Finanšu ministrs: Par Latgales sociāli ekonomiskās situācijas risinājumiem

25.janvārī Latgales reģiona pārstāvji tikās ar finanšu ministru Andri Vilku, lai iepazīstinātu ar kritisko sociāli ekonomisko situāciju Latgales reģionā un pārrunātu iespējamos risinājumus, piedāvājot īstenot kompleksu pasākumu kopumu Latgales reģionā, kuri skar uzņēmējdarbības vidi, administratīvā sloga mazināšanu Latgales uzņēmējiem, likumdošanas izmaiņas attiecībā uz pašvaldībām un īpašu pieeju nodokļu politikai.

Šis gads traģiski sācies Latgales reģionam – šokējošie tautas skaitīšanas rezultāti, sociālā spriedze un vairāk nekā divu tūkstošu Latgales reģiona iedzīvotāju parakstītā vēstule par pieņemtajiem akcīzes nodokļa likuma grozījumiem. Šīs ir sekas līdz šim ilglaicīgi īstenotajai sociāli ekonomiskajai politikai, kura bijusi neveiksmīga.

Latgalē ir novājināts reālās ekonomikas sektors, kas pats par sevi nespēj ģenerēt investīcijas un radīt jaunas darba vietas, nav uzņēmējdarbības vides, kas ir priekšnosacījums jaunu uzņēmumu radīšanai un izaugsmei, no ārzemnieku puses tiek izpirktas zemes lielās platībās, valsts iestādes liek šķēršļus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai (biežās kontroles, sodi utt.).

Sociālie pabalsti ir sākuši konkurēt ar algām privātajā sektorā, kas ierobežo privātā sektora iespējas nodrošināties ar darbiniekiem, jo izdevīgāk ir saņemt sociālo pabalstu. Valsts ar saviem pakalpojumiem ir aizgājusi no reģiona, piemēram, Valsts zemes dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Latvijas Valsts ceļi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, krīzes periodā tika atlaisti valsts iestāžu darbinieki, kuri nodrošināja pakalpojumu sniegšanu un pieejamību pašvaldībās. Valsts sociāli ekonomiskā politika rada papildu slogu uz pašvaldību budžetu rēķina. Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu pierobežas teritorija paliek tukša, kas rada nopietnus draudus valsts un ES drošībai.

Dramatiski ir samazinājies iedzīvotāju skaits, augsta mirstība, zema dzimstība. Reģions 20 gadu periodā zaudējis 88 tūkstošus iedzīvotāju, kas ir salīdzināms ar Latvijas otras lielākās pilsētas Daugavpils iedzīvotāju skaitu šobrīd. Reģionā ir vislielākais bezdarbs Latvijā – vairāk nekā 20%, atsevišķos novados bezdarba līmenis ir sasniedzis pat 26%.

Latgales reģions piedāvā steidzami risināt izveidojušos situāciju, ieviešot īpašu pilotprogrammu ar kompleksu pasākumu kopumu Latgalei kā ES ārējās robežas reģionam līdz 2015.gadam. Pilotprogrammai sevī jāietver šādi pasākumi: investoru atbalsts, industriālo teritoriju sakārtošana, ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, atbalsts mazo vidējo uzņēmumu modernizācijai un jaunu uzņēmumu radīšanai, subsidēto darba vietu kreditēšana esošajiem uzņēmumiem.

A.Vilks atzīmēja, ka runāt par atsevišķu nodokļu politiku teritorijām ir sarežģīti, bet pilnībā atbalstīja viedokli par darbaspēka nodokļu samazināšanu, un aktuāls ir jautājums par Latvijas kā valsts nostāju attiecībā uz reģionu attīstības līmeņa izlīdzināšanu. Jārada jaunas darba vietas un jāpiesaista investīcijas, un šis jautājums ir aktuāls arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viena investora piesaiste reģionam veido interesi arī citos investoros. Finanšu ministrs norādīja, ka bija gaidāms lielāks attīstības izrāviens saistībā ar Daugavpils un Rēzeknes pilsētu attīstību, kā arī atzina, ka būtu nepieciešama plaša mēroga visaptveroša programma Latgales reģionam, īpaši domājot par līdzekļu koncentrāciju. Ministrs nolēma Latgales reģiona problēmas pārrunāt ar premjerministru Valdi Dombrovski.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks vadošās iestādes vadītājs Aleksandrs Antonovs norādīja, ka šajā plānošanas periodā ES finanšu resursi ir apstiprināti par 87% un nav iespējams naudu novirzīt īpašo Latgales problēmu risināšanai. Eiropas Komisija decembrī nosūtīja vēstuli, kurā norādīja, ka Latvijai vajadzētu ierobežot grozījumus programmēšanas dokumentos, jo līdz šim tie grozīti jau 16 reizes.

Latgales plānošanas reģiona informācija