— Kā radās ideja, ka reformas Latvijas veselības aprūpē ir saistāmas ar jaunas institūcijas — ģimenes ārsts — izveidi?

—Padomju laikā mēs ārstējām slimības, mazāk uzmanības pievēršot pašam galvenajam — profilaksei. Pacients pats sev noteica kaiti un vispirmām kārtām vērsās pie speciālista. Par pacienta veselības profilaksi neviens neatbildēja, daļēji šos pienākumus pildīja terapeiti un pediatri, kas arī ir savu jomu speciālisti. Par konkrēta cilvēka un ģimenes veselību neviens nerūpējās.

Reformu nepieciešamību galvenokārt noteica neefektīvais finansu sadalījums. Kad tika pārtraukts kopējās tāmes finansējums, sapratām, ka šāda medicīnas pakalpojumu sistēma ir pārāk dārga. Tad nu bija jādomā, kādas reformas izvēlēties, ko un kā reformēt. Bija jāizvēlas, vai nu turpināt galveno uzmanību pievērst slimību ārstēšanai, kas ir ārkārtīgi dārga, vai tomēr pievērsties profilaksei.

Gan Eiropas Savienības, gan Pasaules bankas un PHARE projektu eksperti ļāva izvērtēt citu valstu pieredzi veselības aprūpē. Nācās atzīt, ka mūsu valstī visnepieciešamākā ir ģimenes ārsta institūcija, kas būtu atbildīga par visas ģimenes veselību, raugoties uz pacienta veselību kopumā un veicot visus nepieciešamos profilaktiskos darbus.

— Vai ir radīts nepieciešamais pamats jaunās institūcijas izveidei — gan likumdošanas, gan finansiālais?

— Likumdošanas bāze ir izveidota, ir radītas mācīšanās iespējas. Pašreizējais maksājumu process nosaka — būtībā Latvijā ir obligātā veselības apdrošināšana, taču atšķirībā no Vācijas tā nav personificēta. Mūsu valstī darbojas solidaritātes princips — veselais maksā par slimo. Strādājošie no savu ienākumu daļas (28,4%) maksā slimokasēm, kas tālāk izdala līdzekļus slimnieku vajadzībām, to skaitā bērniem un pensionāriem.

Ir izstrādāta jauna kārtība, kādā noritēs ģimenes ārstu piesaistīšana savas prakses izveidei, šajā gadījumā — ar finansu līdzekļiem. Jaunizveidotais kapitācijas modelis paredz, ka ārsta alga veidosies nevis no tā, cik slimību viņš būs izārstējis vai cik reizes pacients būs pie viņa atnācis, bet gan no avansā saņemtajiem līdzekļiem, lai varētu veikt kvalitatīvu profilakses darbu un, ja nepieciešams, arī ārstniecību.

Kapitācijas modelis jau tiek aprobēts 32 Latvijas ģimenes ārstu praksē. Pēc jaunā modeļa principa prakses strādā pusgadu. Mūsu vēsturiskā pieredze un domāšana noteica, ka kapitācijas modelis šajā gadījumā ir vispiemērotākais, lai uzlabotu medicīnas pakalpojumu nozari. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka reformas prasa izmaiņas gan pacientu, gan pašu ārstu domāšanā. Ģimenes ārsts — tā ir pavisam cita filozofija. Viņš galveno uzmanību veltī tam, kā nodrošināt savam pacientam veselību. Uztveres pamatā ir vesels cilvēks veselā ģimenē, nevis slimnieks, kam jāārstē kāda slimība vai kaite.

Sākotnēji par ģimenes ārstiem tika apmācīti poliklīniku darbinieki — terapeiti, pediatri, internisti. Vēlāk arī pēcdiplomu apmācībā — rezidentūrā — varēja apgūt jauno specialitāti. Tagad jau ir 800 sertificētu ģimenes ārstu. Finanses ārstu mācībām sniedz valsts budžets un valsts speciālais budžets, kā arī slimokases un pašvaldības savu ārstu pārspecializācijai. Galvenais jautājums vairs nav ārstu kvantitāte, bet gan viņu darba kvalitāte.

— Kā tiks nodrošināta ārstu darba kvalitāte, kādi rādītāji to noteiks?

— Galvenie rādītāji būs ārsta izglītība un zināšanas par savu pacientu. Viņam būs jāzina par cilvēku viss, sākot no viņa dzimšanas brīža, vēlams pat pirms tā, kad bērniņš vēl atrodas mātes miesās, līdz pat mūža galam. Turklāt ārstam jāzina arī tas līmenis, līdz kuram viņš var veikt profilaktiskos darbus, un kad nepieciešama speciālista palīdzība.