ATSAUCĒ IETVERT:
Šis spēks nāca no tautas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.05.1999., Nr. 151/154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24339
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Šis spēks nāca no tautas
Kā tautas sargi aizsargāja deputātus un Latvijas Augstāko padomi 1990.gada maijā
Latvijas Tautas frontes (LTF) vadošajam poliskajam spēkam radās sarežģīta dilemma: būt vai nebūt neatkarīgai Latvijai? Ja būt, tad kādi spēki veicinās deklarācijas pasludināšanu un tās nosargāšanu? Padomju armija bija pilnīgi pakļauta Maskavai; Latvijas VDK (čeka), kaut vadībā bija latvieši, bija saindēta ar komunistiskām idejām un sasieta ar zvērestu kalpot PSRS (neliela grupa pauda lojalitāti tautas atmodai); krieviskā milicija, kurā ap 80 procentu bija okupanti un viņu pēcnācēji, bija krasi noskaņota pret Latvijas neatkarību. Savu nostāju viņi izpauda 10.maija saietā — pakļauties tikai PSRS likumiem un varas iestādēm... LTF atlika iespēja lūgt palīdzību tautai. Tā bija vienīgā pareizā izvēle. Civilizācijas vēsture pierāda: kas nāk no tautas, tas vienmēr ir drošs un gandrīz nepieveicams. Tauta jau 1988. gadā izjuta, ka Atmodu sargāt ir lemts tai.Tūkstošiem pilsētnieku un lauku cilvēku, pusgadsimtu kalpināti vardarbīgi uzspiestā režīmā, sāka apvienoties Latvijas nacionālās neatkarības kustībā. Redzot miliču, pēc tam omoniešu varmācīgo attieksmi pret Latvijas neatkarības paudējiem, tautieši nolēma izveidot savu drošības struktūra— kārtības sargus. Veidot vienības uzticēja patriotam Viesturam Bērziņam. Tika radīts milicijai alternatīvs dienests.
1990.gada aprīlī Dainis Īvāns deva rīkojumu apvienot visus kārtības sargus un nodibināt LTF īpašās brīvprātīgās vienības ar štābu priekšgalā. 28.aprīlī LTF domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Škapars akceptēja darbības plānu par Augstākās padomes deputātu un nama apsardzi sesijas laikā.
Ar 1.maiju 200 kārtības sargi bez aizsardzības līdzekļiem uzsāka diennakts dežūras pie Brīvības pieminekļa un Augstākās padomes ēkas. 4.maijā pēc triumfālās 138 tautfrontiešu deputātu uzvaras, pasludinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Daugavas krastmalā grandiozajā, līksmojošā mītiņā kārtību uzturēja ap 500 brīvprātīgo sargu.
Pēc 10.maija Rīgas milicijas sazvērestības nepakļauties jaunajai tautas varai un tās likumiem īpašajās kārtības sargu vienībās iekļāvās divi tūkstoši brīvprātīgo.
13.maijā kļuva zināms, ka padarmijnieki ar interfrontes iedvesmu gatavo pret deputātiem demaršu.
14.maijā izraisījās ass konflikts starp Rīgas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku OMON virspavēlnieku N.Gončarenko un īpašo kārtības sargu vadību par Augstākās padomes deputātu un nama apsardzes prioritāti. Gončarenko, nepakļaujoties Augstākās padomes un Iekšlietu ministrijas rīkojumiem, grasījās LTF sargus padzīt, bet vadītājus aizturēt un īslaicīgi ieslodzīt izolatorā...Īpašo vienību vīri izjauca šo nekrietno operāciju. Virs Augstākās padomes ēkas nepārtraukti lidinājās armijas helikopteri. Padomju virsnieku grupa ar varu rāvās AP ēkā. A.Gorbunovs deva rīkojumu īpašo vienību sargu pavadībā ielaist AP 6 virsnieku delegātus. Viņu draudus un prasību atcelt Neatkarības deklarāciju uzklausīja Dainis Īvāns, Ivars Godmanis, Andrejs Krastiņš un Imants Daudišs. Virsniekiem tika pateikts kategorisks nē!
15.maijā kļuva zināms, ka tiek gatavota triju Baltijas valstu Augstāko padomju ēku ieņemšana un deputātu arests vai padzīšana. Pēc pulksten 10 pie Augstākās padomes lielajā pilsoņu pūlī uzradās daži desmiti virsnieku un ap simtu privātdrēbēs ģērbušos karaskolas kursantu. Viņi vēlējās līdzināties sava aroda biedriem Tallinā, kuriem izdevās ielauzties Tompea pilī...Interfrontiešu atbalstīti, viņi bija bruņojušies ar ķēdēm un dažādiem citiem aukstajiem ieročiem. Ar draudiem un varmācību viņi lauzās uz Augstākās padomes nama ieeju. Sākās Augstākās padomes sturmēšana...
Viņiem pretī stājās daļa milicijas spēku un īpašo brīvprātīgo vienību vīri, savu komandieru Mārtiņa Andersona, Viestura Bērziņa, Voldemāra Ates, Henriha Dzintara, Aigara Tepera, Pētera Vērīša, Jāņa Kondrāta, Ginta Važņa, Elmāra Kristiņa, Gustava Kalniņa, Jāņa Veinberga, Armanda Māliņa vadīti. Cīņa bija uzvarēta.
Daudzus sargus apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņiem un Goda zīmēm.
Tāds bija saspringtais, trauksmainais un Latvijai izšķirošais maijs.
Georgs Maiznieks,
Latvijas IBV un Tautsardzes vadītājs