Saeimas 2012.gada 19.janvāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Mēs varam sākt Saeimas 19.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām.

Vispirms vēlos jūs informēt, ka deputāte Inese Laizāne ir atsaukusi savu parakstu zem likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Līdz ar to šis likumprojekts netiek šodien izskatīts, jo nav pietiekamā parakstu skaita.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa, Līdakas, Jurševskas, Brigmaņa, Auguļa, Bērziņa, Dūklava un Seržanta iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Par šo darba kārtības maiņu pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti!

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija mani ir deleģējusi pamatot to, kāpēc mēs lūdzam iekļaut Saeimas šodienas darba kārtībā jautājumu par grozījuma veikšanu Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā, precīzāk, par šī panta papildināšanu ar teikumu, kas mūsu valstī turpmāk liegtu nodot tautas nobalsošanai tādus Satversmes grozījumus vai likumprojektus, kuros ietvertās normas apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus vai arī nav pieļaujamas demokrātiskā sabiedrībā.

Latvijas tauta jau apmēram pusgadu blakus tam diskomfortam, ko rada šībrīža ekonomiskās un finansiālās problēmas, ir spiesta dzīvot arī politiķu iniciētā diskomfortā, kas ir saistīts ar savstarpējo rēķinu kārtošanu, izmantojot valsts valodas jautājumu.

Valsts valodas jautājums tāpat kā teritorijas nedalāmība, demokrātiskais parlamentārisms, valsts simbolika – tās ir tās svētās lietas, uz kurām ir balstīta Latvijas kā nacionālas valsts veidošana. Spēlēšanās ar šīm lietām nav pieļaujama. Un tā ir jāizbeidz, jo tā grauj gan mūsu valsts starptautisko prestižu, gan arī traucē dzīvot mums pašiem.

Šajās dienās Saeima un tās Prezidijs saņem lielu skaitu Latvijas pilsoņu vēstuļu, kurās viņi pauž gan neizpratni, gan sašutumu par to, kā tas ir varējis notikt, ka 21.gadsimta otrajā desmitgadē mūsu valstī kā nacionālā valstī darba kārtībā ir parādījusies tautas nobalsošana par valsts valodas statusa piešķiršanu vēl kādai citai valodai bez latviešu valodas.

Pilsoņi savās vēstulēs šādu situāciju un šādas darbības uzskata par valsts pamatu graušanu. Un tas nav pieļaujams.

Un tieši tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka ir nepieciešams iespējami ātrā laikā veikt izmaiņas mūsu valsts pamatlikumā, lai šādas situācijas nākotnē neatkārtotos.

Lūdzam iekļaut mūsu iniciētos Latvijas Republikas Satversmes 73.panta grozījumus Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”, bet deputāts lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā jautājumu par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 14, atturas – 13. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un tajā iekļauto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt kā darba kārtības 18.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu – Kalniņa, Čaklā, Rībenas un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt 19.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pirms šīm un iepriekšējām vēlēšanām, runājot kā ar latviešiem, tā ar cittautiešiem, mēs spriedām, kā pārvarēt ekonomisko krīzi, kā sakārtot veselības aprūpi un izglītību, kā iegūt jaunas darba vietas un kaut nedaudz uzlabot labklājību mūsu cilvēkiem.

ZZS šiem tematiem vienmēr ir pievienojusi arī jautājumu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanas nepieciešamību. Taču diez vai toreiz, Satversmes tapšanas laikā, kāds iedomājās, ka mūsu vienīgo valsts valodu nāksies visiem spēkiem aizstāvēt – aizstāvēt mūsu valsts valodas likumīgās tiesības, kuras šobrīd ir apšaubītas. Tas ir absolūti pašsaprotami, ka vienīgā Latvijas valsts valoda ir un vienmēr tai ir jābūt latviešu valodai. Tas ir tāpat kā elpot.

Politikā var vienoties par dažādiem kompromisiem, bet ir lietas, kurās nevar būt kompromisu, un valodas jautājums ir viena no tām – tāpat kā valsts suverenitāte un teritorijas nedalāmība –, jo tikai Latvijā mēs varam kopt un attīstīt savu valodu un kultūru.

Mēs nepiekrītam, ka Latvijā uz līdzīgiem pamatiem iespējams pastāvēt divām valsts valodām. To nebija paredzējuši tie, kas cēla šo valsti un kas rakstīja šo Satversmi. Šobrīd ierosinātais referendums ir pilnīgā pretrunā ar mūsu Satversmes garu un būtību. Un, lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas nejēdzības, ir jāmaina Satversme, nosakot, ka negrozāmi ir panti par vienīgo valsts valodu un par teritorijas nedalāmību – panti, kas apraksta nacionālas valsts pamatprincipus. Nekādām iebildēm šeit nevajadzētu būt, jo tādi negrozāmi panti ir gan Francijas, gan Vācijas un citu – daudz mazāk apdraudētu – tautu konstitūcijās.

Tāpēc ZZS izšķīrās iesniegt Satversmes grozījumus, kas paredz teritorijas un valodas neaizskaramību. Šādu ieguldījumu... īpašu ieguldījumu šo Satversmes grozījumu izstrādāšanā deva Raimonds Vējonis un jurists Artis Stucka. Par iesnieguma juridisko pamatotību liecina tas, ka Stuckas kungs saņēma pozitīvu vērtējumu par šo sagatavoto priekšlikumu no tāda konstitucionālo tiesību eksperta kā Egils Levits.

Zīmīgi, ka pretimstāvēšana atkal notiek vēsturiskās barikāžu atceres laikā. Arī mums šobrīd ir jālieto visi līdzekļi, lai nostiprinātu Latvijā latviešu valodu. Mums visiem ir jābūt stipriem un vienotiem. Koķetērija dēļ valodas un viltus demokrātijas nav pieļaujama. Jo te nu mēs esam – vairs nav kur atkāpties, jo sekas var būt traģiskas. Mums ir jābūt stipriem savā prasībā, lai latviešu valoda Satversmē ir un vienmēr būtu vienīgā valsts valoda, lai Latvijas teritorija ir nedalāma. Mums ir jābūt stipriem, aizstāvot valodu, tautu un valsti.

Mēs, ZZS, aicinām visus – neatkarīgi no partijas piederības vai frakcijas – atbalstīt šos grozījumus Satversmē. Pildīsim savus pilsoņa pienākumus pret šo valsti, pret bērniem un viņu tiesībām savā dzimtajā zemē runāt savā dzimtajā valodā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vucāna, Grigules, Vējoņa, Līdakas, Jurševskas, Brigmaņa un citu iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 4, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 11.janvāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” trešajam lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums no pašas komisijas – izslēgt spēkā stāšanās noteikumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. Lūdzam deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Deputāt Reir! Deputāt Reir, kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”? (No zāles dep. J.Reirs: „Ozoliņš!”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Šīs likuma izmaiņas atspoguļo Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Banku iestādes, kura aizstāj Eiropas Banku uzraugu komiteju, pilnvaras un nosaka, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi.

Likumprojektā ir ietvertas prasības Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informēt Eiropas Banku iestādi par licences izsniegšanu vai anulēšanu kredītiestādei, par atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī un atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā, kā arī sniegt citu informāciju saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības funkciju veikšanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” ir izstrādāts, lai neradītu juridiskas domstarpības, kā arī samazinātu administratīvo slogu emitentiem. Tur tiek noteikts jauns kritērijs, pēc kā aprēķina piedāvājuma, tā sauktā emisijas piedāvājuma, maksimālo apmēru, tas ir, kopējo samaksas aprēķinu attiecina uz visu Eiropas Savienību kopumā, kā arī palielina tāda piedāvājuma robežvērtību, kas nav uzskatāma par publisku.

Ņemot vērā, ka finanšu tirgos Latvijā noteiktā robežvērtība ir 50 tūkstoši eiro un tā vairs neatspoguļo privāto ieguldītāju un profesionālo ieguldītāju atšķirīgo ieguldītspēju, jo arī privātie ieguldītāji var veikt ieguldījumus, kur darījumu summa pārsniedz 50 tūkstošus eiro, šī riska mazināšanas ietvaros robežvērtība tiek palielināta līdz 100 tūkstošiem eiro. Un juridisku domstarpību likvidēšanai tiek arī precizēts emisijas prospekta derīguma termiņa sākuma datums, nosakot, ka tas ir datums, kad prospekts ir reģistrēts uzraudzības iestādē, tādējādi radot arī kontroles datumu prospekta derīguma termiņa noteikšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gada periodā saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu. Ar likumprojektu paredzēts noteikt finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas, personas, to tiesības un pienākumus, lēmumu pieņemšanas kārtību un termiņus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums šim likumprojektam piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums” piešķirtu steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums” atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā... Kad? (Pauze. No zāles starpsaucieni: „Kas noticis?”, „Disciplīna klibo?”, „Kas par lietu?”)

J. Ozoliņš. Tā... kurš ir nākošais datums?

Sēdes vadītāja. Jums kalendārs ir priekšā.

J.Ozoliņš. 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. Nākošajā sēdē, 26.janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.janvāris un izskatīšana – Saeimas 26.janvāra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikums atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” paredz nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasību pilnīgu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos, kā arī grozīt likuma atsevišķas normas atbilstoši pašreizējai situācijai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. 2.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Grozījumi Operatīvās darbības likumā.

Komisija bija saņēmusi 56 priekšlikumus. 55 – no deputāta Elksniņa un vienu – no deputātes Lībiņas-Egneres. Komisijas darba gaitā pēc diskusijām deputāts Elksniņš atsauca savus priekšlikumus un tika izveidota komisijas darba grupa, lai strādātu ar šiem priekšlikumiem. Līdz ar to šodien izlemšanai palika tikai viens jautājums – 20.priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ja mēs atskatāmies uz Operatīvās darbības likumu, tad uz doto brīdi ir secināms tas, ka minētais normatīvais akts tika pieņemts aptuveni divdesmit gadus iepriekš. Tā pamatā tik tiešām bija vecās instrukcijas, kuras mēs ātri pārņēmām, lai ieviestu vismaz kaut kādu regulējumu attiecībā uz operatīvajām darbībām.

Iekšlietu ministrijas virzītie grozījumi šajā Operatīvās darbības likumā, kurus mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un neatbilst arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. To būtība ir sekojoša. Tikai pēc divdesmit gadiem valsts legalizē jautājumu, ka, piemēram, dzīvojamās telpās, tajās iekļūstot, ir nepieciešams tiesneša akcepts, lai filmētu to, kas notiek šajās telpās. Minētā problēma atklājās virknē lietu, kuras tika izskatītas tiesā – gan Rīgas apgabaltiesā, gan arī Augstākajā tiesā – un saistībā ar iespējamiem apsvērumiem par to, ka konkrētajā lietā iesaistītās personas varētu vērsties pret Latvijas valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Šajā gadījumā pirmais jautājums ir par to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts no Iekšlietu ministrijas puses, Operatīvās darbības likumā ir balstīts pirmām kārtām uz tiem apsvērumiem, ka divdesmit gadus tiesībsargājošās iestādes darbojās patvaļīgi.

Otrais jautājums. Attiecībā uz telefona sarunu noklausīšanos, kuru pirms tam trīs dienas varēja veikt tikai ar prokurora sankciju bez jebkāda veida tiesas kontroles, minētie secinājumi izriet no Satversmes tiesas sprieduma, kurš ir noteicis, ka likuma norma nav pietiekami skaidra un nav pietiekami saprotama un līdz ar to ir iespējama valsts varas patvaļīga izmantošana. Es vēlētos visiem kolēģiem atgādināt par to, ka jautājums par Operatīvās darbības likuma atbilstību un tālāko virzību pirms pirmā lasījuma Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīts netika. Pēc tā, godājamie kolēģi, minētajā normatīvajā aktā es sagatavoju virkni grozījumu, kuri izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies, gan ratificēdama Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, gan arī būdama Eiropas Padomes dalībvalsts.

Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka regulējums, kurš tiek piedāvāts Operatīvās darbības likumā, pēc būtības neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 89.pantam, kurā ir noteikts: „Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.” Problēmas pamatā attiecībā uz iesniegtajiem grozījumiem ir sekojošas: pēc būtības minētais normatīvais akts un tā piedāvājums nav izstrādāts ar zināmu kvalitāti. Tas nozīmē, ka tas neatbilst tiesiskas valsts principiem tādēļ, ka pieļauj neierobežotu valsts iejaukšanos cilvēka pamattiesībās attiecībā uz vismazākajiem nodarījumiem un faktiski aptver visu Krimināllikumu. Tas ir konkrēti viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem šajā lietā.

Pēc būtības nacionālajās tiesībās ir jābūt arī noteiktiem aizsardzības pasākumiem pret patvaļīgu un ļaunprātīgu iejaukšanos garantētajās tiesībās. Uz doto brīdi Operatīvās darbības likumā veiktie pasākumi un to rezultāti nepieļauj efektīvu tiesas kontroli pār minētajiem pasākumiem.

Šajā gadījumā kompetentām institūcijām nedrīkst tikt piešķirta neierobežota rīcības brīvība, un par to konkrēti ir nolemts vienā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietām „Harfords pret Lielbritāniju”.

Pēc būtības, godājamie kolēģi, visi mani iesniegtie priekšlikumi, ja mēs runājam par iepazīšanos ar tiem savstarpējā saistībā, neapdraud ne valsts neatkarību, ne drošību. Tika arī paredzēti pārejas noteikumi. Šajā situācijā tik tiešām tika sasniegts kompromiss attiecībā uz to, ka tiks izveidota darba grupa, kurā apspriedīs minētos grozījumus. Bet pēc būtības tas, kas tagad tiek piedāvāts, – tas ir piliens jūrā attiecībā uz šīs problēmas risināšanu, un šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es nedomāju, ka pēc būtības tā problēma, kuru mēģina tagad atrisināt Iekšlietu ministrija, virzot savus likumprojektus, pēc būtības tiks atrisināta.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka nav nekāda pamata, lai Iekšlietu ministrijas grozījumus varētu atbalstīt pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Elksniņa kungs, bet otrajā lasījumā ir jārunā par konkrēto priekšlikumu, un šobrīd mēs diskutējam par deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Es esmu iesniegusi priekšlikumu par grozījumiem Operatīvās darbības likuma 7.panta piektajā daļā un šo savu priekšlikumu esmu balstījusi uz Juridiskajā komisijā kā par šo likumprojektu līdzatbildīgajā komisijā izdebatēto viedokli. Esam uzklausījuši gan deputātu viedokli, gan arī uzaicinātos ekspertus un esam konstatējuši, ka, labu gribot, šobrīd likumā paredzot tādu situāciju, ka tiesneša sankcija par operatīvajām darbībām ir jāiegūst nākamajā darba dienā, esam aizmirsuši, ka kalendārā bieži vien ir iespējams, ka nākamā darba diena pienāk tikai pēc vairākām dienām. Proti, 2012.gadā Ziemassvētku brīvdienas ilgs piecas dienas, Jaungada brīvdienas ilgs četras dienas, un tā mēs, gribēdami uzlabot šo situāciju, ka no 72 stundām mēs pārejam uz nākamo darbadienu – mēs „uzdāvinām” principā saviem iedzīvotājiem iespēju, ka viņu telefonsarunas varētu tikt noklausītas, viņu dzīvesvieta varētu tikt videonovērota tik tiešām visās Ziemassvētku brīvdienās un visās Jaungada brīvdienās.

Mans priekšlikums ir vērsts uz to, ka operatīvās darbības šādos gadījumos, kad ir garākas brīvdienas, tomēr ir iespējams plānot, ja tās nav bijis iespējams iepriekš plānot un saņemt tiesneša akceptu – tas ir jāsaņem 72 stundu laikā; proti, jaunie grozījumi likumprojektā nevar tikt vērsti uz nelabvēlīgāku situāciju mūsu iedzīvotājiem, nekā to paredz šobrīd spēkā esošais regulējums.

Tādēļ lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Loskutova kungs vēlas ko piebilst?

A.Loskutovs. Komisijas vārdā – nē.

Ņemot vērā, ka citu priekšlikumu izskatīšanai nav, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā. Mums vispirms ir jābalso par Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 22. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” un turpmākie divi likumprojekti ir sagatavoti, lai šobrīd, kad ekonomiskās situācijas rezultātā bieži vien mantojumu atstāj cilvēki, kuriem parādu nasta ir lielāka par iespējamo mantojumu ar plus zīmi, tad, piemērojot seno romiešu tiesību principu, ka bezmantinieka manta piekrīt valstij, valstij tad arī šī parādu nasta bieži vien ir jāapsaimnieko un jāmeklē tai jauns īpašnieks. Tā ir valsts pārvaldei neraksturīga funkcija. Šobrīd to dara dažādas valsts pārvaldes iestādes.

Un Finanšu ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu nodot šo funkciju zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Un zvērināti tiesu izpildītāji tad katrā konkrētajā gadījumā, savstarpēji konkurējot, nodrošinātu, ka šajā procesā tiktu atrasts gan risinājums šīs mantas kreditoriem, gan arī iespējamais jaunais šīs mantas īpašnieks.

Jāsaka, ka mums Juridiskajā komisijā izvērsās plašas debates un mēs piekritām ne visiem tieši juridiskajiem risinājumiem šajos likumprojektos, taču vienojāmies ar Finanšu ministriju, kas ir šī likumprojekta grozījumu autore, ka tiks uz otro lasījumu piesaistīti gan civiltiesību eksperti, gan komerctiesību eksperti, lai šis regulējums tiktu pilnveidots un lai rastās varbūt tādas nepilnības tiktu novērstas.

Tādēļ aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar bezmantinieka mantas apsaimniekošanas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem – proti, tas skar zvērināta notāra funkcijas, vedot Mantojuma reģistru. Un mana iepriekšējā argumentācija attiecināma arī uz šo likumprojektu: vēl tiks precizēti un uzlaboti iespējamie juridiskie risinājumi. Taču lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” tātad satur šo vispārējo regulējumu par bezmantinieka mantas apsaimniekošanas nodošanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Un aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 4.laidienā