Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 24.janvārī

AM: Par valsts nekustamā īpašuma Dunavas ielā nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

24.janvārī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Dunavas ielā 13, Rīgā, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, kā arī Nacionālo bruņoto spēku optimizāciju un administratīvo struktūru skaita samazināšanu, turpmāk īpašums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

Rīgas dome Īpašumu izmantos pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai – nodrošinās veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicinās iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu un sekmēs saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēsies par bezdarba samazināšanu.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par līdzekļu piešķiršanu tautas nobalsošanas organizēšanai

24.janvārī Ministru kabinets apstiprināja rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu tautas nobalsošanas nodrošināšanai. Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) veiktajiem aprēķiniem, tautas nobalsošanas par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodrošināšanai nepieciešams 1 712 878 latu finansējums, ko jāpiešķir no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Centrālā vēlēšanu komisija ir izsludinājusi tautas nobalsošanu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, ko rīkos 2012.gada 18.februārī. Ievērojot iepriekšējā gada pieredzi, kad faktiskie izdevumi divu parakstu vākšanu, tautas nobalsošanas un 11.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai bija ievērojami zemāki nekā plānotais un piešķirtais finansējums, rīkojuma projekts paredz CVK pieprasījumu par nepieciešamo finansējumu iesniegt Finanšu ministrijā atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, kā arī līdz 2012.gada 1.jūlijam Finanšu ministrijai iesniegt pārskatu par tautas nobalsošanas nodrošināšanai izlietotajiem līdzekļiem.

Aprēķinātajā finansējumā ietilpst vēlēšanu komisiju darbinieku Latvijā un ārvalstīs, tautas nobalsošanas organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai nepieciešamā Centrālās vēlēšanu komisijas sekretariāta līgumdarbinieku, kā arī CVK darbinieku papildu darba apmaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskie izdevumi, vienotās vēlēšanu uzskaites sistēmas programmatūras funkcionalitātes papildināšana un divu multimediju projektoru iegāde.

FM: Par auditu lietu kvalitātes uzraudzību Eiropas Savienības fondu programmās

24.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai (FM) īpašas tiesības veikt citas nozares ministrijas vai iestādes audita lietas kvalitātes pārbaudi attiecībā uz ES fondu, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas–Šveices sadarbības programmām. Lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par finansējuma atbilstošu izlietošanu, tiks stiprināta FM kā ES fondu vadošās iestādes pārraudzība un kontrole pār vadošās iestādes deleģēto funkciju kvalitatīvu izpildi.

MK rīkojuma projekts paredz gadījumos, ja ministrijas vai iestādes iekšējā audita struktūrvienības audita lietas kvalitātes pārbaudes rezultātā konstatēti būtiski trūkumi, FM atbilstoši riska novērtējumam veiks ES un ārvalstu finanšu palīdzības auditus ministrijās un iestādēs līdz brīdim, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumā paredzētos uzdevumus, tiks stiprināta prakse FM un valsts pārvaldes iekšējā audita vienību darba rezultātus izmantot kā mehānismu, lai gūtu pārliecību par Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības vadības un kontroles sistēmas efektivitāti.

Tas nodrošinās preventīvu sistēmisko kļūdu cēloņu identificēšanu un novēršanu, kā arī audita ieteikumu ieviešanas uzraudzību, proaktīvi samazinot neatbilstoši veikto izdevumu rašanos, jo īpaši ārvalstu finanšu palīdzības programmās.

FM: Par Eiropas Savienības fondu apguvi un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

24.janvārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais atbildes projekts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai (SPIRK) par Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Atbildes vēstulē FM kā ES fondu vadošā iestāde sniedz novērtējumu par ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, atsaucoties uz SIA “Stockholm School of Economics in Riga” veikto pētījumu FM pasūtījumā.

Pētījumā sniegtie dati līdz 2020.gadam kopumā raksturo ES fondu labvēlīgo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Saskaņā ar modeļa simulācijas rezultātiem ES fondu izraisītais reālā IKP pieaugums periodā no 2002. līdz 2020.gadam ir robežās no 0,5% līdz 8,7% gadā. Vidējais ES fondu izraisītais IKP palielinājums veido 3,9% gadā.

Pieprasījuma pusē lielāko pozitīvo ietekmi ES fondi rada uz privāto patēriņu (vidēji 4% gadā), kas izskaidrojams ar reālo ienākumu palielinājumu. Tāpat ES fondi nozīmīgi stimulē investīciju izaugsmi (vidēji 4% gadā).

Mērena ir ietekme uz eksporta pieaugumu (vidēji 0,2% gadā), kas skaidrojams ar to, ka vienlaikus ar produktivitātes pieaugumu ES fondi palielina reālās algas. Savukārt ietekme uz importu ir daudz lielāka (vidēji 3,9% gadā), jo ES fondi stimulē gan privātā patēriņa, gan investīciju palielinājumu, kas savukārt atspoguļojas augstākā importa pieaugumā.

Novērtējot ES fondu ietekmi uz darba tirgu, jāatzīmē, ka fondu investīcijas sekmējušas darbaspēka produktivitātes pieaugumu – vidēji par 2,9% gadā.

Atbildes vēstulē SPIRK arī ziņots par Eiropas Savienības fondu apguvi līdz 2011.gada 31.decembrim, informējot, ka sasniegtais apstiprināto projektu un noslēgto līgumu apjoms vērtējams pozitīvi. Atbilstoši prognozēm 2011.gada sākumā apstiprināto līgumu īpatsvars pret ES fondu finansējumu 2011.gada izskaņā ir ticis sasniegts 87% apmērā. Neskatoties uz stingro finanšu disciplīnu, lielākā daļa ministriju diemžēl visa gada garumā nav pildījušas pašas savus noteiktos finanšu mērķus, attiecīgi 2011.gada noslēgumā tos īstenojot 91% apmērā.

Vienlaikus Saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju noteiktās saistības Latvija ir izpildījusi ar uzviju – par 112% jeb 466,4 miljoniem latu.

Saskaņā ar pieejamajiem datiem par sasniegtajiem rādītājiem līdz 2011.gada 3.ceturkšņa beigām kopumā secināts, ka rādītāju sasniegšanas progress bijis atšķirīgs gan starp nozarēm, gan arī vienas nozares ietvaros – ir rādītāji, kas jau šobrīd pārsniedz sākotnēji plānoto, kā arī ir vairāki rādītāji, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl nav sasniegti vēlamajā apjomā.

Piemēram, transporta jomā noslēgto līgumu ietvaros plānots izbūvēt un rekonstruēt ceļus 905 km garumā, pārsniedzot sākotnēji plānotos 386 km par 134%, jo ir ticis piešķirts papildu finansējums. Taču jāņem arī vērā, ka projektu (īpaši lielo projektu) īstenošanas progresu pagājušajā gadā ir kavējušas problēmas iepirkumos (pārsūdzības, nepilnīgas iepirkuma dokumentācijas, kuras tikušas pārstrādātas un uzlabotas un iepirkums ticis izsludināts atkāroti), kā arī bijušas problēmas ar zemju atsavināšanu un cenu svārstībām.

Visus rādītājus plānots sasniegt pēc projektu īstenošanas, kad arī varēs izvērtēt kopējo ES fondu ietekmi uz transporta nozari un ekonomisko labumu, taču jau tagad var secināt, ka ir uzlabota ceļu kvalitāte un satiksmes drošība, sniedzot pozitīvu ietekmi uz visiem satiksmē iesaistītajiem dalībniekiem. Savukārt mazo ostu infrastruktūras uzlabošanas ietvaros pabeigtie darbi pozitīvi ietekmēs starptautisko kravu pārvadājumu attīstību, tādējādi nodrošinot ostu izaugsmi un veicinot reģionu attīstību.

Attiecībā uz enerģētikas un vides nozari ir labi veicies ar prioritātes “Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veidošana” rādītāju sasniegšanu – uzlabota siltumenerģijas ražošanas efektivitāte rekonstruētajos siltumavotos, sasniedzot plānoto rādītāju par 105%. Energoefektivitātes jomā rādītāji patstāvīgi uzlabojas, īpaši ievērojams progress ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātē, kuras ietvaros 2011.gada 1.pusgadā pabeigta 24 māju renovācija.

Salīdzinoši labs progress ir izglītības un zinātnes nozares rādītājiem, piemēram, 125 skolās ir modernizēti 500 dabas zinātņu kabineti. Tāpat ir atbalstīti 1383 doktoranti (86% no plānotā mērķa 2013.gadam) un 1024 maģistranti (41% no kopējā mērķa 2013.gadam).

Uzņēmējdarbības un inovāciju aktivitāšu ietvaros pabeigti 540 uz ārējo tirgu apgūšanu vērsti projekti, izpildot 164% no noteiktā plāna uz plānošanas perioda beigām. 177 uzņēmumi saņēmuši atbalstu garantijas vai paaugstināta riska aizdevumus (77% no plānotā uz 2015.gadu). Atbalstīti arī 426 ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kas jau sasniedz 520% no noteiktās rādītāja vērtības.

Daļai aktivitāšu rezultāta rādītāji vēl nav sākuši pildīties, jo tās uzsāktas, piemēram, tikai 2010.gadā, tomēr paredzams, ka līdz perioda beigām noteiktie rādītāji tiks sasniegti.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību

24.janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumu projektu “Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtība”, kas paredz, ka turpmāk personām, kuras pirmreizēji vēlēsies iegādāties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kvalifikācijas pārbaudījumus organizēs Valsts policija (VP).

Ministru kabinets pieņēma arī noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.774 “Noteikumi par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kas paredz, ka VP sniegto maksas pakalpojumu cenrādis tiks papildināts ar VP sniedzamajiem maksas pakalpojumiem saistībā ar ieroču kvalifikācijas pārbaudījumu organizēšanu.

Līdz šim ieroču kvalifikācijas pārbaudījumus organizēja Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs. Kvalifikācijas pārbaudījuma norises vieta, pakalpojuma maksa un būtība nav mainījusies. Personai, kura vēlas kārtot kvalifikācijas pārbaudījumu saskaņā ar VP sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, tāpat kā līdz šim pirms pārbaudījuma kārtošanas jāsamaksā 48 lati, bet atkārtota pārbaudījuma gadījumā 29,08 lati. Pārbaudījums kārtojams valsts valodā un mutvārdos. Personai, kura to nokārtojusi, komisija izsniedz apliecību.

Eksāmenu komisija savu darbību varēs uzsākt tikai tad, kad būs stājušies spēkā noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.774 “Noteikumi par Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi””.

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci iegādāties vēlas aptuveni 300 personu gadā. 2010.gadā tika izsniegtas 334 apliecības, savukārt 2011.gadā – 265 apliecības.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par stipendiju piešķiršanas kārtību ārzemniekiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā piešķir un administrē stipendiju ārzem­niekam, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju. Ministru kabineta noteikumu projekts “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem” 24.janvārī apstiprināts valdībā.

Ārzemnieks noteikumos minētajā kārtībā var pieteikties stipen­dijai, ja ir noslēgts starptautisks līgums, kura ietvaros paredzēta stipendiju piešķiršana attiecīgās valsts iedzīvotājiem studijām Latvijas augst­skolās un koledžās, vai ja ārzemnieks ir tādas valsts iedzīvotājs, kura piešķir savas valsts stipendijas Latvijas studentiem.

Stipendiju piešķir studijām augstākās izglītības programmās, kas tiek īstenotas valsts valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Stipendiju piešķir bakalaura studiju programmas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglī­tības programmas, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības program­mas vai maģistra studiju programmas studentam – 10 mēnešus gadā, bet doktora studiju programmas studentam – 11 mēnešus gadā.

Stipendiju piešķiršanu administrēs Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kura kopš 2010.gada vasaras pārņēmusi stipendiju administrēšanu no IZM. Iesnieguma atbilstību MK noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēs VIAA izveidota vērtēšanas komisija, piešķirot noteiktu punktu skaitu. Komisijas sastāvā tiek iekļauti divi VIAA, divi IZM pārstāvji un viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis. Pamatojoties uz komisijas lēmumu par stipendijas piešķir­šanu, VIAA slēgs līgumu ar Latvijas augstākās izglītības institūciju par finansējuma nodrošināšanu ārzemniekam piešķirtajai stipendijai.

Ārvalstu studentiem iespēja saņemt stipendijas bijusi arī iepriekšējos gados. Tās piešķīra, pamatojoties uz starpvaldību un starpresoru līgumiem par sadarbību izglītībā un zinātnē un saskaņā ar VIAA iekšējiem noteikumiem un nolikumu. 2011./2012.akadēmiskajā gadā piešķirtas 52 Latvijas stipendijas studijām un pētniecībai studentiem no Lietuvas, Grieķijas, Čehijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, Lielbritānijas, Meksikas, Uzbekistānas, Turcijas, Polijas, Ungārijas un Ēģiptes.

Šobrīd starptautiskus līgumus izglītības jomā, kuru ietvaros paredzēta stipendiju piešķiršana partnervalsts iedzīvotājiem, Latvijas Republikas valdība vai IZM ir noslēgusi ar daudzām valstīm – Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Ēģipti, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Indiju, Itāliju, Izraēlu, Kipru, Ķīnu, Lielbritāniju, Lietuvu, Mongoliju, Moldovu, Poliju, Portugāli, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Turciju, Ungāriju, Ukrainu, Uzbekistānu, Vāciju, Vjetnamu, Koreju un Peru.

IZM: Par grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”

24.janvārī valdībā apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātie grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz par valstiski atzīmējumu dienu noteikt Starptautisko jaunatnes dienu – 12.augustu un Starptautisko brīvprātīgo dienu – 5.decembri.

Rosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt normatīvos priekšnoteikumus attiecībā uz jaunatnes politikas, kā arī brīvprātīgo kustības attīstību valstī.

Pievēršot plašākas sabiedrības uzmanību būtiskai sociālās līdzdalības formai – brīvprātīgajam darbam, tiks veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā, sekmēta izpratne par brīvprātīgā darba vērtību, kā arī izteikta pateicība brīvprātīgajiem, kas aktīvi iesaistās brīvprātīgajā darbā un atbalsta brīvprātīgā darba kustības attīstību. Tādējādi tiks nostiprināta arī 2011.gada – Eiropas Brīvprātīgā darba gada laikā sabiedrībā izveidojusies izpratne par brīvprātīgo darbu, tā nozīmi un vērtībām demokrātiskajā sabiedrībā.

Latvijas attīstības plānošanas dokumentos ir akcentēts, ka jaunieši ir tautas kapitāls – konkurētspējas un izaugsmes garants, tāpēc jauniešiem, viņu vajadzībām un aktuālajām problēmām jāpievērš īpaša sabiedrības uzmanība.

Iekļaujot Starptautisko jaunatnes dienu likumā, tiks apliecināta likumdevēju ieinteresētība jaunatnes jautājumu risināšanā.

Pirms likumprojekta izstrādes notikušas konsultācijas Jaunatnes organizāciju konsultatīvajā komisijā, Jaunatnes konsultatīvajā padomē, kā arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē. Likumprojekta virzība konceptuāli atbalstīta arī Eiropas Brīvprātīgā darba gada vadības komitejā, kuras sastāvā iekļauti sabiedrības interešu pārstāvji – organizācijas, atzīti eksperti un speciālisti.

Lai 24.janvārī valdībā apstiprinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” stātos spēkā, tas jāpieņem Saeimai.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par bērnu stāvokli Latvijā un pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija”

Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati liecina, ka bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug. Kopš 2008.gada ir strauji samazinājies arī bērnu materiālās nodrošinātības līmenis – ja 2008.gadā tādu bērnu, kuriem netika nodrošināts viss nepieciešamais, kas bērnam vajadzīgs veiksmīgai dzīves gaitu uzsākšanai, bija aptuveni trešā daļa (36%), tad 2010.gadā šādu bērnu bija jau nepilna puse (48,5%).

Šāda materiālā nenodrošinātība savukārt jau vairo bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicina nabadzības un atstumtības pārmantošanos nākamajās paaudzēs. LM atzīst, ka kopumā lielākais nabadzības risks pastāv ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus, analizējot trūcīgo personu sadalījumu pa iedzīvotāju grupām 2010.gadā, bērni ir otra lielākā grupa starp trūcīgajām personām valstī. Trūcīgo bērnu skaits 12 mēnešu periodā ir pieaudzis par pusotru reizi, attiecīgi no 39,4 tūkstošiem 2010.gada janvārī līdz 60,6 tūkstošiem jeb aptuveni 16,1% no bērnu kopskaita 2010.gada decembrī. Vienlaikus vērojama tendence pieaugt bērnu īpatsvaram, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos.

Savukārt, analizējot izglītības iestāžu pieejamību, LM vērš uzmanību, ka statistikā norādītie dati, ka vairāk nekā 11 tūkstoši jeb 5% bērnu vecumā no 7 līdz 8 gadiem pērn neapmeklēja skolu, galvenokārt ir neprecīzi, jo jāpilnveido obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites sistēma.

Tāpat turpināja samazināties bērnu skaits valstī, proti, summārais dzimstības koeficients jau ilgstoši ir zemāks par to, kāds būtu nepieciešams pilnvērtīgai paaudžu nomaiņai. 2010.gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,117, bet 2009.gadā – 1,319.

Kā pozitīva tendence vērojama adoptēto bērnu skaita palielināšanās. Pērn kopumā Latvijā tika adoptēti 128 bērni, kas pēdējo desmit gadu laikā ir rekordliels skaits.

Kopumā bērnu traumatisms saglabājies samērā augstā līmenī. Palielinājies ir tieši ar ceļu satiksmes negadījumiem saistīto traumu skaits. 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo laika periodu valstī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ievainoti bērni, ir palielinājies, kopumā ievainoti 1245 bērni.

Ierobežotā valsts finansējuma dēļ arī daudzu aktivitāšu īstenošana tika pārtraukta vai to apjoms tika samazināts proporcionāli pieejamā finansējuma samazinājumam. Budžeta sabalansēšanas pasākumi ietekmēja gan finansiālā atbalsta pasākumus (sociālos pabalstus un citu materiālo atbalstu), gan ģimenēm, kuras aprūpē bērnus, pieejamos pakalpojumus.

Tas minēts 24.janvārī valdībā izskatītajos LM informatīvajos ziņojumos “Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2010.gadā” un “Par pamatnostādņu “Bērniem piemērota Latvija” īstenošanu 2010.gadā”.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu

Valdība neiebildīs pret AS “Pasažieru vilciens” (PV) līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju, ja tiesa to atzīs par likumīgu un uzņēmuma valde nodrošinās maksimāli valsts interesēm atbilstoša līguma sagatavošanu.

Tas nolemts 24.janvārī valdības sēdē, atkārtoti skatot informatīvo ziņojumu par projekta “Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana” īstenošanu.

Turpmākā projekta virzība būs atkarīga no Administratīvās rajona tiesas lēmuma par uzņēmuma “Stadler Bussnang AG” lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieņemto lēmumu, kas atļauj slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju.

PV valdei sarunu gaitā ar konkursa uzvarētāju jānodrošina tā piedāvājuma atbilstība konkursa tehniskajai specifikācijai, izmaksu pamatotība un valsts interesēm atbilstoša efektivitāte, noteikta apjoma ritošā sastāva ražošana Latvijā, kā arī Eiropas Komisijas lēmumā noteikto prasību izpilde.

Tāpat PV valdei tika uzdots garantēt visu ar iepirkuma procedūras norisi, līguma slēgšanu un īstenošanu saistīto tiesisko risku novēršanu, kā arī iepirkuma procedūras, līguma slēgšanas un īstenošanas procedūras atbilstību ES un Latvijas normatīvajiem aktiem un konkursa nolikumam.

Valdība nolēma, ka līguma darbības laikā netiks palielinātas izmaksas valsts budžetā dotācijām pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, salīdzinot ar šā gada budžetā plānoto.

SM: Par platjoslas tīkla infrastruktūras izveidi visā Latvijā

Valdībā pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus īstenot projektu platjoslas tīkla infrastruktūras izveidei Latvijas lauku teritorijās. Tas nozīmē, ka pēc projekta realizēšanas optiskā tīkla pieslēgums ātrgaitas interneta ierīkošanai privātajiem komersantiem būs pieejams ar ievērojami zemākām izmaksām no aptuveni 165 piekļuves punktiem dažādās Latvijas vietās, kur iepriekš tas nebija iespējams.

Noteikumus par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti “Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)” izstrādāja Satiksmes ministrija, un 24.janvārī tie tika pieņemti valdībā.

Paredzēts, ka projekta iesniedzējs būs VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). Šī pretendenta izvēle nodrošinās vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi platjoslas infrastruktūrai, lai privātie komersanti varētu piedāvāt pieslēguma pakalpojumus lietotājiem, notiktu optiskās infrastruktūras attīstība ilgtermiņā, kā arī tiktu veicināta ātrāka e-pakalpojumu un e-prasmju apguve. Līdz ar to tiks izveidots optiskais tīkls līdz ar pašvaldībām saskaņotām adresēm un citām Latvijas lauku teritorijas vietām, kur komersantiem nav ekonomiski izdevīgi ierīkot optikas tīklu.

Aktivitātes ietvaros projektu līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Plānots 16,19 miljonu latu ERAF līdzfinansējums un ne mazāks par 2,38 miljoniem latu privātais finansējums, ko nodrošinās LVRTC.

Noteikumos tiek definētas projekta atbalstāmās un neatbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas, prasības projekta iesniegumam. Tāpat noteikumu projektā atrunāta projekta iesnieguma vērtēšanas kārtība, kā arī projekta īstenošanas nosacījumi un projekta uzraudzība.

Projekts īstenojams līdz 2015.gada 31.augustam. Šajā termiņā jābūt pabeigtām visām aktivitātēm un projekta ietvaros veiktiem visiem maksājumiem.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par jaunu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtību

24.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināta jauna alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība.

Noteikumi paredz decentralizēt narkoloģiskās palīdzības sniegšanu, nodrošinot tās labāku pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Līdz šim tikai Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ārstu konsīlijam bija tiesības noteikt pacientiem ilgtermiņa farmakoterapiju, taču jaunā kārtība paredz iespēju izveidot ārstu konsīliju arī citās ārstniecības iestādēs.

Ārstu konsīlija sastāvā jābūt vismaz diviem narkologiem, un atbilstoši konsīlija lēmumam pacientam varēs nozīmēt ilgtermiņa ārstēšanas kursa ar metadonu vai buprenorfīnu uzsākšanu. Vienlaikus ir noteikts, ka ārstējošais narkologs par pacienta iekļaušanu ārstniecības programmā informēs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, lai nepieļautu pacientu uzņemšanu šajā programmā vairākās vietās.

Tāpat noteikumi paredz, ka no šā gada 1.aprīļa narkoloģiskā ārstēšanas būs pieejama arī ieslodzījumu vietās. Pacientiem, kuri pirms ieslodzījuma jau bijuši ilgtermiņa farmakoterapijas programmā, arī ieslodzījumā būs iespējams turpināt saņemt ārstēšanu ar zālēm, kuras aktīvā viela ir metadons vai buprenorfīns.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par Informācijas sabiedrības padomes nolikumu un tās sastāvu

Lai sekmētu informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā un koordinētu tās iekļaušanos globālajos un Eiropas attīstības procesos, 24.janvārī valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Informācijas sabiedrības padomes (padome) nolikumu un tās sastāvu.

To nosaka 24.janvāra Ministru kabineta (MK) sēdē akceptētais noteikumu projekts “Informācijas sabiedrības padomes nolikums” un rīkojuma projekts “Par Informācijas sabiedrības padomi”.

Padomes galvenie uzdevumi būs novērtēt un analizēt informācijas sabiedrības attīstības procesu Latvijā, sniegt priekšlikumus valdībai valsts politikas izstrādē un plānošanā, kā arī normatīvo aktu izstrādē savas kompetences jautājumos. Tāpat padome pārraudzīs un koordinēs ar informācijas sabiedrības attīstību saistītos valsts nozīmes pasākumus, projektus un aktivitātes, kā arī sniegs priekšlikumus valdībai par vienotiem risinājumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanā valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un citās sabiedrībai nozīmīgās jomās.

Padomi vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, viņa vietnieks būs ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks. Padomē darbosies arī saistīto nozaru ministri un sabiedrisko un profesionālo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Edmunds Sprūdžs uzskata: “Lai gan pats nosaukums izklausās ļoti formāls, esmu pārliecināts, ka efektīvs šīs padomes darbs spēs pozitīvi ietekmēt visu iedzīvotāju to dzīves jomu, kas saistīta ar interneta vidi. Informācijas sabiedrības aspekti – e-veselība, e-izglītība, e-pārvalde, arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra un drošība ietekmē gandrīz katra cilvēka dzīvi. Lai šī sistēma funkcionētu ar maksimālo atdevi, nepieciešama saskaņota rīcība visos valsts pārvaldes līmeņos un nozarēs. Nešaubos, ka kopīgi ar satiksmes, izglītības, ekonomikas un kultūras ministriem mēs spēsim realizēt visiem tik ļoti nepieciešamo nepastarpināto un regulāro dialogu starp politikas veidotājiem, īstenotājiem un nozares asociācijām.”

Lai turpmāk nedublētu funkcijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē netiku veidotas vairākas padomes, apstiprinot Informācijas sabiedrības padomi, par spēku zaudējušu atzīta Latvijas e-pārvaldes koordinācijas padome.

VARAM: Par uzņēmumu atkritumu statistikas pārskatu iesniegšanu elektroniski

24.janvārī valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos priekšlikumus samazināt administratīvo slogu, kas rodas, operatoriem un komersantiem veicot ikgadējo ziņošanu par darbībām ar atkritumiem.

To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1075 “Noteikumi par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām””.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk pārskata veidlapa par atkritumiem būs jāiesniedz elektroniski, datus ievadot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā internetā; reģistrācija un datu ievade būs bezmaksas.

Atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem operatoriem un komersantiem, kas veic atkritumu pārstrādi, būs jāiesniedz viens pārskats par veiktajām darbībām iepriekšējā gadā. Pārskati par atkritumu pārstrādi, ūdens resursu lietošanu un gaisa aizsardzību būs jāsagatavo līdz attiecīgā gada 1.martam.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par nosacījumu atvieglošanu programmas “Skolas piens” realizācijai

24.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.106 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”. Izmaiņas noteikumos paredz samazināt administratīvo slogu programmas “Skolas piens” atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēm, kā arī atcelt iepakojuma ierobežojumu pienam, kas programmas ietvaros pretendē uz valsts līdzfinansējumu.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk valsts līdzfinansējumu varēs piešķirt par jebkura tilpuma iepakojumā piegādātu termiski apstrādātu pienu bērnudārzu audzēkņiem un 1.–4.klases skolēniem, ja izglītojamiem vai viņu vecākiem, vai aizbildņiem par to nebūs jāmaksā.

Tādējādi, īstenojot programmu “Skolas piens”, tiek dota iespēja, piemēram, izglītojamiem bez maksas pasniegt arī atsevišķās porcijās fasētu pienu. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos atvieglos gan izlietotās produkcijas uzskaiti, gan arī piena izdalīšanu skolās. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka valsts līdzfinansējumu programmā var saņemt tikai par termiski apstrādātu pienu iepakojumā, kas lielāks par 250 ml.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu izglītības iestādei, izmaiņas noteikumos paredz jaunas veidlapas gan izglītības iestādes aizpildāmajam pārskatam par produktu izlietojumu, gan pārskatam, ko aizpilda pretendents savā atbalsta pieteikumā. Turpmāk izglītības iestādei būs jāuzskaita piegādātie un izlietotie produkti tajās mērvienībās, kādās tie ir piegādāti (attiecīgi litros vai kilogramos), bet pārrēķinu uz vienotām mērvienībām būs jāveic atbalsta pretendentam.

Tāpat noteikumos precizēts sākums piecu gadu periodam, kura laikā atbalsta pretendentam ir jāuzglabā ar atbalsta saņemšanu saistītie dokumenti un izglītības iestādei – ēdienkartes.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par pretendentu loka paplašināšanu lauku saimniecību modernizācijas atbalstam

24.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos Nr.1026 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija””.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalsta pretendentam – fiziskai personai, kas plāno izveidot saimniecību, lai uzsāktu lauksaimniecības produktu ražošanu, jānodibina zemnieku saimniecība vai jāiegūst komersanta statuss ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šobrīd noteikumi paredz, ka atbalsta pretendentam jāiegūst komersanta statuss. Izmaiņas noteikumos dos iespēju pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” atbalsta pretendentiem kā vienu no saimnieciskās darbības formām saimniecības izveidei izvēlēties arī zemnieku saimniecību.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa