Rīgā 2012.gada 24.janvārī (prot. Nr.5 14.§)

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Informācijas sabiedrības padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinēt informācijas sabiedrības iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, veicinot ilgtspējīgu un noturīgu attīstību.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. pārraudzīt informācijas sabiedrības veidošanās procesus Latvijā un koordinēt saskaņotu informācijas sabiedrības iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā;

2.2. koordinēt saskaņotu ar informācijas sabiedrības attīstību saistīto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu īstenošanas uzraudzību un vienotus risinājumus šādu projektu īstenošanā.

3. Lai īstenotu šo noteikumu 2.punktā minētās funkcijas, padome pilda šādus uzdevumus:

3.1. novērtē un analizē informācijas sabiedrības attīstības procesu Latvijā, seko informācijas sabiedrības attīstības tendencēm un iespējām;

3.2. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam Latvijas valsts politikas izstrādē un plānošanā, kā arī normatīvo aktu izstrādē informācijas sabiedrības jautājumos;

3.3. pārrauga un koordinē ar informācijas sabiedrības attīstību saistītos valsts nozīmes pasākumus, projektus un aktivitātes, kā arī sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par vienotiem risinājumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un citās sabiedrībai nozīmīgās jomās;

3.4. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2.pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu īstenošanas uzraudzību.

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. padomes sēdē (turpmāk – sēde) ar padomdevēja tiesībām pieaicināt attiecīgus nozares ekspertus;

4.2. pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

III. Padomes sastāvs

5. Padomes sastāvā ir:

5.1. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

5.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis (padomes vietnieks);

5.3. satiksmes ministrs;

5.4. izglītības un zinātnes ministrs;

5.5. ekonomikas ministrs;

5.6. kultūras ministrs;

5.7. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks;

5.8. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

5.9. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis;

5.10. Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvis;

5.11. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis;

5.12. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis.

IV. Padomes darbība

6. Padomes vadītājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Padomes vadītāja vietnieks ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Padomes vadītāja prombūtnes laikā padomi vada vadītāja vietnieks. Padomes sēdes ir slēgtas.

7. Padomes vadītājs:

7.1. plāno, sasauc un vada sēdes;

7.2. apstiprina sēdes darba kārtību;

7.3. atbild par padomes uzdevumu izpildi.

8. Padomes sekretāra funkcijas pilda padomes vadītāja norīkota amatpersona, kura nav padomes loceklis.

9. Padomes sekretārs:

9.1. informē padomi par kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtības priekšlikumiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sēdes. Par ārkārtas sēdi informē ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes;

9.2. apkopo padomes locekļu priekšlikumus par sēžu darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem un sagatavo padomes sēžu darba kārtību un attiecīgos sēžu materiālus;

9.3. nosūta padomes locekļiem uzaicinājumu uz sēdi, sēdes darba kārtību un sēdes materiālus ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes. Uzaicinājumu uz ārkārtas sēdi, ārkārtas sēdes darba kārtību un sēdes materiālus nosūta ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms sēdes;

9.4. nodrošina sēžu norises vietu;

9.5. nodrošina sēžu protokolēšanu.

10. Padomes locekļi var iesniegt priekšlikumus padomes sekretāram par sēdes darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes. Ja padomes locekļi priekšlikumus iesniedz vēlāk, par priekšlikumu izskatīšanu padomes locekļi vienojas sēdes laikā.

11. Ārkārtas sēdi sasauc padomes vadītājs pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa ne mazāk kā puse padomes locekļu, par to nosūtot pieprasījumu darba grupas sekretāram.

12. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

13. Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Balsošanā priekšlikums ir atbalstīts, ja par to nobalsojis vairākums no klātesošajiem padomes locekļiem. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

14. Padomes ietvaros informācijas un dokumentu projektu aprite notiek elektroniski.

15. Sēdes tiek protokolētas. Sēžu protokolus noformē piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes un nosūta saskaņošanai padomes locekļiem, kuri piedalījās sēdē. Ja triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas netiek saņemti iebildumi, sēdes protokols ir uzskatāms par saskaņotu. Sēžu protokolus paraksta padomes vadītājs. Padomes loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu rakstiski iesniegto atsevišķo viedokli.

V. Noslēguma jautājums

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumus Nr.326 "Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 77.nr.; 2006, 113.nr.; 2009, 177.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs