Par jaunu kārtību krimināllietu izskatīšanai

Saeimas Juridiskā komisija 18.janvārī atbalstīja priekšlikumu Kriminālprocesa likuma grozījumu otrajam lasījumam, kas paredz atteikties no līdzšinējās krimināllietu izskatīšanas kārtības.

Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu visas krimināllietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts. Šāda kārtība būtu viens no soļiem, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanu.

"Naudas summa, ko Latvijas nodokļu maksātāji pēdējos gados ir samaksājuši kompensācijās notiesātajiem par procesuālo termiņu neievērošanu, tuvojas simts tūkstošiem eiro. Ja neko nedarīsim, lai paātrinātu lietu izskatīšanu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa pamatoti nāks klajā ar jauniem spriedumiem. Taču mēs pārkāpjam ne tikai iedzīvotāju tiesības uz lietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos, ļaunākais var būt tas, ka atsevišķos gadījumos arī nevainīgiem cilvēkiem gadiem ilgi cietumā jāgaida uz attaisnojošu spriedumu," grozījumu nepieciešamību pamato Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Patlaban atsevišķas likumā noteiktu kategoriju krimināllietas pirmajā instancē skata apgabaltiesas, bet otrajā instancē – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā, kurā uz lietu izskatīšanu nereti jāgaida gadiem.

Kā klātesošajiem pastāstīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, lietām, kas Krimināllietu tiesu palātai nodotas pagājušā gada beigās, pirmā tiesas sēde ir nozīmēta tikai 2013.gada sākumā. Savukārt apgabaltiesās apelācijas lietā pirmās sēdes tiek nozīmētas vidēji pēc mēneša, taču apsūdzētajam ir tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgi no tā, kāda tiesa izskata konkrēto krimināllietu.

Deputātus satrauca arī lielais atlikto lietu skaits Krimināllietu tiesu palātā – tas sasniedz pat 40 procentus.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga atzina, ka lietu izskatīšanas ātrums Krimināllietu tiesu palātā ir problēma, taču uz šo lietu pirmkārt jālūkojas no sistēmas viedokļa. Likumdevējam ir jāizšķiras, vai rajona (pilsētas) tiesas ir spējīgas kvalitatīvi izskatīt pilnīgi visas lietas, vai tomēr sarežģītākie gadījumi pirmajā instancē būtu jāskata augstāka līmeņa tiesā.

Pirms lēmuma pieņemšanas Saeimas Juridiskā komisija lūdza viedokli Tieslietu padomei, kas norādīja, ka neatbalsta šādus likuma grozījumus pirms attiecīgu grozījumu izdarīšanas likumā "Par tiesu varu". Uz 18.janvāra komisijas sēdi aicinātais Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nebija ieradies, un deputātiem nebija iespējas uzklausīt viņa argumentus.

Komisijā gan norāda, ka pēc likuma spēkā stāšanās saskaņā ar spēkā esošo kārtību vēl būs jāiztiesā uzsāktās lietas un, ņemot vērā pašreizējo tempus, tas prasīs vēl vismaz četrus piecus gadus.

Komisijas deputāti Tieslietu ministrijas piedāvāto priekšlikumu, kas paredz mainīt krimināllietu izskatīšanas kārtību, atbalstīja vienbalsīgi. Par to divos lasījumos vēl būs jālemj Saeimai.

Saeimas preses dienests