Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valdības simts dienās paveikto un šā gada prioritātēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 (4620) https://vestnesis.lv/ta/id/243435

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta vērtējumā un redzējumā

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17 (4620)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valdības simts dienās paveikto un šā gada prioritātēm

Ministru prezidents:

1.februārī aprit Valda Dombrovska trešās vadītās valdības simts dienas. Ministru kabinets un nozaru ministrijas šajā laikā paveikušas vairākus nozīmīgus darbus sabiedrības un kopējās tautsaimniecības attīstības labā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzskata: "Valdības pirmo 100 dienu būtiskākais uzdevums ir izpildīts veiksmīgipieņemot 2012.gada valsts budžetu un noslēdzot starptautisko aizdevumu programmu, Latvija ir pabeigusi trīs gadus ilgušo konsolidācijas posmu un atguvusi finansiālo patstāvību. Šie panākumi ļaus valdības turpmākajā darbā vairāk koncentrēties uz pārējām trim valdības deklarācijas prioritātēmsaliedētas sabiedrības veidošanu, tiesiskuma nostiprināšanu un Latvijas tautas ataudzes veicināšanu."

Premjers norāda, ka "viens no valdības pirmo 100 dienu zīmīgākajiem lēmumiem ir skaidrā pozīcija atbalstīt Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības (ES) kodolā, ar savu pieredzi veicinot fiskālās disciplīnas uzlabošanu ES, lai 2014.gadā Latvija varētu pievienoties spēcīgai un stabilai eirozonai, kas sniegs jaunas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem".

"Sadarbībā ar parlamentu izdevies panākt būtisku progresu vairākos jautājumos, kuri iepriekš buksēja, piemēram, ieviest "nulles" deklarācijas, uzsākt partiju finansēšanu no valsts budžeta, samazinot korupcijas riskus, kā arī uzlabot caurskatāmību citās jomās. Protams, nākamo trīs gadu laikā valdībai vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu stabilitāti un labklājības izaugsmi, un esmu pārliecināts, ka, turpinot iesāktajā tempā, izdosies īstenot šīs valdības deklarācijā iekļautās apņemšanās," uzskata V.Dombrovskis.

Līdzās 2012.gada valsts budžeta sagatavošanai šajā laikā izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts. Tas ļaus turpmākos gadus atbildīgi plānot valsts līdzekļu izlietojumu. Noslēgta arī starptautiskā aizdevuma programma Latvijā.

Pirmoreiz rīkots atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Jaroslavu Streļčenoku atbalstīja valdība un absolūtā vienbalsībā arī Saeima. Stratēģiskās analīzes kapacitātes stiprināšanai izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, kas darbojas tiešā premjera pakļautībā. Tā vadītāju Mārtiņu Krieviņu, kurš vērtēts atklāta konkursa kārtībā, premjers amatā apstiprināja 9.janvārī.

Lai panāktu augstāku valsts industrializāciju un sekmētu eksperta dažādošanu, izstrādātas Industriālās politikas vadlīnijas. Sagatavots "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Izstrādāti arī piedāvājumi valsts uzņēmumu pārvaldības reformai un par tiem sāktas diskusijas.

Viens no valdības paveiktajiem darbiem ir sāktā kriminālsodu sistēmas reforma. Atbalstīti arī grozījumi likumos, kas paredz "tukšo" un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komercreģistra (grozījumi vēl jāskata Saeimā). Tādējādi uzlabosies komerctiesiskās vides drošība un stabilitāte.

Sociālajā jomā sākta nodarbinātības politikas pilnveidošana, izstrādājot starpnozaru rīcības plānu. Ar tā palīdzību paredzēts sekmēt ciešāku nodarbinātības politikas sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām. Identificētas arī nepieciešamās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei.

Veselības jomā valdība atbalstījusi grozījumus kompensējamo medikamentu noteikumos, kas ļaus pacientiem ārstēties lētāk. Proti, ārstam būs pienākums pacientam sākotnēji izrakstīt lētāko reģistrēto savstarpēji aizvietojamo medikamentu. Turpināta arī veselības nozares iestāžu reorganizācija – sākts darbs pie Slimību profilakses un kontroles centra izveides, kurā tiks apvienotas pašlaik dažādās iestādēs sadrumstalotās funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā.

Organizētas plašas sabiedriskās un ekspertu diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām visā izglītības sistēmā, kopā ar sociālajiem partneriem izveidots strukturēts dialogs, lai meklētu risinājumus. Sākta arī būtiska Izglītības un zinātnes ministrijas struktūras reorganizācija, lai izveidotu efektīvu, motivētu un uz rezultātu vērstu iestādi.

Strukturālās reformas īstenotas arī iekšlietu jomā – valdības pirmo simts dienu laikā sākta iekšlietu sistēmas Kurzemes reģiona dienestu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, IT pārvaldības, grāmatvedības un personāla vadības funkciju centralizēšana.

Sabiedrības integrācijas jomā sniegts atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu iniciatīvām un organizācijām valstiskās saiknes stiprināšanai ar Latviju. Atbalstīti NVO projekti pilsoniskās līdzdalības, mazākumtautību un lībiešu etniskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas jomā. Sākts darbs pie Latvijas Nacionālās operas funkciju audita veikšanas.

Stabilizēta lidsabiedrības "airBaltic" darbība, ieceļot jaunu tās vadītāju Martinu Gausu un pārņemot uzņēmumu valsts īpašumā.

Trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par vienotu nostāju prasībā par godīgiem tiešmaksājumiem zemniekiem pēc 2013.gada. Panākts, ka arī šogad turpināsies programma "Skolas piens" un "Skolas auglis", kas dod iespēju bērnudārzu audzēkņiem un skolēniem bez maksas saņemt dienā glāzi piena un svaigus augļus un dārzeņus.

Sagatavotas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Izstrādāts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kura mērķis ir sekmēt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu risināšanā.

Jaunās valdības darbības laikā izveidots arī Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanās sekretariāts, kas darbu sāk 1.februārī.

Atjaunota Zemessardzes un Valsts policijas sadarbība – sākts apmācības kurss zemessargiem "Atbalsts Valsts policijas darbam personu meklēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos".

2012.gadā valdības prioritātes ir aizstāvēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā un panākt vienlīdzīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Plānots izstrādāt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, vairāki uzdevumi paredzēti banku uzraudzības jomā. Tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitāti.

Viens no būtiskākajiem darbiem šogad ir arī investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšana, kā arī Hipotekārās kreditēšanas likumprojekta izstrāde. Un, ieviešot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, plānots iedibināt koordinētu pārresoru rīcībpolitiku.

V.Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

Iekšlietu ministrs:

24.janvārī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informēja par jaunās valdības 100 dienās iekšlietu nozarē paveikto.

Kā vienu no būtiskākajiem veikumiem iekšlietu ministrs minēja narkotisko vielu apkarošanas jomā iniciētās izmaiņas, lai jaunas psihotropās vielas apriti aizliegtu uz laiku, kamēr tiek veikta tās riska novēršana. Lai ierobežotu jauno psihotropo vielu izplatību, plānots arī ieviest "ģenērisko sistēmu", proti, ka vielas tiek aizliegtas pēc to piederības noteiktu vielu grupai, nevis kā līdz šim – katra atsevišķi.

Tāpat kā būtisku ministrs uzsvēra iesākto darbu pie vienotas struktūrvienības izveides Valsts policijā kibernoziegumu apkarošanai.

Savukārt strukturālo reformu jomā R.Kozlovskis uzsvēra uzsākto pārvaldības centralizāciju un dienestu atbrīvošanu no neraksturīgām funkcijām. Centralizēt paredzēts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, komunikācijas tehnoloģiju, finanšu/grāmatvedības un personāla pārvaldības jomas. Pilotprojekta ietvaros šī centralizācija jau sākta Kurzemes reģionā.

Tāpat R.Kozlovskis informēja, ka pabeigti sagatavošanās darbi personas apliecību – elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju izsniegšanai.

Ministrs norādīja arī uz 2012.gada prioritātēm un veicamajiem darbiem. No tiem noziedzības apkarošanas jomā plānots realizēt pasākumu kompleksu, vērstu uz nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanu tiesībaizsardzības iestādēs un valsts drošības iestādēs.

Reģionālo vizīšu laikā ministrs ir secinājis, ka ir jāpalielina iecirkņa pilnvaroto ieguldījums noziedzības novēršanā, uz ko arī tiks likts akcents 2012.gadā.

Tāpat iekšlietu ministrs norādīja, ka nav pareizi, ja iestāde pati izmeklē savu darbinieku veiktos pārkāpumus, tāpēc tiks izstrādāts normatīvais regulējums efektīva mehānisma nodrošināšanai to amatpersonu iespējamo pārkāpumu noskaidrošanai un saukšanai pie atbildības, kuras veic izmeklēšanas darbības.

2012.gadā būtiski arī pilnveidot vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu apstrādes centru "112", piesaistot ES finanšu līdzekļus un panākot savlaicīgu un efektīvu palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem.

Savukārt sociālo garantiju un atalgojuma sistēmas pilnveidošanas jomā 2012.gadā jāizstrādā rīcības plāns, kas paredz sociālo garantiju un atalgojuma sistēmas pilnveidošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Izmaiņas ir nepieciešamas, lai novērstu iekšlietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm nevienlīdzīgo situāciju salīdzinājumā ar karavīriem, kuriem šobrīd ir augstāks sociālo garantiju nodrošinājums.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:

1.februārī apritēs simts dienas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža darbam Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajā trešajā valdībā.

Jau stājoties amatā, E.Sprūdžs norādīja uz nepieciešamību strādāt pie ilgtspējīgas valsts attīstības, īstenojot visaptverošus pasākumus pārejai no sektorālas problēmu risināšanas uz starpsektorālu jeb pārnozaru pasākumu īstenošanu.

Ministra darbības 100 dienu laikā norisinājies intensīvs darbs ar jauna reģionālās politikas piedāvājuma sagatavošanu. Tas orientēts uz pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot pašvaldībām un reģioniem vairāk iespēju veicināt savas teritorijas attīstību, t.sk. palielinot to iesaisti saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un nodrošinot finansējuma piesaisti reģionu un pašvaldību attīstības stratēģiju īstenošanai. Plānots, ka šī pieeja tiks ietverta arī topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam un uz tā pamata turpmāk plānos Eiropas Savienības fondu un citus investīciju līdzekļus teritoriju attīstībai, kas Latvijai būs pieejami 2014.–2020.gada periodā.

Tāpat E.Sprūdžs ir apturējis otrā līmeņa pašvaldību izveidi, norādot, ka šobrīd vairāku plānošanas reģionu robežas nav ekonomiski un sociāli pamatotas. Tāpēc, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts attīstību nākotnē, īpaša uzmanība jāpievērš nelielajiem novadiem, kuru kapacitāte pašlaik neļauj nodrošināt visu to pakalpojumu pieejamību, kas iespējami lielākajās pašvaldībās.

Lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietēja mēroga jautājumu lemšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā, nozīmīgu vietu ministra darbu kārtībā šajā laikā ieņēma likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" izstrādāšana. E.Sprūdža izveidotajā darba grupā, veiksmīgi sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem un sociālajiem partneriem, sagatavota jauna likumprojekta redakcija. Likums dos iespēju pašvaldībām iespējami precīzi īstenot iedzīvotāju gribu, bet iedzīvotājiem – iesaistīties tādu jautājumu lemšanā kā nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošana, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un publiskā apspriešanā nodoti jautājumi, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātu, kā arī domes atlaišana.

Savukārt 2012.gadā plānots turpināt pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot tiem plašākas pilnvaras noteikt savas teritorijas attīstību, tai skaitā palielinot to iesaistīšanos saimnieciskās aktivitātes veicināšanā un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem, kā arī ES fondu finansējumu reģionu un pašvaldību attīstības programmu īstenošanai.

Tāpat tiks turpināts darbs ar normatīvā regulējuma izstrādāšanu obligātā depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanai no 2015.gada.

Savukārt, lai veidotu vienotu integrētu valsts politiku, nodrošinot efektīvu koordināciju un sadarbību straujākai ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai, 2012.gadā ministrijas atbildīgie speciālisti turpinās strādāt ar politikas koordinācijas sistēmas "Zaļā ekonomika" – enerģētika, energoefektivitāte, klimats, reģionālā attīstība, ietekme uz tautsaimniecību kopumā – izveidi un attīstību.

Premjera V.Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.

Inese Auniņa, ministra padomniece

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!