Par lielo darbu starpstaciju – Latvijas vilcienu kustības vadības sistēmas modernizāciju

Vakar, 26.janvārī, Jelgavas dzelzceļa stacijā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pabeigtā lielprojekta “Vilcienu kustības vadības centralizācija” prezentācijā: (augšējā attēlā no labās) LDz tehniskais direktors Mihails Jagodkins, LDz komunikācijas direktore Regīna Svirska, Jelgavas stacijas priekšnieks Viktors Balabka, LDz prezidents Uģis Magonis, konsorcija “Bombardier/Belam” pārstāvji Marks Kacs un Dmitrijs Krupņikovs; LDz projektu vadītājs Dr.ing. Iļja Korago (attēlā pa labi) un LDz Attīstības daļas vadītāja Aija Poča (attēlā pa kreisi) Foto: Māris Ozols, LDz

“Latvijas dzelzceļa” (LDz) vadītāji vakardienu nu sauc par svētku dienu – ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu veikta vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija, kuras ietvaros līdzšinējā, pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzstādītā tehniski novecojušo releju bloķēšanas sistēma nomainīta ar modernu mikroprocesoru sistēmu.

“Šis projekts ne tikai ļaus ievērojami uzlabot drošību uz mūsu sliežu ceļiem, kas ir viena no uzņēmuma prioritātēm, bet arī ievērojami atvieglos un padarīs efektīvāku vilcienu kustības vadību visā Latvijai nozīmīgajā austrumu–rietumu dzelzceļa koridorā atbilstoši mūsu rietumu kolēģu pieredzei,” vakar Jelgavas dzelzceļa stacijā jaunās sistēmas prezentācijā norādīja LDz prezidents Uģis Magonis.

Vilcienu kustības vadības sistēmas nomaiņa līdz ar signālu, pārmiju un pārbrauktuvju aprīkojuma modernizāciju tikusi veikta laikā no 2005.gada līdz 2011.gadam.

“Iepriekšējā sistēma mums ļāva noteikt tikai to, kur atrodas vilciens, savukārt jaunā sistēma sniedz daudz plašākas iespējas – mēs varēsim pārbaudīt luksoforu, skaņas signālu stāvokli, ceļa parametrus un daudz ko citu, kas ievērojami uzlabos kustības drošību,” informēja LDz Signalizācijas un sakaru distances vadītāja vietnieks Viktors Jegorovs.

Savukārt LDz Attīstības daļas vadītāja Aija Poča atgādināja, ka šis darbs bija pirmais lielais Eiropas Savienības atbalstītais projekts, kurš uzsākts gandrīz vienlaikus ar Latvijas iestāšanos ES: “Pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē paveikts tik vērienīgs projekts, kura realizācijas gaitā esam ļoti daudz mācījušies. Šī daudzveidīgā pieredze lieti noderēs līdzīga mēroga projektu plānošanai un vadībai nākotnē.” Viņa arī atklāja, ka glīti, mūsdienīgi datorizētas sistēmu vadības pultis ir šā projekta redzamā daļa, bet ir vēl neredzamā daļa – 4500 kilometri kabeļu, kas ierakti zemē, lai savienotu kopējā sistēmā divus dispečervadības posteņus un 54 dzelzceļa stacijas no Latvijas austrumu robežas līdz Ventspilij.

Jaunā sistēma piemērojama gan jaunas vilces un ritošā sastāva izmantošanai, gan, pateicoties īpaši izstrādātam pro­grammnodrošinājumam, pilnībā savietojama ar šobrīd izmantojamo ritošo sastāvu. Sistēma automatizēs un tādējādi atvieglos vilciena maršruta sastādīšanas procesu un ļaus centralizēti vadīt vilcienu kustību nevis no katras stacijas, bet no vienota dispečeru centra. Drīzumā arī paredzēts Jelgavas kustības vadības dispečeru centru pārcelt uz Vienoto dispečeru vadības centru Rīgā.

Projekta īstenošana prasīja 92 982 670 eiro, no kuriem lielāko daļu – 67 463 223 eiro – nodrošināja ES Kohēzijas fonds, 22 487 741 eiro sedza Latvijas valsts un 3 031 706 eiro savu līdzekļu ieguldīja “Latvijas dzelzceļš”.

Pēc LDz Sabiedrisko attiecību daļas
informācijas