Par Armēnijas ārlietu ministra darba vizīti Latvijā

Tiekoties ar Valsts prezidentu

25.janvārī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Armēnijas ārlietu ministra Edvarda Nalbandjana tikšanās, kuras laikā tika pārrunātas abu valstu divpusējo attiecību aktualitātes, sadarbība Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā arī drošības situācija reģionā. Valsts prezidents tika uzaicināts vizītē apmeklēt Armēniju.

A.Bērziņš aicināja aktivizēt abu valstu ekonomisko sadarbību, jo, neskatoties uz dažādu līmeņu starpvalstu amatpersonu intensīvajiem kontaktiem, sadarbības potenciāls līdz šim nav pietiekami izmantots.

Ministrs līdzšinējo starpvalstu sadarbību novērtēja kā ļoti labu un pauda vēlmi veicināt intensīvu abu valstu sadarbību kultūras jomā, kā arī informēja par aktuālo situāciju sarunās par noregulējumu Kalnu Karabahas jautājumā.

Valsts prezidents pauda atbalstu un atzinīgi novērtēja Armēnijas progresu sarunās ar Eiropas Komisiju par jauno Asociācijas līgumu un izteica cerību, ka pozitīva virzība būs arī sarunās par padziļināto brīvās tirdzniecības līgumu.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Armēnija mūsu valstij ir svarīgs un stabils sadarbības partneris Dienvidkaukāza reģionā, atzina Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 25.janvārī, tiekoties ar Armēnijas Republikas ārlietu ministru Edvardu Nalbandjanu.

Augstu amatpersonu vizītes ir signāls, ka attiecības starp valstīm ir labas un partneri vēlas tās padziļināt, sarunā uzsvēra S.Āboltiņa. Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ekonomikā un kultūrā, kā arī stiprināt saites starp abu valstu parlamentiem, un būtisks priekšnoteikums tam ir Saeimā izveidotā deputātu grupa sadarbībai ar Armēnijas parlamentu, ko jau trešo sasaukumu vada deputāts Ivans Klementjevs.

S.Āboltiņa arī apliecināja, ka priecāsies uzņemt Latvijā Armēnijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju, kas Latviju varētu apmeklēt pēc pavasarī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja darīja zināmu, ka Latvijā ir ļoti aktīva un pamanāma armēņu kopiena, kas dod būtisku pienesumu Latvijas daudzveidīgajā kultūras dzīvē. Šajā laikā ir īpaši būtiski, ka armēņu kopiena apliecina lojalitāti Latvijai un tās valstiskuma pamatiem, norādīja S.Āboltiņa.

Pārrunājot Armēnijas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir uzkrājusi ievērojamu reformu un Eiropas integrācijas pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar saviem partneriem.

Pārrunājot sadarbību starptautiskajās organizācijas, Saeimas priekšsēdētāja pateicās par Armēnijas atbalstu Nila Muižnieka kandidatūrai Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā un pauda gandarījumu, ka Latvijai izdevās pārliecināt citas valstis par sava kandidāta augsto kompetenci un spēju risināt jautājumus tik augstā līmenī.

Armēnijas ārlietu ministrs atzina, ka starp abām valstīm ir parakstīti visi būtiskākie divpusējās sadarbības līgumi, tādēļ ir visi priekšnoteikumi aktīvākai sadarbībai ekonomikā. E.Nalbandjans uzsvēra arī vēlmi stiprināt saites starp abu valstu parlamentiem, kā iespējamās sadarbības formas minot gan vizīšu apmaiņu, gan iespēju Latvijas parlamentāriešiem novērotāju statusā sekot līdzi maijā gaidāmajām Armēnijas parlamenta vēlēšanām.

Ārlietu ministrs arī norādīja, ka Armēnijai ir svarīgs Latvijas atbalsts jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu ar Eiropas Savienību (ES). Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā lielo armēņu diasporu – vairāk nekā divas trešdaļas armēņu dzīvo ārpus etniskās dzimtenes. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Latvija ir gandarīta ar ES Padomes lēmumu sākt sarunas par vīzu režīma atvieglošanu, un norādīja, ka iedzīvotāju mobilitāte un iespējas ceļot ir svarīgs priekšnoteikums arī valstu sociālai un ekonomiskai izaugsmei.

Ar Armēnijas ārlietu ministru 25.janvārī tikās arī Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Armēnijas parlamentu.

Saeimas preses dienests