērst konstatētos robežas tehniskā stāvokļa trūkumus – atjaunot kupicu vai robežstigu, likvidēt neatbilstošas robežzīmes.

63. Pārbaudot, vai robežzīmes, robežstigas un pa situācijas elementiem noteiktie robežposmi atbilst zemes robežu plānam, mērnieks veic robežas mērījumus, lai novērtētu robežas stāvokļa atbilstību šo noteikumu 49.punktā minētajām tehniskajām prasībām, ja robežas mērījumi nav veikti robežas priekšizpētē.

64. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar valsts īpašumā esošiem, Civillikumā noteiktiem publiskiem ūdeņiem (ūdenstilpēm, ūdenstecēm, Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, mērnieks sagatavo robežas novietojuma izmaiņu plānu mērogā, kurā attēlo apvidū esošo un zemes robežu plānos attēloto robežu novietojumu. Minēto plānu iesniedz vietējā pašvaldībā. Pašvaldība sniedz atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem – vai izmaiņas radušās dabiskā vai mākslīgā ceļā. Robežposmā robežas novietojumu maina, ja atbilstoši vietējās pašvaldības atzinumam izmaiņas ir radušās dabiskā ceļā.

65. Ja uzmērāmā zemes vienība robežojas ar privātīpašumā vai valdījumā esošām ūdenstilpēm un ūdenstecēm un robežas izvērtēšanā konstatētās robežas izmaiņas pārsniedz šo noteikumu 50.punktā minēto robežas novietojuma atšķirību, robeža atzīstama atbilstoši Civillikumā noteiktajam. Ja atbilstoši Civillikumā noteiktajai kārtībai nevar vienoties, tad ieinteresētās personas strīdu risina tiesā.

66. Apsekojot ierādītās zemes vienības robežposmu, kas noteikts pa valsts vai pašvaldības autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, robežzīmes novietojuma atšķirība nedrīkst pārsniegt 0,5 m no robežas noteikšanas laikā noteiktās ceļa zemes nodalījuma joslas malas, un robežzīme nedrīkst skart autoceļa konstrukciju. Ja robežzīmes novietojums atšķiras vairāk nekā par 0,5 m un robežzīme skar autoceļa konstrukciju, mērnieks atjauno robežzīmi šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekš noteiktajam ceļa zemes nodalījuma joslas platumam, neskarot autoceļa konstrukciju.

67. Ja apvidū konstatē zemes robežu plāniem un robežas noteikšanas vai robežas atjaunošanas aktiem neatbilstošu robežas aprakstu (situācijas elements, pa kuru noteikta robeža, ir izzudis, vairs neeksistē vai ir mainījies vai pa noteikto robežu ir uzbūvēts lineārs objekts), mērnieks robežas apsekošanas aktā norāda robežas nosacījuma neatbilstību pastāvošajiem situācijas elementiem. Robežposmam sagatavo robežas atjaunošanas aktu, mainot robežas nosacījumu (5.nodaļa).

68. Ja ierādītām (ar grafiskām metodēm noteiktām) zemes vienībām zemes robežu plāni ir savstarpēji atbilstīgi, bet apvidū ierosinātājs un pierobežnieks atzīst un norāda uz apvidū esošām robežām, kuras neatbilst šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajām prasībām, mērnieks sagatavo robežas neatbilstības novēršanas aktu.

69. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus pret robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta robežas apsekošanas aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

70. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas apsekošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas apsekošanas aktā.

71. Ja pierobežnieka izteiktie iebildumi pret robežas izvietojumu apvidū var būt pamatoti, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

72. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

73. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti apseko robežu.

74. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas apsekošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 72.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

75. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

75.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

75.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

76. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

4.4. Robežas atjaunošana

77. Ja robežas apsekošanā konstatē, ka robežzīme ir jāatjauno, vai robežzīme jāatjauno saskaņā ar tiesas nolēmumu, mērnieks organizē robežzīmes atjaunošanu, pieaicinot ierosinātāju un attiecīgā robežposma pierobežnieku, un sagatavo robežas atjaunošanas aktu (7.pielikums) vienā eksemplārā.

78. Ja robežas apsekošanas un atjaunošanas darbus veic vienlaikus, var sagatavot vienotu robežas apsekošanas un atjaunošanas aktu. Sagatavojot šo aktu, tam piemēro gan šīs apakšnodaļas, gan 4.3.apakšnodaļas nosacījumus par robežas apsekošanas akta sagatavošanu.

79. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš ar grafiskām metodēm noteiktās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

79.1. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānus;

79.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus un robežas atjaunošanas aktus;

79.3. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas procesā sastādītos abrisus un fotoplānu.

80. Zemes vienībai, kurai atjauno iepriekš instrumentāli uzmērītās, apvidū neesošās robežzīmes, to atjaunošanai izmanto:

80.1. zemes robežu plānā vai zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā ierakstītās robežpunktu koordinātas, papildus izvērtējot robežu atbilstību situācijas elementiem uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības zemes robežu plānos un uzmērīšanas abrisos vai mērījumu abrisa datnē;

80.2. uzmērāmās zemes vienības un robežojošās zemes vienības robežas noteikšanas aktus, robežas atjaunošanas aktus un robežpunktu piesaistes abrisus.

81. Ja ierosinātājs vai pierobežnieks nepiekrīt robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (par robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū) un izsaka iebildumus par robežas atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

82. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas atjaunošanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežas vai robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas atjaunošanas aktā.

83. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežas izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

84. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta un pa situācijas elementiem noteiktās robežas robežposma atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu.

85. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavotā robežpunktu piesaistes abrisa apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

86. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš atkārtoti atjauno robežu vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.5.apakšnodaļu.

87. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežas atjaunošanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 85.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

88. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

88.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

88.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

89. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

4.5. Robežas neatbilstības novēršana

90. Robežas neatbilstības novēršana ietver mērnieka atzinuma sagatavošanu par robežas neatbilstību, neatbilstības novēršanu apvidū un robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanu (9.pielikums).

91. Atzinumā par robežas neatbilstību mērnieks:

91.1. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plānu izgatavošanā veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām kadastrālās uzmērīšanas jomā, kas bija spēkā ierosinātāja un pierobežnieka robežu plānu sagatavošanas dienā;

91.2. izvērtē ierosinātāja un pierobežnieka apsekošanas laikā izteiktos iebildumus;

91.3. norāda pamatotus secinājumus par robežu neatbilstības iemesliem, kas balstīti uz šo noteikumu 53.punktā un 91.1.apakšpunktā minēto vērtējumu un zemes robežu apsekošanas rezultātiem;

91.4. attēlo robežu neatbilstības shēmu;

91.5. norāda savstarpējas robežas novietojuma risinājumu atbilstoši izvērtētajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem un situācijai apvidū, kā arī risinājuma pamatojumu.

92. Robežas neatbilstības novēršanu apvidū organizē un veic mērnieks, sagatavojot robežas neatbilstības novēršanas aktu vienā eksemplārā. Uz robežas neatbilstības novēršanu apvidū uzaicina ierosinātāju un to pierobežnieku, kura zemes vienības robežposmā vai robežpunktā tiks veikta neatbilstības novēršana. Uzaicinājumam pievieno atzinumu par robežas neatbilstību.

93. Ja atzinumā par robežas neatbilstību ir konstatētas šo noteikumu 99.punktā minētās neatbilstības, mērnieks veic robežu un robežpunktu uzmērīšanu un robežas neatbilstības novēršanas aktu nesagatavo.

94. Ja mērnieks atzīst, ka ierosinātāja aktuālais zemes robežu plāns ir izgatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks:

94.1. atjauno un nosaka robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam;

94.2. nosaka robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam, ja robeža apvidū ir nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši pierobežnieka zemes robežu plānam.

95. Ja mērnieks atzīst, ka pierobežnieka zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks:

95.1. turpina ierosinātāja zemes vienībai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, ja robeža apvidū ir nostiprināta atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam;

95.2. atjauno robežu ierosinātāja zemes vienībai atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam, ja robeža apvidū nav nostiprināta ar robežzīmēm atbilstoši ierosinātāja zemes robežu plānam.

96. Šo noteikumu 95.punktā minētajos gadījumos mērnieka atzinums, ka pierobežnieka zemes robežu plāns ir sagatavots, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, ir pamats robežas neatbilstības novēršanai arī tad, ja pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežu neatbilstības novēršanu.

97. Ja mērnieks atzīst, ka ierosinātāja un pierobežnieka zemes robežu plāni ir sagatavoti, neievērojot normatīvo aktu prasības zemes ierādīšanas vai zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā, mērnieks nosaka robežu, ievērojot šo noteikumu 98.punktā minētos principus.

98. Šo noteikumu 97.punktā noteiktajos gadījumos robežu savstarpējo neatbilstību risina, ievērojot šādus robežas neatbilstības novēršanas principus:

98.1. ņem vērā ierosinātāja un pierobežnieka savstarpēji saskaņotu viedokli par robežas novietojumu, nepieļaujot robežu neatbilstības novēršanas ietvaros izdarīt slēptus darījumus, izmainot robežas;

98.2. robežām, kas noteiktas no robežpunkta uz robežpunktu, ievēro hronoloģisko secību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildē;

98.3. ievēro robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentus;

98.4. apvidū atrastām robežzīmēm vai apvidū esošām to pazīmēm, kuras atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, ir prioritāte attiecībā pret ierosinātāja vai pierobežnieka uzrādītajām, kuru pazīmes apvidū nav konstatējamas;

98.5. primāri pret zemes robežu plānu ir apvidū atrasti neapstrīdami situācijas elementi un neapstrīdamas robežzīmes, kas norāda, ka zemes robežu plāns konkrētajā robežpunktā vai robežposmā ir kļūdains;

98.6. robežas novietojuma risinājumā ievēro to ēku atrašanās vietu, kuras uzbūvētas pirms robežposma noteikšanas darbiem;

98.7. robežas neatbilstības risinājums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības apstiprināto teritorijas plānojumu (tai skaitā saistošajiem apbūves noteikumiem).

99. Ja robežas priekšizpētē vai apsekošanā konstatē, ka vietējā koordinātu sistēmā vai LKS-92 TM uzmērītās zemes vienības robežas neatbilst robežu plānā norādītajām koordinātām, bet ierosinātājs vai pierobežnieks norāda uz apvidū esošām robežām, kuras atbilst zemes robežu plānā, situācijas plānā, abrisā vai robežas noteikšanas aktā noteiktajam robežas aprakstam vai robežpunkta nostiprinājuma veidam, mērnieks šajā robežposmā veic atkārtotus mērījumus (kontrolmērījumus). Veicot kontrolmērījumus, izmanto citus uzmērīšanas tīkla punktus un pārliecinās par robežas noteikšanas precizitātes atbilstību šo noteikumu prasībām.

100. Robežas neatbilstības novēršanas aktā mērnieks īsi apraksta, kādi fakti konstatēti atzinumā par robežu neatbilstību, un atbilstoši tam veic robežas atjaunošanas vai noteikšanas darbības, norādot tās robežas neatbilstības novēršanas aktā. Robežas neatbilstības novēršanas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā un 5.nodaļā minētās prasības un atsevišķu atjaunošanas vai robežas noteikšanas aktu nesagatavo.

101. Ja šo noteikumu 97.punktā minētajā gadījumā pierobežnieks robežas neatbilstības novēršanas aktu neparaksta vai nav ieradies uz robežas neatbilstības novēršanu, mērnieks sastāda darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju un robežas neatbilstības novēršanas akta apliecinātas kopijas piecu kalendāra dienu laikā ierakstītā pasta sūtījumā nosūta ierosinātājam un pierobežniekam. Darba pārtraukšanas akta un robežas neatbilstības novēršanas akta oriģinālus mērnieks uzglabā savā lietvedībā. Strīdu pierobežnieks un ierosinātājs risina civiltiesiskajā kārtībā.

102. Ja par robežas atrašanās vietu apvidū ir stājies spēkā tiesas nolēmums, mērnieks pēc tā iesniegšanas un ierosinātāja lūguma zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veic atbilstoši tiesas nolēmumā noteiktajam.

5. Robežas noteikšana apvidū

103. Lai noteiktu robežu atbilstoši robežu noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentiem, mērnieks apvidū:

103.1. nosprauž robežlīnijas;

103.2. nosaka robežpunktus;

103.3. sagatavo robežas noteikšanas aktu (10.pielikums).

104. Robežas nosaka šādos gadījumos:

104.1. zemes vienības pirmreizējā kadastrālā uzmērīšanā;

104.2. mainot robežas iepriekš ierādītajām vai instrumentāli uzmērītajām zemes vienībām:

104.2.1. apvienojot zemes vienības;

104.2.2. sadalot zemes vienību;

104.2.3. pārkārtojot zemes vienības robežu;

104.2.4. uz iepriekš noteiktā robežposma nosakot jaunu robežpunktu.

105. Ja detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā attēlotā robežlīnija neatbilst apvidū esošai situācijai un tādēļ detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu nevar izlikt apvidū, mērnieks pārtrauc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un sastāda darba pārtraukšanas aktu. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus atsāk pēc grozījumu izdarīšanas detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

106. Ja robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajā pielikumā robeža ir plānota (projektēta), pieslēdzoties situācijas elementam, to nosaka, ņemot vērā minētajā dokumentā plānoto risinājumu, pa:

106.1. ūdensteču, ūdenstilpju krasta kraujas augšmalas (krotes) līniju, bet, kur tā nav izteikta, – pa ūdens līmeņa līniju normālā ūdens stāvoklī;

106.2. upju, strautu, kanālu, grāvju vidus līniju;

106.3. izteiktu kraujas augšmalas (krotes) līniju;

106.4. aizsargdambja sausās pēdas līniju;

106.5. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu (stāvkrastam) vai pa tauvas joslas platuma sākuma robežu (no vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas);

106.6. māju vai komersanta ceļa ass līniju;

106.7. māju, komersanta, valsts, pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas malu normatīvajos aktos noteiktā attālumā no ceļa ass;

106.8. lineāro objektu (inženierkomunikāciju) joslas malu;

106.9. būves sadales līniju atbilstoši būvprojektam un veiktajām konstruktīvajām izmaiņām, ja tādas bija nepieciešamas, vai būves sienu.

107. Robežlīniju apvidū nosprauž:

107.1. ar divu milimetru precizitāti pret kartogrāfiskajā materiālā attēlotajiem situācijas elementiem, ievērojot izstrādātā kartogrāfiskā materiāla mērogu;

107.2. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā doto robežlīnijas garumu, robežpunktu vai robežlīnijas piesaistes attālumus situācijas elementiem;

107.3. ievērojot kartogrāfiskajā materiālā norādītās robežpunktu koordinātas.

108. Robežlīniju nospraužot apvidū, robežpunktu vietas nosaka:

108.1. ja robežlīnija ir taisna līnija – ne tālāk kā 500 m vienu no otras, nodrošinot savstarpēju redzamību starp blakus uz robežposma izvietotām robežzīmēm, izņemot šo noteikumu 110.2.apakšpunktā noteiktos gadījumus;

108.2. ja robežlīnija ir lauzta līnija – robežas pagriezienu punktos atbilstoši tiesiskā pamatojuma dokumenta grafiskajam pielikumam;

108.3. ja robežlīnija ir līkne, to transformē par lauztu līniju, kas maksimāli sakrīt ar līkni, lai katrā lauztās līnijas posmā attālums starp līkni un robežlīniju lauku apvidos nepārsniegtu 1 m, bet pilsētās – 0,20 m.

109. Robežpunktus nostiprina ar robežzīmēm:

109.1. robežas pagriezienu un sazarošanās punktos;

109.2. vietās, kur robeža pieslēdzas vai atzarojas no situācijas elementa, pēc iespējas tuvāk situācijas elementam, nodrošinot robežzīmes ilglaicīgu saglabāšanos;

109.3. valsts un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas pagriezienu punktos ceļa posmos caur ciemiem un vietās, kur autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslai ir paplatinājumi vai sašaurinājumi – 1,5 m aiz uzbēruma vai nogāzes pēdas, ierakuma ārējās šķautnes vai pārējiem situācijas elementiem vai citā attālumā, vienojoties ar autoceļa turētāju (pārvaldītāju);

109.4. dzelzceļa nodalījuma joslas pagriezienu punktos.

110. Robežpunktus ar robežzīmēm nenostiprina:

110.1. vietās, kur robeža noteikta pa situācijas elementiem, tai skaitā ūdenstecēm, ūdenstilpēm;

110.2. zem ēkām, ēku stūros, autoceļu kompleksu veidojošā konstrukcijā, purvos, pārpurvojušās vietās un citās grūti pieejamās vai nepieejamās vietās.

111. Mērnieks ierosinātāja un attiecīgā pierobežnieka klātbūtnē ierāda vietu robežzīmju nostiprināšanai un robežstigas ierīkošanai. Ierosinātājs ierādīto robežzīmes vietu nekavējoties nostiprina ar robežzīmi. Kupicu izveido un vizūrstigu ierīko ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks atbilstoši šo noteikumu prasībām līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, izņemot šo noteikumu 112.punktā minēto gadījumu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā norāda, ka darbības zemes vienības robežas ierīkošanā ir izpildītas, un apliecina, ka kupica izveidota atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir ierīkota vizūrstiga vai robežstiga.

112. Mērnieks var iesniegt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pirms kupicas izveidošanas, ja kupicu nav iespējams izveidot zemes sasaluma dēļ. Šajā gadījumā ierosinātājs vienojas ar mērnieku par citu kupicas izveidošanas termiņu. Mērnieks noteiktajā termiņā apvidū pieņem izveidoto kupicu un sagatavo robežas pieņemšanas aktu, norādot informāciju arī par ierīkoto robežstigu, ja tāda ir ierīkota uz akta sastādīšanas brīdi. Sagatavoto aktu mērnieks līdz attiecīgā gada 1.jūlijam iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.

113. Vizūrstigas vietā ierosinātājs ierīko 0,5 līdz 1 m platu robežstigu, izcērtot vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu tajā augošos kokus.

114. Ja pierobežnieks nepiekrīt robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem un izsaka iebildumus pret robežpunkta atrašanās vietu apvidū, izteiktos iebildumus mērnieks pieraksta aktā un iebildumu cēlājs zem tiem parakstās. Ja pierobežnieks, kurš cēlis iebildumus, atsakās savus iebildumus parakstīt, pierobežnieka iebildumi nav spēkā un mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina.

115. Ja pierobežnieka iebildumu pamatojums neattiecas uz robežas noteikšanas aktā norādītajiem faktiem (nav saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū), mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus turpina, pamatojumu norādot robežas noteikšanas aktā.

116. Ja ierosinātāja vai pierobežnieka iebildumi ir saistīti ar robežpunkta izvietojumu apvidū, mērnieks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus pārtrauc un nekavējoties sagatavo darba pārtraukšanas aktu.

117. Strīda robežpunkta atrašanās vietu mērnieks nostiprina ar pagaidu robežzīmi. Strīda robežpunktam sagatavo robežpunktu piesaistes abrisu (8.pielikums), kā arī sagatavo shēmu, norādot strīda robežpunkta atrašanās vietu (ar attāluma piesaistēm) atbilstoši ierosinātāja un pierobežnieka viedoklim par robežas novietojumu.

118. Mērnieks 30 kalendāra dienu laikā izvērtē un sagatavo atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu. Atzinumu un sagatavotā robežpunktu piesaistes abrisa apliecinātu kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam, informējot par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu turpināšanu.

119. Ja mērnieks atzīst pierobežnieka iebildumus par pamatotiem, viņš robežpunktu nosaka atkārtoti.

120. Ja mērnieks atzīst iebildumus par nepamatotiem un pierobežnieks nepiekrīt mērnieka atzinumam, pierobežniekam ir tiesības robežpunkta noteikšanai pieaicināt citu mērnieku. Par cita mērnieka pieaicināšanu un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanu pierobežnieks, skaitot no šo noteikumu 118.punktā minētā atzinuma nodošanas pastā, informē 15 kalendāra dienu laikā un 60 kalendāra dienu laikā iesniedz cita mērnieka atzinumu par veiktajiem darbiem.

121. Mērnieks turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, neņemot vērā pierobežnieka iebildumus, ja:

121.1. pierobežnieks 60 kalendāra dienu laikā nav iesniedzis cita mērnieka atzinumu;

121.2. pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums nav pretrunā ar mērnieka atzinumu.

122. Ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

123. Robežpunkta centru nostiprina ar vienu no šādām robežzīmēm (11.pielikums):

123.1. vietās bez cietā seguma:

123.1.1. krustakmens – vismaz 60 kg smags laukakmens ar 6 cm garu un 0,5 cm dziļu krustveida iekalumu robežzīmes centrā;

123.1.2.  betona stabs – 130 cm garš stabs ar minimālo šķērsgriezumu 10 x 10 cm un staba apakšā cilpā ievietotu šķērsi;

123.1.3. koka stabs – 130 cm garš stabs ar diametru 15–20 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.1.4. metāla caurule vai stienis – 80 cm gara caurule vai stienis ar diametru 2–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.1.5. plastmasas caurule – 130 cm gara caurule ar diametru 3–6 cm un apakšgalā piestiprinātu šķērsi;

123.2. cietajā segumā (piemēram, flīzēta virsma, asfaltbetons, cementbetons) – metāla stienis vai tapa, kuras garums ir 8–50 cm;

123.3. gruntī – metāla caurule, stienis vai tapa, kuras garums ir 50–80 cm.

124. Par robežzīmi var noteikt šādus pastāvošus situācijas elementus:

124.1.  žoga staba (kuram nodrošināta ilglaicīga saglabāšanās) centru vai stūri;

124.2. būves pamatu (virszemes daļas) vai sienu stūri;

124.3. valsts ģeodēzisko zīmi, ja tā atrodas nostiprināmā robežpunkta vietā.

125. Slēpto robežzīmi var ierīkot vietā, kur tās virszemes nostiprinājums traucētu zemes izmantošanu vai saimniecisko darbību vai ir nevēlams estētisku apsvērumu dēļ. Slēpto robežpunktu nostiprina ar krustakmeni, metāla vai plastmasas cauruli vai stieni, ierīkojot to vismaz 30 cm dziļumā no zemes virsmas.

126. Pagaidu robežzīmes ierīkošanai izmanto koka mietiņu, metāla cauruli vai stieni bez apakšā nostiprināta šķērša.

127. Lauku apvidū vietās bez cietā seguma izveido kupicu. Pilsētās un ciemos kupicu izveido tikai pēc ierosinātāja pieprasījuma vietās bez cietā seguma. Kupicu neveido pagaidu robežzīmei, slēptai robežzīmei, žoga stabam, būves stūrim un valsts ģeodēziskajai zīmei. Ap metāla cauruli, stieni, koka stabu, plastmasas cauruli vai stieni un betona stabu rok riņķveida grāvīti, kura iekšmala atrodas 75 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums – 30 cm, platums zemes virsmas līmenī – 50 cm, grāvīša dibena platums – 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu. Ja kupica jāveido pilsētās un ciemos, to veido ar 1 m diametru. Kupicas izveidošanai mērnieks izsniedz ierosinātājam šajos noteikumos noteikto kupicas shematisko attēlojumu.

128. Ierosinātājs vai, ierosinātājam vienojoties ar mērnieku, mērnieks nekavējoties likvidē robežzīmi, kas atzīta par likvidējamu. Mērnieks robežas noteikšanas aktā apliecina, ka robežzīme ir likvidēta. Ja ierosinātājs ir vienojies ar mērnieku par citu robežzīmes likvidēšanas termiņu līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu iesniegšanai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, mērnieks noteiktajā termiņā pārbauda robežzīmes likvidēšanas faktu apvidū un sagatavo robežzīmes likvidēšanas aktu.

129. Pēc robežzīmju nostiprināšanas mērnieks sagatavo robežas noteikšanas aktu. Robežas noteikšanas aktu sagatavo vienā eksemplārā un iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ierosinātājam izsniedz apliecinātu akta kopiju. Pierobežniekam apliecinātu minētā akta kopiju mērnieks izsniedz pēc pieprasījuma.

130. Robežzīmju nostiprinājumu aktā norāda ar šādu apzīmējumu:

130.1. a – krustakmens;

130.2. bst – betona stabs;

130.3. ks – koka stabs;

130.4. mc – metāla caurule;

130.5. ms – metāla stienis;

130.6. mrs – mūra stabs;

130.7. bss – būves sienas stūris;

130.8. bps – būves pamatu stūris;

130.9. pc – plastmasas caurule;

130.10. ps – plastmasas stienis;

130.11. pz – pagaidu robežzīme;

130.12. vģz – valsts ģeodēziskā zīme.

131. Ja robežzīme ir žoga stabs, tad pirms attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "ž" ("žms", "žks" u.tml.). Ja robežzīme ir žoga staba stūris, to norāda robežas aprakstā un attēlo robežas shēmā. Robežzīmei ar kupicu pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "k". Slēptai robežzīmei pēc attiecīgā nostiprinājuma veida apzīmējuma liek burtu "z".

132. Apvidū nenostiprinātiem robežpunktiem nostiprinājuma veidu norāda ar apzīmējumu "np" – nenostiprināts punkts.

133. Pagaidu robežzīmei kopā ar tās veida apzīmējumu "pz" norāda izmantoto robežzīmi (piemēram, "pzmc").

134. Instrumentāli uzmērītām robežzīmēm un nenostiprinātiem robežpunktiem saglabā piešķirtos robežpunktu numurus un koordinātas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā noteiktajām prasībām.

135. Robežpunktus numurē pulksteņrādītāja kustības virzienā, augošā secībā, ņemot pēc kārtas mazākos brīvos numurus. Robežpunktu numurus, kuri zemes vienībā atkārtojas, papildina ar indeksu, sākot ar viens (piemēram, "1.1.", "1.2." utt.).

136. Šo noteikumu 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112. un 113., kā arī 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133., 134. un 135.punktu piemēro arī zemes robežas apsekošanā, robežas atjaunošanā un robežas neatbilstības novēršanā.

6. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitāte

137. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem mērnieks izvēlas tādus ģeodēziskos mērniecības instrumentus un uzmērīšanas metodes, kas nodrošina šajos noteikumos noteikto mērījumu precizitāti.

138. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic, izmantojot pārbaudītus ģeodēziskos instrumentus. Instrumentus pārbauda atbilstoši ražotāja norādītajām precizitātes prasībām ne retāk kā reizi gadā.

139. Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasībām. Precizitātes prasības attiecina uz:

139.1. mērījumiem;

139.2. uzmērīšanas tīklu izveidošanu un izlīdzināšanu;

139.3. robežpunktu koordinātām.

140. Uzmērīšanas tīkla izveidošanai un zemes kadastrālajai uzmērīšanai atkarībā no zemes vienības atrašanās vietas ir šādas precizitātes prasības (šo noteikumu 4.pielikuma 1., 2. un 3.tabula):

140.1. pilsētā – 1.precizitātes kategorija;

140.2. ciemā – 2.precizitātes kategorija;

140.3. lauku apvidū – 3.precizitātes kategorija.

141. Zemes kadastrālās uzmērīšanas precizitātes prasības mērījumiem, kas iegūti, izmantojot globālās pozicionēšanas metodi uzmērīšanas tīkla izveidošanā un robežpunktu noteikšanā (tajā skaitā pa situācijas elementiem noteikto robežu pagrieziena punktu, kā arī jaunu robežpunktu noteikšanā uz esoša robežposma), norādītas šo noteikumu 4.pielikuma 1. un 2.tabulā.

142. Par zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu uzmērīšanas precizitātes rādītāju izmanto punktu noteikšanas precizitāti. Precizitātes rādītājus iegūst mērījumu izlīdzināšanā kā izlīdzināto koordinātu vērtību standartnovirzes. Standartnovirze ir trīs reizes mazāka par iespējamo (maksimālo) novirzi.

143. Mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi veic saskaņā ar vispārpieņemtajiem globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijas nosacījumiem, kas nodrošina satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu. Ģeodēzisko mērījumu sesijas ilgumu izvēlas atbilstoši nepieciešamajai precizitātei saskaņā ar globālās pozicionēšanas uztvērēja ražotāja tehniskajos noteikumos noteikto laiku.

7. Uzmērīšanas tīkla ierīkošana

144. Zemes kadastrālās uzmērīšanas vajadzībām, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz:

144.1. valsts ģeodēzisko tīklu;

144.2. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos);

144.3. vietējo ģeodēzisko tīklu vai pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu, izņemot LatPos, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir validējusi valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra", ja tie nodrošina šo noteikumu 146.punktā minēto precizitāti attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu vai LatPos.

145. Izmantoto ģeodēziskā tīkla punktu savstarpējā stāvokļa koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,03 m.

146. Uzmērīšanas tīklu izvērtē pēc koordinātu standartnovirzēm pret ģeodēziskā tīkla punktiem. Uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu standartnovirze nedrīkst pārsniegt 0,02 m.

147. Uzmērīšanas tīklu veido un uzmēra, balstoties vismaz uz trim šo noteikumu 144.punktā minēto ģeodēzisko tīklu punktiem.

148. Uzmērīšanas tīklu var papildināt ar karātnes gājieniem, kuros katrā ir ne vairāk kā trīs no jauna ierīkojamie uzmērīšanas tīkla punkti.

149. Uzmērīšanas tīkla punktus apvidū nostiprina tā, lai tie saglabātos līdz zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pabeigšanai.

150. Ierīkojot uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra pilnā paņēmienā.

151. Uzmērīšanas tīkla izveidošanas rezultāts ir apvidū koordinētie uzmērīšanas tīkla punkti, iegūtie un izlīdzinātie ģeodēziskie dati un mērījumu abrisa datnē attēlota uzmērīšanas tīkla shēma.

8. Robežas uzmērīšana apvidū

152. Robežas uzmērīšana apvidū ietver robežpunktu un pa situācijas elementiem noteiktās robežas uzmērīšanu. Robežpunktu un robežas uzmērīšanu var veikt vienlaikus ar uzmērīšanas tīkla veidošanu.

153. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā izmanto horizontālās uzmērīšanas metodes, globālās pozicionēšanas metodi un tālizpētes uzmērīšanas metodi.

154.  3.precizitātes kategorijas teritorijā tālizpētes (lāzerskenēšanas) materiālus var izmantot:

154.1. lai uzmērītu grāvi, ūdensteci vai ūdenstilpi, pa kuru noteikta robeža, ja mērnieks kopā ar ierosinātāju apvidū ir izvērtējis un salīdzinājis attiecīgo situācijas elementu, pa kuru noteikta robeža, ar tālizpētes materiālos attēloto un apvidū esošo elementu, kā arī veicis kontrolmērījumus situācijas elementu noteiktās robežas galapunktos un ne mazāk kā ik pēc katriem 500 m. Mērījumu precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem lielumiem;

154.2. situācijas elementu (grāvja, ūdensteces, ūdenstilpes vai zemes lietošanas veida) kontūru attēlošanai situācijas plānos, ja tie ir izvērtēti un salīdzināti ar apvidū esošajiem elementiem, kā arī veikti vismaz divu situācijas elementu kontūru kontrolmērījumi apvidū uz katriem 50 ha. Uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 178.punktā minēto lielumu.

155. Tālizpētes materiālus, mērījuma datus un aprēķinu rezultātus par veiktajiem kontrolmērījumiem apvidū pievieno elektroniskajai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

156. Vizūru garumi uz robežpunktiem nedrīkst pārsniegt trīskāršu orientēšanai izmantotās līnijas garumu.

157. Robežpunktu noteikšanas precizitāte nedrīkst būt zemāka par šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā noteikto.

158. Ja robeža noteikta pa autoceļa ceļa zemes nodalījuma joslas malu, mērnieks uzmēra ceļa klātnes šķautnes, nosaka ceļa ass līniju un aprēķina ceļa zemes nodalījuma joslas malas pagriezienu punktu koordinātas.

159. Ja robeža noteikta pa ūdensteces viduslīniju, abos krastos uzmēra ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī un aprēķina ūdensteces viduslīnijas pagriezienu punktu koordinātas. Robežu nosaka pa dabīgo ūdensteces viduslīniju vai pa ūdenstilpes normālo ūdenslīniju, izvērtējot veģetāciju. Ūdens līmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī apvidū iezīmē meldru veģetācija, kas ietilpst ūdenstilpes vai ūdensteces teritorijā. Posmos, kur meldri nav raksturīgi, uzmēra augstuma atzīmes, lai varētu novilkt atbilstoša augstuma horizontāli no posma, kur skaidri izsekojama ūdens līmeņa līnija normālā ūdensstāvoklī.

160. Ja robeža noteikta pa grāvja viduslīniju, uzmēra abas grāvja augšējās malas un aprēķina viduslīnijas pagrieziena punkta koordinātas.

161. Uzmērot robežu, mērnieks papildus uzmēra un mērījumu abrisa datnē attēlo robežojošā zemes vienībā esošo:

161.1.  būves daļu, kas atrodas līdz četru metru attālumā no robežas, ja ir iespējama piekļūšana pie tās;

161.2. valsts, pašvaldības, komersanta vai māju ceļu vai ielas klātni, ja robeža noteikta pa zemes nodalījuma joslas malu;

161.3. dzelzceļa tuvāko sliedi;

161.4. ūdensteces vai ūdenstilpes ūdenslīmeņa līniju normālā ūdensstāvoklī;

161.5. Baltijas jūras, Rīgas jūras līča ūdenslīmeņa līniju, ja robeža noteikta pa Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča krasta nogāzes augšmalu.

162. Nenostiprinātā robežpunkta koordinātas nosaka, uzmērot robežas punktu apvidū vai aprēķinot analītiski.

163. Nostiprinot robežzīmi, kurai nav izveidojama kupica, veic vismaz trīs piesaistes mērījumus, izņemot gadījumu, ja robežzīme ir šo noteikumu 124.punktā noteiktais situācijas elements, un attēlo tos mērījumu abrisa datnē.

164. Piesaistes mērījumus veic arī robežzīmei ar kupicu lauku apvidos un ārpus blīvi apdzīvotām (pilsētas un vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem) vietām – vismaz četrām zemes vienības robežzīmēm vai vienai robežzīmei uz katru kilometru, ja robežas noteikšanas darbi veicami posmā, kas ir garāks par diviem kilometriem.

165. Apvidū veiktos mērījumus mērnieks atspoguļo mērījumu abrisa datnē (12.pielikums).

166. Šajos noteikumos minētajos gadījumos veikto kontrolmērījumu datus un rezultātus mērnieks pievieno elektroniskai zemes kadastrālās uzmērīšanas lietai.

167. Ja citā koordinātu sistēmā instrumentāli uzmērītam robežpunktam veic atkārtotus mērījumus, mērnieks izvērtē iepriekšējai robežpunkta un robežas koordinēšanai izmantoto uzmērīšanas tīkla punktu koordinātu atbilstību LKS-92 TM.

168. Ja konstatēta iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punkta koordinātu neatbilstība LKS-92 TM un koordinātu atšķirība pārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā minētos lielumus, mērnieks robežpunkta un robežas atjaunošanai izveido uzmērīšanas tīklu, izmantojot informāciju par iepriekš izmantotā uzmērīšanas tīkla punktiem vai, ja tie nav saglabājušies, apvidū identificētās robežzīmes, kuru koordinēšana veikta, izmantojot šo uzmērīšanas tīklu, un šo robežpunktu savstarpējās saites nepārsniedz šo noteikumu 4.pielikuma 3.tabulā minēto lielumu divkāršu vērtību.

169. Pieslēdzoties iepriekš noteiktām robežām vai atkārtotā zemes kadastrālā uzmērīšanā konstatējot, ka vienam robežpunktam kopējā robežposmā zemes robežu plānos ir atšķirīgas koordinātas un numuri, apvidū atjaunojama un zemes robežu plānā uzrādāma iepriekš (sākotnēji) uzmērītā robežpunkta koordināta (izņemot 168.punktā noteiktos gadījumus) un numurs.

170. Visas zemes vienības vai zemes vienības daļas uzmērīto un aprēķināto robežpunktu koordinātas norāda zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā. Zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktu koordinātu sarakstu sagatavo katrai zemes vienībai vai zemes vienības daļai, norādot zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastra apzīmējumu, robežpunkta numuru atbilstoši zemes robežu plānam vai zemes vienības daļas robežu plānam un atbilstošu robežpunkta koordinātu (x, y) metros ar centimetra precizitāti.

9. Situācijas elementu uzmērīšana apvidū

171. Zemes vienības teritorijā vai zemes vienības daļas teritorijā:

171.1. nosaka zemes lietošanas veidus un uzmēra kontūras;

171.2. uzmēra šādus situācijas elementus:

171.2.1. būves un būves daļas (lieveni, terasi, ārējās kāpnes, pārkari, pandusu);

171.2.2. atsevišķus objektus, kas nepieciešami piesaistes abrisu sagatavošanai un apgrūtinājumu teritoriju noteikšanai (atsevišķi stāvošs koks, gājēju celiņš u.tml.);

171.2.3. inženierkomunikācijas un virszemes inženierbūves, tai skaitā ceļus, dzelzceļu, sliežu ceļus un žogus (1. un 2.precizitātes kategorijas teritorijās);

171.2.4. ūdenstilpes un ūdensteces;

171.2.5. grāvjus, kas vienādi ar vai platāki par diviem metriem;

171.2.6. dabīgos un mākslīgos reljefa elementus (gravas, kraujas, bedres, akmeņu krāvumus);

171.2.7. citus situācijas elementus atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam.

172. Apakšzemes inženierbūves un inženierkomunikācijas uzmēra pēc ierosinātāja pieprasījuma, ja ierosinātājs ir nodrošinājis, ka objektu atrašanās vietas apvidū ir viennozīmīgi identificējamas. Ja nepieciešams, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos iesaista apakšzemes inženierkomunikācijas īpašnieku (turētāju).

173. Situācijas elementu uzmērīšanā ievēro šādus nosacījumus:

173.1. būves un būves daļas uzmēra būves cokola līmenī pa ārējo perimetru;

173.2. uzmērot autoceļa kompleksu, uzmēra visas tā veidojošās konstrukcijas un attēlo tos situācijas plānā;

173.3. situācijas elementa (izņemot šo noteikumu 174.punktā minētos situācijas elementus) mazākā teritorija un zemes lietošanas veida platība, kuru uzmēra un attēlo, ir:

173.3.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha; 

173.3.2. mērogā 1:1000 – 0,002 ha;

173.3.3. mērogā 1:2000 – 0,008 ha;

173.3.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

173.3.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha.

174. Situācijas elementu uzmērīšanā neatkarīgi no to aizņemtās platības uzmēra:

174.1. pagalmus un tajos esošās būves;

174.2. ūdensteču, ūdenstilpju kontūras un šo noteikumu 169.2.7.apakšpunktā minētos grāvjus;

174.3. ceļus, ievērojot šo noteikumu 173.2.apakšpunkta nosacījumus.

175. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā zemes lietošanas veidus nosaka mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes lietošanas veidu klasifikāciju un to noteikšanas kritērijiem.

176. Ja aktualizē situācijas plānu, mērnieks:

176.1. apseko situāciju apvidū un salīdzina to ar iepriekš sastādīto situācijas plānu un šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto informāciju, ja tāda ir;

176.2. uzmēra situācijas elementu izmaiņas.

177. Būvju uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežpunktu noteikšanas precizitāti, kas minēta šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā. Būves uzmēra, izmantojot horizontālās uzmērīšanas metodes.

178. Situācijas elementu, izņemot būves, uzmērīšanas kļūda nedrīkst pārsniegt plāna grafisko noteiktību – 0,3 mm.

10. Platības aprēķināšana

179. Platību aprēķina:

179.1. zemes vienībai;

179.2. zemes vienības daļai;

179.3. zemes lietošanas veida teritorijai;

179.4. apgrūtinājuma teritorijai.

180. Platību aprēķina analītiski:

180.1. zemes vienībai vai zemes vienības daļai – izmantojot robežpunktu koordinātas;

180.2. zemes lietošanas veida teritorijai – izmantojot zemes lietošanas veida kontūras punktu koordinātas;

180.3. nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma teritorijai:

180.3.1. izmantojot apgrūtinājumu robežas pagrieziena punktu koordinātas, kas iegūtas:

180.3.1.1. apgrūtinājumu robežas pārnesot no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta digitālā materiāla;

180.3.1.2. apgrūtinājumu robežas pārnesot no līguma par apgrūtinājuma nodibināšanu, tiesas nolēmuma grafiskā pielikuma vai cita kartogrāfiskā materiāla;

180.3.1.3. apgrūtinājumu robežas pārnesot no normatīvajiem aktiem par apgrūtinājuma robežām;

180.3.2. ņemot vērā apgrūtinājumu izraisošajam objektam apvidū noteiktās koordinātas.

181. Aprēķinot platību, no tās izslēdz LKS-92 TM plaknes projekcijas sagrozījumus.

182. Platības aprēķina ar šādu noteiktību:

182.1. pilsētas, ciema teritorijā – 0,0001 ha;

182.2. lauku apvidū:

182.2.1. teritorijām līdz 1,0 ha (ieskaitot) – 0,0001 ha, bet, ja robežas noteiktas pa situācijas elementiem, – 0,01 ha;

182.2.2. teritorijām, kas lielākas par 1,0 ha, – 0,01 ha.

183. Zemes vienību daļas, zemes lietošanas veida kontūras un apgrūtinājuma teritorijas platības aprēķina atbilstoši precizitātei, ar kādu noteikta zemes vienības platība.

184. Zemes lietošanas veidu platību aprēķināšanai izmanto situācijas plāna kopiju (kontūrplānu), kurā secīgi numurē zemes lietošanas veidu teritorijas. Situācijas plāna kopiju nesagatavo un platības aprēķinu neveic, ja zemes vienībai ir viens zemes lietošanas veids.

185. Aprēķinātās zemes lietošanas veidu platības ieraksta platību sarakstā (aprēķinā) un pieraksta situācijas plāna grafiskajā daļā (kontūrplānā). Zemes lietošanas veidu platību summai jāsakrīt ar zemes vienības platību, bet nesaisti izlīdzina proporcionāli zemes lietošanas veidu platībām.

186. Uzmērot iepriekš instrumentāli uzmērītu zemes vienību, aprēķinātā zemes vienības platība nedrīkst atšķirties no iepriekšējā uzmērīšanā aprēķinātās zemes vienības platības. Ja zemes vienību sadala, visu nodalīto zemes vienību platību summa nedrīkst atšķirties no sadalāmās zemes vienības platības. Noapaļojot radušās platību atšķirības izlīdzina.

187. Veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, var veidoties zemes vienības platību atšķirība starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā aprēķināto platību un platību, kas:

187.1. norādīta tiesiskā pamatojuma dokumentā;

187.2. noteikta zemes vienībai, izmantojot ierādīšanas (grafiskās) metodes.

188. Pieļaujamā platību atšķirība nedrīkst pārsniegt:

188.1. pilsētā – šo noteikumu 4.pielikuma 4.tabulā minēto atšķirību;

188.2. ciemā, lauku apvidū:

188.2.1. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,1 √^¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir vienāda ar 1,0 ha vai mazāka;

188.2.2. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,25 √^¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 1,0 ha, bet nepārsniedz 200 ha;

188.2.3. atšķirību, kas noteikta, izmantojot formulu ± 0,3 √^¯P (P – zemes vienības vai vienības daļas platība (ha)), ja platība ir lielāka par 200 ha.

189. Ja mērnieks konstatē, ka zemes vienības platība pārsniedz pieļaujamo platību atšķirību, bet zemes kadastrālā uzmērīšana veikta atbilstoši šo noteikumu prasībām, mērnieks sagatavo platību neatbilstības aktu (13.pielikums), norādot tajā neatbilstības iemeslus.

190. Platību neatbilstības aktu sagatavo arī instrumentāli uzmērītai zemes vienībai, ja platības izmaiņas notikušas kļūdainas robežpunktu koordinātu noteikšanas dēļ, kopplatības aprēķināšanas vai robežu savstarpējas neatbilstības novēršanas dēļ.

191. Platību neatbilstības aktu paraksta ierosinātājs, apliecinot, ka ir informēts par aprēķināto platību un to neatbilstības iemesliem. Ja ierosinātājs nepiekrīt aprēķinātajai platībai, mērnieks sagatavo darba pārtraukšanas aktu. Darba pārtraukšanas akta apliecinātu kopiju mērnieks nosūta ierosinātājam, bet tā oriģinālu uzglabā savā lietvedībā.

11. Zemes robežu plāna sagatavošana

192. Zemes robežu plāna titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 14.pielikumā minētajām prasībām un 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.

193. Zemes robežu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu.

194. Zemes robežu plāna titullapā kā sagatavošanas pamatojumu norāda:

194.1. vienu no šajos noteikumos minētajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem;

194.2. ierādītā zemes robežu plāna sagatavošanas datumu, ja kadastrāli uzmēra ierādīto zemes vienību.

195. Ja zemes vienību sadala, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai sagatavo atsevišķu zemes robežu plānu.

196. Ja daļu no zemes vienības pievieno blakus esošai zemes vienībai, to nenosakot par jaunu zemes vienību, sagatavo:

196.1. zemes robežu plānu zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība;

196.2. zemes robežu plānu zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība.

197. Zemes vienībai, no kuras nodalīta zemes platība, zemes robežu plānā:

197.1. titullapā ieraksta "No zemes vienības nodalīta zemes platība __ ha, kas pievienota zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu _________";

197.2. attēlo pēc zemes platības nodalīšanas izmainītās zemes vienības robežas;

197.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un nodalīto zemes platību.

198. Zemes vienībai, kurai pievienota zemes platība, zemes robežu plānā:

198.1. titullapā ieraksta "Zemes vienībai pievienota zemes platība ___ ha, kas nodalīta no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu __________";

198.2. attēlo pēc zemes platības pievienošanas izmainītās zemes vienības robežas;

198.3. norāda shēmu, kurā uzskatāmi attēlo blakus esošās zemes vienības un pievienoto zemes platību.

199. Ja nepieciešams plānā uzskatāmi attēlot visus situācijas elementus, robežas grafiskā attēlojuma mērogu var palielināt vai samazināt, kā arī atsevišķus plāna fragmentus attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā. Nosakot plāna mērogu, nedrīkst pazemināt uzmērāmo punktu noteikšanas precizitāti, kas atbilst šo noteikumu 4.pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

200. Zemes robežu plānu (oriģinālu) sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam), vienu eksemplāru iesniegt zemesgrāmatu nodaļā un vienu – Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā minētajā kārtībā.

12. Situācijas plāna sagatavošana

201. Situācijas plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 16.pielikumā minētajām prasībām.

202. Situācijas plāna sastādīšanai vai aktualizācijai mērnieks uzmēra situācijas elementus, bet, ja situācija jau ir uzmērīta, uzmēra situācijas aktuālās izmaiņas. Situācijas plāna sagatavošanai var izmantot topogrāfisko plānu ar mērogu 1:250, 1:500 vai 1:1000, ja tas atbilst faktiskajam stāvoklim apvidū, lai no tā pārnestu situācijas elementus, bet lauku apvidos (izņemot blīvi apbūvētās teritorijas) – arī citus kartogrāfiskos materiālus, kas nodrošina šo noteikumu 178.punktā minētās precizitātes prasības.

203. Situācijas plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu.

204. Ja ūdensteces un ūdenstilpes ar ceļu krustojas divos vai vairākos līmeņos, otrā un pārējo līmeņu situācijas elementus par zemes lietošanas veidiem nenosaka, bet situācijas plānā attēlo to kontūras.

205. Grāvim vidējo platumu nosaka ar viena metra noteiktību un ar bultiņu norāda ūdens tecēšanas virzienu.

206. Situācijas plāna grafiskajā attēlojumā attēlo būves kontūras un ieraksta būves kadastra apzīmējumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām ēkām.

207. Situācijas plānā var ierakstīt skaidrojošus uzrakstus pie situācijas elementa, ja šo noteikumu 15.pielikumā nav noteikts apzīmējums, ar kādu apzīmē attiecīgu situācijas elementu, kā arī izmantot topogrāfisko plānu izgatavošanā lietotos apzīmējumus.

208. Situācijas plāna grafisko attēlojumu izvieto titullapas otrā pusē, izmantojot zemes robežu plānā attēlotās zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas. Lai uzskatāmi parādītu visus situācijas elementus, situācijas plānā tos var attēlot palielinātā mērogā iznesumu veidā vai uz atsevišķas lapas (lapām).

209. Situācijas plānu (oriģinālu) sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam) un vienu eksemplāru iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā minētajā kārtībā.

13. Apgrūtinājumu plāna sagatavošana

210. Apgrūtinājumu plāna titullapu un nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 17.pielikumā minētajām prasībām.

211. Ja zemes vienībā vai zemes vienības daļā nav nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, mērnieks sagatavo informāciju par apgrūtinājumiem (18.pielikums).

212. Apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu.

213. Apgrūtinājumus ieraksta apgrūtinājumu plānā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātajai nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu klasifikācijai.

214. Apgrūtinājumu plānā var attēlot zemes ierīcības projektā vai detālplānojumā paredzēto ceļa servitūta projektēto teritoriju.

215. Apgrūtinājumu plānā attēlo visus nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot:

215.1. informāciju par zemesgrāmatā un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.2. informāciju no detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta;

215.3. vietējās pašvaldības informāciju par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem;

215.4. vietējās pašvaldības un inženierkomunikāciju īpašnieku (turētāju) sniegto informāciju par inženierkomunikācijām;

215.5. dokumentu par apgrūtinājuma noteikšanu, arī servitūta nodibināšanu, ja tas nav reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un ierakstīts zemesgrāmatā;

215.6. dokumentu par apgrūtinājuma izbeigšanu, arī servitūta izbeigšanu, ja ieraksts nav dzēsts no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas;

215.7. aktuālo topogrāfisko plānu;

215.8. mērnieka iegūto informāciju par apgrūtinājumu izraisošiem objektiem apvidū;

215.9. normatīvajos aktos noteikto informāciju par apgrūtinājumiem, tai skaitā par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežām.

216. Apgrūtinājumu plānā kā laukumus attēlo tos apgrūtinājumus, kuru:

216.1. mazākā aizņemtā zemes platība ir:

216.1.1. mērogā 1:500 – 0,0005 ha;

216.1.2. mērogā 1:1000 – 0,0020 ha;

216.1.3. mērogā 1:2000 – 0,0080 ha;

216.1.4. mērogā 1:5000 – 0,04 ha;

216.1.5. mērogā 1:10000 – 0,15 ha;

216.2. aizņemtā teritorija ap vai gar lineāro objektu veido izstieptu laukumu, un tā minimālais platums ir:

216.2.1. mērogā 1:500 – 1 m;

216.2.2. mērogā 1:1000 – 2 m;

216.2.3. mērogā 1:2000 – 4 m;

216.2.4. mērogā 1:5000 – 10 m;

216.2.5. mērogā 1:10000 – 20 m.

217. Apgrūtinājumu, kuru nav iespējams attēlot kā laukumu, apgrūtinājumu plānā attēlo kā līniju, līnijas vidū norādot tās platumu.

218. Ja vienā vietā pārklājas vairākas viena veida nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas, attēlojot apgrūtinājuma plānā, tās apvieno. Apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas attēlo tā, lai viennozīmīgi un nepārprotami vizualizētu katru apgrūtinājuma aizņemto teritoriju. Ja nepieciešams, apgrūtinājuma grafisko attēlojumu sagatavo uz vairākām lapām.

219. Apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem (vienu eksemplāru) iesniedz vietējā pašvaldībā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu saskaņošanai (izņemot servitūtus). Vietējās pašvaldības pārstāvis saskaņo apgrūtinājumus, izdarot attiecīgu atzīmi uz apgrūtinājumu plāna vai informācijas par apgrūtinājumiem.

220. Apgrūtinājumu plānu vai informāciju par apgrūtinājumiem (oriģinālus) sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam), vienu eksemplāru iesniegt zemesgrāmatu nodaļā un divus eksemplārus – Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā minētajā kārtībā, no kuriem viens ir saskaņots ar vietējo pašvaldību (izņemot šo noteikumu 18.nodaļā noteiktos gadījumus).

14. Zemes vienības daļas kadastrālā uzmērīšana un plāna sagatavošana

221. Zemes vienības daļas kadastrālajā uzmērīšanā:

221.1. izvērtē un atjauno robežposmus, kur zemes vienības daļas robeža sakrīt ar zemes vienības robežu;

221.2. uzmēra zemes vienības daļas robežu un situācijas elementus;

221.3. sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu;

221.4. sagatavo zemes vienības daļas robežu plānu;

221.5. sagatavo situācijas plānu;

221.6. sagatavo apgrūtinājumu plānu.

222. Zemes vienības daļas robežu nosaka atbilstoši ierosinātāja iesniegtajai zemes robežu plāna kopijai ar tajā attēlotām zemes vienības daļas robežām. Valsts un pašvaldības zemes vienības daļas robežas var attēlot arī citā kartogrāfiskajā materiālā. Par zemes vienības daļas robežas noteikšanu sagatavo zemes vienības daļas robežas aktu.

223. Zemes vienības daļas robežu uzmēra atbilstoši vispārīgām zemes vienības uzmērīšanas prasībām. Robežpunktu apvidū nostiprina ar robežzīmi vai pagaidu robežzīmi atbilstoši šo noteikumu 5.nodaļai. Zemes vienības daļas robežzīmei, kas nav zemes vienības robežzīme, robežposmā, kas sakrīt ar zemes vienības robežposmu, kupicu neveido.

224. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu zemes vienībai, kuras robežas ierādītas, mērnieks instrumentāli uzmēra apsekoto un atjaunoto robežpunktu. Ja zemes vienības robeža ir instrumentāli uzmērīta, robežas uzmēra tiem zemes vienības daļas robežposmiem, kas norobežos zemes vienības daļu zemes vienībā.

225. Lai sagatavotu zemes vienības daļas robežu plānu valstij vai pašvaldībai piekritīgai vai piederošai zemes vienībai, kuras robežas nav uzmērītas, mērnieks pirms zemes vienības daļas robežas noteikšanas nosaka zemes vienības robežu saskaņā ar šo noteikumu 5.nodaļu.

226. Zemes vienības daļas robežu plāna titullapu un grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 19.pielikumā minētajām prasībām.

227. Zemes vienības daļas robežu plāns, situācijas plāns un apgrūtinājumu plāns ir spēkā no tā reģistrācijas dienas Kadastra informācijas sistēmā un zaudē spēku ar tā anulēšanu.

228. Zemes vienības robežas apsekošanas akta, robežas atjaunošanas akta un zemes vienības daļas robežas akta sagatavošanā ievēro šo noteikumu prasības par robežas izvērtēšanu un atjaunošanu un robežas noteikšanu zemes vienībai.

229. Katrai zemes vienības daļai sagatavo atsevišķu zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Situācijas plāna un apgrūtinājumu plāna mērogam jāsakrīt ar zemes vienības daļas robežu plāna mērogu.

230. Zemes vienības daļas robežu plānu (oriģinālu) sagatavo vismaz tik eksemplāros, cik pieprasījis ierosinātājs, vienu eksemplāru – iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā un vienu – Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā minētajā kārtībā.

231. Situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu zemes vienības daļai sagatavo atbilstoši šo noteikumu 12. un 13.nodaļas prasībām.

15. Būves instrumentālā uzmērīšana un robežu plāna sastādīšana būves ierakstīšanai zemesgrāmatā

232. Lai zemesgrāmatā ierakstītu vienu vai vairākas būves, sagatavo robežu plānu būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Šo plānu sagatavo, ja būve ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un atrodas uz zemes vienības, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā.

233. Robežu plāna būves ierakstīšanai zemesgrāmatā titullapu un robežas grafisko attēlojumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 20.pielikumā minētajām prasībām.

234. Lai sagatavotu robežu plānu būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, nepieciešamos tehniskos datus iegūst, instrumentāli uzmērot zemesgrāmatā ierakstāmo būvi.

235. Robežu plānā būves ierakstīšanai zemesgrāmatā paredzētās zemes robežas attēlo atbilstoši kompetentās institūcijas lēmuma grafiskajam pielikumam vai, ja tāda nav, robežu attēlo četru metru attālumā no būves sienas.

236. Šo noteikumu 235.punktā minētajā grafiskajā pielikumā attēlotās teritorijas platību mērnieks aprēķina ar noteiktību 0,0001 ha, izmantojot grafiskās metodes.

237. Robežu plānu būves ierakstīšanai zemesgrāmatā (oriģinālu) sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam), vienu eksemplāru iesniegt zemesgrāmatu nodaļā un vienu eksemplāru – Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā šo noteikumu 19.nodaļā minētajā kārtībā.

16. Transformējamās meža zemes izvietojuma plāna sagatavošana

238. Izgatavojot transformējamās meža zemes izvietojuma plānu, mērnieks:

238.1. apvidū nosaka tās robežu, atzīmējot ar pagaidu robežzīmēm;

238.2. uzmēra transformējamās meža zemes robežu;

238.3. sagatavo transformējamās meža zemes izvietojuma plānu.

239. Transformējamās meža zemes robežas uzmēra atbilstoši situācijas elementu uzmērīšanas prasībām, pamatojoties uz ierosinātāja rakstisku iesniegumu un tam pievienoto grafisko pielikumu.

240. Par iesnieguma grafisko pielikumu var izmantot zemes robežu plāna, situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna kopiju, kurā attēlota transformējamās meža zemes robeža.

241. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānam titullapu nenoformē. Plānu sastāda atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un 21.pielikumā minētajām prasībām.

242. Transformējamās meža zemes izvietojuma plānu (oriģinālu) mērnieks sagatavo vismaz tik eksemplāros, lai pa vienam eksemplāram varētu izsniegt katram īpašniekam (kopīpašniekam) un vienu eksemplāru uzglabāt savā lietvedībā.

17. Zemes vienības vienkāršota uzmērīšana

243. Zemes vienības vienkāršotā uzmērīšana ir sadalei, apvienošanai vai robežu pārkārtošanai veiktie zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi, kur vienai no jaunveidojamām zemes vienībām, apvienojamām zemes vienībām vai zemes vienībām, kurām paredzēta robežu pārkārtošana, var veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus tikai atsevišķos robežposmos, pārējā daļā izpildot kamerālos darbus.

244. Zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu var veikt, ja:

244.1. sadalāmā zemes vienība atrodas 3.precizitātes kategorijas teritorijā, tās platība ir lielāka par 10 ha un pēc sadalīšanas kādai no jaunveidojamām zemes vienībām platība veido vismaz 90 % no sadalāmās zemes vienības platības;

244.2. apvieno zemes vienības, kas noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā;

244.3. pārkārtojot robežas, no zemes vienības nodalāmā vai zemes vienībai pievienojamā platība nepārsniedz 10 % no zemes vienības kopējās platības un abas ir noteiktas ar vienādu precizitāti vai uzmērītas vienā koordinātu sistēmā.

245. Zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu neveic, ja robežu izvērtēšanā atbilstoši šo noteikumu 4.nodaļai mērnieks konstatē šo noteikumu 56.punktā minēto robežu neatbilstību.

246. Ja, veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu, jaunveidojamā robežposmā konstatē situācijas elementu vai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu neatbilstību, zemes vienībai aktualizē situācijas vai apgrūtinājuma plānu. Aktualizējot situācijas vai apgrūtinājuma plānu, ievēro šo noteikumu 8. un 9.punktā minētos nosacījumus.

247. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.1.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē un kadastrālo uzmērīšanu veic tai jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir mazāka par 10 % no sadalāmās zemes vienības platības. Jaunizveidojamai zemes vienībai, kuras platība ir 90 % no sadalāmās zemes vienības platības vai lielāka, robežu izvērtē un atjauno robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti. Kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai robežlīnijai, pārējām robežām veic kamerālo pārzīmēšanu. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē kamerāli.

248. Veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu šo noteikumu 244.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, robežu izvērtē robežposmiem, kuros tiks noteikti jauni robežpunkti, un kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sadalošajai robežlīnijai, pārējām robežām veic kamerālo pārzīmēšanu. Situāciju un apgrūtinājumus, ja tos neaktualizē, pārzīmē kamerāli.

249. Zemes vienībai, kurai sadales, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas dēļ veikta vienkāršotā uzmērīšana, sagatavo zemes robežas noteikšanas aktu, pārrakstot informāciju no iepriekšējā zemes robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas akta un papildinot to ar informāciju par jaunu robežposmu vai robežposma likvidēšanu un par apvidū likvidējamām robežzīmēm.

18. Zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālā pārzīmēšana

250. Zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu apvidū, kamerāli pārzīmē:

250.1. ja vienā zemes robežu plānā attēlotas divas vai vairākas zemes vienības un ierosinātājs ir pieprasījis veikt zemes robežu plāna kamerālo pārzīmēšanu tā, lai attēlotu katru zemes vienību atsevišķā plānā, arī ja plānā attēlotas vairākas zemes vienības un kādu no tām instrumentāli uzmēra;

250.2. šo noteikumu 243. un 251.punktā minētajā gadījumā.

251. Veicot situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju zemes vienībai, kurai izgatavots apvienotais zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāns, plānu, kas netiek aktualizēts, kamerāli pārzīmē atsevišķā zemes robežu, situācijas vai apgrūtinājumu plānā. Ja plānā ir attēlotas vairākas zemes vienības, atlikušās zemes vienības, kuras netiek aktualizētas, kamerāli pārzīmē situācijas un apgrūtinājumu plānā, nedalot atsevišķos zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānos.

252. Kamerāli pārzīmējot apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu, kurā ir attēlotas vairākas zemes vienības, katrai zemes vienībai izgatavo atsevišķu apvienoto zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu.

253. Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto aktuālo zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, izņemot gadījumu, ja aktuālā zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plāna kamerālā pārzīmēšana vienreiz jau ir veikta. Šajā gadījumā atkārtotai kamerālai pārzīmēšanai mērnieks izmanto zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu, kas tika izmantots pirmreizējai kamerālai plāna pārzīmēšanai.

254. Ja kadastra informācija par zemes vienības zemes lietošanas veidiem vai apgrūtinājumiem ir pretrunā ar informāciju situācijas plānā vai apgrūtinājumu plānā, mērnieks kamerāli var pārzīmēt tikai zemes robežu plānu, bet situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu aktualizē, ievērojot šo noteikumu 8., 9. un 251.punktā minētos nosacījumus.

255. Kamerāli pārzīmējot:

255.1. plāna grafiskā attēlojuma pusē:

255.1.1. norāda ierādītās zemes vienības robežas, konstruējot ar precizitāti 0,2 mm;

255.1.2. zemes robežu plānā instrumentāli uzmērīto robežpunktu koordinātas neattēlo, bet pārraksta zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstā no iepriekš izgatavotā zemes robežu plāna un, ja bijusi vienkāršotā uzmērīšana, papildina ar no jauna noteiktā robežposma koordinātām;

255.1.3. pārraksta informāciju no iepriekš izgatavotā plāna (pierobežu īpašumu skaitu un nosaukumus vai kadastra apzīmējumus, situāciju atbilstoši izmantotajiem apzīmējumiem, apgrūtinājumu skaitu un apjomu, apgrūtinājumu platības pierakstā pārejot no garumiem uz platībām);

255.2. titullapā norāda:

255.2.1. tiesiskā pamatojuma dokumentu, kas norādīts pārzīmējamā plānā, vai, ja bijusi vienkāršotā uzmērīšana, – tiesiskā pamatojuma dokumentu, atbilstoši kuram sadalīta vai apvienota zemes vienība vai pārkārtota robeža;

255.2.2. robežu plānā robežu noteikšanas datumu pārzīmētiem robežposmiem norāda atbilstoši iepriekš sagatavotajam zemes vienības robežu ierādīšanas vai robežas noteikšanas aktam, bet no jauna noteiktam robežposmam – tā uzmērīšanas datumu;

255.2.3. uzrakstu "Zemes vienība ir kamerāli pārzīmēta". Ja zemes vienības robežas ir ierādītas, uzmērītas vietējā vai brīvā koordinātu sistēmā vai robežas noteiktas LKS-92 TM, izmantojot ortofotokarti, papildus norāda uzrakstu "Zemes vienības platība tiks precizēta pēc zemes vienības robežu kadastrālās uzmērīšanas".

256. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanā, veicot zemes vienības vienkāršoto uzmērīšanu un zemes robežu plāna, situācijas plāna un apgrūtinājuma plāna kamerālo pārzīmēšanu, ievēro šo noteikumu 17. un 18.nodaļā minētās prasības, ievērojot arī vispārīgās šajos noteikumos noteiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošanas prasības.

257. Kamerāli pārzīmēto apgrūtinājumu plānu nesaskaņo ar vietējo pašvaldību.

19. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana un iesniegšana Valsts zemes dienestā

258. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību pabeigšanas mērnieks sagatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā vai uzglabā savā lietvedībā.

259. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā nepieciešamo dokumentu atvasinājumus var apliecināt mērnieks atbilstoši normatīvajiem aktiem dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.

260. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo:

260.1. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienībām, kas ietilpst vienā nekustamajā īpašumā;

260.2. par atsevišķām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

260.3. par būves ierakstīšanai zemesgrāmatā veikto zemes kadastrālo uzmērīšanu;

260.4. vienu visām vienlaikus uzmērītajām zemes vienības daļām, kas ietilpst vienā zemes vienībā.

261. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo kā pakotni, kas ir parakstīta ar mērnieka drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu). Tajā ievieto:

261.1. ar drošu elektronisko parakstu (ar laika zīmogu) parakstītu pakotni ar šo noteikumu 262.punktā minēto dokumentu elektroniskām kopijām un apliecinājuma uzrakstu, ja tie sākotnēji ir sagatavoti papīra formā;

261.2. šo noteikumu 262.punktā minētos dokumentus, ja tie sākotnēji ir sagatavoti kā elektroniskie dokumenti;

261.3. šo noteikumu 263.punktā minētos elektroniskos dokumentus un datnes;

261.4. elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas pakotnē esošo dokumentu sarakstu (portatīvā dokumenta (PDF), digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā).

262. Elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā atbilstoši šo noteikumu 261.1. un 261.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ievieto šādus dokumentus vai to kopijas:

262.1. iesniegumu, līgumu vai līgumam pievienoto tehnisko specifikāciju (darba uzdevumu) par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām;

262.2. ierosinātāja un pierobežnieka pilnvaroto personu pilnvaru vai dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai institūciju;

262.3. zemes kadastrālās uzmērīšanas tiesiskā pamatojuma dokumentu (zemes ierīcības projektam vai detālplānojumam – vietējās pašvaldības lēmumu par to apstiprināšanu un grafisko daļu);

262.4. vietējās pašvaldības atzinumu par robežas izmaiņu cēloņiem;

262.5. dokumentu par servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu;

262.6. apgrūtinājumu plāna sagatavošanai izmantotos dokumentus;

262.7. pasta sūtījuma kvīti vai citu dokumentu, kas pierāda uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas faktu konkrētam adresātam. Ja persona uzaicināta ar rakstisku uzaicinājumu un nav piedalījusies zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos vai nav parakstījusi zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, ievieto parakstīto uzaicinājumu. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki uzaicināti ar uzaicinājuma paziņojumu un kāds no tiem ir piedalījies zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos un parakstījis zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, ievieto uzaicinājuma paziņojumu;

262.8. citus dokumentus, kas pamato veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

263. Elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā atbilstoši šo noteikumu 261.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem ievieto šādus elektroniskos dokumentus un datnes:

263.1. elektroniskos dokumentus (portatīvā dokumenta (PDF), digitāli saspiesta un kodēta attēla (TIFF) datņu formātā):

263.1.1. kadastra informāciju;

263.1.2. citā koordinātu sistēmā noteikto zemes vienību koordinātu pārrēķinu LKS-92 TM;

263.1.3. informāciju par uzmērīšanā izmantotajiem ģeodēziskajiem punktiem:

263.1.3.1. par izmantotajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

263.1.3.2. par zemes vienībai kadastrālajā uzmērīšanā izmantotajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;

263.1.4. mērījumu datus, izdrukā norādot instrumenta nosaukumu (modeli), numuru, uzmērīšanas datumu un laiku, iestatītās mērījumu korekcijas, mērīto punktu numuru, kodu, horizontālā leņķa nolasījumu, attāluma nolasījumu, vertikālā leņķa nolasījumu;

263.1.5. ar globālās pozicionēšanas metodi iegūtos mērījumu datus izdrukā, norādot instrumenta nosaukumu (modeli), numuru, izmantotās pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai sistēmas nosaukumu vai kodu un koordinātas, uzmērīto punktu numurus, x, y koordinātas, uzmērītā punkta standartnovirzes pēc x, y, pozicionālās precizitātes (PDOP) skaitli, punkta uzmērīšanas laiku;

263.1.6. aprēķinu rezultātus (uzmērīšanas tīkla izlīdzināšanas rezultāts, uzmērīšanas tīkla un uzmērīto punktu koordinātu aprēķins, noteiktības novērtējums un aprēķināto koordinātu saraksts);

263.1.7. tālizpētes mērījumu krāsu attēlu, norādot noteikto robežu, robežposmu lūzuma vietas, koordinātu tīklu;

263.1.8. situācijas plāna kopiju (kontūrplānu) ar secīgi numurētām zemes lietošanas veidu kontūrām;

263.1.9. zemes lietošanas veidu platību sarakstu (aprēķinu);

263.1.10. piesaistes abrisu strīdus robežpunktam;

263.1.11. zemes vienības robežpunktu koordinātu sarakstu vai zemes vienības daļas robežpunktu koordinātu sarakstu;

263.1.12. citus mērnieka izgatavotos dokumentus, kas pamato veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības;

263.2. datnes (Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN), Autodesk datorizētās projektēšanas datu apmaiņas (DXF), ESRI ģeotelpisko vektordatu (SHP), Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā):

263.2.1. mērījumu abrisa datni;

263.2.2. tālizpētes materiālu datni, kurā iekļauj horizontāles ar intervālu, kas pārskatāmi raksturo situācijas elementa kontūru, noteiktā situācijas elementa kontūru un pa to noteikto robežposmu lūzuma vietas;

263.2.3. zemes robežu plānu, zemes vienības daļas robežu plānu, situācijas plānu, apgrūtinājumu plānu un robežu plānu būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

264. Kopā ar elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

264.1. papīra formā sagatavotus dokumentus (oriģinālus):

264.1.1. aktu par konstatētu robežu neatbilstību;

264.1.2. robežas apsekošanas aktu;

264.1.3. robežas atjaunošanas aktu;

264.1.4. atzinumu par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu;

264.1.5. atzinumu par robežas neatbilstību;

264.1.6. robežas neatbilstības novēršanas aktu;

264.1.7. zemes vienības daļas robežas aktu;

264.1.8. robežas noteikšanas aktu;

264.1.9. platību neatbilstības aktu;

264.1.10. zemes robežu plānu vai zemes vienības daļas robežu plānu, vai robežu plānu būves ierakstīšanai zemesgrāmatā;

264.1.11. situācijas plānu;

264.1.12. apgrūtinājumu plānu;

264.1.13. robežzīmes likvidēšanas aktu;

264.2. elektroniskā vai papīra formā sagatavotus dokumentus:

264.2.1. vietējās pašvaldības lēmumu par adreses piešķiršanu vai maiņu, ja adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā, vai anulēšanu apbūvei paredzētajai zemes vienībai;

264.2.2. valsts institūcijas vai vietējās pašvaldības lēmumu par nekustamā īpašuma vai zemes vienības daļas lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšanu;

264.2.3. informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām, bet apvidū neesošām būvēm;

264.3. digitālā veidā vektordatu formātā (Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN), Autodesk datorizētās projektēšanas datu apmaiņas (DXF), ESRI ģeotelpisko vektordatu (SHP), Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā) speciāli sakārtotu robežu datni (arī par atsevišķi veiktajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, iekļaujot informāciju atbilstoši veikto darbu apjomam). Datnē iekļauj šādu informāciju:

264.3.1. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežas;

264.3.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

264.3.3. zemes vienības vai zemes vienības daļas robežpunktus un to numurus;

264.3.4. būves ārējo kontūru;

264.3.5. būves kadastra apzīmējumu;

264.3.6. zemes lietošanas veidu kontūras, apzīmējumus un platības;

264.3.7. apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas un identifikatorus.

265. Ja apgrūtinājumu plānā izmantotā mēroga dēļ apgrūtinājuma teritorijas attēlošanai izmantots apzīmējums, saskaņā ar šo noteikumu 264.3.apakšpunktu iesniedzamajā datnē to pārveido par teritoriju ar noslēgtu kontūru.

266. Informācija, kas iekļauta šo noteikumu 264.3.apakšpunktā minētajā datnē, atbilst šādām prasībām:

266.1. robežas, situācijas kontūras un apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas veido noslēgtu kontūru (nav pārrāvumu un pārklājumu);

266.2. robežas lūzuma punkta koordinātas atbilst robežpunkta koordinātām;

266.3. robežpunktu koordinātas atbilst tā punkta koordinātām, pie kura piesaistīts robežpunkta numurs;

266.4. dati ir sakārtoti šādos datu līmeņos:

266.4.1. zemes vienību robežas:

266.4.1.1. uzmērīta zemes vienības robeža – 24.datu līmenī;

266.4.1.2. uzmērīta zemes vienības robeža pa situācijas elementiem – 25.datu līmenī;

266.4.2. zemes vienības daļas robeža – 15.datu līmenī;

266.4.3. zemes vienības kadastra apzīmējums – 59.datu līmenī;

266.4.4. zemes vienības daļas kadastra apzīmējums – 14.datu līmenī;

266.4.5. zemes vienības un zemes vienības daļas robežpunkti – 10.datu līmenī;

266.4.7. būves ārējā kontūra – 42.datu līmenī;

266.4.8. būves kadastra apzīmējums – 41.datu līmenī;

266.4.9. situācijas kontūras – 60.datu līmenī;

266.4.10. situāciju kontūru platības – 61.datu līmenī;

266.4.11. apgrūtinājumu aizņemtās teritorijas – 38.datu līmenī;

266.4.12. apgrūtinājuma aizņemtās teritorijas kods – 39.datu līmenī.

267. Šo noteikumu 264.3.apakšpunkta prasības par datnes iesniegšanu nepiemēro, ja plāns ir sagatavots atbilstoši šo noteikumu 17. un 18.nodaļas nosacījumiem.

268. Ja dokuments satur koordinātas vai koordinātu labojumus, dokumentā norāda koordinātu sistēmu un datorprogrammu, kas izmantota datu apstrādē.

269. Šo noteikumu 261.4.apakšpunktā, 262., 263.punktā un 264.2. un 264.3.apakšpunktā minēto dokumentu un datņu nosaukumus veido atbilstoši šo noteikumu 22.pielikumā minētajam paraugam. Dokumentu nosaukumos, kas nav minēti šo noteikumu 22.pielikumā, norāda kadastra apzīmējumu (bez atstarpēm, starpsvītrām u.tml.), lielo burtu "Z", saīsinātu dokumenta veida pierakstu un dokumenta datumu (formātā ggggmmdd bez punktiem, atstarpēm, starpsvītrām u.tml.).

270. Neaktuālos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus pēc jaunu zemes kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests anulē atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra objekta reģistrācijas un datu aktualizācijas jomā.

271. Mērnieks vai komersants saskaņā ar normatīvajiem aktiem dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un arhīva pārvaldības jomā savā lietvedībā uzglabā dokumentus, kas netiek iesniegti Valsts zemes dienestā (ievietoti elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā vai iesniegti kopā ar to):

271.1. pierobežnieku uzaicinājuma vēstules, rakstiskos uzaicinājumus un uzaicinājuma paziņojumus, ko neievieto elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;

271.2. sarakstes dokumentus ar ierosinātāju vai pierobežnieku, arī viņu pretenzijas, ko neievieto elektroniskajā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā;

271.3. darba pārtraukšanas aktu;

271.4. transformējamās meža zemes izvietojuma plānu un ar tā sagatavošanu saistītos dokumentus;

271.5. informāciju no Meža valsts reģistra;

271.6. citus ar pasūtījuma izpildi saistītos dokumentus, kas pamato mērnieka veiktās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības.

272. Mērnieks vai komersants šo noteikumu 271.punktā minētos dokumentus savā lietvedībā glabā ne mazāk kā 10 gadu vai, ja ir uzsākta tiesvedība saistībā ar veikto zemes kadastrālo uzmērīšanu, arī ilgāk – līdz tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Izbeidzot komercdarbību vai saimniecisko darbību, dokumentus nodod glabāšanai arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistīto personu tiesības un pienākumi

273. Ierosinātājam ir šādas tiesības:

273.1. saņemt šo noteikumu prasībām atbilstošu pakalpojumu;

273.2. lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem un saņemt atbildi uz rakstiski izteiktajām pretenzijām un lūgumiem;

273.3. ja radušies iebildumi pret zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, atteikties parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norādot iebildumu pamatojumu un pierakstītos iebildumus parakstot;

273.4. ja radušies iebildumi pret zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, iesniegt iesniegumu (sūdzību) sertificēšanas institūcijā;

273.5. vērsties tiesā robežu strīda gadījumā ar pierobežnieku par esošo vai atjaunoto robežzīmju atrašanos apvidū vai par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai citos Civillikumā noteiktos gadījumos;

273.6. pieaicināt valsts vai pašvaldības policiju, ja pierobežnieks kavē ierosinātāju mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmi un izveidot kupicu vai ierīkot vizūrstigu vai robežstigu vai likvidēt robežzīmi.

274. Ierosinātājam ir šādi pienākumi:

274.1. pēc mērnieka uzaicinājuma nodrošināt viņam piekļuvi uzmērāmajai zemes vienībai vai zemes vienības daļai un piedalīties zemes kadastrālajā uzmērīšanā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

274.2. mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmes;

274.3. atbilstoši mērnieka norādījumiem izveidot kupicas, ierīkot vizūrstigas vai robežstigas, likvidēt robežzīmes un pagaidu robežzīmes pēc plānoto meža zemes transformācijas darbību pabeigšanas apvidū, ja ierosinātājam nav vienošanās ar mērnieku, ka minētos darbus veiks mērnieks;

274.4. kā krietnam un rūpīgam saimniekam saglabāt un uzturēt ierīkoto robežu (robežzīmes un robežstigas), bet, ja robežzīmes ir iznīcinātas, lūgt mērniekam tās atjaunot;

274.5. pirms zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu uzsākšanas informēt mērnieku par juridiskiem šķēršļiem darbu izpildei, tai skaitā par ierosināto tiesvedību par uzmērāmās zemes vienības robežām.

275. Pierobežniekam ir šādas tiesības:

275.1. lūgt mērniekam sniegt informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, kas notiek ar ierosinātāju kopējā robežposmā, to norisi un termiņiem un saņemt atbildi uz rakstiski izteiktajiem iebildumiem un lūgumiem;

275.2. piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos, kas notiek ar ierosinātāju kopējā robežposmā, ja tas ir paredzēts šajos noteikumos;

275.3. ja radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, atteikties parakstīt zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, norādot iebildumu pamatojumu un pierakstītos iebildumus parakstot;

275.4. ja radušies iebildumi pret kopējā robežposmā notiekošo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, iesniegt iesniegumu (sūdzību) sertificēšanas institūcijā;

275.5. vērsties tiesā robežu strīda gadījumā ar ierosinātāju par esošo vai atjaunoto robežzīmju atrašanos apvidū vai par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību šo noteikumu prasībām, vai citos Civillikumā noteiktos gadījumos.

276. Pierobežniekam ir šādi pienākumi:

276.1. pēc mērnieka uzaicinājuma nodrošināt viņam piekļuvi zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kas robežojas ar uzmērāmo zemes vienību vai zemes vienības daļu;

276.2. nekavēt ierosinātāju robežzīmju nostiprināšanā un kupicas izveidošanā, kā arī vizūrstigu vai robežstigu ierīkošanā vai robežzīmju likvidēšanā, bet piedalīties šajās darbībās kopējos robežposmos.

277. Persona, kura mērniekam uzrāda mantojuma apliecību un iesniedz tās norakstu, var iestāties uzsāktā zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā ar ierosinātāja vai pierobežnieka tiesībām un pienākumiem.

278. Mērniekam ir šādas tiesības:

278.1. saņemt no ierosinātāja un kompetentās institūcijas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem nepieciešamos dokumentus un informāciju;

278.2. veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, atrasties uzmērāmajā zemes vienībā vai zemes vienības daļā un zemes vienībā vai zemes vienības daļā, kas robežojas ar to;

278.3. pēc ierosinātāja lūguma pieaicināt valsts vai pašvaldības policiju, ja pierobežnieks kavē ierosinātāju mērnieka norādītajā vietā nostiprināt robežzīmi un izveidot kupicu vai ierīkot vizūrstigu vai robežstigu vai likvidēt robežzīmi.

279. Mērniekam ir šādi pienākumi:

279.1. nodrošināt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma un šo noteikumu prasībām;

279.2. 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas sniegt ierosinātājam vai pierobežniekam informāciju par zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu norisi un termiņiem un rakstiski atbildēt uz iesniegumā izvirzītajām pretenzijām un lūgumiem. Atbildi mērnieks pamato ar normatīvajiem aktiem, kas regulē zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu;

279.3. pieņemt apvidū izveidotās kupicas vizūrstigu vai robežstigu (ja tāda ir ierīkota), sagatavojot robežas pieņemšanas aktu, un pārbaudīt robežzīmju likvidēšanu, sagatavojot robežzīmes likvidēšanas aktu. Sagatavoto aktu iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

279.4. paziņot valsts aģentūrai "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajiem iznīcinātajiem vai bojātajiem valsts ģeodēziskā tīkla punktiem;

279.5. saskaņot zemes vienības noteikšanas vai atjaunošanas darbības un robežpunktu koordinātu datus ar mērnieku, kurš blakus esošajā zemes vienībā nosaka vai atjauno zemes vienības robežas;

279.6. iesniegt Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā informāciju par zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētajām būvēm, kas nav reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā, un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām, bet apvidū neesošām būvēm;

279.7. par saviem līdzekļiem labot pieļautās kļūdas zemes kadastrālās uzmērīšanas datos un dokumentos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Novērst Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumā par kadastra objekta reģistrāciju vai datu aktualizāciju norādītos atteikuma iemeslus un konstatētās nepilnības, kas saistītas ar mērnieka profesionālo darbību, un atkārtoti iesniegt kadastrālās uzmērīšanas dokumentus Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

279.8. profesionālos pienākumus pildīt apzinīgi, lietpratīgi un profesionāli. Zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos uzskatāmi atspoguļot visas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus kārtot tā, lai varētu izsekot darbību norisei, gūt skaidru priekšstatu par veiktajām darbībām, to pamatojumu un rezultātiem.

21. Noslēguma jautājumi

280. Zemes reformas ietvaros par ierosinātāju šo noteikumu 4.punkta izpratnē uzskatāms arī zemes lietotājs, valsts vai vietējā pašvaldība, kurai zeme pieder vai piekrīt, līdz zemes pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā, un tiem ir šajos noteikumos noteiktās tiesības un pienākumi.

281. Pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic šajos noteikumos noteiktā kārtībā, sagatavojot zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu. Veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, nepiemēro šo noteikumu 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75. un 76., kā arī 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88. un 89.punktā un 4.5.apakšnodaļā noteiktās prasības. Elektronisko zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo šo noteikumu 260.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja nekustamajā īpašumā ietilpstošām zemes vienībām zemes kadastrālā uzmērīšana veikta un zemes kadastrālās uzmērīšanas tehniskā dokumentācija (piemēram, informācija par uzmērīšanā izmantotiem ģeodēziskajiem punktiem, mērījumu dati, aprēķinu rezultāti) sagatavota atsevišķi. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu sagatavo katrai zemes vienībai atsevišķi.

282. Ja ierosinātājs ir fiziska vai juridiska persona, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vienu no šādiem ierosinātāja iesniegtajiem tiesiskā pamatojuma dokumentiem:

282.1. kompetentās institūcijas lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu un grafisko pielikumu vai Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības sagatavoto lietošanā piešķirtās zemes robežu shēmu, ja lēmumam par zemes piešķiršanu lietošanā lauku apvidos nav pievienots grafiskais pielikums;

282.2. tiesas nolēmuma norakstu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) ar grafisko pielikumu, kurā attēlotas zemes robežlīnijas. Ja tiesas nolēmumam nav grafiskā pielikuma, papildus iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

282.2.1. pilsētas zemes komisijas apstiprinātu grafisko pielikumu – ja zeme atrodas pilsētā;

282.2.2. vietējās pašvaldības lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes vienības robežu un platības precizēšanu ar grafisko pielikumu – ja zeme atrodas lauku apvidos;

282.2.3. Centrālās zemes komisijas apstiprinātu grafisko pielikumu – ja ir pārsūdzēts Centrālās zemes komisijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi zemes reformas pabeigšanai.

283. Ja ierosinātājs ir vietējā pašvaldība, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz vienu no šādiem ierosinātāja iesniegtajiem dokumentiem:

283.1. vietējās pašvaldības lēmumu (oriģinālu vai tā atvasinājumu) par zemes piekritību vai piederību vietējai pašvaldībai un grafisko pielikumu;

283.2. iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām

veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, norādot Ministru kabineta rīkojumu par zemes nodošanu pašvaldības īpašumā (Ministru kabineta rīkojuma datumu, numuru, kā arī konkrēto normu, uz kuras pamata zeme tiek nodota pašvaldības īpašumā). Par grafisko pielikumu izmanto šo noteikumu 22.punktā noteiktos no Valsts zemes dienesta saņemtos kadastra kartes telpiskos datus par reģistrēto objektu.

284. Ja ierosinātājs ir valsts, pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu mērnieks veic, pamatojoties uz kompetentās institūcijas iesniegumu, līguma vai līgumam pievienotās tehniskās specifikācijas (darba uzdevuma) oriģinālu vai atvasinājumu par konkrētām veicamajām zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, norādot Ministru kabineta rīkojumu par zemes piekritību vai piederību valstij (Ministru kabineta rīkojuma datumu, numuru, kā arī konkrēto punktu vai apakšpunktu, uz kura pamata zeme ir atzīstama par piekritīgu vai piederīgu valstij). Par grafisko pielikumu izmanto šo noteikumu 22.punktā noteiktos no Valsts zemes dienesta saņemtos kadastra kartes telpiskos datus par reģistrēto objektu. Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas paredzēta zemes vienību apvienošana vai sadalīšana, papildus iesniedzams vietējās pašvaldības lēmums ar grafisko pielikumu par zemes vienību apvienošanu vai sadalīšanu.

285. Papildus šo noteikumu 282., 283. un 284.punktā minētajiem dokumentiem ierosinātājs iesniedz lēmumu par adreses piešķiršanu, ja uzmērāmais objekts ir adresācijas objekts un adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā, un valsts institūcijas vai vietējās pašvaldības lēmumu par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa un tam piekrītošās zemes platības noteikšanu.

286. Veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks vai komersants papildus pieprasa un saņem šādu informāciju:

286.1. no Valsts autoceļu reģistra – dokumentu par autoceļu iedalījumu, nosaukumiem, tehniskajām kategorijām, zemes nodalījuma joslu un ceļa aizsargjoslu parametriem;

286.2. no publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja – dokumentu par dzelzceļa zemes nodalījuma joslu;

286.3. no ierosinātāja, inženierkomunikāciju īpašniekiem (turētājiem) vai vietējās pašvaldības, ja to rīcībā ir apakšzemes inženierkomunikāciju izpildshēmas vai izpildmērījumi, – dokumentu par apakšzemes inženierkomunikācijām.

287. Veicot pirmreizējo zemes kadastrālo uzmērīšanu, mērnieks izvērtē zemes vienības platību. Ja konstatē platību atšķirību, kas pārsniedz šo noteikumu 188.punktā norādīto, mērnieks sagatavo zemes robežu plāna projektu un pavadvēstuli par konstatēto pieļaujamo platību atšķirību un nosūta ierosinātājam tālākai iesniegšanai vietējā pašvaldībā precizējoša lēmuma pieņemšanai.

288. Šo noteikumu 283. un 284.punktā minētajos gadījumos mērnieks neaprēķina šo noteikumu 188.punktā minēto pieļaujamo platību atšķirību.

289. Mērnieks iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijā pieteikumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes robežu strīdu komisijas darbību.

290. Ja, veicot zemes vienības pirmreizējo kadastrālo uzmērīšanu, ierosinātājs vai pierobežnieks iebilst pret noteiktajām robežām un neparaksta zemes robežas noteikšanas aktu:

290.1. mērnieks sagatavo iebildumu aktu (23.pielikums) un akta oriģinālu kopā ar pieteikumu iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes robežu strīdu komisijas darbību, bet apliecinātu akta kopiju nosūta ierosinātājam un pierobežniekam;

290.2. līdz zemes robežu strīda atrisināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic;

290.3. pēc zemes robežu strīda atrisināšanas turpina zemes kadastrālo uzmērīšanu, pamatojoties uz spēkā esošu un neapstrīdamu dokumentu (Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības zemes robežu strīdu komisijas, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmums, tiesas nolēmums, personu vienošanās), kas atrisina zemes robežu strīdu.

291. Šo noteikumu 282.2.apakšpunktā minētajā gadījumā grafisko pielikumu sagatavo uz ortofotokartes vai cita kartogrāfiskā materiāla mērogā 1:10000, 1:2000, kas savietota ar Kadastra informācijas sistēmas datiem. Grafisko pielikumu saskaņo ar personu, kurai ar tiesas nolēmumu ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi.

292. Pirms šo noteikumu spēkā stāšanās sagatavotos zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus var iesniegt reģistrācijai Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kamēr ir derīga kadastra informācija, uz kuras pamata sagatavoti minētie dokumenti.

293. Zemes kadastrālajā uzmērīšanā licencētas personas (turpmāk – licencēta persona) iesākto darbu var pabeigt mērnieks, pārņemot licencētas personas zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

294. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, kas ir uzsākti (piedalīties zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos apvidū ir uzaicināts ierosinātājs un kopējā robežposma pierobežnieks) atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu", pabeidz atbilstoši minēto noteikumu prasībām.

295. Uzmērot zemes vienību, kuras zemes robežu plānā ir attēlota zemes platība ar norādi "Cits zemes lietojums", vai veicot tās kamerālo pārzīmēšanu, mērnieks, pieprasot kadastra informāciju, lūdz veikt pirmsreģistrāciju un minētajai zemes platībai kā arī atlikušajai zemes vienības platībai piešķirt kadastra apzīmējumu. Zemes platībai ar norādi "Cits zemes lietojums" zemes robežu plānu, situācijas plānu un apgrūtinājumu plānu nesagatavo. Uzmērot zemes vienību, robežposmos, kas robežojas ar šādu zemes platību, nosaka robežpunktus un nostiprina tos ar robežzīmēm.

296. Veicot instrumentālo uzmērīšanu, robežpunktu un pa situācijas elementiem noteikto robežu koordinātu atšķirība, kas pārsniedz šajos noteikumos minēto, var veidoties, ja iepriekšējā kadastrālajā uzmērīšanā izmantoti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, kuri neatbilst precizitātes prasībām datu iegūšanai izmantoto tehnoloģisko nepilnību dēļ. Šajā gadījumā zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti, kas sagatavoti, balstoties uz minētajiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, uzskatāmi par spēkā esošiem un atbilstošiem normatīvo aktu prasībām.

297. Robežu, kas noteikta LKS-92 TM, izmantojot ortofotokartes, izvērtē atbilstoši šo noteikumu 50.2.apakšpunkta prasībām.

298. Brīvā koordinātu sistēmā uzmērītai robežai izvērtē un izmanto informāciju par robežpunktu savstarpējām saitēm.

299. Par veikto zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā pilnībā atbild mērnieks, tai skaitā par darbiem, kurus līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai viņš izpildīja kā komersanta (kam izsniegta licence) vai citas institūcijas nodarbinātais, ja mērnieks turpina savu profesionālo darbību, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019

1.tabula

I. Robežpunktu noteikšanas precizitāte

2.tabula

II. Uzmērīšanas tīkla gājienu raksturojums

Piezīmes.

s – līnijas garums kilometros;

n – leņķu skaits gājienā vai poligonā.

Absolūto nesaisti aprēķina, izmantojot formulu:

, kur:

f_x – koordinātu pieaugumu nesaiste pa X asi;

f_y – koordinātu pieaugumu nesaiste pa Y asi.

3.tabula

III. Atkārtota koordinātu noteikšana

4.tabula

IV. Pieļaujamās platību atšķirības

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019

1. Aktā par konstatēto robežu neatbilstību ietver šādu informāciju:

1.1. nosaukumu "Akts par konstatēto robežu neatbilstību";

1.2. akta sastādīšanas datumu un vietu;

1.3. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

1.4. mērnieka vārdu, uzvārdu, norādot sertifikāta numuru un derīguma termiņu (ja mērnieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu, var norādīt arī komersanta nosaukumu);

1.5. zemes vienību kadastra apzīmējumus, kuru kopējam zemes robežposmam konstatēta robežu neatbilstība;

1.6. konstatētās robežu neatbilstības aprakstu, norādot:

1.6.1. zemes robežu plānu savstarpējo atbilstību;

1.6.2. apvidū esošo robežposmu un robežzīmju atbilstību zemes robežu plāniem un zemes robežu noteikšanas aktiem;

1.6.3. robežzīmju numurus vai robežposmu, kurā konstatēta neatbilstība;

1.6.4. ierosinātāja apvidū norādīto robežzīmju atbilstību zemes robežas noteikšanas aktiem un zemes robežu plāniem vai to neatbilstību zemes robežas noteikšanas aktiem un zemes robežu plāniem;

1.6.5. ierosinātāja viedokli par robežas izvietojumu;

1.7.  robežu neatbilstības shēmu, kurā attēlo:

1.7.1. robežposmu, kurā konstatēta robežu neatbilstība zemes robežu plāniem;

1.7.2. robežposmu, kurā konstatēta robežu neatbilstība apvidū;

1.7.3. robežpunktu numurus;

1.7.4. robežzīmju nostiprinājuma apzīmējumu;

1.7.5. robežojošo zemes vienību maiņas vietas (ar virziena bultiņām un alfabēta lielajiem burtiem);

1.7.6. adreses saīsinājumu (ja ir) vai īpašuma nosaukumu (ja ir);

1.7.7. apvidū izmērītos attālumus;

1.7.8. attālumus atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;

1.8. shēmā izmantoto apzīmējumu skaidrojumu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 27.decembra
noteikumiem Nr.1019