Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 (4620) https://vestnesis.lv/ta/id/243446

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 19. janvāra sēdes

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17 (4620)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņiem

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 17.janvārī konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atjaunot Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus.

Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma mērķis ir tiesiski nostiprināt kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu juridisko statusu, nodrošinot tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra, ka šim Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtajam likumprojektam ir liela nozīme sabiedrības vienošanā un valstiskās piederības veidošanā. Viņa arīdzan pauda gandarījumu, ka likumprojekts komisijā tika atbalstīts vienbalsīgi.

Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija informēja Saeimas deputātus par pēdējā gada laikā novēroto sabiedrības interesi par novadu ģerboņu izmantošanas iespējām, kas bija viens no stimuliem izveidot speciālu novadu ģerboņu atjaunošanas un aizsardzības likumu.

Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars akcentēja, ka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma pamatojums balstās ne tikai vēsturē un kultūrā, bet tam ir arī liela juridiskā nozīme. Pašreizējie normatīvie akti neliedz iespēju valsts vai pašvaldības institūcijai vai privātpersonai individuāli reģistrēt minētos ģerboņus. Ekskluzīvas tiesības uz ģerboņu izmantošanu būtu pretrunā ar valsts interesēm. Jaunais likums saglabās tiesības privātpersonām cienīgā veidā izmantot ģerboņus, vienlaikus veicinot plašāku to lietošanu visā sabiedrībā, uzsver E.Pastars.

Likumprojekts neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām.

Par likumprojektu trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.

 

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!