Lietuvas Republikā

Palielināti muitas tarifi degvielai

Lietuvas valdība par 5 līdz 15 procentiem paaugstinājusi muitas nodevu no Austrumiem importētajam benzīnam, šķidrajam krāšņu kurināmajam un dīzeļdegvielai. Tas pavērs iespēju naftas produktu ražošanas apvienībai "Mažeikiu nafta" ieņemt noteicošās pozīcijas degvielas tirgū valstī.

Jaunie muitas tarifi vēl jāsaskaņo ar valdībai pakļauto Eiropas tiesību departamentu, lai tie nebūtu pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas un Eiropas Savienības, kur Lietuva vēlas iestāties, prasībām.

Eiropas tiesību departamenta ģenerāldirektors Vilens Vadapals uzskata, ka nav šķēršļu muitas paaugstināšanai, jo šāda rīcība neietekmē attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, turklāt šis solis nav pretrunā arī ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Taču Saimniecības ministrijas Eksporta un importa regulēšanas departamenta vadītāja vietnieks Romualds Rauckis paziņojis, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas valstu nākamajā sēdē, kas notiks jau šomēnes, Lietuva lūgs, lai minerālproduktu importa tarifu "griesti" tiktu paaugstināti līdz 20 procentiem. Līdz šim bija norunāts, ka tad, kad Lietuva kļūs par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti, preču importa tarifi nepārsniegs 10 procentus. Lietuva cer iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā jau šogad.

Muitas tarifu paaugstināšanas ierosinātāja ir valstī vienīgā naftas produktu ražošanas sabiedrība "Mažeikiu nafta", kas cieš zaudējumus un vairs nespēj gūt ienākumus Austrumu tirgū. Rietumos Mažeiķos ražotais benzīns vēl nav konkurētspējīgs.

Sabiedrības "Mažeikiu nafta" vadītājs Ģedimins Kiesus ir pārliecināts, ka muitas tarifu paaugstināšana ļaus uzņēmumam kontrolēt gandrīz visu Lietuvas degvielas tirgu, bet nav apmierināts, ka valdības lēmums jasaskaņo ar citām institūcijām: "Kāpēc mums vēl kaut kas jāsaskaņo? Kad iestāsimies Eiropas Savienībā, tad arī saskaņosim. Tagad visi klaigā, ka stāsimies Pasaules tirdzniecības organizācijā, Eiropas Savienībā, taču neviens neveic ekonomiskus aprēķinus, kas ir jādara un kas no tā iznāks. Vai ar dotācijām tiksim Eiropas Savienībā?"

Transporta vadītāji protestē kā kājāmgājēji

Aizvadītajā nedēļā gandrīz tūkstotis sabiedriskā transporta darbinieku no Viļņas, Kauņas, Panevēžas un Anīkščiem pulcējās Lietuvas galvaspilsētā, lai protesta akcijā pievērstu uzmanību savām samilzušajām problēmām. Gājienā uz Seimu pa Ģedimina prospektu transporta darbinieki nesa plakātus "Pašvaldību darbiniekiem — kliņģeris, pašvaldību važoņiem — pātaga", "Prasām skaidrību par pasažieru transporta nākotni!", "Nesagrausim autobusu un trolejbusu parku!". Dienu iepriekš galvaspilsētas autobusu un trolejbusu vadītāji piecas minūtes brauca ar ieslēgtiem skaņu signāliem, lai tādējādi saasinātu uzmanību uz to, ka sabiedriskais transports Viļņā tuvākajā laikā var pavisam apstāties.

Savas prasības valdībai un likumdevējiem transporta darbinieki iesniedza jau pirms trim nedēļām, bet protesta akciju izraisīja tas, ka līdz šim uz iesniegumu nav nekādas atbildes. Sanākušie apgalvoja — ja valdošās aprindas arī turpmāk mēģinās ignorēt sabiedriskā transporta darbinieku problēmas, tiks rīkoti streiki.

Protesta akcijas dalībnieki prasa, lai laikus tiktu izmaksātas darba algas, lai tiktu nostiprināta sabiedriskā transporta finansēšana no pašvaldību budžeta, lai pašvaldību un privātā sabiedriskā transporta konkurence balstītos uz vienotiem noteikumiem. Vienlaikus tiek prasīts izdarīt grozījumus likumdošanā, lai autobusu un trolejbusu vadītāji varētu iet pensijā no 55 gadu vecuma. Sabiedriskā transporta līdzekļu vadītāji ir nemierā arī ar pašreiz spēkā esošo atvaļinājumu piešķiršanas kārtību un pieprasa papildatvaļinājumu — 35 kalendāra dienas.

Akcijas dalībnieki arī uzskata, valsts vara apzināti mēģina sagraut sabiedriskā transporta uzņēmumus. To apliecinot kaut vai Viļņas autobusu un trolejbusu parku stāvoklis, jo miljoniem litu lielo zaudējumu dēļ šiem uzņēmumiem ir ierobežota elektriskās strāvas padeve un pat nav naudas degvielai.

Tā kā pašvaldību atbalsts sabiedriskā transporta uzņēmumiem ir nepietiekams, satiksmes darbinieki vienīgo izeju redz braukšanas biļešu cenu paaugstināšanā.

No jūlija minimālā alga — 460 litu

Darba devēju, darba ņēmēju un arodbiedrību trīspusējā padome 27.aprīlī panākusi vienošanos par atbalstu valdības projektam no 1.jūlija paaugstināt valstī minimālo algu. No nākamā pusgada viszemāk atalgotie darbinieki 430 litu (lits — Ls 0,147) vietā saņems 460 litu jeb aptuveni 67 latus. Vienlaikus arī minimālā atlīdzība par darba stundu tiek paaugstināta no 2,53 līdz 2,71 litam.

Arī līdz šim Lietuvā bija lielākā minimālā alga Baltijas valstīs.

Konkurss par stratēģisko investoru

Lietuvā patlaban tiek ražots vairāk elektrības, nekā valsts spēj patērēt, jo Ignalinas atomelektrostacijas jauda ir ievērojama. Jau sen tika prātots par augstsprieguma elektropārvades līnijas būvi no Lietuvas cauri Polijai, lai gūtu iespēju elektrību pārdot Rietumu tirgū.

Nupat valdība ir apstiprinājusi noteikumus stratēģiskajam investoram, kas varēs realizēt Lietuvas un Rietumeiropas elektroenerģijas sistēmu savienošanas projektu. Projektā var piedalīties Lietuva, Polija un Vācija. Kā Lietuvas daļa projektā ir jāiekļauj Kroņu spēkstacija. Pirms gada šī projekta īstenošanai tika izraudzīts ASV koncerns "Power Bridge", taču dažādu iemeslu dēļ tas izjuka. Šoreiz par projektu ir izrādījušas interesi dažādas sabiedrības — "National Power" (Lielbritānija), "Enron Europe" (ASV), "Siguler Guff& Company" (ASV), "Stella Vitae" (Lietuva un Krievija), "Halfslund" (Norvēģija), "Alstrom" (Francija) un starptautiskā auditorsabiedrība "Price Waterhouse Coopers". Stratēģiskajam investoram jābūt pieņemamam gan Lietuvai, gan Polijai. Konkursa uzvarētāju paredzēts izraudzīt maija beigās vai jūnija sākumā.