Valsts izglītības attīstības aģentūra: Par nozaru un darba devēju lomu profesionālajā izglītībā

Labklājības un ekonomikas ministri redz potenciālu nozaru ekspertu padomju (NEP) ilgtermiņa partnerībā ar izglītību, uzskatot, ka šādam modelim jāstrādā ne tikai formālajā izglītībā, bet arī pieaugušo tālākizglītībā kā vienotam izglītības un apmācību kvalitātes un kvalifikāciju atzīšanas mērinstrumentam, secināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā konferencē “Nozaru un darba devēju loma profesionālās izglītības attīstībā”.

“Konferencē izglītības politikas veidotāji un īstenotāji, darba devēji un darba ņēmēji secināja, ka gada laikā NEP ir sevi pierādījušas kā profesionālu un pieaugušo tālākizglītībai vitāli nepieciešamu un līdztiesīgu partneri. Visām pusēm ir savi mājas darbi, lai NEP iesākto nostiprinātu attiecīgajā izglītības likumdošanā un valsts atrisinātu to darbības koordinācijas finansiālos aspektus. VIAA turpmākos divus gadus turpinās attīstīt nozaru un izglītības sadarbības rīcībspēju un nozaru pārstāvju kompetenci ar profesionālo un pieaugušo tālākizglītības kvalitāti saistīto jautājumu lemšanā,” informē VIAA direktore Dita Traidās.

Konferencē par nozares un darba devēju līdzdalības nozīmi profesionālajā izglītībā apzināta darba devēju loma gan pastāvīgas un aktuālas informācijas apkopošanā par nozari, gan praktiskās sadarbības nozīme daudzos ar mācību procesu saistītos jautājumos.

Aplūkots tika arī pedagogu sastāvs profesionālajās izglītības iestādēs, secinot, ka skolotājiem ideālā gadījumā būtu jābūt daudz ciešāk saistītiem ar uzņēmumiem un nozarē notiekošo. Tikpat svarīgi, lai skolu vadītāji būtu gatavi aktīvam ikdienas dialogam ar uzņēmumiem.

Nozares atzīst, ka tur, kur tām izveidojusies cieša sadarbība ar skolām jau tagad, izglītības saturs ir jūtami uzlabojies. Tomēr sadarbībai jākļūst sistēmiskai un no skolu līmeņa tai jāpaceļas uz labi organizētu un ilgtermiņā strādājošu sadarbību profesionālajā izglītībā stratēģiskajos un kvalitātes vadības jautājumos. Tika atzīmēts, ka arī pašai izglītības sistēmai jāmobilizē savi iekšējie resursi, lai pastāvīgi pilnveidotu metodiskos un satura reorganizācijas jautājumus.

Skatot profesionālo izglītību kontekstā ar mūžizglītību un nodarbinātības politiku, valstiski pareizi būtu, ja bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība koncentrētos profesionālajās izglītības skolās un koledžās, kurās valsts iegulda savus līdzekļus, pakļaujot apmācības prasības tādiem pašiem kvalifikācijas piešķiršanas mehānismiem, kādus nozares un darba devēji vēlas redzēt formālajā profesionālajā izglītībā. Labklājības ministrija sola to ņemt vērā, izstrādājot bezdarbnieku apmācības pasūtījuma stratēģiju 2012.gadam.

Konferencē Renāte Strazdiņa, “Ernst & Young Baltic” vadības konsultāciju departamenta direktore, prezentēja arī piecu nozaru – ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas nozare, enerģētikas nozare, tūrisma nozare, skaistumkopšanas nozare – izpētes procesu un pirmos rezultātus, kas atklāj:

• profesionālo izglītības iestāžu absolvējušo speciālistu kvalitatīva neatbilstība darba tirgus prasībām, piemēram, tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē strādājošo profesionālās zināšanas, ko devusi izglītības iestāde, saskaņā ar darba devēju aptaujas rezultātiem 45% gadījumu tiek vērtētas vidējā vai zemā līmenī;

• darba devēji kopumā augstāk vērtē jauno speciālistu teorētiskās zināšanas, nevis praktiskās profesionālās prasmes. Tāpat darba devēji zemu novērtē profesionālo izglītības iestāžu absolventu zināšanas par nozares darbību kopumā;

• neskatoties uz to, ka ir apstiprināti neskaitāmi profesiju standarti, gandrīz ikvienā aplūkotajā nozarē ir pamatprofesijas, kurām nav izstrādātu un apstiprinātu profesijas standartu;

• saskaņā ar izglītības iestāžu vērtējumu viens no būtiskākajiem ierobežojumiem profesionālajai izglītībai ir pārāk novecojusi un neatbilstoša materiāli tehniskā bāze, ko izglītības iestādes, kas realizē programmas, piemēram, enerģētikas nozarē atzīmē, kā būtisku problēmu 71,4% gadījumu. Ļoti augsta ietekme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ir arī kvalificētu pedagogu pieejamībai, kas kā būtisks faktors izglītības iestāžu vērtējumā tiek norādīts 42,9% gadījumu.

19.janvāra konferencē piedalījās ekonomikas ministrs D.Pavļuts, labklājības ministre I.Viņķele, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors J.Gaigals, Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” 12 nozaru ekspertu padomju pārstāvji, uzņēmumu vadītāji, darbinieki, nozaru profesionālo organizāciju līderi, kā arī profesionālo izglītības iestāžu un koledžu vadītāji.

Valsts izglītības attīstības aģentūra konferenci rīkoja sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu Eiropas Sociālā fonda projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros.

VIAA Komunikācijas
un programmu publicitātes nodaļa