Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 (4620) https://vestnesis.lv/ta/id/243429

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par pastiprinātu nelicencēto lombardu uzraudzību

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17 (4620)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":

Ivars Bičkovičs intervijā Dinai Gailītei. Reformām jābūt labi pārdomātām. Kāds būs Augstākās tiesas tiesu palātu liktenis

10.janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformasAugstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancēapgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību.

 

Kalvis Torgāns. Prasības pieteikumi maza apmēra prasībām

Turpinot meklējumus civilo strīdu ātrākai un efektīvākai izšķiršanai un tiesu noslodzes mazināšanai, Saeima civilprocesā ir ieviesusi īpašu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanai (CPL 30.3nodaļa). Nosakot par maza apmēra prasības kritēriju Ls 1500, ir pausts ieskats, ka šādas prasības ir relatīvi vienkāršas, tāpēc nav pieļaujama to atkārtota izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču strīdi par mazām summām nereti kļūst par principu jautājumu ar daudziem sarežģījumiem. Līdz ar to jautājums, kas ir maza apmēra prasība, jau pirmajos jaunās CPL nodaļas piemērošanas mēnešos ir izraisījis daudz diskusiju. Rakstā nav iecerēts sniegt atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, bet dažus padomus, kā aizpildīt Ministru kabineta apstiprinātās divas prasības pieteikuma veidlapas gadījumos, kad prasītājs savu prasījumu uzskata par atbilstošu jēdzienam "maza apmēra prasība".

 

Matīss Šķiņķis. Pagaidu noregulējums Satversmes tiesas procesā

Satversmes tiesa 2012.gada 20.janvārī pieņēma lēmumu lietā Nr.2012-03-01 par pieteikuma iesniedzēja lūgumu apturēt ar Centrālās vēlēšanas komisijas 2012.gada 3.janvāra lēmumu Nr.1 izsludināto tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Šis lēmums tā dēvētajā referenduma lietā bija nozīmīgs ne vien tādēļ, ka ar to netika apturēta tautas nobalsošana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, bet arī tādēļ, ka Satversmes tiesai bija jālemj, vai tās kompetencē ir tāda pagaidu noregulējuma līdzekļa piemērošana, kas Satversmes tiesas likumā tieši nav paredzēts. Ievērojot aktualizēto jautājumu par pagaidu noregulējuma institūtu Satversmes tiesas procesā, autors analizē pagaidu noregulējuma institūta būtību, secina, kādi pagaidu noregulējuma līdzekļi ir pieejami Satversmes tiesas procesā, un izvērtē nepieciešamību Satversmes tiesas procesā paredzēt jaunus pagaidu noregulējuma līdzekļus.

 

Sigita Eižvertiņa. Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments

Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010.gada 26.jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai. Maksātnespējas likuma izstrādē tika uzklausīti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu viedokļi. Norādāms, ka Latvija ir saņēmusi no šiem ekspertiem pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tajā skaitā ir ievērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām.

 

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!