Igaunijas Republikā

Top jauna pareizrakstības vārdnīca

Igaunijā izsludināta parakstīšanās uz jauno, papildināto "Igauņu valodas pareizrakstības vārdnīcu", kuru paredzēts izdot jau šī gada beigās. Nosaukums ir tradicionāls, bet jaunais izdevums būšot daudz ietilpīgāks, lielformāta izdevumā — vairāk nekā 1200 lappušu. "Nav māksla vārdus ievietot vārdnīcā, bet gan neievietot un rīkoties tā, lai ikviens vārdnīcas lietotājs varētu atrast nepieciešamo", skaidro izdevuma redaktore Tīju Erelte.

Pareizrakstības vārdnīcas ir populārākās vārdnīcas cauri laikmetiem. Tās tiek ātri izpirktas. Izdevums 1918.gadā, tad Voldemāra Veski trīssējumu vārdnīca iznāca no 1925. līdz 1937. gadam, Elmāra Mūgi 1933.gada "Mazā pareizrakstības vārdnīca" piedzīvoja 11 izdevumus, arī — 1953.gadā, un lielā vārdnīca 1960. un 1976.gadā. Pēdējais izdevums piedzīvoja četrus 100 000 eksemplāru metienus. Būtu pārdots vēl vairāk, bet autors vairs neļāva šo jau novecojušo grāmatu drukāt.

Jaunā vārdnīca piedāvā daudz vairāk valodas informācijas un arī vēlmes izvairīties no kādām nevēlamām formām. Šī būs literārās valodas vārdnīca. Tajā būs mazāk vietvārdu, jo atsevišķu vietvārdu un izlokšņu vārdu vārdnīcu izdošana ir uzsākta. Tāpat ierobežotā skaitā ir ievietoti arhaismi, novecojuši, nemoderni vārdi un sovjetismi. Jaunā vārdnīca atbildīs gadu tūkstoša beigās sabiedrībā lietotās igauņu valodas prasībām.

Igaunijas kuģu flote

Apkopoti pagājušā gada dati. Tie liecina, ka 1998.gada 1.janvārī zem Igaunijas karoga braukuši 545 kuģi, no tiem lielie tirdzniecības kuģi — 100, ceļojumu kuģi — 102. Kuģniecība dod 30 procentus Igaunijas nacionālā kopprodukta. Tomēr 70 procenti kuģu ir vecāki par 20 gadiem. Tirdzniecības kuģu aprīkojums, pēc Igaunijas ūdensceļu dienesta prasībām, vienam kuģim izmaksā 871 000 — 1 474 000 Igaunijas kronu, sardzes ātrgaitas kuģim — 40 200 kronu.

Somijas valsts pabalsts Igaunijas kuģniecībai ir 1300 miljardi Igaunijas kronu gadā. Zviedrijas valsts pabalsts katram Igaunijas jūrniekam — 104 000 kronu gadā.

Prezidents iedvesmo uz dzimtās valodas tīrīšanu

Prezidents Lennarts Meri, runādams Tallinas Pedagoģiskās augstskolas Dzimtās valodas biedrības sēdē un seminārā, šo gadu pasludinājis par dzimtās valodas tīrības gadu: "Tā mēs dabūsim tīru savu valodu, kā mēs tīru darām savu valsti", atzīmēja prezidents.

Daudziem šāda attieksme bija gan pārsteigums, tomēr visi to uzņēma ar sajūsmu. Prezidents aicināja sākt ar presi un lūdza izrakstīt aplamus teicienus un sūtīt tos uz žurnālu "Valoda un Literatūra" viņa dēlam Martam Meri publicēšanai.

Kāda skolotāja izteicās, ka dzimtās valodas gada labs iesākums būtu arī tas, ja daļa no augstu amatpersonu reprezentācijai paredzētajiem līdzekļiem tiktu atvēlēti skolām "pareizrakstības vārdnīcas" iegādei. Jau tagad, parakstoties uz šo vārdnīcu, ir jāmaksā 300 kronas, bet skolas un skolotāji to nevar atļauties. Viņiem nav arī iespēju regulāri apmeklēt teātri.

Skolotāji uzskata, ka televīzijā būtu jāveido raidījums "Igauņu valoda igauņiem", kurā nemācītu locījumus, bet gan stāstītu par jaunumiem valodniecībā, kuri diemžēl līdz skolām nokļūst ar nokavēšanos.

Prezidents šajā seminārā izteicies, ka mācot ir jādomā par kultūru kopumā. "Totalitārisma laikā igauņi ap savu valodu bija apvilkuši aizsardzības jostu, bet tagad, brīvības laikā, valodai draud sabrukuma briesmas." Prezidents runāja arī par to, ka bieži vien, lai slēptu izglītības trūkumu, runājot igauņu valodā tiek iepīta "angļu vai franču valodas žvadzoņa". Viņš aicināja arī igauņu valodas skolotājus palīdzēt, lai izglītība būtu vienoti veselīga.

Valsts 100 ievērojamākās personības

Igaunijas enciklopēdijas izdevniecība, Nacionālā bibliotēka, TV—3, Radio "Kuku" un laikraksts "Eesti Paevaleht" noslēgusi līgumu, lai noskaidrotu XX gadsimta izvērojamākās personas Igaunijā. Šī akcija sākās 1998.gada 16.oktobrī un beigsies 1999.gada decembrī.

Tos noskaidros izdevniecības "Igaunijas enciklopēdija" eksperti un tauta. Enciklopēdija izdos īpašu grāmatu, kuru sastādīs 10–15 personas, kas labi zina Igaunijas kultūru un vēsturi. Katrs no šiem ekspertiem piedāvās 100 vārdus un no tiem izraudzīsies galīgo variantu. Otrs saraksts būs savdabīgs igauņu profils, jo to sastādīs paši iedzīvotāji. Katram būs iespēja piedāvāt pat savu kaimiņu, ja viņš uzskatīs to par ievērojamu cilvēku.

Balsošana notiks internetā, tas būs arī pamatīgs materiāls par Igaunijas kultūras vēsturi. Viens no izvēles principiem ir tāds: cik lielā mērā šī persona ir ietekmējusi vēstures gaitu.

Nesen žurnāls "Luup" publicēja, viņuprāt, populārāko Igaunijas 25 cilvēku sarakstu. Jau pēc šī saraksta rodas jautājums, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties, jo, piemēram, Marts Lārs sarakstā ir, bet Viktors Kingiseps nav. Vai Igaunijas vārdu pasaulē vairāk ir nesis Raimonds Valgre vai Georgs Otss, jo pēdējais sarakstā nav iekļuvis. Žurnāls no 200 kandidātiem izvēlējās 25, un visvairāk punktu ieguva rakstnieks Antons Hansens Tamsāre. Populārāko vidū ir viens sportists, viens zinātnieks, divas militārpersonas, divi mākslinieki, četri mūziķi, seši politiķi un septiņi rakstnieki.

Par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Andris Sproģis