Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par etniskās saliedētības veicināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.2012., Nr. 17 (4620) https://vestnesis.lv/ta/id/243447

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem Detektīvdarbības likumā

Vēl šajā numurā

31.01.2012., Nr. 17 (4620)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par etniskās saliedētības veicināšanu

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti 18.janvārī, iepazīstoties ar etniskās saliedētības indikatoriem, sprieda, ka komisijas darbs jākoncentrē, izceļot dažādām etniskajām grupām kopīgās jomas un uzskatus.

Strādājot pie sabiedrības saliedētības, katrai sabiedrības vecuma grupai jāveido atšķirīga pieeja. Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs uzskata, ka jāmaina pieeja izglītībai, jau no mazotnes bērniem mācot un skaidrojot valsts pamatus, kā arī izveidojot jauniešu sociālās integrācijas programmu, kas parādītu valsts ieinteresētību jauniešu attīstībā.

Vidējai paaudzei svarīgi just ekonomisko stabilitāti un valsts atbalstu ģimenēm. Savukārt, domājot par vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir jābeidz 16.marta un 9.maija politizācija, norādīja deputāts. Etniskais sa­asinājums ir politiķu izraisīts, un partijām ir jāatsakās no traģisko notikumu izmantošanas šaurās interesēs, teica V.Reskājs.

Analizējot socioloģisko pētījumu rezultātus, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš skaidroja, ka liela atšķirība parādās uzskatos par 1940.gada notikumiem un vērtējumā par Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā. Runāšana par atšķirīgo vēsturisko izpratni drīzāk palielinās, nevis mazinās esošo plaisu starp etniskajām grupām, pauda A.Kaktiņš.

Gandrīz puse latviešu, taču tikai ceturtā daļa krievvalodīgo jūt ciešu saikni ar Latviju. Abās etniskajās grupās ir līdzīga tendence, ka jaunieši jūtas mazāk piederīgi valstij. Par Latvijas patriotiem sevi uzskata 78 procenti latviešu un 57 procenti krievvalodīgo. Līdzīgas atbildes abās etniskajās grupās ir jautājumā, vai slikts materiālais stāvoklis attaisno patriotisma trūkumu, uz to apstiprinoši atbildēja nedaudz vairāk kā puse respondentu.

 

Saeimas preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!