Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.01.2012., Nr. 16 (4619) https://vestnesis.lv/ta/id/243351

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

27.01.2012., Nr. 16 (4619)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā” – Edgars Rinkēvičs

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Andris Bērziņš], ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa], augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis] un Saeimas prezidija locekļi, cienījamie deputāti, ministri, ekselences!

Esmu pagodināts šodien jūs uzrunāt otrajās ārpolitiskajās debatēs. Šī ir brīnišķīga iespēja vērsties pie tautas pārstāvjiem un vēstīt par aktuālajiem Latvijas ārpolitikas jautājumiem. Zīmīgi, ka debates notiek tieši 26.janvārī – dienā, kad pirms 91 gada starptautiski tika atzīta jaunā Latvijas valsts. Šogad pieminam arī šā lielā notikuma kaldinātāja, pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica 125 gadu jubileju.

Taču tā ir arī īpaši nozīmīga diena man personiski, jo pirmo reizi mūžā uzrunāju Saeimu no šīs augstās tribīnes.

Savā runā īsi raksturošu pagājušo gadu pasaulē, iezīmēšu 11. Saeimas laikā veicamos uzdevumus, īpaši izceļot prioritātes šā gada Latvijas ārpolitikā.

Atskatoties uz 2011.gadu pasaulē, to droši varam saukt par dinamisku politisko un ekonomisko pārmaiņu laiku.

“Arābu pavasaris” ne tikai nomainīja varas eliti vairākās Tuvo Austrumu valstīs. Tas arī cilvēkus visā pasaulē iedvesmoja iestāties par savām tiesībām uz brīvu izvēli un viedokli.

Latvijas simpātijas un atbalsts leģitīmām arābu un citu tautu prasībām pēc brīvības un cieņas pret cilvēku tiesībām ir pašsaprotams. Pašsaprotami ir arī tas, ka Eiropas Savienības ietvaros Latvijai jāsniedz atbalsts jaunajām valdībām, lai, pārvarējušas autoritārismu, tās dotos demokrātijas virzienā. Tādēļ Latvija atbalstīs aktīvu Eiropas Savienības ārpolitiku gan dienvidu, gan austrumu kaimiņu virzienā. Taču tikai pašu mūsu partneru ziņā ir noteikt savu valstu un tautu likteņus.

2011.gads bija smags gads Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Daži eksperti jau steidzās Eiropas Savienību “apbērēt”, sludinot apokaliptiskus attīstības scenārijus. Aicinu nesteigties rīkot bēru mielastu! Vairāk nekā piecdesmit pastāvēšanas gados Eiropas Savienība visai pasaulei ir parādījusi, ka spēj izturēt pārbaudījumus, augt un kļūt stiprāka. Esmu pārliecināts, ka tā būs arī šoreiz. Eiropas ideja un vērtības, kas ir Savienības pamatā, šobrīd ir aktuālākas nekā jebkad agrāk.

2011.gadā svarīgākais Latvijas ārpolitikas ieguvums bija Latvijas kā atbildīgas un respektētas Eiropas Savienības dalībvalsts tēla atjaunošana, sakārtojot savas finanses un spējot pieņemt sarežģītus lēmumus. Mēs godam pabeidzām sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Šajā Eiropas Savienībai sarežģītajā brīdī Latvija ir pārliecinošs piemērs tam, kas jādara, lai valsts varētu izlēmīgi risināt savas ekonomiskās problēmas. Vienlaikus mēs spējām pildīt saistības NATO aliansē, nesamazinot savu iesaisti ISAF misijā Afganistānā.

11. Saeimas darbības laiks Latvijas ārpolitikā iezīmējas kā “Eiropas periods”, ievērojot Latvijas dziļo politisko, ekonomisko, izglītības un kultūras sasaisti ar Rietumeiropu un tās pamatvērtībām. Mums ir svarīgi panākt, lai krīze Eiropas Savienībā tiek pārvarēta ātri un bez paliekošām sekām. Tādēļ Latvijas ārpolitika 2012.gadā koncentrēsies uz Eiropas Savienības nostiprināšanu, krīzes pārvarēšanu Eiropas Savienībā, integrāciju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm enerģētikas un transporta jomās. Tāpat mēs darīsim visu, lai transatlantiskā alianse veidotos spēcīga un efektīva.

Cienījamie deputāti!

Ir laiks uzdot jautājumus, kas varbūt šķiet vienkārši, tomēr patiesībā ir ļoti būtiski. Kāpēc Latvijai ir svarīga dalība Eiropas Savienībā? Kāda ir Latvijas vieta Eiropas Savienībā?

1995.gada 14.oktobrī visas 6. Saeimā pārstāvētās pozīcijas un opozīcijas partijas parakstīja kopīgo deklarāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un viens no tās punktiem vēstīja: “Tas ir būtisks latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas priekšnoteikums, kas ļaus Latvijai attīstīties par modernu, atvērtu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti.” Nav šaubu, ka arī tagad un turpmāk Eiropas Savienība ir vitāls Latvijas tālākās attīstības priekšnoteikums. Tāpēc šodien, lemjot par Latvijas nākotni Eiropā, es aicinu visus politiskos spēkus izrādīt tādu pašu valstisku apziņu, atbildīgumu un sadarbības spēju kā nu jau tālajā 1995.gadā.

Man nekad nav bijušas šaubas par to, ka Latvijas kā nacionālas valsts drošības un attīstības pamats ir dalība eiroatlantiskajās struktūrās. Ne tikai pragmatisku iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka mūsu nacionālā identitāte dziļi sakņojas gadsimtos koptajās eiropeiskajās vērtībās. Arī skarbās vēstures mācības apliecina nepieciešamību meklēt sabiedrotos valstiskuma nodrošināšanai. Savukārt pilnvērtīga tautsaimniecības attīstība var notikt, piesaistot investīcijas, zināšanas un jaunākās tehnoloģijas, kuras galvenokārt nāk no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Patlaban starp desmit galvenajiem eksporta partneriem astoņas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, no desmit lielākajiem importētājiem deviņi pārstāv Eiropas Savienību, starp svarīgākajiem investoriem ir astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Eiropas Savienībā izveidotā brīvās tirdzniecības zona, muitas savienība, Šengenas telpa, kopīgā valūta, atbalsts nabadzīgākiem reģioniem ir devuši lielus ieguvumus Eiropai un katram tās iedzīvotājam. Eiropas Savienība ir globāls spēks – tas ir apmēram pusmiljards iedzīvotāju, lielākā pasaules ekonomika, lielākais attīstības palīdzības donors, ap 25% norēķinu pasaulē tiek veikti ar eiro palīdzību. Beigu beigās Eiropas Savienība ir kopīga vērtību sistēma.

Kaut gan ir tik daudz acīmredzami pozitīva, vēl aizvien savas dalības Eiropas Savienībā nozīmi izprotam dažādi. Vieniem tā asociējas ar “slaucamu govi”, no kuras var iegūt papildu finanšu līdzekļus, lai tos nekontrolēti tērētu. Citi uzskata, ka Eiropas Savienība mēģina regulēt katra indivīda dzīvi un diktēt mums savu gribu.

Vislabākā atbilde uz dažādo izpratni ir vienkārša, bet ļoti nozīmīga atskārsme – Eiropas Savienība esam mēs paši. Mēs nosakām savu un arī Eiropas dzīvi.

Latvijas tautai ir traģiska pieredze no laikiem, kad Eiropā katrs cīnījās par sevi un dominēja visstiprākais un vislielākais. Stiprāka Eiropas Savienība, kurā esam klāt un piedalāmies lēmumu pieņemšanā, ir labākā garantija, ka neko tamlīdzīgu mēs vairs nepieredzēsim.

Cienījamie deputāti!

Kādu mēs vēlamies redzēt Eiropas Savienību? Mūsu interesēs ir līdztiesīgu nacionālu valstu savienība, kurā katra valsts un nācija var īstenot savas intereses. Tā ir savienība, kurā nedominē kāda valsts vai valstu grupa. Latvija ir ieinteresēta tādā savienībā, kurā solidaritātes princips “visi par vienu un viens par visiem” ir katras dalībvalsts prioritāte. Un šādu nākotni varam nodrošināt tikai tad, ja esam aktīvi eirointegrācijas procesa dalībnieki.

Latvijas prioritātes šīs Saeimas periodā es definētu šādi:

Pirmkārt, Latvija vēlas būt Eiropas Savienības sadarbības centrā. No tā, vai mēs būsim šajā sadarbības centrā, ir atkarīgs, cik ātri virzīsimies uz iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu, cik efektīvi nostiprināsim tālāko valsts drošību, cik veiksmīgi attīstīsim sadarbību ar Baltijas valstīm, mūsu stratēģiskajiem partneriem un kaimiņiem. Ārlietu ministrija darīs visu nepieciešamo, lai Latvijas intereses tiktu ņemtas vērā. Tādēļ ceru, ka Saeima atbalstīs Latvijas atrašanos Eiropas sadarbības kodolā, atbalstot arī jauno līgumu par fiskālo disciplīnu – līgumu, kurā nav nekā tāda, ko Latvijas valdība neīstenotu jau tagad.

Esmu pārliecināts, ka Latvija pievienosies vienotai, nostiprinātai un drošai Eiropas valūtai saskaņā ar valdības izvirzītajiem plāniem.

Vēlos skaidri uzsvērt, ka atrašanās Eiropas integrācijas kodolā nenozīmē suverenitātes ierobežošanu, pakļaušanos kādas citas valsts redzējumam. Tā ir skaidra mūsu vēlme kopā ar saviem sabiedrotajiem būt aktīviem Eiropas Savienības nākotnes likteņa lēmējiem.

Otrkārt, lai sasniegtu Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīgus rezultātus, ir svarīgi panākt valsts interesēm izdevīgus Eiropas Savienības 2014.–2020.gada budžeta nosacījumus. Pašreizējā valdība ir definējusi divus interešu blokus – kohēzija un maksājumi lauksaimniekiem. Šo mērķu sasniegšanai būs nepieciešams rast abpusēji pieņemamu risinājumu ar tām valstīm, kuras patlaban Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk un kuru darbība ir vērsta uz stipras un ciešas Eiropas Savienības izveidi.

Viena no panākumu atslēgām mūsu prioritāšu īstenošanai jaunajā budžeta periodā būs koordinēta Saeimas, valdības struktūru, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru rīcība un darbība. Tikai kopīgi strādājot, ir panākams rezultāts.

Treškārt, Eiropas Savienības, kura ir aktīva līdzdalībniece starptautiskajā arēnā, politikas definēšanā savu ieguldījumu sniedz arī Latvija. Aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kopīgajā ārējā un drošības politikā sniedz būtisku atbalstu Latvijas interešu īstenošanai. Veidojot Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stratēģiju, mēs esam sākuši pievērst pastiprinātu uzmanību tirdzniecības sakaru veidošanai ar pasaules vadošajiem ekonomiskajiem spēkiem, piemēram, Ķīnu, Indiju, Brazīliju u.tml. Latvija šīm valstīm ir interesanta tieši kā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura spēj ietekmēt arī pozīcijas un viedokļus Eiropas Savienības dialoga veidošanā ar tām. Mūsu interesēs ir efektīvas un vienotas Eiropas Savienības ārlietu politikas veidošana un īstenošana. Ir izveidots Eiropas ārējās darbības dienests, kura mērķis ir koordinēt dalībvalstu nacionālās pozīcijas un paust pēc iespējas vienotāku Eiropas Savienības viedokli. No šā dienesta gaidām efektīvāku un enerģiskāku rīcību gan kopīgo Eiropas Savienības, gan dalībvalstu interešu aizstāvēšanā. Arī tie ir būtiski argumenti, lai Latvija būtu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas centrā.

Latvija atbalstīs Kopējās drošības un aizsardzības politikas pilnveidošanu un attīstību, meklējot risinājumus efektīvākai tās īstenošanai. Latvijai būtiskākie jautājumi ir Eiropas Savienības civilo un militāro spēju stiprināšana un efektīva Eiropas Savienības un NATO sadarbība. Drošības nekad nav par daudz.

Ceturtkārt, šīs valdības prioritāšu lokā ir reģionālās integrācijas veicināšana enerģētikas drošības un transporta jomās. Tas ietver vienota enerģētiskā tirgus izveidi ar ES dalībvalstīm, tostarp reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi, kā arī Baltijas transporta artēriju integrāciju Eiropas kopējā sistēmā. Šo projektu īstenošana savukārt prasa sadarbības padziļināšanu starp reģiona valstīm, kuras, tāpat kā Latvija, nākotni redz stiprā Eiropas Savienībā.

Piektkārt, pēc trim gadiem Latvija pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Mums ir jāizmanto šī iespēja, lai definētu prezidentūras prioritātes, kuras atbilst Savienības, reģiona un mūsu valsts interesēm. Lai to panāktu, 2012.gadā Ārlietu ministrija strādās pie efektīvas un nelielas prezidentūras sagatavošanas struktūras – sekretariāta – izveides, kā arī reālistiska prezidentūras budžeta un atbilstoša personāla sagatavošanas. Tieši personāla sagatavošana šobrīd raisa bažas, jo jau pašlaik valsts pārvalde zaudē daudzus pieredzējušus darbiniekus. Šī problēma mums jau šobrīd kopīgi jārisina arī pašas valsts labas pārvaldības kontekstā. Prezidentūra mūsu valstij ir lieliska iespēja citiem parādīt Latviju un tās kultūru. Īpaši labi tas saskaņojas ar Rīgu kā Eiropas kultūras valsts galvaspilsētu 2014.gadā.

Cienījamie deputāti!

2012.gads ir Eiropas Savienības gads Latvijas ārpolitikā, un uz to jāvirza lielākā daļa Ārlietu ministrijas enerģijas un uzmanības. Taču neaizmirsīsim arī par mūsu ārējās drošības stiprināšanu.

NATO bija un ir mūsu drošības garants, un mums ir jāsaprot, ka NATO efektivitāti nosaka katras tās dalībvalsts attieksme pret savu aizsardzību un drošību. Tas atspoguļojas kopīgajā alianses spēkā. Pēdējos gados finanšu situācijas dēļ Latvija ir samazinājusi savu aizsardzības budžetu. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijai plānveidīgi un mērķtiecīgi jāstrādā, lai mēs atgrieztos pie aizsardzības izdevumu nodrošināšanas 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Šajā gadā sagaidāmi būtiski lēmumi NATO alianses kontekstā. Darba kārtībā būs Latviju interesējošie jautājumi par Baltijas gaisa telpas patrulēšanas nākotni, kā arī Afganistānu. Pavasarī notiks Čikāgas samits, kurā iepriekš minētie jautājumi tiks apspriesti.

Čikāgā atskatīsimies uz paveikto Afganistānas stratēģijas kontekstā. No sirds vēlos pateikties mūsu karavīriem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un diplomātiem, kuri veic savus dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Vēlos jums visiem teikt, ka Latvijas valsts augstu vērtē jūsu drosmi un pašaizliedzību pildot dienestu. Lai arī situācija Afganistānā pakāpeniski stabilizējas, vēl ir tāls ceļš ejams, iekams Latvijas karavīri varēs atgriezties mājās. Latvija ir ieinteresēta, lai šajā valstī veiksmīgi īstenotos pārejas process un tiktu turpināts darbs pie vienota alianses redzējuma par NATO iesaisti Afganistānā pēc 2014.gada.

Vēlos arī atgādināt, ka Latvijā sākas transporta artērija – Ziemeļu apgādes tīkls, kas sniedzas līdz pat Afganistānai un pa kuru tiek pārvadātas Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu kravas. Mūsu uzdevums ir strādāt pie tā, lai šī tranzīta artērija arī pēc 2014.gada paliktu nozīmīgs ceļš mūsdienu “Zīda ceļa” koncepcijas ietvaros.

Kā vienu no darbības prioritātēm 2012.gadā Latvija ir izvirzījusi arī jautājumu par ilgtermiņa risinājumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanā. Šāds risinājums būtu alianses politiskās solidaritātes simbols, īpaši apstākļos, kad Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aktīvi piedalās starptautiskās operācijās, ir gatavi sniegt savu ieguldījumu alianses ātro reaģēšanas spēju uzlabošanā un piedāvāt papildu finansiālo atbalstu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanā.

Latvija cerīgi raugās uz NATO Čikāgas samitu un ir pārliecināta, ka alianse iegūs jaunas turpmākās darbības vīziju. Šī galotņu sanāksme Latvijai ir svarīga, arī ņemot vērā Latvijas un ASV stratēģisko attiecību raksturu. Mūsu attiecības ar ASV saglabājas aktīvas, stabilas, kā tas pieklājas stratēģiskajiem partneriem. Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar ASV ne tikai drošības jomā, kur kontakti tradicionāli ir ļoti cieši, bet to paplašināt arī uz citām sfērām – tautsaimniecību, izglītību, kultūru.

Cienījamie deputāti!

Latvijas interesēs ir demokrātiskas un stabilas Krievijas attīstība, lai attiecības ar kaimiņiem veidotu uz savstarpējas cieņas un izpratnes principiem. Latvija pilnībā izmantos savu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts potenciālu attiecību veidošanā ar Krieviju.

2010.gada nogalē notikušās Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā parakstītie līgumi ir labs pamats tālākai ekonomiskai sadarbībai. Arī šogad strādāsim pie tālākas attiecību stiprināšanas. Taču, veidojot šīs attiecības, mēs apzināmies, ka ir jautājumi, kuros mums saglabāsies dažādi viedokļi. Būtiskāk par atšķirīgo ir meklēt un attīstīt saskares punktus.

Cienījamie deputāti!

Uz ko būs vērsta Latvijas ārpolitika 11. Saeimas darbības laikā un 2012.gadā? Tā būs vērsta uz Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstību. Tā būs vērsta uz savas drošības nostiprināšanu.

Latvijas ārpolitika būs vērsta uz integrētu, efektīvu un modernu Eiropas Savienību un NATO.

Latvijas ārpolitika būs vērsta uz ciešu Baltijas, Ziemeļvalstu, Vācijas un Polijas reģionālo sadarbību, īpaši akcentējot enerģētikas un transporta jomas.

Lai mēs varētu nodrošināt Latvijas valsts ārpolitisko mērķu sasniegšanu 2012.gadā, būs nepieciešama Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju koordinēta rīcība Latvijas pozīciju definēšanai, aizstāvībai un paušanai. Es gribu pateikties par veiksmīgo sadarbību valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Saeimai un deputātiem, Ministru prezidentam – un ceru, ka šī sadarbība būs tikpat laba arī turpmāk.

Es gribu teikt lielu paldies visiem Latvijas diplomātiem un Ārlietu ministrijas darbiniekiem par pašaizliedzīgu darbu, aizstāvot Latvijas intereses. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts ārlietu dienests arī turpmāk godam veiks savus pienākumus. Taču aicinu arī valsti atcerēties un rūpēties par saviem diplomātiskajiem priekšstāvjiem.

Nemitīgi sastopot jaunus izaicinājumus, Latvijas “kuģis” ir jāstūrē vienā virzienā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības. Tas ir ceļš uz turpmāku drošību un labklājību. Šajā darbā mūsu sabiedrībai ir jābūt vienotai un saliedētai, kā tas bija laikā, kad kopīgi cīnījāmies par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Mūsu nācija dažādos vēstures periodos ir kritusi, tomēr vienmēr piecēlusies. Un izšķirīgos brīžos spējusi iestāties par nākotni, kas vērsta uz konstruktīvām un pozitīvām pārmaiņām. Esmu pārliecināts, ka tas notiks arī šodien.


Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča runa Saeimas ārpolitikas debatēs vakar, 26.janvārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!