Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2012. gada 19. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums) . Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 (4620) https://vestnesis.lv/ta/id/243418

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17 (4620)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2012. gada 19. janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 3.laidienā („LV”, Nr.15, 26.01.2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" precizē administratīvo atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem dzīvnieku barības, pārtikas aprites, dzīvnieku labturības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu jomā.

Ir saņemti pavisam 11 priekšlikumi. Visus 11 priekšlikumus Juridiskā komisija, kas ir atbildīgā komisija, ir atbalstījusi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 11.priekšlikums. Arī tas atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. 24.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā" un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Es atgādināšu, ka runa ir par attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu.

Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9.priekšlikums - no ekonomikas ministra. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10.priekšlikums - no ekonomikas ministra. Daļēji ir atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā.

Kopumā ir iesniegti 9 priekšlikumi, no kuriem 1. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 2. ir Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Latvijas Republikas tiesībsarga Jansona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - tiesībsarga Jansona priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. - arī Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 9., - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 9.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības.

Deputāts Igaunis pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Gunāra Igauņa saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi un izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības. Deputāte par vienu dienu pārkāpa noteikto termiņu, kādā valsts amatpersonas deklarācija jāiesniedz, stājoties amatā. Komisija nolēma - vienbalsīgi nolēma! - atbalstīt 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu 11.Saeimas deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas saukšanai pie administratīvās atbildības"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (reģ. nr.30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā". Vai Sociālo un darba lietu komisijas vārdā kāds ziņos? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (reģ. nr.30/Lp11) izskatīšanai otrajā lasījumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam likumprojektam pagarināts līdz 2012.gada 3.februārim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

Pirms Ilma Čepāne sāk ziņot par minēto likumprojektu, es vēlos jūs informēt, ka esmu saņēmusi iesniegumu no deputātes Ineses Lībiņas-Egneres, kurā viņa informē, ka viņa atsauc no šī minētā likumprojekta savu 8.priekšlikumu.

Tāpat vēlos informēt, ka es, Solvita Āboltiņa, atsaucu 10. un 11.priekšlikumu. Tātad šie priekšlikumi ir atsaukti un par tiem debates nav iespējamas.

Lūdzu, Čepānes kundze.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.34/Lp11.

1.priekšlikums ir deputātes Čepānes priekšlikums, kas, kā jūs redzat, nav atbalstīts. Komisijas sēdē ar balsu vairākumu tas tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst?

I.Čepāne. Nē.

Sēdes vadītāja. Jā... Nē. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu savu viedokli aizstāvēt.

Proti, kolektīvā iesnieguma nepieciešamība tika apspriesta jau iepriekšējās Saeimas laikā. Tie deputāti, kas bija iepriekšējās Saeimas laikā, noteikti atceras, ka sākotnēji likumprojektā tika paredzēts, ka, lai kolektīvais iesniegums nonāktu Saeimā, attiecīgā iniciatīva būtu jāatbalsta vismaz divreiz lielākam pilsoņu skaitam, proti, 10 tūkstošiem pilsoņu. Pie tam kā vecuma cenzu bija paredzēts noteikt nevis 16 gadus, bet 18 gadus. Nu, kā jūs redzat, tagad šis skaitlis ir divreiz samazināts - no 10 tūkstošiem uz 5 tūkstošiem - un šīs tiesības tiek dotas personām, pilsoņiem, sākot no 16 gadu vecuma.

Pagājušajā Saeimas sēdē, kad šo likumprojektu mēs izskatījām otrajā lasījumā, es izteicu bažas, ka tik neliela skaita parakstu vākšana varētu tikt izmantota politisko partiju rēķinu kārtošanā. Mēs ļoti bieži atsaucamies uz ārvalstu praksi šajā jautājumā (ir runa nevis par politisko rēķinu kārtošanu, bet par petīciju tiesisko regulējumu, es gribētu teikt), un pagājušajā Saeimas sēdē arī manas kolēģes no VIENOTĪBAS pieminēja Poliju. Es arī paskatījos, kā tad īsti ir Polijā, un no Polijas vēstniecības Politiskā departamenta mēs saņēmām atbildi, ka kārtība ir ļoti līdzīga tai, kāda ir pie mums, - ka tur likumdošanas iniciatīva... viņiem tas ir pat konstitūcijā... ka 100 tūkstošiem pilsoņu ir tiesības iesniegt likumdošanas iniciatīvu. Kaut kas līdzīgs ir arī mūsu Satversmē - nu varbūt nevis tīri klasisks... tāda petīcija vai kolektīvais iesniegums.

Tālāk paskatīsimies mūsu kaimiņvalsti Lietuvu. Lietuvā saskaņā ar viņu konstitūciju ir divējāds regulējums, proti, ka ne mazāk kā 300 tūkstošiem vēlētāju ir tiesības iesniegt Seimam ieceri mainīt un papildināt konstitūciju, bet, lai varētu iesniegt šādu līdzīgu petīciju... tur gan tiek prasīts, lai šis likumprojekts tiktu... lai tas nebūtu tikai iniciatīvas veidā, bet lai būtu jau kā likumprojekts kā tāds, un tad ir nepieciešami 50 tūkstoši šo parakstu.

Daudzās valstīs ir noteikts noteikti termiņš, cik ilgā laikā ir... pat sākot no 8 dienām, turpretī citās valstīs ir noteikts, ka tas būtu nepieciešams vairāku mēnešu laikā... Mums diemžēl šādu ierobežojumu nav. Līdz ar to es arī saprotu kolēģu vēlmi domāt par savu nākošo elektorātu, bet, ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju mūsu valstī, es patiešām baidos, ka tas ir ļoti viegli izdarāms, ņemot vērā to, ka šādi jaunieši, kuriem pat vēl nav 18 gadu... ka viņi ļoti viegli visus šos parakstus var interneta vidē noformēt. Un mani pat māc bažas: var būt, ka mēs esam mazliet pārsteigušies, atbalstot šos 5 tūkstošus... šo parakstītāju skaitu.

Tātad es lūdzu atbalstīt tomēr manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka tomēr šinī gadījumā būtu pirmām kārtām pareizi palikt pie balsstiesīgajiem pilsoņiem un nepaplašināt šo loku. Ja mums Saeimu vēlē pilsoņi no 18 gadiem, tad arīdzan šī petīcija pilsoņiem būtu jāiesniedz no 18 gadiem. Ja mēs vēlamies varbūt pārskatīt kādā brīdī, no cik gadiem vēlē Saeimu, tad varētu arī šo pārskatīt. Bet pagaidām es gribētu aicināt atbalstīt šinī jautājumā Čepānes kundzi.

Attiecībā uz otru punktu. Protams, vienmēr ir tā, ka, ja ir kaut kāds konkrēts skaitlis, tad var teikt: kāpēc šāds skaitlis? Un to vienmēr ir grūti pierādīt, kāpēc tas ir tieši tāds. Bet kāpēc varētu būt 10 tūkstoši? Es domāju, ka prakse ar referendumu iniciēšanu tomēr ir apliecinājusi, ka 10 tūkstoši ir tas skaitlis, ko var pietiekami viegli savākt, un šinī gadījumā tā savākšanas iespēja ir vēl daudz vieglāka, nekā, teiksim, iniciējot referendumu.

Līdz ar to, ņemot vērā mūsu līdzšinējo praksi, 10 tūkstoši būtu saprātīgs skaitlis, kas nepadarītu šo iniciatīvas iespēju pārlieku apgrūtinošu, bet tā nekļūtu arī nesamērīgi viegla.

Šo apsvērumu dēļ es aicinātu atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. I.Čepāne: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Ilmas Čepānes priekšlikumu. Par 10 tūkstošu barjeru nupat mūs pārliecinoši informēja kolēģis Einārs Cilinskis. Es tādēļ runāšu par to, kāpēc, manuprāt, ir jāsaglabā 18 gadu slieksnis.

Pirmais arguments, protams, ir šīs vecuma robežas saistība ar tiesībām vēlēt - vēlēt mūsu valsts parlamentu, tātad institūciju, kas tad arī pieņems šos likuma grozījumus. Un es tur redzu ļoti loģisku saikni.

Otrkārt. Piedalīšanās tautas iniciatīvas izteikšanā nebūt nav vienīgā politiskās līdzdalības forma. Mēs aizvien vairāk stiprinām nevalstisko institūciju lomu, un nevalstiskās institūcijas saskaņā ar Jaunatnes likumu ir atvērtas jauniešiem jau no 13 gadu vecuma, un 16 gadus vecs pilsonis - es uzsveru - pilsonis! - var piedalīties lielākajā daļā nevalstisko organizāciju.

Mans trešais arguments saistās ar šo iespējamo parakstu vākšanas organizēšanu, jo no 16 gadu vecuma lielākā daļa jauniešu ir iesaistīti organizētā izglītības sistēmā - skolās, arodskolās -, un līdz ar to paveras iespēja nevis individuālai pārliecībai par kāda priekšlikuma nepieciešamību, bet kolektīvām parakstu vākšanas un organizēšanas kampaņām izglītības iestādēs, un, kā zināms, izglītības iestādēs politiskā aģitācija ir aizliegta.

Ceturtais arguments ir fakts, ka pilsoniskā izglītība, kaut mūsu valstī tā tiek veidota jau no paša skolas gaitu sākuma, tomēr pastiprināti notiek tieši vidusskolā, tātad tieši pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas. Un tieši no 16 gadu vecuma līdz 18 vai 19 gadu vecumam tiek veidota nākamā balsotāja politiskā pārliecība, stiprinās viņa pasaules uzskats, pieaug informētība, tātad mēs varam runāt par apzinātu izvēli, par apzinātu savas balss atdošanu par kādu iniciatīvu, pārliecību, ka tik tiešām šī darbība notiek valsts labā, sabiedrības labā, nevis kādas atsevišķas sabiedrības grupas vai pat privātpersonu interesēs.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt Ilmas Čepānes priekšlikumu - noteikt, ka šis slieksnis ir 10 tūkstoši parakstītāju, un šīs tiesības piešķirt mūsu pilsoņiem no 18 gadu vecuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, tā kā mans ir nākošais priekšlikums, tā teikt, 2.priekšlikums, un tas ir tieši par šo pašu tēmu, es izmantošu izdevību padiskutēt un pēc tam vairs nerunāšu.

Kā man te nesenā sarunā zem četrām acīm viena deputāte izteicās, kāpēc gan jauniešiem nedot iespēju uzspēlēt demokrātiju? Vienalga, visas tās parakstu vākšanas "iesprūdīs" kādās komisijās vai Saeimas Prezidijā, pēc diviem gadiem mūs tomēr atcerēsies, un tad jau ies uz vēlēšanām, un varbūt kādu balsi dabūsim.

Savulaik man ir bijusi iespēja četrus gadus strādāt skolā, un es domāju, ka 16 gadu vecumā ļoti daudzi jaunie cilvēki vēl tā īsti nav nobrieduši svarīgu lēmumu patstāvīgai pieņemšanai, bet likumdošanas iniciatīva, neapšaubāmi, tāda ir. Es pat teiktu, ka, pateicoties dažādiem interneta guru padomiem, pusaudži šodien ir daudz vieglāk manipulējami. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka atradīsies cilvēki, kas vēlēsies to izmantot ļaunprātīgi, un, dod Dievs, lai es kļūdos un pirmās parakstu vākšanas nesauktos "Atļaut cigarešu un alkohola tirdzniecību un klubu apmeklēšanu no 16 gadiem"! Arī šis skaits - 5 tūkstoši - ir relatīvi ļoti viegli pārvarams. Nezinu, vai kāds ir paskaitījis, bet es Valsts statistikas pārvaldē painteresējos, cik tad šādu jauniešu mums ir. Un izrādās, ka 16-17 gadus vecu jauniešu vien mums ir apmēram 40 tūkstoši. Tad nu padomājiet, cik viegli vai grūti ir savākt šos 5 tūkstošus parakstu! Vidēji vienā normāla lieluma skolā šādu jauniešu ir 150-200. Un, protams, nav parakstu vācējam jāstaigā pa skolas koridoriem, bet to visu var izdarīt, teiksim, 100 metrus no skolas. Šos 5 tūkstošus parakstu, es domāju, var nedēļas laikā savākt bez problēmām.

Internetā šāda parakstu vākšana, es domāju, ir izdarāma dažu stundu laikā, un es vēl tieši vakar, ieskatoties "Delfos", tā drusciņ... ar tādu - nu, teiksim tā - izbrīnu konstatēju, ka, pieņemsim, pie raksta par to, ka Kombuļu Inese apņemas vairs neskūt kājas, ir 500 komentāru, bet pie demogrāfa Ilmāra Meža raksta par to, ka latviešu tauta izmirst, ir 60 komentāru. Tad nu spriediet paši par to, kādas vēsmas tad šinī internetā ir! Es domāju, ka tur parakstus var savākt par jebkādu tēmu. Un šie paraksti pēc tam būs, protams, jāpārbauda valsts iestādei. Tā arī ir lieka laika un līdzekļu tērēšana.

Tā ka es arī lūgtu ieklausīties mūsu juridiskā guru - Čepānes kundzes - teiktajā un tomēr atbalstīt šo robežu: 18 gadi un skaits - 10 tūkstoši, lai neradītu paši sev problēmas. (No zāles dep. J.Reirs: "Pareizi!") Lai gan, ja šī iniciatīva jau apriori ir paredzēta papīrkurvim, tad, nu, spēlēsim visi kopā to demokrātiju, bet, nu, tā īsti jau negribētos. (No zāles dep. A.Lejiņš: "Pareizi! Pareizi!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie deputāti! Es sākumā gribētu teikt: jā, es atbalstīju arī to priekšlikumu... to sākotnējo variantu, kas bija iesniegts par 10 tūkstošiem. Taču šobrīd, domājot par to variantu, ko mēs esam atbalstījuši otrajā lasījumā, man gribas teikt: "Paskatīsimies, ko nozīmē šis iesniegums un kādas sekas tas rada!"

Tas rada pienākumu Saeimai, Saeimas komisijai, Saeimas Prezidijam izskatīt attiecīgo jautājumu. Tā ir pavisam cita kārtība, pavisam cita procedūra nekā tā, kas ir paredzēta likumprojekta iesniegšanai, kas uzliek par pienākumu Saeimai skatīt šo jautājumu, pirmkārt, Saeimas sēdē, bet, otrkārt, noraidīšanas gadījumā tiek sarīkots referendums. Šeit ir pavisam cita kārtība! Tās ir tiesības cilvēkam iesniegt iesniegumu - cilvēku grupai vērsties pie Saeimas komisijas un lūgt Saeimu viņus uzklausīt.

Mēs, deputāti, visu laiku runājam par komunikāciju ar vēlētājiem. Mēs domājam par to, kā satikties, kur organizēt kādas tikšanās, kādā veidā uzklausīt šos priekšlikumus. Tad nu es aicinu atbalstīt to, kas ir šobrīd atbalstīts otrajam lasījumam, dodot arī jauniešiem tiesības vērsties un tiesības izteikt savu viedokli.

Un šeit es gribētu arī atsaukties uz Druvietes kundzes teikto par to, ka jauniešiem tieši šajā laika periodā tiek veidots uzskats par to, kādā veidā darbojas valsts, kādā veidā mēs varam līdzdarboties valstī. Un, ziniet, par trīsgadīgiem bērniem lasot, tiek teikts: mīļie vecāki, ja jūs viņiem neļāvāt 3 gados darīt to, ko viņi gribēja, tad nebrīnieties, ka viņi to pašu nedara arī 16 gados! Es gribētu teikt līdzīgi arī par sešpadsmitgadīgiem jauniešiem: ja mēs viņiem neļaujam līdzdarboties 16 gados, tad kāpēc mēs gribam, lai pēkšņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, viņi sāktu atbildīgi darīt un līdzdarboties tajās lietās? (No zāles dep. J.Reirs: "Kāpēc tad ne no 7 gadiem?")

Arī Druvietes kundze teica, ka no 16 gadiem var iesaistīties pilsoniskās sabiedrības organizācijās. Mēs visi atbalstām pilsonisko sabiedrību, mēs visi atbalstām to, ka sabiedrībai ir jābūt aktīvai un sabiedrībai ir jālīdzdarbojas. Tāpēc es aicinu to atbalstīt arī šādā veidā, dodot iespēju 5 tūkstošiem cilvēku no 16 gadu vecuma vienkārši iniciēt konkrētas lietas izskatīšanu Saeimā. Nevis uzlikt kādus pienākumus, bet iniciēt izskatīšanu Saeimas komisijā, tiesības saņemt atbildi pēc būtības - pamatotu atbildi. Ja tas būs priekšlikums par smēķēšanas ierobežojumu atcelšanu, tad Saeimas komisija pamatoti atbildēs, kāpēc šādi ierobežojumi nav atceļami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis laikam dod arī iespēju sadalīt priekšlikumu divās daļās, jo, piemēram, Čepānes kundzes priekšlikuma vienu daļu es atbalstu, bet otru daļu es neatbalstu. Un tās daļas dēļ, kuru es neatbalstu, es nevaru atbalstīt visu kopumā.

Vispirms par to, kuru neatbalstu. Es neatbalstu vecuma robežas paaugstināšanu.

Jau iepriekš kolēģe Bites kundze minēja vairākus iemeslus. Arī man ir iespēja ikdienā redzēt, ko runā, dara jaunieši, kā viņi vērtē notiekošos procesus. Un es varu pateikt, ka ierosinājums - paaugstināt slieksni no 16 uz 18 gadiem - atstumj jauniešus no intereses par politiskiem notikumiem. Mums ir jādara viss, lai jaunieši vairāk interesētos, vairāk piedalītos, lai viņiem būtu vaļā visas durvis šajā dalībā. Arī šeit, šajā Saeimā, notiek Latvijas Jauniešu Saeimas sanāksmes, ir dažādi citi jauniešu pasākumi, ar kuriem mēs veicinām jaunatnes līdzdalību sabiedriskajos procesos, un, ja mēs to nedarīsim, tad pēc tam nevajag brīnīties, ka jaunieši ļoti maz iet uz vēlēšanām, ka jauniešus absolūti neinteresē tas, kas notiek mūsu valstī. Nebrīnīsimies tad par daudzām lietām!

Tā ka es atbalstu 16 gadu vecuma saglabāšanu, bet... es atvainojos, es atbalstu 16 gadu vecuma saglabāšanu un atbalstu sliekšņa paaugstināšanu, jo tiešām mūsdienu laikmetā tos 5 tūkstošus parakstu var savākt arī par dažādiem visai aplamiem priekšlikumiem.

Tā ka kopumā... Ļoti žēl, protams, ka šo priekšlikumu nevar sadalīt, bet kopumā...

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, to var sadalīt. Jūs varat ierosināt, un Saeima var lemt. Ja jūs nosakāt, ka daļas ir vecums un skaits, tad to var lemt, ja tāds ir jūsu ierosinājums.

Dz.Rasnačs. Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Tādā gadījumā es tiešām ierosinu šo priekšlikumu sadalīt pa daļām, un es personīgi aicinu balsot pret 18 gadiem un par 10 tūkstošiem. Un jāizsaka gandarījums, ka šis likumprojekts skar Latvijas Republikas pilsoņus ne tā, kā tas projekts, kas bija iepriekšējā Saeimā iesniegts un ko iesniedza partija "Par Labu Latviju", kuras šodien nav mūsu vidū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums būs arī priekšlikums, bet par priekšlikumu mēs lemsim tad, kad būs pabeigtas debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien šoreiz mazliet oponēšu vairumam līdzšinējo runātāju un aicināšu iedomāties vienkāršu situāciju. Jūs esat frakcija, parlamenta frakcija, un, vienalga, kādas, kā organizētas - vai skolēnu grupas vai internetā organizētas, vai kādas citādas - iniciatīvas rezultātā pie jūsu frakcijas, pie jūsu deputātiem vēršas, piemēram, tūkstotis jauniešu vecumā no 16 līdz 18 vai vairāk gadiem. Viņi nāk ar konkrētu iniciatīvu, labi sagatavoti, un pamatoti lūdz jūs kā mūsu tautas priekšstāvi: "Lūdzu, palīdziet mums šo iniciatīvu īstenot!" Kas tādā gadījumā būs tas izšķirošais, uz ko jūs skatīsieties, - uz šī priekšlikuma saturisko būtību vai gadu skaitu, kāds ir priekšlikuma autoriem? Vai jūs rēķināsiet, vai viņš šodien ir balsotājs vai arī varētu būt nākotnē balsotājs, un priecāsieties par jaunu cilvēku aktivitāti? Man šķiet, tomēr tas arguments par briedumu nav īsti objektīvs. Viens sasniedz briedumu 16 gadu vecumā, bet cits nesasniedz arī 61 gada vecumā. Manuprāt, te jautājums vairāk ir par signālu, kādu mēs dodam jaunajai paaudzei. Vai mēs vēlamies aktivizēt jauniešus un panākt, ka jaunieši aktīvāk, ātrāk iesaistās politikā un sāk par šīm lietām domāt? Ir jānošķir divas lietas - jautājumu ierosināšana un lemšana. Un mēs šobrīd nerunājam par lemšanu. Lēmēji jebkurā gadījumā būs parlaments un Saeimas deputāti. Un, ja mēs domājam, ka... Protams, Saeimas deputātu sastāvs var mainīties, var būt cita proporcija, bet tādā gadījumā pie šīs citas proporcijas... arī pie jebkura cita ierosinājuma rezultāts var būt mūs neapmierinošs, ja mēs līdz tam nonāksim. Tāpēc strādāsim, lai Saeimas deputātu proporcija uzlabotos, nevis zīmēsim visļaunākās ainas! Un ticēsim jaunajai paaudzei!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētaja! Godātie kolēģi! Man ir skaidra katra šodienas runātāja loģika, bet man nav skaidrs, kāpēc mēs vēl joprojām pēc tā, kad vakar tika paziņota statistika par mūsu iedzīvotājiem, negribam saprast to, ka jaunatne ir mūsu valsts nākotne? Kāpēc mēs vēl joprojām mēģinām atstumt jauniešus no lēmumu pieņemšanas, un kāpēc mēs negribam saprast, ka jaunatni jau mazotnes vajag iesaistīt valstiskos procesos? Ļoti pareizi teica kolēģi: ja mēs jau no mazotnes viņus neiesaistīsim, tad ko mēs pēc tam gribam, kādu mēs gribam viņu piedalīšanos balsošanā?

Es uzskatu, ka jaunatne - tie ir tie cilvēki, kuri maksās pensijas pensionāriem, tie, kuri būs skolotāji skolās... Mums jāsaprot, ka viņi ir jāatbalsta, un jaunatne ir mūsu valsts nākotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Nu faktiski tā ir spēle ar tautu: mēs it kā gribam būt labi un dot tai tiesības kaut ko lemt. Nu tad mēs varam piešķirt arī tiesības iet uz vēlēšanām no 16 gadu vecuma - tā, kā bija agrāk. Bet man tas atgādina laiku - tas bija 80.gados -, kad, piemēram, mēs varējām sūtīt un sūtījām uz Afganistānu karā cilvēkus, kam bija 18 gadi, bet uz restorānu laidām tikai no 21 gada vecuma. Tas mums bija 1986.-1988.gads, kad bija perestroika.

Bet kāpēc vajag sarežģīt šo situāciju? Ja mēs gribam, lai tie jaunieši iesaistās mūsu sabiedriskajos procesos - lūdzu! -, jo aiz katras politiskās organizācijas stāv viena vai divas jaunatnes organizācijas. Un tie jaunieši, kam ir kāda iniciatīva, var griezties arī pie jaunatnes organizācijām un caur tām virzīt savas domas, savus lēmumu projektus uz Saeimu. Bet vai jūs varat iedomāties tādu situāciju, ka, piemēram, ar 5 vai 10 tūkstošiem savākto parakstu iesniegto iniciatīvu šeit, Saeimā, 100 deputātu nobalso un atmet atpakaļ visus tos priekšlikumus? Tas būs vēl sliktāk!

Es domāju, ka varbūt vajadzētu padomāt par to, lai piešķirtu jauniešiem tiesības balsot no 16 gadu vecuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti! Es pilnībā pievienojos Dzintara Rasnača paustajam viedoklim, ka šo likumprojektu vajag sadalīt. Pirmā daļa par 10 tūkstošiem parakstu ir saprātīga un pareiza.

Par vecuma slieksni. Te man būtu jautājums tiem, kuri saka, ka to vajadzētu saglabāt 18 gadu līmenī. Mani interesē tie deputāti, kas brauc uz skolām tikties ar jauniešiem. Vai jūs kādreiz šīs uzstāšanās laikā esat teikuši: "12.klases skolēni, jūs esat saprātīgā daļa, jo jums ir 18 vai 19 gadi! Bet 10.-11.klase, jūs neesat sevišķi gudri... Nu, 9.klase - pilnīgi noteikti nav gudra." (No zāles dep. Dz.Zaķis: "9. - pilnīgi noteikti!")

Es domāju, ka jūs tā nekad neesat rīkojušies, un tas arī nebūtu pareizi.

Par Seržanta kunga teikto, ka jaunieši varētu nākt ar visādām nesaprātīgām iniciatīvām: piemēram, klubu apmeklējums, smēķēšana no 16 gadu vecuma. Es uz šo jautājumu paskatītos no cita skatpunkta. Jaunieši 16 gados vispār... vajadzētu būt tā, ka viņi nav smēķējuši... Vismaz viena daļa, un tā arī ir... Atšķirībā no, iespējams, 40 gadu vecumu sasniegušajiem deputātiem, kas 20 gadus ir pīpējuši, šie jaunieši daudz vieglāk varētu izvirzīt iniciatīvu, ka publiskās vietās vispār vajag aizliegt smēķēšanu. Tā ka, ļoti iespējams, nāktu pilnīgi cita skatījuma iniciatīvas, un tas būtu tikai atbalstāms.

Tāpēc es pievienojos Rasnača kunga teiktajam par šī priekšlikuma sadalīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombravas kungs! Raugiet, es tiešām šad tad esmu skolās, un tur es ar skolēniem runāju mazliet par citu tēmu. Es ar skolēniem runāju par to, ka tas nav vienīgais veids, kā savstarpēji sarunāties, - rakstot papīrīšus. Papīrs nav tas vienīgais spēks, kas šinī valstī ir! Un es arī domāju, ka nav jau tā, ka vienīgais veids, kā sabiedrībai komunicēt ar Saeimu, ir tikai un vienīgi dažādu parakstu vākšana zem dažādiem papīriem. Tas nav vienīgais veids! Un es domāju, ka jebkurā frakcijā, jebkurā komisijā tiek uzklausītas pat daudz, daudz mazāku interešu grupu iniciatīvas, varbūt pat 10-20 cilvēku iniciatīvas tiek komisiju līmenī izskatītas. Šie cilvēki tiek uzklausīti! Un nav obligāti uz Saeimu jāraksta kārtējā petīcija!

Līdz ar to es tomēr noteikti, noteikti lūgtu atbalstīt Čepānes kundzes iniciatīvu. Un vēl piebildīšu par 16 gadu veciem jauniešiem. Es nedomāju, ka tieši sešpadsmitgadnieki būs tie, kas nomenedžēs šo 5 tūkstošu vai 10 tūkstošu parakstu vākšanu. To darīts kāds ieinteresētāks, gudrāks, manipulēt spējīgāks. Tie nebūs tie sešpadsmitgadnieki, kas nāks ar šo iniciatīvu. Viņus kāds vadīs.

Nesazināsimies tikai ar papīrīšiem un būsim vienmēr dzirdīgi gan komisijās, gan frakcijās, tad nevajadzēs pārāk daudz šādu parakstu vākšanas kampaņu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es patiešām esmu pateicīga par šo domu apmaiņu. Jo, no vienas puses, ja mēs atbalstītu šo zemāko vecuma cenzu, tad... Ir cerības, ka šie skolēni varbūt patiešām zinātu, kas ir Valsts prezidents, kas ir Saeimas priekšsēdētāja, ko te dara Dombravas kungs un kas ir, piemēram, Bites kundze. Jo... Es domāju, ka jūs varat izdarīt šodien aptauju. Es ļoti šaubos, vai šādā vecumā viņi vispār arī šīs lietas zina.

Taču, no otras puses, Bites kundze, runājot par šiem pienākumiem, norādīja tikai, ka Prezidijam ir pienākums, bet noklusēja par divu citu institūciju pienākumiem. Viens pienākums - pēc tam, protams, kad šie paraksti ir savākti, Prezidijam 20 dienu laikā ir jādod šie paraksti pārbaudīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja jūs paskatītos, - šie paraksti var tikt iesniegti gan elektroniski, gan arī rakstiskā veidā, un tur nu mēs varam ar visādiem brīnumiem sastapties. Tādēļ šie paraksti ir jāpārbauda.

Otra lieta. Bez tam šī lieta nonāktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un es patiešām, nu, neapskaužu Dzintara kungu, ja viņam, saņemot šādas petīcijas... un ja viņš uzskatīs... ja komisija uzskatītu, ka tas nav pieņemams... Varat paši ieiet mājaslapā un paskatīties, kādas tad ir šīs iniciatīvas. Pārtikai nodoklis - 5 procenti... Es nepieminēju... Tūlīt būs savākti 5 tūkstoši parakstu par to, ka mežu aizliegts cirst 10 gadus, pilsonību visiem Latvijas pilsoņiem... Kas tad tur vēl bija? Par himnu... Tur mazāk ir to parakstu... Ja, piemēram, latviete apprecas jeb stājas laulībā ar ārvalstu pilsoni, tad viņai jābūt... jābūt visai ģimenei tādam uzvārdam, iespējams, kā šim ārvalstu pilsonim. Tur ir ļoti daudz dažādu iniciatīvu, un, protams, cilvēkus, jauniešus par to nevar nosodīt. Taču es beidzu ar vienu teikumu - es... Vislielākās bažas man ir par ko? Mēs tiksim galā ar visu šo birokrātiju. Vislielākās bažas man ir par to... Šeit arī iniciators ar ļoti skaistu lakatiņu stāv te pie staba... Viņam arī var izteikt pateicību tāpat kā Kažokas kundzei. Viņi tagad braukā pa visu Eiropu un droši vien brauks uz Ameriku, kur stāstīs, cik Latvija ir demokrātiska valsts, kā Latvijai tik īsā laikā kaut ko tādu ir izdevies panākt, jo citās valstīs... Es esmu ļoti pētījusi ar savu palīdzi - mums bija konference -, kur ārkārtīgi grūti iet šī iniciatīva uz priekšu. Bet man visvairāk ir bail, ka nenāk šī vilšanās, ja, proti, šie paraksti ir savākti un pēkšņi ir šīs vilšanās tiesības... Ja šīs vilšanās tiesības pašlaik būtu attiecināmas uz apmēram pusi no šīm iniciatīvām, kas ir jūsu mājaslapā.

Es aicinu arī atbalstīt ierosinājumu sadalīt divās daļās šo priekšlikumu. Varbūt tas būtu racionāli. (No zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad mums ir priekšlikums šo priekšlikumu sadalīt divās daļās. Tātad pirmajā daļā būtu skaits, kādam ir jāiesniedz šis kolektīvais iesniegums, un otrajā daļā būtu vecums. Vai deputāti piekrīt, ka mēs sadalām? (No zāles: "Jā! Piekrīt!") Ja piekrīt, tad balsojums mums nav nepieciešams. Tātad mēs balsosim par 1. - deputātes Čepānes priekšlikumu - pa daļām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atbalstītu Ilmas Čepānes priekšlikumu - skaitli "5000" aizstāt ar skaitli "10 000"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ilmas Čepānes priekšlikumu, lai skaitli "16" aizstātu ar skaitli "18"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad ir atbalstīts priekšlikums par 10 tūkstošiem, bet nav atbalstīts priekšlikums par 18 gadiem.

Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par viedokli!

Nākošais ir Seržanta kunga priekšlikums.

No vienas puses skatoties, tas it kā nebūtu balsojams, bet tomēr šeit ir viena vārda atšķirība. Tātad paskatieties! Viņa priekšlikuma beigās tiek runāts par personu datu aizsardzības drošumu. Man šķiet, ka par šo priekšlikumu tomēr būtu jābalso.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu! Bet es gan gribētu atgādināt: ja mēs par to nobalsosim, mēs nobalsosim pretrunā ar iepriekš balsoto... Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 3.priekšlikums. Tas ir Agešina kunga priekšlikums, kas komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Gan 10.Saeimas atlaišana, gan socioloģiskās aptaujas tagad, gan arī citi notikumi sabiedrībā liecina par to un norāda uz to, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa nav apmierināta ar parlamenta darbu.

Vēlēšanas ir beigušās, bet pašlaik nenotiek dialogs ar sabiedrību par vairākiem ļoti jutīgiem jautājumiem. Tas izraisa spriedzi sabiedrībā, provocējot uzskatu radikalizāciju.

Saskaņā ar vispārpieņemtajiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kas skar konkrētu sabiedrības daļu vai iedzīvotāju grupu, jāņem vērā šo personu viedoklis.

Situācijas uzlabošanai ir nepieciešama aktīva rīcība likumdošanas jomā. Un šis priekšlikums pilnībā atbilst sākotnējam variantam, ko ir sagatavojusi gados jaunu cilvēku grupa un iesniegusi Saeimā.

Līdz ar to šis priekšlikums paredz tiesības iesniegt kolektīvu iesniegumu ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

Problēma, kura prasa risinājumu, ir šāda: ir jāpanāk, lai visi mūsu valsts iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, varētu būt pārliecināti, ka viņu ierosinājumi un sūdzības tiek ņemtas vērā. Protams, ja šādi ierosinājumi atbilst patiesai nepieciešamībai. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji, arī pilsoņu vairākums, jutīsies vairāk piederīgi sabiedrībai un valstij.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir vistuvāk pirmavotiem. Pretējā gadījumā mēs nevarēsim balsot "par" visu likumprojektu kopumā, jo pieļaut selektīvu pieeju mēs nevaram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pēc būtības mums ir jāsalīdzina tik tiešām divas situācijas.

Pirmām kārtām jāteic, ka minētais iesnieguma veids, kolektīvais iesniegums, - tā diezgan lielā mērā ir nosacīta likumdošanas iniciatīva, jo pēc būtības iesniegtais lūgums, ko būs parakstījis noteikts skaits cilvēku, faktiski automātiski neveicinās ne referendumu, ne arī citādāku jautājumu izskatīšanu.

Šajā gadījumā tik tiešām ir jāpiekrīt argumentācijai, ko tika izteikusi Bites kundze, par to, kas ir iesniegums Saeimai kā iestādei attiecībā uz kāda svarīga jautājuma atrisināšanu.

Ja mēs runājam par Agešina kunga priekšlikumu, kurš uz doto brīdi visiem jums ir priekšā, tad faktiski jau patlaban sabiedrībā cilvēkiem - pilsoņiem, nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem - ir tiesības vērsties jebkurā valsts un pašvaldības iestādē un saņemt atbildi uz iesniegumu pēc būtības. Tāda ir realitāte. Tad man ir jautājums, cik lielā mērā samērīgi un nediskriminējoši situācijā, kad jautājumā... Ja cilvēki kolektīvi vēršas Saeimā ar lūgumu atrisināt kādu problēmu, tad Saeimai kā likumdevējam neņemt vērā to cilvēku viedokli, kuri nav pieskaitāmi Latvijas pilsoņiem? Šajā gadījumā, godājamie deputāti, es vēlētos atzīmēt, ka ir acīm redzams, ka tie pārējie iedzīvotāji, kuri šeit dzīvo, kuri maksā nodokļus, bet kuri nenāk ar likumdošanas iniciatīvu, kuri nevēlē Saeimu, bet kuri lūdz tikt uzklausītiem... šo jautājumu analizēt no parlamenta puses... Vēl jo vairāk, šis jautājums ir nodots komisijā.

Kāpēc ir jāpieļauj tik tiešām šāda veida atšķirīga attieksme attiecībā pret mūsu valstī dzīvojošiem cilvēkiem? Ir jāņem vērā, ka pēc būtības katram... Ja mēs neatbalstām Agešina kunga priekšlikumu, tad katram no minētajiem cilvēkiem, nepilsoņiem, ir tiesības vērsties tajā pašā valsts vai pašvaldības iestādē. Un ko mēs tagad? Ja ir kaut kāda būtiska problēma, ja 5 tūkstoši cilvēku kopā šo problēmu noformē vienotā iesniegumā, kāda jēga ir šos iesniegumus... katru atsevišķi, piemēram, virzīt uz kaut kādu valsts pārvaldes iestādi laikā, kad Saeima atbilstoši demokrātiskas valsts vērtībām var uz to reaģēt, var to pieņemt, analizēt un dot tam arī skaidrojumu? Es neredzu, kādēļ šādā veidā pēc šī statusa - pilsonis vai nepilsonis, vai pastāvīgais iedzīvotājs - šāda attiecīgi diskriminējoša attieksme pret cilvēkiem būtu jāpauž.

Ja mēs esam atvērti pret sabiedrības līdzdalību šajā procesā, ja mēs atveram Saeimu, lai cilvēki varētu aktīvāk darboties, tad tik tiešām ir atbalstāms šis ierosinājums attiecībā uz zemāka vecuma noteikšanu par 16 gadiem, par ko ir runa Agešina kunga priekšlikumā; ir atbalstāms arī tas, ka 5 tūkstoši ir šis iedzīvotāju skaits. Un tur ir tā atšķirība starp atsevišķu likumdošanas iniciatīvu, ko pilsoņi var iesniegt Satversmes noteiktajā kārtībā... arī saistībā ar šo regulējumu, kurš ir paredzēts Agešina kunga priekšlikumos.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, visas šīs diskusijas sakarā tik tiešām... es nedomāju, ka mums vajadzētu rasties strīdam, es nedomāju, ka mums vajadzētu pieļaut atšķirīgu attieksmi, un es uzskatu, ka ir jāatbalsta Agešina kunga priekšlikums, neņemot vērā, ka viņš... ka šie priekšlikumi nāk no opozīcijas, jo to nepieciešamību tik tiešām šajā situācijā diktē veselais saprāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Čigānes, Ašeradena... (No zāles starpsaucieni.) Jā, jūs atsaucat, jo mums pārtraukumā ir paredzēta hokeja izstādes atklāšana "Latvijas hokejam 80", un tās ietvaros paredzēts godināt astoņdesmitgadīgu hokejistu, kam... Jā, es tā kā aicinātu, bet priekšlikums tiek atsaukts.

Dolgopolova kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Jā? Tad turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu politizēt šo lietu, bet gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem momentiem.

Pirmais. Pašlaik Saeimas apritē ir Iesniegumu likums, kur nav nekāda dalījuma pilsoņos, nepilsoņos, Eiropas Savienības pilsoņos un tā tālāk. Šī norma ir augstāk stāvoša likuma ietvaros, jo līdz ar to tad mums jāgroza būs arī attiecīgā virzienā Iesniegumu likums. Bet ir otrs moments. Redziet, piektais - atbalstītais - Juridiskās komisijas priekšlikums nosaka zināmus iesniegšanas rāmjus, par kādiem jautājumiem drīkst un par kādiem nedrīkst vērsties Saeimā ar kolektīviem iesniegumiem. Līdz ar to es neredzu šeit nekādas briesmas, kaut kādu apdraudējumu valsts pastāvēšanai vai nepieciešamību cilvēkiem ierobežot tiesības vērsties Saeimā.

Es aicinu tā apsvēruma dēļ atbalstīt Agešina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies, deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam.

Vārds paziņojumam deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Vēlos visus informēt, ka pārtraukumā Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu dibināšanas sanāksme. Laipni lūgti piedalīties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus aicinu sanākt uz sēdi pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas foajē šajā starpbrīdī tiks atklāta ceļojošā fotoizstāde "Latvijas hokejam - 80". Tā ka visus sporta cienītājus un līdzjutējus laipni aicinu piedalīties!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Jānis Reirs... ir, Ivars Zariņš... Zariņa kunga nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nav, nav, viņš ir uzrakstījis iesniegumu par atvaļinājumu.

Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienītie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 19.janvāra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" trešajā lasījumā un skatījām 3. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Mums bija debates. Liepiņa kungs bija pieteicies debatēs. Liepiņa kungs, vai jūs?... Tātad par 3.priekšlikumu neviena debatētāja vairs nav. Tad es debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

I.Čepāne. Nē, paldies! Man nav ko piebilst.

Nākošais...

Sēdes vadītāja. Nē, mums vēl ir jābalso par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 4. - deputātes Kārkliņas kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Šis ir trešais lasījums vienam, manuprāt, ārkārtīgi svarīgam rosinājumam, kas veicinās mūsu demokrātiju, kā jau mēs agrāk esam runājuši. Un es gribētu izcelt dažus argumentus, ko šorīt ir minējuši kolēģi, un arī vēl papildināt ar savu domu.

Divi galvenie tādi teicieni izskanēja šodien. Viens bija par to, ka šis priekšlikums veicinās demokrātiju un ļoti veicinās mūsu pilsoņu līdzdalību Saeimā un Saeimas darbā. Bet bija arī pretarguments. Dažs labs bažījās, ka varbūt šī iniciatīva vedīs uz zināmu anarhiju vai pat demokrātijas diskvalifikāciju. Man ir komentāri par abām šī jautājuma pusēm.

Pirmkārt, par to, vai šī pilsoņu iniciatīva veicinās demokrātiju un vai tā veicinās arī Saeimas saites ar sabiedrību, vai tā veicinās līdzdalību mūsu darbā un arī radīs tādu platformu, kur mēs varēsim uzklausīt savus pilsoņus. Manuprāt, tas tā ir, un tas ir ļoti svarīgi. Mēs jau esam redzējuši, ka arī ir liels pieprasījums... ka jau līdzšinējās iniciatīvās ir daudz kas iesniegts.

Bet tagad par otro jautājumu, par to, ka dažs labs bažījās, ka varbūt šī iniciatīva tiks izlietota nelietderīgi vai ka tā kaut kā varētu apdraudēt demokrātisko vai tiesisko sistēmu Latvijā. Un te es gribu norādīt uz to, ka šīs pilsoņu iniciatīvas jau nonāks Saeimas darba kārtībā tikai tad, ja būs daži nosacījumi, būs atbildes uz dažiem jautājumiem.

Un, runājot tieši par šo mūsu priekšlikumu, otrajā lasījumā mēs nobalsojām par to, ka nedrīkst būt iniciatīvas, kas ir klaji aizskarošas vai kas ir nepieņemamas demokrātiskā sabiedrībā. Mans priekšlikums šo teikumu papildina, ar drusku lielāku precizitāti pasaka, kas ir īsti domāts. Proti, tas papildinājums pasaka, ka iesniegumi nedrīkst aizskart cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu, cilvēka tiesības un tā tālāk. Šo formulējumu es esmu pārņēmusi no Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas, kas stāsies spēkā 1.aprīlī. Un es uzskatu, ka šis precizējums veicina to iespēju, ka patiešām cilvēki nevērsīsies Saeimā ar ierosinājumiem, kas būtu, piemēram, nedemokrātiski vai nevienlīdzības jautājumus aizskartu... vai tiesiskuma jautājumus. Un, es domāju, tas savā ziņā veicina šīs iespējas... Jau vispār no paša sākuma novērsīs to, ka varētu būt kādas ļoti problemātiskas iniciatīvas. Tie iniciatori tūlīt redzēs, ka viņi tālu ar to nevarēs tikt.

No otras puses, tas ļoti atvieglinās Saeimas darbu, jo, kā jau te minēja mūsu cienītā Čepānes kundze, ja nāks kāda iniciatīva uz Saeimu, būs vairāki filtri, un pirmais būs Prezidijs. Skatīsies, vai tas jautājums vispār ir tālāk virzāms Saeimas darba kārtībā. Nākamais būs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas skatīsies... Un šis papildinājums dod iemeslus pateikt - nē, šī iniciatīva nav tālāk virzāma, jo tā, piemēram, aizskar tiesiskuma principus.

Tā ka tas atvieglinās šīs iniciatīvas reālo ieviešanu mūsu demokrātiskajā sistēmā.

Un līdz ar to es aicinu arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām mums komisijā izvērsās nopietnas debates par 4. un 5.priekšlikumu, un ar piecām balsīm "par", četrām "pret" vai "atturas", 5.priekšlikums tomēr parādās tabulā kā atbalstīts. Taču viedokļi bija dažādi tikai tā iemesla dēļ, ka šī priekšlikuma un 5.priekšlikuma oponentiem galvenais arguments bija tāds: otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir universālāka un aptver visu, taču piedāvātā redakcija īpaši izceļ tikai dažas atsevišķas pozīcijas un līdz ar to sašaurina interpretācijas iespējas.

Tāpēc es, un arī to kolēģu vārdā, kuri neatbalstīja 4. un 5.priekšlikumu, aicinu nebalsot "par" 4. un 5.priekšlikumu. Un ne jau tāpēc, ka mēs būtu pret Kārkliņas kundzes priekšlikumu, bet tāpēc, ka mēs iestājamies par universālāku redakciju, kura ir pieņemta otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Čepāne. Komisijas vārdā man nav ko piebilst Rasnača kunga teiktajam. Tā patiešām arī komisijā notika.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso gan par 4., gan par 5.priekšlikumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Tātad nākošais...

Sēdes vadītāja. Par 5.priekšlikumu mums vēl ir jābalso...

I.Čepāne. Jā, nākošais mums ir 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā tika iekļauts daļēji atbalstītais Kārkliņas kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Bet, tā kā no tribīnes izskanēja aicinājums balsot, tad es lūdzu arī balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir 6.priekšlikums, bet, manuprāt, saistībā ar to, ka iepriekšējais priekšlikums, Agešina kunga priekšlikums, netika atbalstīts, tad arī šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav balsojams. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir 7.priekšlikums. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. ...

Sēdes vadītāja. Ir atsaukts.

I.Čepāne. ... ir atsaukts.

9. - Dolgopolova kunga priekšlikums, kas paredz izveidot Ilgtspējīgas attīstības valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Šis nevainīgais priekšlikums ir mēģinājums drusku mazināt to lielo balto plankumu, kas pastāv šodien Kārtības rullī.

Ja kāds ir lasījis Kārtības rulli, tad viņš atcerēsies, ka detalizēti komisiju funkcijas ir aprakstītas tikai vienā gadījumā - kur ir runa par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Visos pārējos gadījumos ir tikai nosaukums un vispārējā procedūra. Šeit ir mēģinājums vienkārši precizēt šīs komisijas funkcijas. Jo, ja mēs runājam par pārvaldes struktūrām, par pārvaldes modeli, tad tas nav atraujams no attīstības modeļa.

Viens piemērs. Jūs atceraties, cik šķēpu tika lauzts, kad mēs runājām par administratīvi teritoriālo reformu. Šis administratīvi teritoriālais dalījums ir bāze attīstības plānošanai, bet jau šodien tautas skaitīšanas rezultāti liecina par to, ka vairāki novadi, kas bija izveidoti, vadoties pēc likumā noteiktajiem kritērijiem, šodien vairs neatbilst šiem kritērijiem, līdz ar to visi šie jautājumi ir cieši saistīti. Un nevar atdalīt pārvaldes modeli no attīstības modeļa. Tāpēc arī parādījās šis priekšlikums.

Diemžēl arī iepriekšējā prakse liecina par to, ka mēs ar vieglu roku veidojam vai likvidējam dažādas komisijas. Gribu atgādināt, teiksim, ka modes lieta bija arī korupcijas novēršana un apkarošana. Saeima bija izveidojusi pastāvīgu komisiju, kura tā arī saucās - Korupcijas novēršanas un apkarošanas komisija. Pēc tam ar tikpat vieglu roku šī komisija tika likvidēta un tās funkcijas tika nodotas lielajai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Līdz ar to tie bija tādi sporādiski gājieni tā vietā, lai nopietni runātu par to, kas un ko skata, kādas likumprojektu paketes tiek nodotas izskatīšanai vienai vai otrai komisijai. Proti, kādas ir tās funkcijas... Un tikai pēc tam lemt un grozīt pamata dokumentus, pie kuriem es pieskaitu arī Kārtības rulli.

Vēl viens piemērs. Mēs diezgan viegli pieejam arī Satversmes grozījumiem. Gribu atgādināt kolēģiem, ka savulaik, 2007.gadā, bija baigās diskusijas par to, ka, lūk, mums jāizņem ārā no tās 81.pants, kas deva papildu tiesības Ministru kabinetam nopietnos gadījumos rīkoties kā likumdevējinstitūcijai.

Kas mainījās, kad izņēma šo pantu? Nekas.

Pat vairāk! Agrāk bija kaut kādas sviras, lai parlaments varētu ietekmēt Ministru kabinetu. Šodien nevis parlaments parlamentārā republikā diktē Ministru kabinetam politikas noteikumus, bet otrādi. Kas mainās vispār no tā, ka šī norma ir izņemta no Satversmes? A mainās sekojoši.

Atcerieties to situāciju, kad pagājušajā gadā bija parakstīts rīkojums numur 2! Es tā saprotu, ka Satversmes tēvi, tās veidotāji, bija padomājuši arī par šo situāciju, jo 81.pants darbotos tieši šinī laika posmā, kad nebija jau vairs vecā parlamenta un vēl nebija izveidots jaunais parlaments. Toreiz ar šo rīkojumu tika pārtraukta likumdošanas loģika, un līdz ar to dzīve rāda, ka tā rīcība bija varbūt, manuprāt, neefektīva un lieka.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un turpināt debates nevis par to, kādas komisijas... kādām komisijām ir jābūt parlamentā, bet par to, ar kādām funkcijām... kādas funkcijas tās veic, kādus jautājumus tās skata, kāda komisijām ir atbildība.

Un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko piebilstu?

I.Čepāne. Man nav ko piebilst. Komisija neatbalstīja šo veidojumu... šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 51, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir deputātes Solvitas Āboltiņas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tas ir atsaukts. 10. un 11.priekšlikums - tie ir atsaukti.

I.Čepāne. Ā, tie ir atsaukti.

Sēdes vadītāja. Bet, Čepānes kundze, pirms mēs skatām tālāk, ir saņemts vairāku deputātu, kādu desmit, - Tutina, Rubika, Zujeva, Orlova un citu deputātu - iesniegums. Sakarā ar to, ka laikā, kad tika veikts balsojums par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" 3.priekšlikumu, daudzi deputāti nebija zālē, tiek lūgts pārbalsot 3.priekšlikumu.

Tātad - vai deputāti piekrīt tam, ka tiek veikta pārbalsošana? Deputāti iebilst. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs veicam pārbalsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ir izdarāma pārbalsošana par priekšlikumu numur 3! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad pārbalsošana netiks veikta.

Tātad, Čepānes kundze, lūdzu, turpiniet ar 12.priekšlikumu.

I.Čepāne. Kurš bija tas priekšlikums tagad?

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd mums ir jāskata 12.priekšlikums, jo 10. un 11.priekšlikums ir atsaukti.

I.Čepāne. 12. - deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iekļauts 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. - deputāta Seržanta kunga priekšlikums, kas paredz, ka deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt ne vairāk kā divu pastāvīgo komisiju loceklis un trīs apakškomisiju loceklis. Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Tātad nākošais ir 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem, - kā šis likumprojekts stājas spēkā, lai dotu kaut kādu noteiktu laiku arī nepieciešamajai reorganizācijai... īpaši saistībā ar šo komisiju reorganizāciju. Un šo priekšlikumu tātad es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Un, kā jūs redzat, šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā. Iepriekš es gribu izteikt ārkārtīgi lielu pateicību Juridiskā biroja vadītājam Kusiņa kungam, kas ir palīdzējis arī šī likumprojekta tapšanā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl četri iesniegumi par iespējamām izmaiņām.

Tātad 10 deputāti ir lūguši izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Cvetkovas un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Cvetkovas un citu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 19.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt 19.janvāra sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei". Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir lūgusi izsniegt tai aizdevumu 556 000 latu apmērā sakarā ar finanšu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu Latvijas Krājbankā un iesaldētajiem līdzekļiem Krājbankā.

Komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un konstatēja, ka valsts sniegtam aizdevumam atmaksas termiņš ir viens gads. Komisija arī konstatēja, ka Valsts kase sniegtajam aizdevumam nepiemēros paaugstināta riska procentu un Valsts kase arī nelūgs Latvijas Lauksaimniecības universitātei papildu nodrošinājumu šim aizdevumam, un atbalstīja šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma sniegšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi lēmuma projektu "Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Maijas Bogdanes atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot "par"!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Romāna Dončenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 18.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu "Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Pētera Novičenoka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 10, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas"! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. (No zāles starpsaucieni.)

Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais šīsdienas mūsu sēdes darba kārtības jautājums, - lēmuma projekts "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu 19.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir iesniegts desmit deputātu - Tutina, Rubika, Agešina, Urbanoviča, Elksniņa - deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim "Par Eiropas Savienības fondu apguvi". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pirms mēs reģistrējamies, vēl vairāki deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam.

Tātad vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 11.45 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 12.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem: sēde būs pulksten 13.00. Ir jāizskata ļoti svarīgs jautājums. Es lūdzu visus ierasties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Savukārt es atgādinu frakciju vadītājiem, ka tūlīt pēc sēdes būs Frakciju padomes sēde.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Klaužs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Ivars Zariņš... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!