Izglītības kvalitātes valsts dienests: Par obligātā izglītības vecuma bērniem, kas neapmeklē skolu

2012.gada 23.janvārī Izglītības kvalitātes valsts dienests (dienests) prezentēja apkopoto 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegto informāciju par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri 2011./2012.mācību gadā nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā.

Šajā mācību gadā 68 pašvaldībām nav informācijas par 3595 bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā pašvaldību teritorijā.

Dienesta apkopotie dati liecina, ka šobrīd no Latvijas Republikā deklarētajiem 242 076 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, 12 481 bērns nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē, no kuriem 7674 bērni kopā ar vecākiem vai aizbildņiem izbraukuši no valsts, 762 bērniem anulēta deklarētā dzīvesvieta, 275 bērni izglītības iestādi neapmeklē citu iemeslu dēļ, 72 bērniem piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, savukārt bezvēsts prombūtnē ir 45 bērni, no ārvalstīm iebraucis 41 bērns, kurš izglītības iestādi neapmeklē, deviņi bērni ir ilgstoši slimojoši, bet astoņi adoptēti uz ārvalstīm.

Dienesta vadītājs Aivars Stankevičs uzsvēra, ka ne visi pašvaldību uzrādītie iemesli, kādēļ obligātā izglītības vecumā esošie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, ir pamatoti, lai bērni nebūtu reģistrēti izglītības iestādē, tāpēc dienests papildus lūdza pašvaldībām precizēt informāciju par veikto rīcību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto obligātās informācijas ieguvi. Lielākais bērnu skaits, kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā teritorijā un nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, ir pārsvarā lielākajās Latvijas pašvaldībās pēc iedzīvotāju skaita, t.sk. Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Ķekavas, Ogres u.c. pašvaldībās.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics piebilda, ka rosinās pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu, lai izglītības iestāde var precīzāk ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ skolēns atstāj izglītības iestādi – vai viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot uz citu vietu Latvijā, kā arī rosinās, lai izglītības reģistri kļūtu elastīgāki un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju.

Prezentācijas laikā A.Stankevičs atgādināja, ka dienests 2011.gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā ar lūgumu sniegt informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā. Atsaucās tikai piecas vēstniecības, kuras norādīja visai skopu informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem vai arī to, ka tām nav zināms, vai visi bērni mācās izglītības iestādēs.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne uzsvēra, ka rosinās Izglītības un zinātnes ministriju veikt grozījumus Izglītības likumā, jo pašlaik pienākumi ir pārāk “izplūduši”, tāpēc vecāki neuzņemas atbildību un neinformē atbildīgās iestādes par to, kur mācās viņu bērni. Daudzi vecāki, izbraucot no valsts vai pārceļoties uz dzīvi citur, neizdeklarējas no iepriekšējās dzīvesvietas, bet pašvaldībai ir jāiegulda resursi, lai šo bērnu atrastu.

Jānis Mergups-Kutraitis,
Izglītības kvalitātes valsts dienesta
pārvaldes vecākais referents