Finanšu ministrija

Japānas aģentūra par Latvijas kredītreitingu

Pretēji tam, ka vairākas kredītreitingu aģentūras samazina Eiropas Savienības dalībvalstīm kredītreitingus, Latvijai tas tiek paaugstināts. Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. (R&I) paaugstina Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi: BBB- līmenī ar stabilu šā reitinga prognozi nākotnē (Stable Outlook).

Ar šo soli arī R&I atgriež Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī. Tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Šobrīd Latvijai investīciju kategorijas kredītreitingu piešķīrušas arī starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings un Moody’s.

"Mēs visi esam unikāla brīža liecinieki, kad vairumam pasaules valstu kredītreitings tiek samazināts, bet Latvijai, gluži pretēji, to paaugstina. Kredītreitingu aģentūra ir atzinīgi novērtējusi valdības, ka arī visas sabiedrības paveikto, lai līdzsvarotu mūsu valsts ekonomiku. Līdz ar to Latvijai šis novērtējums ir dubultsvarīgs!" uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Paziņojumā par kredītreitinga piešķiršanu visnotaļ augstu ir novērtēti pēc krīzes Latvijas ekonomikas situācijas stabilizācijas un ekonomikas struktūras sakārtošanas pasākumi. Arī Latvijas valdības īstenotā fiskālā konsolidācija realizēta produktīvāk, nekā iepriekš plānots, tāpēc, kļūstot prognozējamākai Latvijas fiskālajai pozīcijai, palielinājās pārliecība par valsts finanšu sistēmas stabilizēšanos.

Paziņojumā uzsvērts, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis saglabāja amatu pat pēc parlamenta atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām 2011.gada septembrī. Šāda politisko notikumu attīstība ļāva nostiprināt valsts fiskālās pārvaldības stabilitāti. Tāpat Latvijas valdība 2011.gada decembrī plānoti un veiksmīgi noslēdza starptautiskā aizņēmuma programmu ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu.

Reitingu aģentūra pauž, ka ekonomikas un finanšu situācija Eiropā, ar ko Latvijai ir cieša saikne tirdzniecības un banku pakalpojumu jomā, kļūst arvien drūmāka. Tomēr R&I uzskata, ka turpmāk Latvijas ekonomikas un fiskālo stabilitāti arvien mazāk ietekmēs ārējās vides pasliktināšanās.

Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas globālās finanšu krīzes sākumā samazinājās, kopš 2010.gada trešā ceturkšņa ir turpinājis pieaugt. 2011.gada trešajā ceturksnī IKP pieaugums bija 6,6%. Atbilstoši valdības prognozēm kopējais IKP pieaugums 2011.gadā būs 4,5%, jo paredzams, ka ārējais pieprasījums 2012.gadā pavājināsies ekonomikas panīkuma dēļ Eiropā, kas ir Latvijas galvenais eks­porta tirgus.

R&I norāda, ka Latvijas valdības prognozes liecina, ka ekonomiskā izaugsme samazināsies līdz 2,5%. Tomēr arī tad, ja 2012.gadā izaugsme ārējās vides pasliktināšanās dēļ samazināsies vairāk nekā valdības izteiktās prognozes, R&I uzskata, ka ir maza varbūtība, ka Latvijas ekonomikas pamatus tas ietekmēs negatīvi.

"Japānas reitinga aģentūras vērtējums ir svarīgs, jo tas palielina Latvijas atpazīstamību Āzijas ekonomiskajā vidē un finanšu tirgū, dodot iespēju valstij un uzņēmējiem aktīvāk veidot starptautisko sadarbību un paplašināt savu investoru bāzi. Tas vairos investoru uzticēšanos un interesi par Latviju," norāda ministrs.

Par ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanu

Eiropas Komisija (EK) informējusi Latviju, ka Finanšu ministrijai (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par ES fondu līdzekļu izlietojumu.

Identificēto nepilnību novēršanai EK uz laiku aptur ES fondu maksājumus un uzdod Latvijai divu trīs mēnešu laikā izstrādāt rīcības plānu un novērst trūkumus vadības un kontroles sistēmā. ES fondu vadošā iestāde EK lēmumu uzskata par pārmērīgu.

FM uzsver, ka izveidojusies situācija nekādi neskar projektu īstenotājus, tas ir tikai sistēmas jautājums. Projektu realizētāji savus pieteiktos maksājumus visu laiku ir saņēmuši un turpinās saņemt.

FM turpinās sadarbību ar EK, skaidrojot sistēmas pamatprincipus un pārliecinot par sistēmas pilnvērtīgu darbību.

ES fondu vadības un kontroles sistēma 2007.–2013.gada plānošanas periodam ir akreditēta un akceptēta no EK puses, sistēma ir atbilstoša EK prasībām un nodrošina drošu finanšu vadību. Faktu, ka Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēma darbojas atbilstoši, apliecina, ka konstatētais kļūdu līmenis Latvijai (1,76%) ir zemāks par EK noteikto pieļaujamo kļūdas līmeni (2%).

Tāpat FM turpinās īstenot jau septembra sākumā apstiprināto rīcības plānu pašas FM konstatēto uzlabojumu nepieciešamībai, panākot vēl pilnīgāku vadības un kontroles sistēmas darbību.

EK un Eiropas Revīzijas palāta 2011.gada laikā ir veikusi 10 auditus Latvijā, nekonstatējot būtiskus trūkumus sistēmai, uz kuriem jau iepriekš nebūtu norādījusi FM Revīzijas iestāde.

Attiecībā uz Eiropas Savienības fondu līdzekļu cirkulāciju Finanšu ministrija paskaidro, ka ieguldīto naudu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā. Tādēļ arī šobrīd uzņēmēji u.c. projektu īstenotāji turpina saņemt maksājumus.

Par Latvijas patēriņa cenu izmaiņām 2011.gadā

9.janvārī publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām 2011.gadā apstiprina Finanšu ministrijas prognozes par inflācijas attīstību valstī šajā periodā.

Patēriņa cenas 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu (gada vidējā inflācija), pieauga par 4,4%.

Savukārt 2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 4%, kas ir jau par procenta punktu mazāk, nekā tas bija pagājušā gada maijā, kad tika sasniegts 2011.gada inflācijas maksimums (5%). 2011.gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012.gada mēnešos.

Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011.gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011.gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010.gada 3.ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011.gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Vairāki ģeopolitiski notikumi Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējuši naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv vairāki riski, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā, piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012.gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011.gadā ir saistīti ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012.gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012.gada janvāri, šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka 2012.gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa